Atzinums

Tiek uzturēts iepriekšejā atzinumā izteiktais iebildums!
(Iebildums likumprojekta 2. pantam)
VPIL 12. panta nosaukumā un saturā sniegts publisko tiesību līgumu uzskaitījums. Ņemot vērā likumprojekta 6. panta (VPIL 58. panta) saturu ir skaidri redzams, ka vienošanās par sadarbību NAV publisko tiesību līgums.
Publisko tiesību līgums ir „uz āru vērsts”, savukārt vienošanās par sadarbību ir “uz iekšu vērsta”.
Ar vienošanos par sadarbību valsts pārvaldes subjekts pašregulēs tikai sevi, t.i., efektivizēs to pārvaldes funkciju pildīšanu, kas tam noteikta. Līdz ar to vienošanās par sadarbību NAV publisko tiesību līgums un NAV VPIL 12. panta tvērumā iekļaujama pēc būtības.
(Lūdzu skatīt iepriekšējos iebildumos minēto argumentāciju)

-

Tiek uzturēts iepriekšejā atzinumā izteiktais iebildums!
Šobrīd konstatējama pretruna starp likumprojekta 2. pantā minēto: "vienošanās par sadarbību (58. pants), ja tā noslēgta starp dažādām publiskām personām" un likumprojekta 4. pantā minēto: " iestādes vai publiskas personas var slēgt vienošanos par sadarbību (58.–60. pants)".
Latvijas Republikas kā tiesību subjekta rīcībspēju īsteno konstitucionālie orgāni, tostarp, Ministru kabinets, kurš to tālāk īsteno ar tam padotām iestādēm, kur tām „iedalīto” rīcībspēju pieņemts saukt par iestādes pilnvarām jeb kompetenci.
VPIL termina „iestāde” skaidrojumā ietvertie vārdi, ka iestāde darbojas publiskas personas vārdā, kā arī VPIL 5. panta pirmā daļa, kur teikts, ka tiešās pārvaldes iestādes pārstāv Latvijas Republiku, rada ilūziju, ka iestāde var darboties arī savā vārdā. Šāda konstrukcija līdzīga civiltiesībās pazīstamajam pārstāvības institūtam, saskaņā ar kuru tiek atļauta tiesisko attiecību dalībnieku vietniecība, t.i., darbošanās cita vārdā. Tomēr civiltiesībās pārstāvības attiecības veidojas starp tiesībspējīgiem tiesību subjektiem, savukārt iestādes ir netiesībspējīgas konkrētā tiesību nesēja – publiskas personas daļas, tādēļ nav nedz kādas citas personas vietnieks, nedz pārstāvis. Iemiesojot publisko personu, tās ir publiskās personas neatraujama daļa, kura pati par sevi un tās darbība pierēķināma attiecīgajai publiskajai personai.

-

Tiek uzturēts iepriekšējā atzinumā izteiktais iebildums! 
 Sadarbības priekšmets tiek ierobežots arī ar VPIL 58. panta trešo daļu un 61. panta trešo daļu, kurās aizliedzoši noteikts, ka ar starpresoru vienošanos "uz iekšu vērsta sadarbība" un sadarbības līgumu "uz āru vērsta sadarbība" nevar deleģēt vai mainīt normatīvajos aktos noteikto sadarbības subjektu kompetenci. Turklāt ar sadarbības līgumu nevar skart arī hierarhiskās attiecības starp dažādām publiskām personām un to iestādēm.
   Šobrīd kā sadarbības priekšmets būtībā ir noteikts - personāls, informācija, zināšanas (zināšanas tiek nodotas, sniedzot atzinumu par konkrētu jautājumu). Šiem resursiem piemīt salīdzinoši augsta mobilitāte un to patērēšana nemazina tos. Katru no šiem resursiem sadarbības subjekti var nodot viens otram, ja tas nepieciešams, lai veiktu savas funkcijas un uzdevumus.
   Raugoties no normu sistēmas viedokļa, sadarbības priekšmetu noteicošās normas (55. pants, 58. panta trešā daļa un 61. panta trešā daļa) tehniski pareizāk būtu bijis apkopot vienuviet, tā veicinot to vieglāku uztveramību, nevis apvienojot 58. panta trešo daļu un 61. panta trešo daļu izslēgt 55. panta iekļauto tvērumu - personālu, informāciju un zināšanas.
   Tas var nākotnē radīt kļūdainu priekšmeta un objekta interpretāciju, kas nebūtu pieļaujams.
Šobrīd izriet, ka, lai lūgtu kādas Iestādes atzinumu vai apmainītos ar informāciju būs slēdzams līgums.
Problēma būs tā, ka, lai Iestādes apmainītos ar informāciju (datiem), kuras apstrādei jānotiek ievērojot Vispārīgās datu aizsardzības regulas 5. panta 1. punktā noteiktos personas datu apstrādes principus, slēdzot publisko tiesību līgumu (VPIL 12.pants) - nebūs leģitīma pamata nodot/ saņemt informāciju. Līgums dažādu resoru starpā Vispārīgās datu aizsardzības regulas izpratnē pēc būtības nesatur pamatojumu (nedrīkst būt piespiedu jeb obligātā kārtā) šādu datu izsniegšanai/ saņemšanai. Tāpat kā pamatojums nevar būt iekšējais normatīvais akts viena resora darbības ietvaros. Šī iemesla dēļ, līdz šim, starpresoru vienošanās, kas ir īpašs jeb specifisks iekšējā normatīvā akta ekvivalents, ir pieņemams arī Datu valsts inspekcijai, kā uzraugošajai institūcijai. Izslēdzot VPIL 55. pantu; pārdēvējot VPIL 58. pantu par publisko tiesību līgumu, Iestādēm Vispārīgās datu aizsardzības regulas nosacījumu izpildē radīsies problemātika informācijas (datu) apmaiņā.

-

Tiek uzturēts iepriekšējā atzinumā izteiktais iebildums!
Precizēt amatpersonas institucionālo piederību. Šobrīd saiklis "vai" norāda, ka konkrēto prasību izvirzīt drīkst jebkura amatpersona.

-

Likumprojektā tiek paredzēts papildināt 100.pantu ar piekto daļu, paredzot , ka valsts pārvaldes pakalpojumu portālā ir pieejams personas datu pārlūkošanas pakalpojums,  kurā pēc personas pieprasījuma vienuviet atspoguļo informāciju no valsts informācijas sistēmām par personu, tajā skaitā tās personas datiem, kas tiek apstrādāti valsts informācijas sistēmās. Lai nodrošinātu IeM Informācijas centra pārziņā esošo informācijas sistēmās uzkrāto datu atspoguļošanu valsts pārvaldes pakalpojumu portālā, Informācijas centram attiecīgu servisu izstrādei būs nepieciešami papildus finanšu līdzekļi
 

-