Atzinums

Biedrība “Zero Waste Latvija” (turpmāk - ZWL) ir iepazinusies ar 25-TA-1312 “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”. ZWL ir identificējusi vairākus jautājumus, kas skar Atkritumu apsaimniekošanas likuma (turpmāk tekstā - Likums) tvērumu un ar šo vēstuli vēlamies vērst uzmanību un paust vairākas vajadzības Likumu pilnveidot. Kaut arī identificētās problēmas nav tieši saistībā ar grozījumu ierosināšanas iemeslu - ka plānots apvienot Enerģētikas un vides aģentūru ar Valsts vides dienestu, bet tās ir būtiski skatīt kopā ar šiem grozījumiem un ieviest risinājumus, lai mazinātu kopējo radušos un poligonos apglabāto atkritumu daudzumu valstī.

 Problēmas Nr.1 apraksts
Visā valstī nav noteikta un nodrošināta atkritumu dalīta vākšana visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no to dzīves vietas. Vismazāk pieejama infrastruktūra ir bioloģisko atkritumu dalītai vākšanai, bet arī tādiem atkritumiem kā stikla, metāla un plastmasas iepakojumam nav nodrošināti konteineri visos izveidotajos savākšanas punktos. Daudzās lielākās pilsētās (virs 20 tūkst. iedzīvotāju) nav nodrošināts pietiekams skaits šķiroto atkritumu savākšanas laukumu, kuros tostarp savāktu lielgabarīta, elektronikas un bīstamos atkritumus, tāpēc tie aizvien lielā daudzumā nonāk tiem neparedzētās vietās un vidē.
 
Risinājuma Nr.1 apraksts
Ar Likumu noteikt, ka atkritumu dalītā vākšana ir obligāta visiem valsts iedzīvotājiem neatkarīgi no dzīvesvietas.



 Problēmas Nr.2 apraksts
Valsts līmenī nav skaidri noteikta atkritumu apsaimniekošanas iepirkumu kārtība un kritēriji tāpēc situācija ar atkritumu apsaimniekošanu un to dalītu vākšanu atškirās dažādos reģionos.

Risinājuma Nr.2 apraksts
Valstī noteiktas vienotas iepirkumu vadlīnijas, kas definētas Likumā un tam saistošajos Ministru kabineta noteikumos.  Normatīvi jābūt definētam iepirkumos nosakāmajiem:
maksimālais līgumu termiņš,
minimālie kvalitātes kritēriji,
sabiedrības iesaiste un elastības mehānismi,
atkritumu savākšanas pakalpojuma pieejamības iedzīvotājiem minimālie kritēriji, nosakot atkritumu savākšanas laukumu un punktu skaitu uz iedzīvotāju skaitu (analogi kā tas iepriekš bija noteikts MK 328), kas tiktu ietverti iepirkumos neatkarīgi no reģiona.


 Problēmas Nr.3 apraksts
Latvijā nav skaidri definēts kopienas komposta jēdziens un iztrūkst regulējums šādai vairāku mājsaimniecību bioloģisko atkritumu (iekļaujot daļu pārtikas atkritumu) kopīgai kompostēšanai, ja par tā izveidi lemj un vienojas mājas iedzīvotāju kopīgā balsojumā.

Risinājuma Nr.3 apraksts
Definēt kopienas komposta jēdzienu Likumā un izstrādāt tā ieviešanai nepieciešamos normatīvos aktus. Šim regulējumam jāsākas ar jēdziena definīciju Likumā un saistošajos Ministru kabineta noteikumos, jāietver minimālās šādas kopienas kompostēšanas prasības, piemēram, kastes/konteinera specifikācija, kompostējamo materiālu saraksts, par kompostēšanas vietu atbildīgās personas kontaktinformācija. Jāreģistrē šādas kompostēšanas vietas pašvaldības mājkomposta reģistrā. Šādai kopienas kompostēšanas veicināšanai jāpiedāvā kādi atvieglojumi - NĪN atlaide, diferencēts sadzīves atkritumu tarifs, utml.


Lūdzam iekļaut šos priekšlikumus Atkritumu apsaimniekošanas likuma grozījumu izskatīšanas dienaskārtībā.

-