Atzinums

Likumprojekta 5.panta piektā daļa nosaka, ka kompetentā institūcija izstrādā un Ministru kabinets apstiprina izsoles par izpētītās teritorijas iznomāšanu atkrastes vēja parka būvniecības vajadzībām noteikumus. Kompetentā institūcija rīko izsoli, kuras rezultātā tiek noteikts Attīstītājs, kurš iegūst tiesības attīstīt ELWIND projektu un slēgt izsoles līgumu ar kompetento institūciju par ELWIND projekta īstenošanu izsoles līgumā noteiktajā apjomā, kārtībā un termiņā.
Lūdzam izvērtēt, vai minētā likumprojekta norma satur deleģējumu Ministru kabinetam noteikt izsoles par izpētītās teritorijas iznomāšanu atkrastes vēja parka būvniecības vajadzībām noteikumus. 

-

Likumprojekta 5.panta sestā daļa nosaka, ka parakstot Izsoles līgumu, Attīstītājs iegūst tiesības Izsoles laukumā projektēt, izbūvēt, nodot ekspluatācijā, 70 gadus izsoles līgumā noteiktajā kārtībā lietot ELWIND atkrastes vēja parku un Attīstītāja izbūvēto infrastruktūru, kā arī pienākumu izsoles noteikumos noteiktajā apmērā, termiņā un kārtībā segt izsoles maksu un izsoles līgumā noteiktā termiņa noslēgumā demontēt ELWIND atkrastes vēja parku un Attīstītāja izbūvēto infrastruktūru, ja šāds  pienākums ir noteikts izsoles līgumā.

Lai arī anotācijā ir ietverta informācija, ka likumprojektā ieskicēta izsoles maksa par laukuma izmantošanas tiesību iegūšanu izsolē. Šobrīd nevar objektīvi novērtēt un noteikt izsoles cenu un izsoles rezultātā sagaidāmo finanšu līdzekļu apmēru, kamēr nav izstrādāti izsoles nosacījumi, sagatavoti izsoles noteikumi un pabeigta projektam nepieciešamās infrastruktūras attīstība, Finanšu ministrijas ieskatā likumprojekta virzītājam tomēr būtu jābūt tālākam redzējumam par to, kas ir šī paredzētā izsoles maksa, piemēram, vai tā ir plānota kā vienreizējs maksājums. Turklāt no anotācijas un izziņā sniegtā skaidrojuma nav saprotams, vai vispār ir paredzēta izpētītās teritorijas lietošanas (nomas) maksa. Lūdzam atkārtoti pārskatīt likumprojekta normu un attiecīgi papildināt informāciju anotācijā. Tāpat norādām, ka saskaņā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 5.pantu publiskas personas mantu aizliegts nodot privātpersonai vai kapitālsabiedrībai bezatlīdzības lietošanā, izņemot panta otrajā daļā noteiktos gadījumus vai, ja citos likumos vai Ministru kabineta noteikumos ir atļauts publiskas personas mantu nodot bezatlīdzības lietošanā.

Vienlaikus, tiesiskās skaidrības nodrošināšanai, aicinām skaidrot kas tās būs par tiesiskajām attiecībām starp publisku personu un izsoles uzvarētāju par atkrastes vēja parka izbūvi?

-

Uzturam Finanšu ministrijas 19.06.2024 izteikto iebildumu (ietverts izziņas 74.punktā) par nepieciešamību papildināt likumprojektu ar nosacījumu par publiskā īpašuma lietošanas maksas pārskatīšanu ik pēc 6 gadiem atbilstoši Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 6.¹ panta 1.¹ daļai. Vēršam uzmanību, ka Ekonomikas ministrijas sniegtais skaidrojums izziņā (“Uzskatām, ka šo termiņu ir lietderīgāk iestrādāt šī panta (5) daļai paredzētajos izsoles noteikumos, papildus izvērtējot citu valstu pieredzi, lai investoram nebūtu nelabvēlīgāki nosacījumi, kā citās valstīs.”) nav korekts, t.sk. no normatīvo aktu hierarhijas viedokļa. Skaidrojam, ka šobrīd pienākums pārskatīt publiskā īpašuma lietošanas maksu ik pēc 6 gadiem ir nacionāli noteikts Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 6.¹ panta 1.¹ daļā, kas noteic vispārīgu pienākumu jebkurai publiskai personai ar tās mantu rīkoties ne vien likumīgi, bet arī lietderīgi, t.sk. manta nododama lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu. Vēršam uzmanību, ka minēto prasību nav iespējams mainīt ar zemāka juridiskā spēka tiesību aktu, t.i., ar izsoles noteikumiem. Gadījumā, ja Ekonomikas ministrija vēlas noteikt citu termiņu, kādā ELWIND projekta ietvaros varētu tikt pārskatīta publiskā īpašuma lietošanas maksa attiecībā uz vēja parka attīstītāju, pirmkārt, tam ir jābūt noteiktam vienāda juridiskā spēka normatīvajā regulējumā (t.i., likumā), veidojot speciālo normu, un, otrkārt, Ekonomikas ministrijai ir nepieciešams sniegt pamatojumu, kādēļ tās ieskatā, nosakot citu publiskā īpašuma lietošanas maksas pārskatīšanas termiņu, tiks nodrošināta tās atbilstība tirgus cenai. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka garāka pārskatīšanas termiņa noteikšana vai pārskatīšanas nenoteikšana var radīt situāciju, ka uzņēmums noteiktā periodā maksā lietošanas maksu, kas nav atbilstoša tirgus cenai, un tādējādi starpība, kas veidojas starp tirgus cenu un piemēroto publiskā īpašuma lietošanas maksu, kvalificētos kā komercdarbības atbalsts vēja parka attīstītājam. Līdz ar to atbilstoši Ekonomikas ministrijas izvēlētajam scenārijam, lūdzam papildināt ar attiecīgu normu likumprojektu un iekļaut skaidrojumu anotācijā.

-

Anotācijā norādīts, ka attīstītājs, kurš uzvarējis izsolē, iegūst tiesības izsoles laukumā projektēt, izbūvēt, nodot ekspluatācijā un 70 gadus lietot ELWIND atkrastes vēja parku Latvijā, termiņa noslēgumā demontējot atkrastes vēja parku, ja šāds nosacījums noteikts izsoles līgumā.Tas ļaus atkrastes vēja parka izsoli padarīt pievilcīgāku un piesaistīt vairāk potenciālo investoru. 
Tāpat, anotācijā arī norādīts, ka izsolē uzvarējušā uzņēmēja izbūvētā vēja elektrostacija pēc tās izbūves nekļūs par valsts īpašumu, bet būs vēja parka attīstītāja īpašums.
Tiesiskās skaidrības nodrošināšanai, aicinām skaidrot, gadījumā, ja izsoles līgumā netiks noteikts nosacījums par atkrastes vēja parku demontēšanu pēc termiņa noslēguma, kā īpašumā būs attiecīgais izbuvētais atkrastes vēja parks? 


 

-

Izziņas 134.punktā norādīts, ka ir ņemts vērā Finanšu ministrijas 19.06.2024. atzinuma 7.punktā ietvertais iebildums: "Anotācijas 1.3. sadaļā ir norādīts, ka "likumprojekta izstrādes gaitā nav paredzēts, ka atkrastes vēja parka izbūvē tiktu pilnībā vai daļēji izmantoti publiskie līdzekļi, kā arī izbūvētais atkrastes vēja parks nekļūs par valsts īpašumu, tādēļ attīstītāja izvēlei nav plānots izmantot publiskā iepirkuma vai publiskās - privātās partnerības risinājumu."
Ievērojot jau iepriekš izteikto Finanšu ministrijas iebildumu par nepieciešamību pamatot publisko iepirkumu (vai publiskās un privātās partnerības (PPP)) regulējuma neattiecināšanu uz plānotā izsoles līguma noslēgšanu (skat. izziņas 61.punktu), vēršam uzmanību, ka šobrīd anotācijā ietvertais iepriekš minētais skaidrojums pēc būtības nav atbilstošs. Fakts, ka atkrastes vēja parka izbūvē netiktu pilnībā vai daļēji izmantoti publiskie līdzekļi un tas nekļūs par valsts īpašumu, pats par sevi nesniedz juridisku pamatojumu tam, ka attiecīgais līgums nebūtu uzskatāms par iepirkuma līgumu, kura noslēgšanai jāpiemēro publisko iepirkumu (vai PPP) normatīvie akti.
Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt minēto anotācijas tekstu, norādot skaidru juridisko pamatu tam, ka plānoto līgumu ar attīstītāju ir iespējams slēgt izsoles rezultātā un tas nav uzskatāms par iepirkuma līgumu Publisko iepirkumu likuma izpratnē."

Vienlaikus anotācija šobrīd tomēr nav precizēta un attiecīgais skaidrojums nav sniegts. Līdz ar to uzturam izziņas 134.punktā ietverto iebildumu un lūdzam anotācijā nodrošināt korektu skaidrojumu.

-

Vēršam uzmanību uz lielo nenoteiktību, kas rodas no tādiem faktiem, kā 1) IVN ziņojums tiks sagatavots tikai 2027.gadā (līdz ar to nav zināmas, vai šo projektu drīkstēs īstenot un ja drīkstēs īstenot, tad kādas būs kompensējošo pasākumu izmaksas); 2) projekta realizāciju plānots noslēgt tikai pēc 2030. gada; 3) projekta izmaksas var ietekmēt resursu pieejamība, turklāt jāņem vērā, ka šīs desmitgades beigās var trūkt vai nebūt pieejami specifiski resursi un uzņēmumu ražošanas jaudas, kas nepieciešamas atkrastes vēja parku izveidei; 4) palielinoties sauszemes un atkrastes vēja parku skaitam, palielināsies konkurence, kas samazinās elektroenerģijas cenu Latvijas tirdzniecības apgabalā, pastāv risks, ka ELWIND projekts kļūs komerciāli neizdevīgs un izsole noslēgsies bez rezultāta, bet rezervētās jaudas varētu tikt izmantotas gatavākiem projektiem. Turklāt 2024.gada aprīlī notikusī Lietuvas 700 MW atkrastes vēja parka izsole ir noslēgusies bez rezultāta, jo tika saņemts tikai viens piedāvājums, kas šo risku tikai apstiprina.
Līdz ar to lūgums papildināt anotāciju, aprēķinot potenciālās izmaksas, kas saistītas ar Latvijas jūras ūdeņos un uz sauszemes Latvijā izvietoto apakšstaciju un pieslēguma pastiprinājumu projektēšanu un izbūvi ELWIND projekta vajadzībām, kā arī norādīt, kurš atlīdzinās šīs izmaksas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoram, ja izsole noslēgsies bez rezultāta.
 

-

Anotācijas norādīts, ka "Turklāt likumprojekta 7.panta pirmās daļas otrajā teikumā ir iekļauts deleģējums Ministru kabinetam pēc nepieciešamības noteikt citu valsts pārvaldes iestādi šo funkciju, uzdevumu un pienākumu izpildei". 
Vēršam uzmanību, ka likumprojektam nav 7.panta, līdz ar to aicinām attiecīgi precizēt anotācijā norādīto. 

-

Ņemot vērā anotācijā aprakstītos riskus attiecībā uz izsoles rezultātu, lūdzam papildināt anotāciju ar informāciju par sekām situācijā, ja izsole noslēdzas bez rezultāta, t.sk. vai tas kādā ziņā var ietekmēt Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) ietvaros atbalstīto līdzfinansējumu.

-