Atzinums

Neatbalstām ierosinājumu pagarināt ārkārtas situāciju Ludzas, Krāslavas Augšdaugavas novadu un Daugavpils valstspilsētas pašvaldībās vēl uz trīs mēnešiem kā nodrošināšanos pret iespējamu strauju nelikumīgu robežšķērsošanas mēģinājumu pieaugumu. Vēršam uzmanību un konsekvences trūkumu ārkārtas situācijas uzturēšanas pamatojumā. Pašlaik kā viens no galvenajiem iemesliem tiek minēts nelikumīgas robežšķērsošanas gadījumu pieaugums (2022. gada novembrī 429 novērsti robežšķērsošanas mēģinājumi, decembrī – 1053 novērsti mēģinājumi, un 2023. gada 1.-25. janvārī – 274 mēģinājumi). Savukārt 2022. gada jūlijā ārkārtas situācijas nepieciešamība tika saskatīta arī pie gandrīz 14 reižu mazāka novērstu robežsķērsošanas mēģinājumu skaita (kopā 180 mēģinājumi no 2022. gada maija līdz jūlija beigām).

Uzskatām, ka nepieciešamība pēc papildus resursiem un intensīvāka darba robežas aizsardzībā nedod pamatu padarīt ārkārtas situāciju par pastāvīgu režīmu. Saskaņā ar likuma “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” 4. panta otrā daļu, ārkārtējo situāciju var izsludināt tāda valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts ar katastrofu, tās draudiem vai kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība. Pēc biedrības rīcībā esošās informācijas, kritisks veselības un dzīvības apdraudējums skar tieši atgrūstos robežšķērsotājus, to skaitā sievietes un bērnus, kas cieš no apsaldējumiem, hipotermijas un citām veselības problēmām.

Pievienojamies Tieslietu ministrijas iepriekšējai iebildei, ka kopš ārkārtas situācijas izsludināšanas 2021. gada augustā ir pagājis pietiekami ilgs laiks, lai veiktu izmaiņas normatīvajā regulējumā, ja ar esošo regulējumu nav iespējams nodrošināt efektīvu valsts robežas aizsardzību.

Papildus vēršam uzmanību uz iespēju piesaistīt ES finansējumu, piemēram, no ES Patvēruma aģentūras, lai īstenotu efektīvu liela apjoma patvēruma pieteikumu izskatīšanu lielāka patvēruma meklētāju, kas šķērsojuši robežu nelikumīgā veidā, pieplūduma gadījumā.
 

-

Vēlamies atkārtoti uzsvērt, ka personu atturēšana no nelikumīgas robežas šķērsošanas (atgrūšana jeb angl. pushbacks), ko paredz rīkojuma Nr. 518 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 4. pants, ir pretrunā ar Latvijas starptautiskajām saistībām, konkrēti, 1951. gada Ženēvas konvenciju par bēgļa statusu, kā arī Eiropas Savienības likumiem.

Šā gada 30. jūnijā Eiropas Savienības Tiesa spriedumā lietā C-72/22 PPU par Lietuvas rīcību, masveidā aizturot robežu nelikumīgi šķērsojušas personas, norādīja, ka ikvienam trešās valsts pilsonim vai bezvalstniekam ir tiesības pieprasīt šādu starptautisko aizsardzību dalībvalsts teritorijā, tostarp pie tās robežām vai tranzīta zonās, pat ja viņš vai viņa šajā teritorijā atrodas nelikumīgi.

Tiesa nolēma, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/32/ES par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības piešķiršanai un atņemšanai nepieļauj tādu dalībvalsts tiesisko regulējumu, kas ārvalstnieku masveida pieplūduma dēļ izsludinātā ārkārtas situācijā de facto liedz trešo valstu pilsoņiem, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi, piekļuvi starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanas procedūrai šīs dalībvalsts teritorijā.

Papildus vēlamies uzsvērt, ka Rīkojums Nr. 518 pārkāpj arī neizraidīšanas (non-refoulement) principu, kas noteikts 1951. gada Ženēvas Konvencijā par bēgļa statusu un ES tiesību aktos.

ES Pamattiesību hartas 19. pants nosaka, ka kolektīva izraidīšana ir aizliegta un ka nevienu nedrīkst pārvietot, izraidīt vai izdot kādai valstij, ja ir liela iespējamība, ka attiecīgo personu tur sodīs ar nāvi, spīdzinās vai citādi necilvēcīgi vai pazemojoši pret viņu izturēsies vai sodīs.

Turklāt Līguma par Eiropas Savienības darbību 78. panta pirmā daļa paredz, ka savienība izstrādā kopēju politiku patvēruma, alternatīvās aizsardzības un pagaidu aizsardzības jomā, lai ikvienam trešās valsts valstspiederīgajam, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība, piedāvātu atbilstošu statusu un nodrošinātu neizraidīšanas principa ievērošanu.

 

-