Atzinums

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk – LTRK) ir iepazinusies ar Satiksmes ministrijas (turpmāk - SM) precizēto noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumos Nr. 242 "Satiksmes ministrijas nolikums"” (turpmāk – Noteikumu projekts.)
Noteikumu projekta anotācijā norādīts, ka grozījumu mērķis ir aktualizēt SM kompetencē esošās politikas jomas un uzdevumus, tostarp tādās nozarēs kā - dzelzceļa, autoceļu, ceļu digitalizācijas, pašvaldību autoceļu un ielu, autotransporta, ceļu satiksmes drošības, sabiedriskā transporta, jūrniecības, kuģošanas informācijas aprites, aviācijas, starppilsētu gaisa mobilitātes, bezpilota gaisa kuģu sistēmas, gaisa telpas pārvaldības, lidostu darbības, elektronisko sakaru, pasta, ostu pārvaldības un attīstības, starptautisko kravu un pasažieru pārvadājumu, multimodālo pārvadājumu un transporta loģistikas, alternatīvo degvielu infrastruktūras. Kā arī papildinātas SM funkcijas veikt Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādes (turpmāk - BEREC) atbalsta aģentūras atbalsta sekretariāta funkcijas, tādēļ precizēti arī ministrijas veicamie uzdevumi. 

Tostarp Noteikumu projektā ir paredzēti vairāki SM uzdevumu deleģējumi valsts akciju sabiedrībai „Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (turpmāk - LVRTC). Daži no tiem ir ietverti Noteikumu projektā tiešā veidā, piemēram, izsakot SM nolikuma 5.punktu jaunā redakcijā un paredzot, ka SM ir tiesības deleģēt LVRTC sekojošus uzdevumus:
ārkārtas situāciju valsts elektronisko sakaru tīkla izveidošanu atbilstoši valsts drošības un aizsardzības jomā pieņemtajiem lēmumiem, kā arī tā uzturēšanu, darbību un uzraudzību;
ārkārtas situāciju valsts elektronisko sakaru tīkla pieslēgumu starptautisko organizāciju un citu juridisko personu tīkliem valsts funkciju īstenošanai;
valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra izveidošanu atbilstoši valsts vienotās informācijas un komunikācijas tehnoloģiju arhitektūras jomā pieņemtajiem lēmumiem, kā arī tā uzturēšanu un darbību;
interneta protokola sestās versijas, kā arī atsevišķa lokālā interneta reģistra ieviešanu, izveidi un darbību valsts un pašvaldību institūcijām;
Transeiropas telemātikas pakalpojumus starp administrācijām (TESTA-ng), kas ietver elektronisko sakaru fizisko infrastruktūru un savienojumus, kā arī saistītos elektronisko sakaru pakalpojumus, lai nodrošinātu datu apmaiņas platformu starp Eiropas Savienības dalībvalstu publiskās pārvaldes institūcijām un Eiropas Savienības institūcijām Latvijas Republikas teritorijā.
Papildus augstāk minētajam, atsevišķu uzdevumu deleģējumus SM ir skaidrojusi Noteikumu projekta anotācijā. Tā, piemēram, ir skaidrots, ka LVRTC tiek uzticēts veicināt arī kiberdrošības risinājumu ieviešanu valsts pārvaldē, atbilstoši Aizsardzības ministrijas izstrādātajai informācijas tehnoloģiju drošības politikai, izveidojot un nodrošinot politikas īstenošanai nepieciešamos tehnoloģiskos resursus (valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centrs, ārkārtas situāciju valsts elektronisko sakaru centrs, interneta protokola 6. versijas adresācijas administrēšanas ieviešana valsts pārvaldē). Kopumā secināms, ka ar Noteikumu projekts paredz gan jau iepriekšējus deleģējumus LVRTC, gan vēl papildus paplašina LVRTC deleģējamo SM pārziņā esošu uzdevumu klāstu.

No Noteikumu projekta pirmreizējās saskaņošanas izziņas redzams, ka Finanšu ministrija jau iepriekš lūgusi SM:
Noteikumu projekta anotācijā ietvert izvērtējumu, kādēļ LVRTC būtu atzīstams kā labākais risinājums Noteikumu projektā paredzēto funkciju deleģēšanai;
Skaidrot, vai Noteikumu projekta 5.punkts ir saskaņots ar sadarbības partneriem;
Skaidrot vai LVRTC atbilst ‘’in-house’’ uzņēmuma kritērijiem;
Skaidrot paredzēto deleģējumu LVRTC Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta kontekstā, proti, vai deleģējamās funkcijas ir tādas, kuras nepiedāvā vai nevar nodrošināt esoša tirgus dalībnieki.
Iepazīstoties ar papildināto Noteikumu projektu, tostarp tā anotāciju un izziņu, secināms, ka SM sniegusi tikai daļēju skaidrojumu uz Finanšu ministrijas uzdotajiem jautājumiem, kā rezultātā joprojām nav pārliecības par nepieciešamību deleģēt LVRTC virkni SM funkciju, tāpat nav skaidrojusi vai Noteikumu projekta 5.punkts ir saskaņots ar sadarbības partneriem, kā arī nav pamatots skaidrojums par to vai Noteikumu projektā paredzētās deleģējamās funkcijas ir tādas, kuras nepiedāvā vai nevar nodrošināt esoša tirgus dalībnieki.

SM sniegtais skaidrojums, ka izvērtējot LVRTC darbības, ir konstatēts, ka tas atbilst Komisijas paziņojuma “Pamatnostādnes par valsts atbalstu platjoslas tīkliem” 123. un 124.punktā noteiktajam, mūsuprāt, nav uzskatāms par pietiekoši pamatotu, jo Noteikumu projekts ir attiecināms uz daudz plašākām darbības funkcijām kā to nosaka EK paziņojuma “Pamatnostādnes par valsts atbalstu platjoslas tīkliem”.

Vēlamies uzsvērt, ka jebkuru valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanai citai personai, šajā gadījumā kapitālsabiedrībai, ir jābūt kā izņēmuma -  pirms katra deleģējuma noteikšanas nosakot rūpīgu atbilstības izvērtēšanai. Nav pieļaujams, ka jauni deleģējumi tiek piešķirti i pamatojoties tikai uz iepriekšējo sadarbības pieredzi vai formālu atbilstību likuma prasībām, kādām jāatbilst kapitālsabiedrībām, lai tām vispār varētu deleģēt uzdevumus.

Vienlaikus vēlamies vērst uzmanību, ka visas noteikumos deleģētās funkcijas būtu izvērtējamas no nepamatoti piešķirta valsts atbalsta viedokļa, jo deleģējums nevar būt pamats godīgas konkurences ierobežošanai vai nepamatotai valsts atbalsta saņemšana, bez pamatota izvērtējuma vai tiks nodrošināti godīgi konkurences apstākļi un tiks novērsta valsts atbalsta ietekme uz citu, brīvos tirgus apstākļos pieejamu komercpakalpojumu nodrošināšanu un attīstīšanu apstākļos, kur LVRTC šīs projekta īstenošanas tiesības saņēmis bez konkursa.

Augstākminētie secinājumi balstīti uz sekojošiem argumentiem:
Atbilstoši Elektronisko sakaru likuma 4. panta otrajai daļai SM LVRTC ir deleģējusi vairākus uzdevumus, kurus tas veic uz piecu deleģēšanas līgumu pamata .Tie zemāk uzskaitīti hronoloģiskā secībā:
valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (turpmāk tekstā – VESPC) izveidošana, uzturēšana un darbības nodrošināšana līdz 2035. gada 31. decembrim saskaņā ar 2019. gada 12. augusta deleģēšanas līgumu Nr. SAM2019/31 (turpmāk tekstā - VESPC deleģēšanas līgums);
ārkārtas situāciju valsts elektronisko sakaru tīkla nodrošināšana līdz 2035. gada 31. decembrim saskaņā ar 2019. gada 20. decembra deleģēšanas līgumu Nr. SM 2019/48 (turpmāk tekstā - Ārkārtas situāciju deleģēšanas līgums);
interneta protokola 6. versijas [IPv6] ieviešana un darbības nodrošināšana valsts pārvaldē trīs gadu laikā vai līdz saistību izpildei saskaņā ar 2020. gada 3. decembra deleģēšanas līgumu Nr. 50KD.03-02/20/00/2020/268 (turpmāk tekstā - IPv6 deleģēšanas līgums);
otrā tīmekļvietņu domēna vārda “gov.lv” lietojumu reģistrēšana un pārraudzīšana saskaņā ar 2021. gada 29. decembra deleģēšanas līgumu Nr. 50KD.03-02/20/00/2021/213 (turpmāk tekstā - gov.lv deleģēšanas līgums);
Eiropas Savienības Euro Domain telekomunikāciju tīkla TESTA-ng (jeb Transeiropas telemātikas pakalpojumus starp administrācijām) lokālā domēna pieslēguma punkta piekļuves pie TESTA-ng tīkla administrēšana un uzraudzība līdz 2025. gada 31. maijam saskaņā ar 2022. gada 31. maija deleģēšanas līgumu (turpmāk tekstā - TESTA-ng deleģēšanas līgums).
Minētie deleģēšanas līgumi noslēgti, pamatojoties uz Elektronisko sakaru likuma normām un citiem normatīvajiem aktiem, piemēram, ārkārtas situāciju valsts elektronisko sakaru tīkla gadījumā — uz Ministru kabineta 2019. gada 9. jūlija rīkojumu Nr. 344 “Par ārkārtas situāciju valsts elektronisko sakaru tīkla izbūves un elektronisko sakaru pakalpojumu centra izveides deleģēšanu valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”” (turpmāk tekstā - MK rīkojums), kur LVRTC deleģēts uzdevums nodrošināt ārkārtas situāciju valsts elektronisko sakaru tīkla izbūvi un uzturēšanu, kā arī ārkārtas situāciju valsts elektronisko sakaru tīkla pieslēgumu starptautisko organizāciju un citu juridisko personu tīkliem. Tāpat, piemēram, VESPC gadījumā LVRTC uzdevumi izriet no Ministru kabineta 2022. gada 8. novembra instrukcijas Nr. 5 “Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra nodrošināšanas kārtība” 5. punkta (turpmāk tekstā - MK VESPC instrukcija).

Attiecīgi piecas no sešām SM kompetencē esošajām jomām, kas izriet no Elektronisko sakaru likuma, šobrīd deleģētas vienam uzņēmumam — LVRTC.

Izvērtējot jau noslēgtos SM deleģēšanas līgumus, kas ietverti arī Noteikumu projektā, var secināt, ka LVRTC saņemtais valsts finansējums iespējams var tikt kvalificēts kā neatļauts valsts atbalsts, jo vairāki faktori liedz attiecīgajam finansējumam piemērot tā saukto “Altmark” atbrīvojumu no valsts atbalsta kontroles, atsevišķas LVRTC funkcijas nav definētas pietiekami precīzi, lai tās būtu kvalificējamas kā “vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumi” (turpmāk – VTNP), VTNP finansējumam nav objektīva, caurskatāma, ex–ante aprēķina, valsts līdzekļu piešķīrums VTNP sniegšanai, iespējams, pārsniedz atsevišķu pakalpojumu neto izmaksas, kā arī nav iespējams gūt pārliecību par šķērssubsidēšanas riska novēršanu.

Vēršam uzmanību, ka Līgums par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) aizliedz valstij sniegt priekšrocības kādam publiskam uzņēmumam, ja tādējādi tiek apdraudēta vai deformēta konkurence. Proti, LESD 107. panta 1. punkts aizliedz dalībvalstīm piešķirt uzņēmumiem selektīvu un mantiski novērtējamu priekšrocību, ja šī priekšrocība deformē vai var deformēt konkurenci un ja tā ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm.
Pieņemot, ka šādas funkcijas uzskatītu par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem (turpmāk – VTNP ), jāņem vērā uz tiem attiecināmais regulējums, kas izriet no LESD 106. panta 1.punkta un 2. punkta, paredzot, ka publiski uzņēmumi, kam piešķirtas īpašas vai ekskluzīvas tiesības, nedrīkst darboties veidā, kas diskriminē citus tirgus dalībniekus un kropļo konkurenci. Regulējuma ievērošanas uzraudzību veic Komisija:
“106. pants
1. Attiecībā uz publiskiem uzņēmumiem un uzņēmumiem, kam dalībvalstis piešķīrušas īpašas vai ekskluzīvas tiesības, dalībvalstis nedz ievieš, nedz uztur spēkā tādus pasākumus, kas ir pretrunā Līgumiem, jo īpaši noteikumiem, kas ietverti 18. pantā un 101. līdz 109. pantā.
2. Uz uzņēmumiem, kam uzticēti pakalpojumi ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi vai kas darbojas kā dalībvalstu fiskāli monopoli, attiecas Līgumos ietvertie noteikumi un jo īpaši noteikumi par konkurenci, ja šo noteikumu piemērojums de iure vai de facto netraucē veikt tiem uzticētos konkrētos uzdevumus. Tie nedrīkst ietekmēt tirdzniecības attīstību tiktāl, lai kaitētu Savienības interesēm.
3. Komisija nodrošina šā panta piemērošanu un vajadzības gadījumā adresē dalībvalstīm attiecīgas direktīvas vai lēmumus.”

Ja VTNP tiek sniegts, saņemot kādu īpaši šim mērķim paredzētu finansējumu vai atlīdzību no dalībvalsts iestādēm, tas ir jāvērtē arī LESD 107. panta ietvarā. Proti, jāvērtē, vai dalībvalsts ir piešķīrusi uzņēmumam selektīvu un mantiski novērtējamu priekšrocību, vai šī priekšrocība deformē vai var deformēt konkurenci un vai tā ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm.
No LESD 106. panta 2. punkta izriet, ka uzņēmumi, kam uzticēts sniegt VTNP, ir uzņēmumi, kam uzticēts “īpašs uzdevums”. Atsaucoties uz  Eiropas Komisijas Paziņojumu par Eiropas Savienības valsts atbalsta noteikumu piemērošanu kompensācijai, kas piešķirta par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanu (turpmāk – Komisijas VTNP paziņojums) 47. punktu  “īpaša sabiedriskā pakalpojuma uzdevuma” uzticēšana nozīmē tādus pakalpojumus, ko “tirgus dalībnieks, ja tas ņemtu vērā savas komerciālās intereses, neuzņemtos vai neuzņemtos tādā pašā mērā vai ar tādiem pašiem nosacījumiem”.
Vienlaikus Komisijas VTNP paziņojuma 48.punktā paredzēts, ka, ja tirgus spēj nodrošināt pakalpojumus, tad valstij nav pamata piešķirt īpašas tiesības to īstenošanai vienam konkrētam uzņēmumam:
“48. Tādējādi Komisija uzskata, ka nebūtu lietderīgi noteikt īpašu sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas pienākumu darbībai, ko uzņēmumi, kas darbojas normālos tirgus apstākļos, jau sniedz vai var sniegt apmierinošā līmenī un ievērojot valsts noteiktus, sabiedrības interesēm atbilstošus nosacījumus, piemēram, attiecībā uz cenu, objektīviem kvalitātes raksturlielumiem, nepārtrauktību un piekļuvi attiecīgajam pakalpojumam. Attiecībā uz to, vai pakalpojumu var piedāvāt tirgus, Komisijas vērtējums aprobežojas ar to, ka tiek pārbaudīts, vai attiecīgā dalībvalsts ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu.”
Eiropas Komisijas lēmuma par LESD 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (turpmāk tekstā -Komisijas VTNP lēmums) ir 2.pantā noteikts, ka vispārīgā gadījumā VTNP kompensācija nepārsniedz EUR 15 miljonus viena gada ietvaros un pilnvarojums sniegt VTNP nepārsniedz 10 gadus:
“2. pants
Darbības joma
1. Šo lēmumu piemēro valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, kas piešķirta uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, kā minēts [LESD] 106. panta 2. punktā, un kas ietilpst vienā no turpmāk minētajām kategorijām:
a) kompensācija, kas nepārsniedz gada summu 15 miljonus euro par pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi sniegšanu jomās, kas nav transports un transporta infrastruktūra. […]
2.   Šis lēmums ir piemērojams tikai tad, ja periods, kurā uzņēmumam uzticēts sniegt pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, nepārsniedz desmit gadus. (...)”
Vienlaikus vērtējams Komisijas VTNP lēmuma ietvertais — jo ilgāks pilnvarojuma periods, jo lielāka iespējamība, ka pasākums ietekmē tirdzniecību un konkurenci:
“(12) Tas, cik lielā mērā konkrēts kompensācijas pasākums ietekmē tirdzniecību un konkurenci, ir atkarīgs ne tikai no ik gadu saņemtās vidējās kompensācijas summas un attiecīgās nozares, bet arī no pilnvarojuma perioda kopējā ilguma. (…)”
Komisijas VTNP paziņojumā norādīts, ka tiesības sniegt VTNP jāpiešķir pārskatāmā un vienlīdzīgā procedūrā. Proti, ja dalībvalsts izvēlas kādam uzņēmumam uzticēt VTNP, vispārīgā gadījumā tai ir jāievēro no publisko iepirkumu tiesiskā regulējuma izrietošie principi:
“5. Ja valsts iestāde pakalpojuma sniegšanu izvēlas uzticēt trešai personai, tai ir jāievēro Savienības tiesības publiskā iepirkuma jomā […]. Arī gadījumos, kad direktīvas par publisko iepirkumu neattiecas vai tikai daļēji attiecas (piemēram, attiecībā uz Direktīvas 2004/18/EK IIB pielikumā uzskaitītajām pakalpojumu koncesijām un pakalpojumu līgumiem, tostarp dažāda veida sociālajiem pakalpojumiem), tomēr tiesības sniegt pakalpojumu jāpiešķir saskaņā ar Līgumā noteiktajām pārredzamības, vienlīdzīgas attieksmes, proporcionalitātes un savstarpējas atzīšanas prasībām.”
Tāpat Komisijas VTNP paziņojumā noteikts, ka ja VTNP sniegšana piešķirta, neievērojot publisko iepirkumu regulējumu un attiecīgi neļaujot konkurentiem ienākt tirgū vai “ļaujot atbalsta saņēmējam vieglāk izvērst savu darbību citos tirgos”, tad palielinās konkurences kropļojumu risks:
“37. […] Ja saimnieciska darbība ir atvērta konkurencei, lēmums sniegt VTNP, izmantojot citas metodes, nevis publisko iepirkumu procedūru, ar kuru sabiedrībai tiek nodrošinātas zemākās izmaksas, var radīt konkurences traucējumus, neļaujot konkurentiem ienākt tirgū vai ļaujot atbalsta saņēmējiem vieglāk izvērst savu darbību citos tirgos. (…)” 
Saskaņā ar Komisijas VTNP lēmuma 4. pantu, izvērtējot, ka valsts atbalsta kontroles noteikumi uz konkrētu gadījumu nav attiecināmi, jāpārliecinās, ka deleģēšanas akts definē - uzlikto sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumu saturu un ilgumu, uzņēmumu un vajadzības gadījumā attiecīgo teritoriju,  jebkādu ekskluzīvu vai īpašu tiesību būtību, kompensācijas mehānisma aprakstu un aprēķināšanas, kontroles un pārskatīšanas parametrus, pasākumus, lai novērstu un atgūtu jebkādu iespējamu kompensācijas pārmaksu, kā arī atsauci uz Komisijas VTNP lēmumu.
Vērtējot, vai kompensācija nav pārmērīga, jāņem vērā gan neto izmaksas, gan arī saprātīga peļņa, kas rodas, pildot VTNP sniegšanas pienākumus. Kritēriji šīs peļņas aprēķināšanai ir jānorāda deleģēšanas aktā (Komisijas VTNP paziņojuma 57. punkts).
Atlīdzības jeb kompensācijas apmērs nosakāms vienā no diviem veidiem: publiskā iepirkuma procedūrā vai ar tirgus analīzi. Dalībvalstij jāspēj pierādīt, ka uzņēmuma izmaksu struktūra atbilst vidējiem rādītājiem attiecīgajā nozarē.
            Kā piemēru, iespējamam normatīvajam regulējumam neatbilstošu deleģējumu un nepamatotam valsts atbalstam varam minēt – SM noslēgto VESPC deleģēšanas līgumu. Elektronisko sakaru likuma 1. pants sniedz VESPC definīciju — tie ir infrastruktūras pakalpojumi, kas tiek sniegti publiskajam sektoram un citastarp nodrošina iestādēm pieejamību dažādām informācijas sistēmām:
“65) valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centrs — tehnisko līdzekļu un pakalpojumu kopums, kas publiskajai personai, publiskās personas kapitālsabiedrībai un publiskās personas kontrolētai kapitālsabiedrībai nodrošina infrastruktūru ar augstu konfidencialitāti, integritāti un pieejamību informācijas sistēmām un ar tām saistītajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem, kā arī pakalpojumus;”
Šādus VESPC pakalpojumus publiskajam sektoram varētu sniegt jebkurš tirgus dalībnieks, kurš izpilda “augstas konfidencialitātes, integritātes un pieejamības” prasības. Tomēr LVRTC ir ekskluzīvi deleģēti šie “valsts pārvaldes uzdevumi”, jo LVRTC “attiecīgo uzdevumu var veikt efektīvāk”, kā to nosaka Valsts pārvaldes iekārtas likuma (turpmāk VPIL)  40. panta pirmā daļa). VESPC funkcijas LVRTC ir piešķirtas bez konkursa, bet LVRTC efektivitāte VPIL 42. panta pirmās daļas vajadzībām ir prezumēta, proti, lēmuma pieņemšanā vērā ņemts vien tas, ka LVRTC ir pieredze, reputācija, resursi un personāla kvalifikācija, nevērtējot citus kritērijus.
Atsaucoties uz augstākminētajām prasībām par VTNP deleģējumu VESPC deleģēšanas līgumā LVRTC uzdevumi nav definēti pietiekami precīzi, VTNP finansējumam nav objektīva, caurskatāma, ex–ante aprēķina, kas savukārt neļauj novērtēt, vai valsts līdzekļu piešķīrums VTNP sniegšanai pārsniedz VESPC pakalpojumu neto izmaksas, kā arī nepietiekamais uzraudzības mehānisms neļauj gūt pārliecību par to, ka šķērssubsidēšanas riski ir novērsti. Tāpat VESPC deleģēšanas līgumā nav norādīti pasākumi, lai novērstu un atgūtu jebkādu iespējamu kompensācijas pārmaksu. Deleģējot funkcijas LVRTC, nav bijis izvērtējums, kas konstatētu tirgus nepilnības un/ vai izvērtēta iespēju projekta īstenotāju izvēlēties konkursa kārtībā.
Papildus tam norādāms, ka VESPC deleģējuma termiņš pārsniedz 15 gadus, t.i., no 2019. gada 2. septembra līdz 2035. gada 31. decembrim. Šāds deleģējuma termiņš pārsniedz Komisijas VTNP lēmuma 2. pantā norādīto 10 gadu termiņu.
 Laika gaitā LVRTC bez konkursa vai citas caurskatāmas atlases procedūras, ir ieguvis virkni deleģēto un citu funkciju, katru nākamo iegūstot vien uz “iepriekšējās pieredzes” bāzes, bez atbilstoša izvērtējuma.
 

Ņemot vērā augstākminētos apsvērumus, uzskatām, ka būtu izvērtējams iespējamais visu deleģējumu līguma ietvaros sniegtais nepamatotais valsts atbalsts LVRTC un iebilstam augstākminēto Ministru kabineta noteikumu projektā noteiktajam, kas paredz, SM tiesības Noteikumu projektā minētās funkcijas deleģēt LVRTC.Deleģētās funkcijas nevar būt pamats godīgas konkurences ierobežošanai vai nepamatotai valsts atbalsta saņemšanai, tādēļ šādu pakalpojumu nodrošināšanai ir jāparedz noteiktas drošības prasības un atbilstības kritēriji, balstoties uz kuriem atlases kārtībā tiktu izvēlēts labākais un atbilstošākais šīs funkcijas realizētājs, kurš, izpildot kritērijus, iespējams vēl kvalificētāk un efektīvāk spētu nodrošināt minētos pakalpojumus.Vienlaikus lūdzam skaidrot, kā attiecībā uz Noteikumu projektā paredzētajām un jau iepriekš deleģētajām funkcijām tiks nodrošināti godīgi konkurences apstākļi un tiks novērsta valsts atbalsta ietekme uz citu, brīvos tirgus apstākļos pieejamu komercpakalpojumu nodrošināšanu un attīstīšanu.Ņemot vērā, ka Noteikumu projekta anotācijā bez pārliecinoša pamatojuma minēts, ka arī pakalpojumus kiberdrošības jomā  plānots uzticēt LVRTC, norādām, ka kiberdrošības jomā darbojas jau vairāki tirgus dalībnieki, kas varētu atbilst vai pat pārsniegt nepieciešamajās prasības pakalpojumu sniegšanai. Aicinām SM atturēties no jaunu deleģējumu noteikšanas LVRTC, tostarp kiberdrošības jomā bet ne tikai, un tā vietā, koordinēti ar Aizsardzības ministriju kā atbildīgo ministriju kiberdrošības jautājumos, noteikt konkrētus kritērijus un prasības uzņēmumiem, lai tie varētu piedalīties pārskatāmā atlases procesā un iegūt iespēju veikt SM uzdotos uzdevumus kiberdrošības un citās jomās, kurās ir citi tirgus dalībnieki, kas varētu veikt konkrētos uzdevumus.Aicinām arī turpmāk SM rūpīgi izsvērt deleģējumu nepieciešamību un pamatotību, un gadījumos, kur iespējams, rīkot atklātus konkursus ar iepriekš definētiem kritērijiem un prasībām, tādējādi veicinot nevis potenciāli deformējot konkurences tirgu.