Atzinums

Latvijas Dabas fonds (LDF) ir iepazinies un uztur iebildumus pret likumprojekta tālāku virzību. LDF uztur iebildumus, kas jau sniegti pie identiskā grozījumu projekta 25-TA-2090 un papildina tos saskaņā ar starpministriju sanāksmē 29. septembrī runāto. Vēršam uzmanību, ka IVN likuma grozījumi tiek veikti nesaprotamā un nepamatotā kārtībā, ne tikai iesniedzot Valsts Kancelejā (VK) grozījumus, kas nav no vairākām pusēm saskaņoti (25-TA-2090), bet iesniedzot tos, kamēr identiskiem grozījumiem līdz 9. oktobrim vēl ir publiskā apspriešana. Dubulto likumprojektu starpministriju sanāksmē ZM pārstāvji skaidroja ar tehnisku neprecizitāti, kuras dēļ tas bijis nepieciešams, taču neminēja tā virzību uz VK. Daudzi no iebildumiem joprojām nav diskutēti pēc būtības, un no ZM puses netika piedāvāts kompromisa risinājums.

1. Ietekme no liela mēroga projektu pārbūves tiek konstatēta arī ārpus Natura 2000 teritorijām.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/92/ES cembris par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu nosaka pienākumu izvērtēt projektus, kuriem var būt būtiska ietekme uz vidi. Esošu meliorācijas sistēmu pārbūve, ja to zemes platība ir lielāka par 500 hektāriem ir apjomīga darbība, kas var būtiski ietekmēt vidi atkarībā no atrašanās vietas vides apstākļiem (piemēram, notece caur ezeriem) un dabas vērtību teriotoriālās koncentrācijas (piemēram, ES nozīmes biotopi, aizsargājamu sugu dzīvotnes). Saskaņā ar Biotopu direktīvu un Ūdeņu struktūrdirektīvu Latvijai ir pienākums nodrošināt sugu un biotopu labvēlīgu aizsardzības stāvokli un labu ūdeņu kvalitāti. Apjomīgiem meliorācijas projektiem, ieskaitot to pārbūvēm, nepieciešams izvērtēt vismaz ietekmi uz ES nozīmes biotopiem un aizsargājamu sugu dzīvotnēm un ūdeņu kvalitāti – arī ārpus Natura 2000 teritorijām.
2. Pārbūve tiek pasniegta kā atjaunošana un uzturēšana
Vēršam uzmanību, ka prasība neattiecas uz darbojošos meliorācijas sistēmu uzturēšanu un atjaunošanu, bet tikai uz pārbūvi, kas ir daudz lielāka mēroga iejaukšanās vidē. Arī pēc starpministriju sanāksmes, kurā ZM pārstāvji atzina kļūdu anotācijas formulējumā, kas parādītu skaidri, ka šie grozījumi attiecas uz pārbūvi, nevis uzturēšanu, nav labota 25-TA-2172 anotācija: joprojām teikts, ka grozījumi atvieglos “uzturēšanu un atjaunošanu”.
3. Nav skatīta negatīvā ietekme no meliorācijas sistēmām
Likumprojekta anotācijā vienpusīgi apskatīta tikai meliorācijas pozitivā ietekme, taču vēršam uzmanību, ka meliorācijas sistēmas fragmentē dzīvotnes, kā arī paātrinātā notece no meliorētajām platībām var pastiprināt ūdeņu eitrofikāciju un ietekmēt plašākas teritorijas hidroloģisko režīmu. Šie aspekti ir izvērtējami meliorācijas projektu plānošanas stadijā, izvēloties atbilstošus risinājumus, tostarp zaļo infrastruktūru (piemēram, dabisku pārmitru un applūstošu teritoriju saglabāšanu), lai mazinātu ietekmi uz vidi un novērstu riskus. Tomēr arī pie pārbūves, kuras laikā kritēriji var tikt mainīti, negatīvo ietekmi ir iespējams mazināt, izmantojot labākus risinājumus. Lūdzam izskatīt un piedāvāt, kādā veidā citādi tiktu mazināta negatīvā ietekme uz vidi, ja netiktu veikts IVN.
4. Grozījumu steidzamībai nav pamata
Nepiekrītam anotācijas 6. punktā minētajam, ka “grozījums izskatāms kā steidzams, jo ātri nepieciešams atrast papildus finansējumu valsts pienākumu un pakalpojumu izpildei nepieciešamos finanšu līdzekļus”. Norādām, ka dabas vērtību iznīcināšana un vides kvalitātes pasliktināšana (piemēram, ūdeņu) radīs lielas izmaksas nākotnē. Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Ministru kabineta Noteikumiem par valsts nodevu par paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu, valsts nodeva par sākotnējo izvērtējumu ir 213,43 euro, kas ir nelielas izmaksas, salīdzinot ar izmaksām meliorācijas sistēmu pārbūvei 500 ha platībā.
5. Pretrunas anotācijas skaidrojumā
Lai gan Zemkopības ministrija likumprojekta anotācijā atsaucas uz Ministru kabineta 2025. gada 2. septembra sēdes protokola Nr. 34, 31. §, 4. punktu, vēršam uzmanību, ka minētajā protokolā nav uzdots sagatavot un iesniegt llikumprojektu, bet gan “priekšlikumus par grozījumiem” ar rīkojumu Nr. 42 "Par koku ciršanas maksimāli pieļaujamo apjomu 2026.–2030. gadam" saistītajos normatīvajos aktos. Minētā protokola 4.2. punktā nav minēts un nav saprotams, kā grozījumi likumā Par ietekmes uz vidi novērtējumu varētu būt saistīti ar rīkojumu par maksimāli pieļaujamā ciršanas apjoma noteikšanu. Vēlamies uzsvērt, ka Ministru kabineta 2025. gada 2. septembra sēdes protokola Nr. 34, 31. §, 4.2. punkts ar uzdevumu, pat nenorādot pamatojumu Zemkopības ministrijai sniegt priekšlikumus grozījumiem vairākos ar vides aizsardzības jomu saistītos normatīvos, neatbilst Vides aizsardzības likuma 12. pantā noteiktajam, ka “iestāde nodrošina savlaicīgu un efektīvu sabiedrības informēšanu un līdzdalību šā likuma 8. panta pirmajā daļā minēto lēmumu vai dokumentu sagatavošanā. Attiecīgi saskaņā ar Vides aizsardzības likuma 8. pantu “sabiedrībai ir tiesības piedalīties tādu lēmumu pieņemšanā un plānošanas dokumentu sagatavošanā, arī grozījumu sagatavošanā tajos (turpmāk šajā pantā — dokumenta sagatavošana), kuri var ietekmēt vidi. Sabiedrība šīs tiesības var īstenot, pirms ir pieņemts attiecīgais lēmums vai dokuments.” Pie šiem grozījumiem (25-TA-2172) publiskā apspriešana ir paredzēta, taču identiskie grozījumi 25-TA-2090 30. septembrī ir iesniegti Valsts Kancelejā, faktiski atkārtoti neizpildot minētajos Vides aizsardzības likuma pantos teikto un mulsinot sabiedrību.
 

-