Atzinums

Lūdzam noteikumu projekta 5.2. apakšpunktā izvērtēt pieturzīmes iekavas lietojumu, jo no pašreizējās redakcijas īsti nav skaidrs, vai iekavās ietvertais uzskaitījums ir izsmeļošs vai tikai minēti daži piemēri, un attiecīgi precizēt noteikumu projektu, iekavas aizstājot ar pieturzīmi "domuzīme" vai "komats". Vēršām uzmanību, ka iekavu lietošana var padarīt tiesību normu neskaidru un apgrūtināt tās viennozīmīgu uztveri. Kā arī norādām, ka iekavās ietvertais teksts var ne tikai padarīt tiesību aktu neskaidru, bet var arī sašaurināt vai paplašināt normas tvērumu.
Līdzīgi lūdzam izvērtēt un precizēt arī noteikumu projekta 19.8., 21.2., 21.6. un 33.11. apakšpunktu.

-

Vēršam uzmanību, ka pasākuma ietvaros finansējuma saņēmējam, kas nodrošina projekta īstenošanu, ir attiecināmas izmaksas godalgu un naudas balvas piešķiršana. Turpretim noteikumu projekta ietvaros attiecināmo darbību īstenošanā nav attiecināmas izmaksas godalgu un naudas balvas piešķiršanai. Piemēram, noteikumu projekta 19.3. apakšpunktā ir īpaši atzīmēts, ka “atlīdzības izmaksas, piemaksa par diplomātisko rangu un normatīvajos aktos par diplomātisko un konsulāro dienestu noteiktie pabalsti un kompensācijas (izņemot prēmiju un naudas balvu)”, t.i., Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību darbības nodrošināšanai atbalstāmo darbību īstenošanai nav attiecināmas prēmiju un naudas balvu izmaksas. Izsakām bažas, ka šobrīd noteikumu projektā iekļautais regulējums attiecībā uz godalgu un naudas balvu izmaksu attiecināmību nav noteikts vai nav uzskatāms par vienlīdzīgu (attiecībā uz personu loku, kam noteikumi paredz iespēju prēmijas un naudas balvas (kā atbalstu) attiecināt kā attiecināmās izmaksas noteikumu projekta ietvaros).
Lūdzam pamatot un skaidrot, kāpēc noteikumu projektā paredzēts finansējuma saņēmējam, kas nodrošina projekta īstenošanu, attiecināmas izmaksas godalgu un naudas balvas piešķiršanai, bet noteikumu projekta ietvaros attiecināmo darbību īstenošanā nav iekļautas attiecināmas izmaksas godalgu un naudas balvas piešķiršanai.
 

-

Izsakām bažas, ka noteikumu projekta 44.2. apakšpunktā noteiktais atbalsta apjoms vienam inovāciju vaučera projekta pieteikumam, iespējams, dublē noteikumu projekta 44.1. apakšpunktā ietverto regulējumu (attiecibā uz pieļaujamo maksimālo atbalsta apmēru šo noteikumu  33.1., 33.2,. 33.3., 33.4 apakšpunktā minēto darbību īstenošanai). Pamatojoties uz minēto, lūdzam izvērtēt, vai noteikumu projekta 44.2. apakšpunkts ir izteikts atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 „Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr. 108) 3.2. un 3.3. apakšpunktam un neatbilstības gadījumā izdarīt attiecīgus precizējumus.
 

-

Noteikumu projekts izdots, pamatojoties uz Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda vadības likuma (turpmāk – Vadības likums) 19. panta 6. un 13. punktu un Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma 7. panta trešo daļu. Vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktos ietverts pienākums Ministru kabinetam noteikt vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību un specifiskā atbalsta mērķa mērķi, pieejamo finansējumu, nacionālā līdzfinansējuma likmi, prasības projekta iesniedzējam, prasības projekta sadarbības partneriem (ja tos pieaicina), atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus, tostarp komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumus (ja attiecināms), un kārtību, kādā īsteno programmā norādīto Eiropas Savienības fonda specifiskā atbalsta mērķi.
Turpretim noteikumu projekta 68. punkts regulē finansējuma saņēmēja tiesības vienpusēji atkāpties no noslēgtā līguma par atbalsta sniegšanu. Norādām, ka noteikumu projektā noteiktā kartība, kādā finansējuma saņēmējam ir tiesības vienpusēji atkāpties no noslēgtā līguma par atbalsta sniegšanu neietilpst Vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu noteiktajos pienākumos Ministru kabinetam.
Skaidrojam, ka Ministru kabinetam vai citai institūcijai var uzdot likuma ieviešanai dzīvē nepieciešamā regulējuma izstrādāšanu, lai tiktu detalizēta likumā ietvertā politiskā griba vai noteikta likuma īstenošanas kārtība. Šādos normatīvajos aktos nedrīkst ietvert tiesību normas, kas nav uzskatāmas par palīglīdzekļiem likuma normas īstenošanai.[1] Proti, uz pilnvarojuma pamata izdoto normu saturu veido galvenokārt procesuālās normas, kas darbojas kā iepriekš likumā noteikto tiesību iedzīvināšanas instruments. Atsevišķos gadījumos Ministru kabineta noteikumu saturu var veidot arī materiālās normas, taču tām jābūt pieņemtām, pamatojoties uz likumdevēja pilnvarojumu.[2] Piemēram, pilnvarojumā minētais vārds "kārtība" pamatā piešķir Ministru kabinetam tiesības noteikumos regulēt attiecīgā jautājuma procesuālo raksturu, proti, izstrādāt noteiktu procedūru. Vienlaikus tas neizslēdz Ministru kabineta tiesības pieņemt materiāla rakstura normas, ciktāl netiek pārkāpts attiecīgais pilnvarojums. Tomēr Ministru kabineta noteikumos nevar būt iekļautas tādas materiālās tiesību normas, kas veidotu no pilnvarojošā likuma būtiski atšķirīgas tiesiskās attiecības.[3]
Tādējādi secināms, ka, iekļaujot noteikumu projektā regulējumu, kurā finansējuma saņēmēja tiesības vienpusēji atkāpties no noslēgtā līguma par atbalsta sniegšanu kārtība, ir ārpus Vadības likuma 19. panta 13. un 6. punktu noteiktā deleģējuma.
Vadības likuma 19. panta 2. punktā Ministru kabinetam ir noteikts pienākums noteikt kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina Eiropas Savienības fondu ieviešanu, tostarp projektu iesniegumu atlasi, projektu iesniegumu atlases nolikuma saturu, projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju un to piemērošanas metodikas izstrādes apjomu un kārtību, kādā izvērtē projekta iesniedzēja atbilstību šā likuma 22. pantā minētajiem izslēgšanas noteikumiem, līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu saturu, noslēgšanas un grozījumu izdarīšanas kārtību, tostarp sadarbības iestādes vienpusēja paziņojuma un vienpusēja uzteikuma izdarīšanas kārtību, kā arī projekta sadarbības partneru piesaistes nosacījumus.
Attiecīgi, lai iekļautu noteikumu projektā regulējumu, kurā tiek noteikta finansējuma saņēmēja tiesības vienpusēji atkāpties no noslēgtā līguma kārtība, ir jāpapildina noteikumu projekta pilnvarojošais likums, t.i., ar Vadības likuma 19. panta 2. punktu.

[1] Satversmes tiesas 2011. gada 11. janvāra spriedums lietā Nr. 2010-40-03, 10. punkts.
[2] Satversmes tiesas 2011. gada 11. janvāra spriedums lietā Nr. 2010-40-03, 10.4. apakšpunkts.
[3] Satversmes tiesas 2011. gada 6. maija spriedums lietā Nr. 2010-57-03, 13.3. apakšpunkts.

-

Izsakām bažas, ka noteikumu projekta 72.2. apakšpunktā noteiktais pieļaujamais atbalsta apjoms, iespējams, dublē noteikumu projekta 70.1. apakšpunktā ietverto regulējumu (attiecībā uz pieļaujamo atbalsta apmēru šo noteikumu  33.1., 33.2,. 33.3., 33.4 apakšpunktā minēto darbību īstenošanai). Pamatojoties uz minēto, lūdzam izvērtēt, vai noteikumu projekta 44.2. apakšpunkts izteikts atbilstoši Noteikumu Nr. 108 3.2. un 3.3. apakšpunktam un neatbilstības gadījumā izdarīt attiecīgus precizējumus.
 

-

Vēršam uzmanību, ka Finanšu ministrija sadarbībā ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru ir izstrādājusi metodiku “Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda plus, Kohēzijas fonda un Taisnīgās pārkārtošanās fonda projektu iesniegumu atlases metodika 2021.–2027.gadam” (turpmāk – metodika). Metodikas "Vienotie kritēriji un to piemērošanas skaidrojumi" vienotais kritērijs Nr. 3 un tā piemērošanas skaidrojums paredz, ka projekta iesniedzējam un projekta sadarbības partnerim, ja tāds projektā ir paredzēts, Latvijas Republikā nav Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu parādu, tajā skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi, kas kopsummā katram atsevišķi pārsniedz 150 euro.
Attiecīgi noteikumu projekta 79. punktā ietvertais nodokļu parada slieksnis būtiski atšķiras no metodikā noteiktā, t.i., noteikumu projekta 79. punkta regulējums neatbilst metodikā noteiktajam.
Tieslietu ministrija par metodikā ietvertā nodokļu parād slieksni 150 euro vērtība, metodikas saskaņošanas laikā tika izteikusi iebildumu izvērtēt pieļaujamā parāda summas sliekšņa paaugstināšanu norādot, ka “noteiktā nodokļu parāda summa ir nesamērīgi zema un nav pamatota. Norādām, ka projektu varēšanas kritēriji jau paredz citus izslēdzošus kritērijus, kuru pamatā ir projekta iesniedzēja un sadarbības partneru finansiālās stabilitātes izvērtēšana ar mērķi samazināt projekta neīstenošanas riskus. Pamatojoties uz minēto, lūdzam izvērsti pamatot, kāpēc projekta iesniedzējam un projekta sadarbības partnerim ir noteikta maksimālā nodokļu parāda summa tieši 150 euro, izvērtēt lietderību šo parāda summu noteikt augstāku, kā arī izvērtēt iespēju, pēc CFLA atkārtotas pārbaudes, nenoraidīt projekta iesniegumu bez iespējas projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim veikt nodokļu parāda atmaksu.”
Finanšu ministrija iebildumu neņēma vērā norādot, ka “ES fondu ieviešanā attiecībā uz nodokļu parādu neesamību tiek piemēroti nosacījumi atbilstoši nacionālajam normatīvajam regulējumam, atbilstoši likuma Par nodokļiem un nodevām 18.panta (1) 8) apakšpunktam. Vēršam uzmanību, ka prasība par nodokļu parāda neesamību, kas pārsniedz 150 euro tiek piemērota arī ES fondu 2014. – 2020.gada plānošanas periodā. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka ES fondu 2004.-2006.gada plānošanas perioda noslēgumā tika veikts izvērtējums “Eiropas Savienības fondu finanšu vadības un kontroles sistēmas efektivitātes izvērtēšana, nosakot pieļaujamo kļūdas līmeni (apjomu), zem kura neatbilstību un kļūdas novēršanas procedūra nav finansiāli efektīva un izvērtējuma secinājumu sagatavošana”, kā rezultātā tika noteikti ES fondu ietvaros neatbilstoši veikto izdevumu summu sliekšņi, zem kuriem neatbilstoši veikto izdevumu atgūšana administratīvi izmaksā vairāk nekā pats pārkāpums: http://petijumi.mk.gov.lv/sites/default/files/file/FM_ESF_fin_vad_un_kontr_sist_efektiv_izvertej_PWC_zinojums_2009.pdf Informējam, ka lielāka nodokļu parāda sliekšņa noteikšanai šobrīd nav pietiekama pamatojuma/ izvērtējuma.”
            Pamatojoties uz minēto, lūdzam saskaņot noteikumu projekta 79. punktā noteikto nodokļu parāda slieksni ar Metodikā noteikto. Gadījumā, ja Ekonomikas ministrijas ieskatā nodokļu parāda summa ir pieļaujama līdz 1000 euro un Ekonomikas ministrija šādu pieļaujamo parādu var pamatot, lūdzam izvērtēt iespēju un nepieciešamību grozīt Metodiku, nosakot augstāku pieļaujamo parāda summu, un šo summu iekļaut noteikumu projekta 79. punktā.
 

-

Lūdzam ņemt vērā Tieslietu ministrijas iebildumu attiecībā uz noteikumu projekta 79. punktu, t.i., lūdzam saskaņot noteikumu projekta 97. punktā noteikto nodokļu parāda slieksni ar Metodikā noteikto.

-

Norādām, ka Tieslietu ministrijai nav iespējams precīzi izvērtēt, kuras noteikumu projekta normas ir ieviestas atbilstoši noteikumu projektā norādītajām Eiropas Savienības regulām (noteikumu projekta 2.4. apakšpunkts un 18., 69., 70., 72., 78., 80., 93.,97., 98. punkts), Ņemot vērā minēto, Tieslietu ministrija varēs sniegt precīzu izvērtējumu par noteikumu projekta atbilstību minētajām Eiropas Savienības regulai pēc anotācijas precizēšanas, precizējot anotācijas 5. sadaļu, jo īpaši tās 1. tabulu.
 

-