Atzinums

Normatīvā akta 2. punkts precīzi definē tā tvērumu attiecībā uz trokšņa avotiem, uz kuriem ir attiecināmi šie noteikumi, tādēļ šo noteikumu 3. punkts ir lieks. Ja nepieciešams, ar noteikumu 3.8. punktā iekļauto izņēmumu ir iespējams papildināt noteikumu 2.1. punktā ietverto termina skaidrojumu.

-

Likuma “Par piesārņojumu” 13. pants nosaka, ka vides kvalitātes normatīvus iedala robežlielumos un mērķlielumos. Robežlielums ir saistošs jebkuram piesārņojošas darbības veicējam, proti, robežlielums ir vides kvalitātes rādītāja vērtība, kuru nedrīkst pārsniegt. Savukārt mērķlielums ir vides kvalitātes rādītāja vērtība, kuru piesārņojošas darbības veicējs ņem vērā un ierobežo emisijas tādā mērā, lai nepārsniegtu vides kvalitātes rādītāja vērtības, vai, ja tās tiek pārsniegtas, pakāpeniski samazina emisiju, lai sasniegtu mērķlielumu.

Izstrādātā Ministru kabineta noteikumu projekta 4.1. punktā vides trokšņa robežlielums definēts, kā vides trokšņa indikatora vērtība (robežlielums), kas noteikta šo noteikumu ​pielikumā un kuru pārsniedzot attiecīgā institūcija izskata iespēju veikt vai veic pasākumus vides trokšņa indikatora vērtības samazināšanai.

Noteikumu 4.1. punktā ietvertais nosacījums robežlieluma pārsniegšanas gadījumā neatbilst likuma “Par piesārņojumu” prasībām. Likumdevējs nav paredzējis iespējas noteiktos gadījumos neievērot robežlielumus, tikai izskatot iespēju veikt pasākumus trokšņa samazināšanai. Formulējums par pasākumu īstenošanas iespēju izskatīšanu ir iekļauts Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 25. jūnija Direktīvas 2002/49/EK par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību 3. panta s) punktā, skaidrojot jēdzienu “robežvērtība”, tomēr kā norādīts arī informatīvajā ziņojumā “Par vides trokšņa regulējumu” - Direktīva 2002/49/EK paredz, ka noteiktos gadījumos vides troksnis varētu būt arī lielāks par paredzēto vides kvalitātes vērtību, tomēr no likumam “Par piesārņojumu” izriet, ka robežlielums nekad nevar tikt pārsniegts, jo saskaņā ar minētā likuma 13. panta 4. daļu pārsniegts var būt tikai mērķlielums ar apņemšanos pakāpeniski samazināt emisiju.

-

Lai gan vides trokšņa normatīva dalījums robežlielumos un mērķlielumos ir atbalstāms, noteikumu 4.2. punktā ietvertā norma par to, ka mērķlielums ir attiecināms uz teritorijām, kuras ir likumīgi apbūvētas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, ir jāizslēdz no attiecīgā punkta.

Šādas normas iekļaušana rada nevienlīdzīgu situāciju starp tām personām, kas likumīgi veikušas apbūvi līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, un personām, kas apbūvi veiks pēc šo noteikumu spēkā stāšanās brīža, turklāt diskriminētas tiktu tās personas, kurām piederošās būves vēsturiski atrodas nozīmīgu trokšņa avotu tuvumā. Lai gan arī trokšņa mērķlielums ir vides kvalitātes normatīvs, kas trokšņa avota valdītājam ir jāsasniedz, tomēr virzīšanās uz mērķlieluma sasniegšanu var noritēt pakāpeniski, potenciāli nodarot kaitējumu personas veselībai ilgstoši.
 
Situācijas precīzākai ilustrēšanai ir vērts izmantot šādu reālu piemēru, salīdzinot divas pimšķietami līdzīgas situācijas:

1) Personai “A” pieder dzīvojamā māja, kas izbūvēta pagājušā gadsimta 80-tajos gados pie valsts galvenā autoceļa A2, ārpus tā aizsargjoslas, Garkalnes ciema teritorijā, kurā šobrīd pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktais funkcionālais zonējums ir savrupmāju apbūves teritorija. Lai gan personas īpašums atrodas ārpus autoceļa aizsargjoslas, ņemot vērā izstrādāto noteikumu 4.2. punktu, uz šo īpašumu ir attiecināms vides trokšņa mērķlielums. Saskaņā ar VSIA Latvijas Valsts ceļi izstrādāto trokšņa stratēģisko karti personai piederošajā īpašumā tiek pārsniegtas vides trokšņa mērķlielumu vērtības. Ja persona “A” vērsīsies ar sūdzību Veselības inspekcijā, kas konstatēs mērķlieluma pārsniegšanu, tad saskaņā ar noteikumu 8.2. punktu satiksmes infrastruktūras objekta pārvaldītājam būs jāsagatavo un jāsaskaņo ar  Veselības inspekciju plānotos prettrokšņa pasākumus turpmāko piecu gadu laikā. Jānorāda, ka noteikumos (kā to paredz arī likums “Par piesārņojumu”) nav ietverts nosacījums, ka mērķlieluma sasniegšana jānodrošina noteiktā laikā (piemēram, noteikumos definētajos piecos gados), bet gan tikai kādu pasākumu īstenošanai, kas nodrošina virzību uz mērķlieluma sasniegšanu norādītajā periodā.

2) Personai “B” pieder apbūves gabals pie valsts galvenā autoceļa A2, ārpus tā aizsargjoslas, Garkalnes ciema teritorijā, kurā šobrīd pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktais funkcionālais zonējums ir savrupmāju apbūves teritorija. Persona plāno izbūvēt teritorijā dzīvojamo māju pēc noteikumu spēkā stāšanās. Ņemot vērā izstrādāto noteikumu 4. punktu, uz šo īpašumu ir attiecināms vides trokšņa robežlielums. Saskaņā ar VSIA Latvijas Valsts ceļi izstrādāto trokšņa stratēģisko karti personai piederošajā īpašumā tiek pārsniegtas vides trokšņa robežlieluma vērtības. Normatīvie akti neliedz personai izbūvēt sev piederošajā īpašumā dzīvojamo māju, ja vien tā spēj nodrošināt atbilstošo ēkas ārējo norobežojošo konstrukciju skaņas izolāciju, lai sasniegtu iekštelpām noteiktos akustiskās kvalitātes normatīvus. Ja pēc būvniecības pabeigšanas persona “B” vērsīsies ar sūdzību Veselības inspekcijā par autoceļa radīto troksni dzīvojamās mājas pagalmā, kas konstatēs robežlieluma pārsniegšanu, tad saskaņā ar noteikumu 8.1. punktu satiksmes infrastruktūras objekta pārvaldītājam būs jāsagatavo un jāsaskaņo ar  Veselības inspekciju nepieciešamos prettrokšņa pasākumus un to īstenošanas termiņus, lai nodrošinātu atbilstību vides trokšņa robežlielumiem. Jānorāda, ka saskaņā ar likuma “Par piesārņojumu” 13. pantu robežlieluma ievērošana ir obligāta, turklāt saskaņā ar likuma 57. pantu trokšņa avota turētājs ir administratīvi sodāms.

Iepriekš aprakstītais piemērs ilustrē situāciju, kur personai, kas, iespējams, ilgstoši ir bijusi pakļauta satiksmes trokšņa negatīvajai ietekmei ir dotas iespējas panākt šīs ietekmes novēršanu daudz ilgākā laika posmā, nekā personai, kas apzināti izvēlējusies veidot jaunu apbūvi teritorijā, kurā ir zināms par paaugstinātu trokšņa līmeni.

Iepriekš aprakstītā situācija ir tikai viens no reāliem piemēriem. Daudzus līdzīgus piemērus var atrast gan pie autoceļiem un pilsētu ielām, gan pie dzelzceļa līnijām un it īpaši lidostas “Rīga” tuvumā.

-

Noteikumu 5. punkts nosaka, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar Satiksmes ministriju un attiecīgo standartu komiteju iesaka nacionālajai standartizācijas institūcijai saistībā ar šiem noteikumiem izstrādājamo, adaptējamo un piemērojamo standartu sarakstu. Nacionālā standartizācijas institūcija publicē savā tīmekļvietnē to Latvijas nacionālo standartu sarakstu, kurus piemēro šo noteikumu prasību izpildei. Šī norma ir piemērojama situācijām, kad satiksmes un rūpniecisko objektu radītā vides trokšņa novērtēšanai ir izmantojamas standartizētas mērījumu metodes, tomēr trokšņa novērtēšanai Latvijā tāpat kā citās Eiropas Savienības valstīs daudz plašāk tiek izmantotas aprēķinu metodes ne tikai trokšņa stratēģiskajai kartēšanai, bet arī atsevišķu satiksmes infrastruktūras objektu un rūpniecisko objektu radītās ietekmes novērtēšanai un pārvaldībai. Piemēram, veicot ietekmes uz vidi novērtējumu, sagatavojot pieteikumus atļaujas saņemšanai piesārņojošas darbības veikšanai un pat plānojot pasākumus trokšņa samazināšanai. Praksē aprēķinu metodes lielākoties netiek noteiktas kā standarti. Ja neskaita aprēķinu metodi, kas noteikta standartā LVS ISO 9613-2:2004 “Akustika – Skaņas vājinājums, tai izplatoties ārējā vidē – 2. daļa: Vispārējā aprēķina metode”, kas tika izmantota rūpnieciskās darbības radītā trokšņa aprēķināšanai, bet kuru kopš 2019. gada 10. jūlija Latvijā vairs nav atļauts izmantot (grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumos Nr. 16), Latvijas nacionālā standarta statusā nav noteikta neviena cita aprēķinu metode.

Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumos Nr. 16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” 1. pielikuma 9. punkts nosaka, ka Vides trokšņa prognozei izmanto tikai aprēķina metodes. Šī norma izriet no faktiskās situācijas, jo troksni, kuru satiksmes vai rūpnieciskais avots radīs nākotnē, nav iespējams izmērīt šodien, lai lemtu par darbības akceptu vai atļaujas piešķiršanu šādai darbībai.

Šobrīd sagatavotajā noteikumu redakcijā aprēķina metodes nav pat pieminētas kā viena no novērtēšanas metodēm. Ņemot vērā to, ka izmantojamās aprēķina metodes nav noteiktas arī nevienā citā augstākstāvošā normatīvajā aktā, izstrādātā noteikumu redakcija radīs situāciju, kas liegs īstenot Vides aizsardzības likuma 3. panta pirmās daļas 4. punktā noteiktās prasības.

Ministru kabineta noteikumi ir jāpapildina ar trokšņa novērtēšanai izmantojamo aprēķinu metožu sarakstu, vai arī jārod skaidri saprotams risinājums šī saraksta noteikšanai kādā citā normatīvajā aktā vai citā juridiski saistošā formā.

-

Kā būtisks normatīvā akta trūkums jānorāda tas, ka kā vienīgā novērtēšanas metode šajos noteikumos tiek definēta vides trokšņa mērīšana. Detalizētu problēmas skaidrojumu skatīt pie 5. punkta komentāra.

-

Izstrādāto noteikumu 8.2. punkts ir neskaidri formulēts. No punkta nav saprotams tas, vai rūpnieciskā objekta  vai satiksmes infrastruktūras objekta pārvaldītājs turpmāko piecu gadu laikā tikai sagatavo un saskaņo ar  Veselības inspekciju plānotos prettrokšņa pasākumus vai arī īsteno šos pasākumus.

-

Lai gan noteikumos ir mēģināts veidot sasaiti ar Ministru kabineta 2013. gada 30 aprīļa noteikumiem Nr. 240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi”, noteikumu pielikumā tiek lietots termins “Apbūves teritoriju izmantošanas veids”, kas būtu aizstājams ar terminu “Funkcionālā zona”, jo turpmāk tabulā ir lietoti tieši funkcionālo zonu nosaukumi.

Ja tiek pieņemts lēmums saglabāt esošo redakciju, lūdzam anotācijā skaidrot indikatoru piemērošanas kārtību, jo, piemēram, gan daudzstāvu dzīvojamās apbūves  teritorijās, gan jauktas centra apbūves teritorijās savrupmāju apbūve ir noteikta kā viens no galvenajiem teritorijas izmantošanas veidiem. Jau šobrīd Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumos Nr. 16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” iekļauto vides kvalitātes normatīvu nesasaiste ar Ministru kabineta 2013. gada 30 aprīļa noteikumos Nr. 240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” lietotajiem terminiem rada plašas regulējuma interpretācijas iespējas.

Noteikumi paredz piemērot vides trokšņa robežlielumus vai mērķlielumus noteiktām teritorijām atkarībā no to funkcionālā zonējuma. Jāatzīst, ka piemērojamo vides kvalitātes normatīvu dalījums pa teritorijas izmantošanas vai funkcionālā zonējuma veidiem lielā mērā ir savdabīga Latvijā iedibināta “paražu” norma, kurai daudzos gadījumos trūkst zinātniskā un ekonomiskā pamatojuma. MK noteikumu anotācijā nav sniegts pamatots skaidrojums šādas prakses turpināšanai.  Ņemot vērā to, ka šie ir jauni noteikumi, kas tapuši pēc vispusīgas vides trokšņa pārvaldības situācijas izvērtēšanas, izstrādājot informatīvo ziņojumu, kā arī sadarbojoties visām atbildīgajām nozaru ministrijām, normatīvā akta anotācijā būtu jāskaidro, piemēram, tas, kādēļ daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji var dzīvot skaļākā vidē nekā savrupmāju vai mazstāvu dzīvojamo ēku iedzīvotāji. Ja, kā norādīts anotācijā, indikatoru vērtības ir pamatotas tikai ar sagaidāmo ietekmi uz cilvēku veselību, tad šāda dažādu iedzīvotāju grupu diskriminācija pēc to dzīvesvietas ir prettiesiska.

-

Noteikumu tvērums ir jāpaplašina, ņemot vērā likuma "Par piesārņojumu" 18.1 panta trešās daļas 1. punktā doto deleģējumu, kas uzdod Ministru kabinetam noteikt gan trokšņa rādītājus, gan to piemērošanas kārtību un novērtēšanas metodes. Izstrādātajā normatīvā akta redakcijā šīs prasības ir daļēji, tomēr nepilnīgi ietvertas. Noteikumu pielikumā ir noteikti vides trokšņa robežlielumi noteiktiem rādītājiem, bet nav definēta to piemērošanas kārtība ne laika griezumā, ne attiecībā uz plānotām darbībām vai piesārņojošo darbību atļaujas pārskatīšanas procesu.

Ir jāņem vērā tas, ka šie noteikumi skars un ietekmēs ievērojami plašāku personu loku, nekā noteikumi, kas regulēs trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu izstrādi. Piemēram, noteikumi par satiksmes un rūpniecisko objektu vides trokšņa pārvaldību būs attiecināmi uz satiksmes infrastruktūras pārvaldītājiem arī tādās vietās kā Jelgava, Liepāja, Daugavpils utt., kurās visticamāk nekad netiks izstrādātas trokšņa stratēģiskās kartes, jo tās neatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 25. jūnija Direktīvas 2002/49/EK par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību kritērijiem, bet kurās atrodas gan nozīmīgi satiksmes infrastruktūras, gan rūpnieciskie objekti. Tāpat noteikumu normas būs saistošas visiem piesārņojošo darbību veicējiem visā Latvijas teritorijā, līdz ar to tām jābūt viennozīmīgi interpretējamām un skaidri noteiktām. Tas nozīmē, ka noteikumos ir jābūt skaidri un precīzi definētiem ne vien trokšņa robežlielumiem, bet arī trokšņa rādītājiem, to piemērošanas kārtībai un novērtēšanas metodēm, kā tas līdz šim noteikts Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumos Nr. 16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība”, jo ne trokšņa rādītāji, ne to piemērošanas kārtība, ne to novērtēšanas metodes nav noteiktas citos augstāk stāvošos normatīvajos aktos.

-

Ņemot vērā to, ka izmantojamie trokšņa rādītāji nav definēti nevienā augstāk stāvošā normatīvajā aktā, noteikumu 2. punkts jāpapildina ar noteikumos izmantoto trokšņa rādītāju terminu skaidrojumu. Šobrīd ir iespējams nojaust, ka rādītāji ir attiecināmi uz noteiktu diennakts daļu, tomēr, vai tie ir gada vidējie rādītāji, rādītāji kādai konkrētai dienai vai nedēļai, no spēkā esošās noteikumu redakcijas nevar saprast.

-

Noteikumos nepieciešams precizēt terminu "satiksmes vides troksnis". Kā noprotams, ar to ir domāts troksnis, kuru rada autotransporta, sliežu ceļu transporta un gaisa kuģu kustības radītais troksnis. Vienlaikus norādām, ka satiksmes infrastruktūras objekti ir arī dzelzceļa stacija, autoosta un pat luksofors, kas var būt aprīkots ar skaņas signālu gājēju brīdināšanai.

-

Noteikumu 2.2. punktu būtu ieteicams izteikt sekojošā redakcijā – "rūpniecisko un tiem pielīdzināmo objektu vides troksnis [..]". Pretējā gadījumā nozīmīgi rūpnieciskā trokšņa avoti, kas līdz šim ir tikuši regulēti un rada vai var radīt būtisku ietekmi uz to tuvumā dzīvojošiem iedzīvotājiem, netiks turpmāk ierobežoti un uzraudzīti, piemēram, derīgo izrakteņu ieguves  karjeri.

Skat. priekšlikumu redakcijai augstāk.

Ņemot vērā to, ka vides trokšņa mērķlielumi ir attiecināmi uz noteiktām teritorijām, ieteicams noteikumu 4.1. punktu papildināt, norādot, ka robežlielumi attiecināmi uz teritorijām, kas nav minētas noteikumu 4.2. punktā. Papildinājums ir būtisks, jo saskaņā ar piedāvāto redakciju normas spēks telpā ir vienīgais, kas nodala mērķlielumu un robežlielumu piemērošanu konkrētajā situācijā.

-

Noteikumu 7. punktā ir noteikts, ka, konstatējot vides trokšņa robežlielumu pārsniegumus, Veselības inspekcija nekavējoties par tiem informē attiecīgo pašvaldību, rūpnieciskā objekta vai satiksmes infrastruktūras objekta pārvaldītāju. Saskaņā ar likuma “Par piesārņojumu” 57. panta nosacījumiem par pieļaujamā vides trokšņa robežlieluma pārsniegšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu, nevis informē rūpnieciskā objekta vai satiksmes infrastruktūras objekta pārvaldītāju.

-

Noteikumu 7. punkts deleģē Veselības inspekcijai pienākumu kontrolēt rūpniecisko objektu vides trokšņa un satiksmes vides trokšņa atbilstību šo noteikumu ​ pielikumā noteiktajiem trokšņa robežlielumiem atbilstoši likuma “Par piesārņojumu” 49. panta otrās daļas nosacījumiem. Noteikumos nav deleģējuma Veselības inspekcijai kontrolēt vides trokšņa atbilstību šajos noteikumos noteiktajiem mērķlielumiem. Sagatavotā likumprojekta "Grozījumi Vides aizsardzības likumā" (21-TA-593) 35.13 panta otrā daļa paredz to, ka Veselības inspekcija veic normatīvajos aktos par vides trokšņa pārvaldību noteikto prasību izpildes kontroli. Pirmškietami šī norma, ja tāda tiks atbalstīta, paplašinās likumā “Par piesārņojumu” ietverto deleģējumu, ļaujot Veselības inspekcijai kontrolēt arī vides trokšņa mērķlielumu ievērošanu, tomēr to neparedz šo noteikumu 7. punkts. Noteikumu 7. punkts ir jāpapildina ar deleģējumu mērķlielumu ievērošanas uzraudzībā.

-

Noteikumu 8. punktu ieteicams precizēt šādā redakcijā: "pamatojoties uz Veselības inspekcijas sniegto informāciju par vides trokšņa robežlielumu un mērķlielumu pārsniegumu [..]".

Skat. piedāvāto redakciju augstāk.

Atbilstoši noteikumos definētajam ietvaram pielikuma nosaukums būtu grozāms, izsakot to šādā redakcijā: "Vides trokšņa indikatoru vērtības"

Skat. piedāvāto redakciju augstāk.