Atzinums

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk – LTRK) ir iepazinusies Ekonomikas ministrijas izstrādāto noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 25. aprīļa noteikumos Nr. 225 "Noteikumi par ārzemniekam nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru un finanšu līdzekļu esības konstatēšanu"” (23-TA-1605).
            Noteikuma projekta mērķis ir mazināt darbaspēka trūkuma negatīvo ietekmi uz ekonomisko izaugsmi apstrādes rūpniecības un būvniecības nozarēs, tāpēc ir nepieciešams terminēti atvieglot prasības attiecībā uz nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru ārzemniekiem, kuri saņem vīzu un tiesības uz nodarbinātību apstrādes rūpniecības un būvniecības nozarē.
            Nodarbinātības valsts aģentūras (turpmāk - NVA) publicētā informācija liecina, ka reģistrēto bezdarbnieku skaits uz 2023. gada 31. jūliju bija 49 962.[1] Savukārt NVA reģistrēto vakanču skaits bija 24 521.[2] Kaut arī statistika liecina, ka uzņēmumiem teorētiski vajadzētu būt iespējām atrast darbinieku Latvijā, praksē tas ne vienmēr darbojas, jo ir dažādi sociālekonomiskie apstākļi, piemēram, attālums līdz darba vietai, atalgojums, nepietiekama kvalifikācija vai vēlme atrast indivīdam tīkamāku darbu, kas apgrūtina dibināt darba tiesiskās attiecības. LTRK regulāri veic dažādas biedru aptaujas, tostarp par esošo situāciju un nākotnes prognozēm. 2023. gada maijā LTRK veica biedru aptauju par darbaspēka pieejamību, kurā vairāk nekā puse jeb 89% uzņēmēju atzīst, ka ir saskārušies ar darba spēka trūkumu Latvijā.
            Vērtējot nozares, kurās šobrīd trūkst vakances, LTRK gan no biedru sniegtās informācijas, gan no NVA publicētās statistikas secina, ka darba spēka trūkums ir horizontāla problēma, ar ko jau ilgstoši saskaras visas tautsaimniecības nozares. Spēkā esošā regulējuma sekas īpaši izteikti jūtamas bija pandēmijas laikā, kad uzņēmējiem, atkarībā no to darbības nozares, bija noteikti ierobežojumi, kas katru darba devēju ietekmēja citādāk, piemēram, IT nozares uzņēmumus ierobežojumi tieši neskāra, taču mazumtirgotāji, pakalpojumu sniedzēji vai pasākumu organizētāji valdības noteikto ierobežojumu dēļ bija spiesti daļēji vai pilnībā pārtraukt savu saimniecisko darbību, taču pienākums pret darbiniekiem palika nemainīgs.
            Lai aizpildītu brīvās vakances, uzņēmēji ir gatavi darbiniekus meklēt ārpus Latvijas, kas arī sakrīt ar vienu no Eiropas Savienības principiem - brīvu darbaspēka kustību. Vērtējot situāciju šobrīd, LTRK vērš ministrijas uzmanību uz to, ka ir arī tādi uzņēmumi, kas izmanto starpnieka pakalpojumus un darbaspēku nomā. No minētā secināms, ka tas ir papildus instruments, kā var reaģēt uz nespēju atrast darbinieku vietējā darba tirgū. Tomēr LTRK norāda, ka vispirms uzņēmumi mēģina darbinieku atrast vietējā darbaspēka tirgū, jo piesaistīt darbaspēku no trešajām valstīm ir sarežģīti, laikietilpīgi un tas prasa arī lielākus finansiālos ieguldījumus sākotnējā darbinieka piesaistes posmā. Turklāt valsts par šādu nomas pakalpojumu izmantošanu iegūst ievērojami mazāk, jo darba spēka nodokļi tiek maksāti valstī, no kuras tiek nomāts.
            LTRK jau vairākkārt ir vērsusies pie politikas veidotājiem ar aicinājumu pārskatīt par ārzemniekiem nepieciešamo finanšu apmēru un, ņemot vērā minēto,  LTRK neatbalsta noteikumu projekta esošo redakciju, tā vietā aicinot:
       


[1] https://www.nva.gov.lv/lv/2023gads

[2] https://www.nva.gov.lv/lv/bezdarba-statistika 
 

     1) noteikumu projekta 5.3. punktu izteikt šādā redakcijā:
            “5.3. ne mazāk kā par Latvijas Republikā strādājošo mēneša vidējo bruto darba samaksu nozarē un reģionā iepriekšējā gadā (saskaņā ar CSP pēdējo publicēto informāciju NACE 2. līmenī), ja ārzemnieks saņem vīzu un tiesības un nodarbinātību”;

            2) noteikumu projekta 11.4. punktu izteikt šādā redakcijā:
            “11.4. atbilstošs strādājošo mēneša vidējai bruto darba samaksai  nozarē un reģionā iepriekšējā gadā (saskaņā ar CSP pēdējo publicēto informāciju NACE 2. līmenī) -  ja ārzemnieks pieprasa uzturēšanās atļauju saistībā ar nodarbinātību, kas nav minēta šo noteikumu 11.1., 11.2. vai 11.3. apakšpunktā”.

Tāpat LTRK ieskatā nav pamatoti attiecībā uz ārvalstnieku nodarbināšanu piemērot dažādus noteikumus, atkarībā no darba devēja, kas veic dokumentu kārtošanu ārvalstnieku nodarbināšanai Latvijā. Darbiekārtošanas pakalpojumi ir licencēta darbības joma, līdz ar to, ja ir bažas par negodprātīgu rīcību no komersantu puses, pamatoti būtu sankcijas iekļaut Imigrācijas likumā, kurā šobrīd ir sagatavoti Grozījumi Imigrācijas likumā (23-TA-1721), un minētajos grozījumos paredzētās sankcijas tiešajiem ārvalstnieku darba devējiem, attiecināt arī uz darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzējiem. Tādējādi tiks mazināts slogs arī uzraudzības iestādēm, kurām nebūs jāpārbauda vai komersants, kas nodarbina ārvalstniekus, iespējams, nenodarbina tos savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai, bet izīrē citiem.
LTRK ieskatā nozarēs, kurās ir noslēgta ģenerālvienošanās, minimālās algas slieksni būtu jānosaka ģenerālvienošanās ietvaros.

-