Atzinums

Noteikumu projekta 32.punkts pašreizējā redakcijā paredz, ka pēdējās garantētās piegādes sniedzējam ir tiesības piemērot lietotājam noteikumu 25.punktā minēto maksājuma samazinājumu. Gaso skatījumā šādas tiesības piešķiršana visiem pēdējās garantētās piegādes saņēmējiem nav pamatota.
Ievērojot minēto Gaso ierosina noteikumu projektā paredzēt, ka maksājuma atvieglojums obligāti piemērojams pēdējās garantētās piegādes saņēmējam, ja dabasgāzes lietotājs par pēdējās garantētās piegādes saņēmēju ir kļuvis dēļ tirgotāja dabasgāzes tirdzniecības pārtraukšanas (Ministru kabineta 2017.gada 7.februāra noteikumu Nr.78 “Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi” (turpmāk – MK 78.noteikumi) 64.1.apakšpunktā paredzētajā gadījumā). Lietotājs, kas saņem pēdējās garantētās piegādes pakalpojumu MK 78.noteikumu 64.2.paredzētajā gadījumā uz maksājuma samazinājumu pretendēt nedrīkst, jo šajā gadījumā pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma saņēmējs būtībā ir normatīvā regulējuma pārkāpējs (lieto dabasgāzi bez līguma un liek šķēršļus dabasgāzes piegādes pārtraukšanai) un no pašreizējās pieredzes ir zināms, ka dominējošā vairākuma gadījumos šim dabasgāzes lietotājam ir parāds par izlietoto dabasgāzi.

-

Gaso uztur spēkā izteikto iebildumu, uzskatot, ka gandrīz visu Latvijas iedzīvotāju datu ikmēneša apstrāde, nolūkā nodrošināt ierobežotā laika periodā valsts atbalstu mājsaimniecībām ar vidēji zemu un zemu ienākumu līmeni, turklāt pie nosacījuma, ja tiks atsevišķi atzīts, kad energoresursu cena ir nesamērīgi pieaugusi, par nesamērīgu resursu patēriņu un neatbilstošu personu datu apstrādes pamatprincipiem, īpaši, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK. 5.panta pirmās daļas “c” punktā atrunātam. Milzīga apjoma aizsargājamās informācijas, tai skaitā personas datu, regulāru apstrādi, lai nodrošinātu valsts atbalstu ierobežotai personu grupai, ierobežotā laika periodā, apstākļos, kuri iespējami nekad neiestāsies, nevar uzskatīt par adekvātu, atbilstīgu un tikai tādus datus ietverošu, kas ir nepieciešami, to apstrādes nolūkam (datu minimizēšana).
Ievērojot minēto, Gaso nepiekrīt regulārai (ikmēneša) noteikumu projekta 74., 75., 76., 80., 81. un 82.punktā minēto datu apstrādei un uzskatam, ka piedāvāta mehānisma pastāvīga uzturēšana un aktualizāciju ārpus valsts atbalsta aktivizēšanas perioda ir nesamērīga resursu izšķērdēšana un personu datu apstrāde bez atbilstoša pamatojuma. Gaso skatījumā noteikumu projektā paredzētā datu apstrāde būtu pieļaujama tikai valsts atbalsta aktivizācijas gadījumā, attiecīgi pēc Noteikumu 6., 7., 8., 9., 10. un/vai 11.punktā noteikto apstākļu iestāšanās brīža.

-

Ievērojot to, ka gāzapgādes jomā netiek lietots termins “mērījumu punktu identificējošais enerģijas identifikācijas kods”, noteikumu projekta 81.3.apakšpunkts būtu izsakāms šādā redakcijā: “81.3. objekta tirgus numurs;”.

81.3. objekta tirgus numurs

Noteikumu projekta 86.3.apakšpunkts ir svītrojams, jo gāzapgādes jomā komunikācija un datu apmaiņa notiek tikai ar personu, kura ir noslēgusi dabasgāzes tirdzniecības līgumu. Ne dabasgāzes tirgotājam, ne dabasgāzes sadales sistēmas operatoram nav informācijas par personu, kura faktiski izmanto dabasgāzi. Dabasgāzes tirgū nepastāv termins “dabasgāzes apakšlietotājs”. Turklāt, gadījumos, kad dabasgāzes tirdzniecības līgumu noslēgušai personai pieder objekts, kas ir daudzīvokļu ēka vai ēka, kurā atrodas vairākas mājsaimniecības, šī persona uz dzīvokļiem vai mājsaimniecībām padot nevis dabasgāzi, bet siltumenerģiju, tas ir visas ēkas apkurei izmanto atsevišķu katlumāju vai apkures katlu. Līdz ar to nav pamata iesaistīt dabasgāzes tirgotāju vai dabasgāzes sadales sistēmas operatoru valsts atbalsta nodrošināšanai par siltumenerģijas patērēšanu.

-