Atzinums

Lūdzam papildināt Informatīvā  ziņojuma 15.lappuses pirmo rindkopu.

Piesaistot ES fondu finansējumu plānots adaptēt, standartizēt un validēt četrus pasaulē jau izmantotus instrumentus, kas aptver dažādas attīstības jomas (kognitīvo, valodas, runas, motoro attīstību, kā arī sociāli emocionālo prasmju attīstību, adaptīvo uzvedību, komunikācijas jomu) un bērnus no 0 līdz 18 gadu vecumam:
“Bayley-4” (Bayley Scales of Infant and Toddler Development – 4th edition) – paredzēts bērniem no 0 gadiem (16 dienu vecuma) līdz 42 mēnešiem (3 gadi 6 mēneši);
“Vineland-3” (Vineland Adaptive Behavior Scales, Third Edition) – izmantojams plašā vecuma diapazonā sākot no 0 gadu vecuma;
“PLS-5” (The Preschool Language Scale–Fifth Edition) -  bērniem līdz 7 gadu vecumam;
“IDS-2” (Intelligence and Development Scales – II) - paredzēts bērniem no 5 līdz 18 gadiem.

Lūdzam precizēt Informatīvā ziņojuma projekta sekojošo rindkopu:

Valsts kanceleja, pamatojoties uz citu valstu pieredzi un pētījumiem, šobrīd strādā pie idejas attīstības saistībā ar Sociālās pediatrijas – Bērnu attīstības komandu darbību reģionos, plāno pakāpenisku multiprofesionālo komandu veidošanu reģionos BKUS vadībā. 2026. gadā plānots izveidot jau 3 šādas komandas jeb Sociālās pediatrijas – Bērnu attīstības centrus.[1] Plānots, ka šādi centri sniegtu atbalstu bērniem ar speciālām vajadzībām, izstrādātu atbalsta plānus un pasākumus. Plānots, ka šādos centros tiktu veikta diagnostika bērniem ar attīstības traucējumiem; tiktu izsniegti nosūtījumi specializētu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai, t.sk. pie bērnu psihiatra komandas; izrakstīti nepieciešamie medikamenti; noteiktas speciālas vajadzības izglītības ieguves procesā un pieņemti lēmumi par speciālās izglītības programmas noteikšanu, ko šobrīd veic pedagoģiski medicīniskās komisijas; kalpotu kā “zaļais koridors” sociālo pakalpojumu un sociālās rehabilitācijas saņemšanai. [2]



 

Lai nodrošinātu koordinētu izvērtēšanu un atbalsta sniegšanu bērniem ar augstiem riskiem attīstībā, Valsts kanceleja, pamatojoties uz citu valstu pieredzi un pētījumiem, šobrīd strādā pie koncepta par Sociālās pediatrijas – Bērnu attīstības komandu izveidi reģionos, plānojot pakāpenisku starpsektoru sadarbībā balstītu pediatru vadītu multiprofesionālu speciālistu komandu veidošanu reģionos BKUS vadībā. 2026. gadā plānots izveidot jau pirmās trīs šādas komandas jeb Sociālās pediatrijas – Bērnu attīstības centrus.[1] Plānots, ka komandu veidos multidisciplināra speciālistu grupa, kas sniegs atbalstu bērniem un viņu ģimenēm, ņemot vērā ne tikai bērna medicīniskās, bet arī izglītības, sociālās, emocionālās un psiholoģiskās vajadzības. Komandās plānots iekļaut psihologus, logopēdus, audiologopēdus, fiziterapeitus, ergoterapeitus, sociālos pedagogus, kā arī sociālo darbinieku. Plānots, ka komandas nodrošinās bērnu  attīstības traucējumu agrīnu izvērtēšanu un diagnostiku, padziļinātu psiholoģisko izpēti, integrētu individuālā atbalsta plāna izstrādi sadarbībā ar bērna ģimeni un izglītības iestādi, kā arī tā īstenošanas uzraudzību, noteiktu veselības aprūpes un agrīnās intervences pakalpojumu sniegšanu un starpdisciplināru atbalstu bērniem  ar vairākiem traucējumiem. Šāds modelis atvieglotu arī nosūtījumu organizāciju specializētu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai, t.sk. pie bērnu psihiatra komandas. Ņemot vērā komandu personālsastāvu un kompetences, ir iespējama rekomendāciju sniegšana atbalsta pasākumiem izglītības ieguves procesā un speciālās izglītības programmas noteikšanai. 



 

Lūdzam precizēt Turpmākās rīcības plāna 5.uzdevumu "Pirmsskolas izglītības iestādēs ieviest inovatīvu rīku bērnu agrīnās attīstības risku identifikācijai – Bērnu agrīnas attīstības skrīninga instrumentu komplektu (BAASIK)".

Pirmsskolas izglītības iestādēs ieviest inovatīvu rīku bērnu agrīnās attīstības risku un speciālo vajadzību identifikācijai – Bērnu agrīnas attīstības skrīninga instrumentu komplektu (BAASIK), ar to aizstājot esošo metodisko instrumentu speciālo vajadzību noteikšanai.
 

Lūdzam iespēju robežās papildināt informatīvā ziņojuma projektu ar pamatnostādnēs iekļauto atbilstošo politikas rezultatīvo rādītāju progresa novērtējumu, skaidrojot iespējamās atkāpes no plānotajām vērtībām un to ietekmi uz pamatnostādnēs izvirzīto mērķu sasniegšanu.

-

Lūdzam precizēt Turpmākās rīcības plānā 11.uzdevumu "Izvērtēt iespējas un rast tehniskos risinājumus, integrējot individuālo izglītības programmas apguves plānu, piemēram VIIS".

Rast tehniskos risinājumus individuālo izglītības programmu apguves plāna satura un informācijas par tā izpildi integrācijai VIIS.

Lai gan informatīvais ziņojums nav obligāti jāskaņo ar sabiedrību, Valsts kanceleja pozitīvi vērtē, ka ministrija atbilstoši dokumenta satura nozīmībai to ir nodevusi arī publiskajai apspriešanai. Vienlaikus Tiesību aktu projektu publiskajā portālā ir redzams, ka informatīvā ziņojuma projektam 24.03.2025. izsludināts saskaņošanas process, kurš noslēgsies 07.04.2025. un reizē ar to 24.03.2025. uzsākta publiskā apspriešana, kas noslēgsies 07.04.2025. Vēršam uzmanību, ka informatīvā ziņojuma projekta vienlaicīga virzīšana līdzdalības iespējām (publiskais apspriešanai) un saskaņošanā nav atbalstāma prakse. Situācijā, kad vienā un tajā pašā termiņā norisinās publiskā apspriešana un saskaņošana, nereti ieinteresētajām pusēm no sabiedrības pārstāvju vidus nav skaidrs, kurā procesā iesaistīties ar priekšlikumiem par tiem aktuāliem jautājumiem. Aicinām turpmāk vispirms organizēt informatīvā ziņojuma publisko apspriešanu un pēc tam to virzīt starpinstitucionālajai saskaņošanai.
 

-