Atzinums

Ir nepieciešams pārskatīt  Ministru kabineta 2022.gada 12.aprīļa noteikumu Nr.224 "Prasības un kārtība tehnisko līdzekļu uzstādīšanai uz ceļiem un prasības informācijas nosūtīšanai un saņemšanai no tehniskajiem līdzekļiem apstrādei transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā" (turpmāk - noteikumi) grozījumu sagatavošanas nepieciešamību.

Plānoto grozījumu apjoms acīmredzami pārsniedz pusi no noteikumu ietverto normu apjoma. Tādējādi tiek būtiski apgrūtināta noteikumu uztvere, piemērošana. 

Saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra noteikumu Nr.108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" (turpmāk - noteikumi Nr.108) 140.punktu grozījumu noteikumu projektu nesagatavo, ja tā normu apjoms pārsniegtu pusi no spēkā esošo noteikumu normu apjoma. Šādā gadījumā sagatavo jaunu noteikumu projektu.

-

Ir nepieciešams pārskatīt Ministru kabineta noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2022.gada 12.aprīļa noteikumos Nr.224 "Prasības un kārtība tehnisko līdzekļu uzstādīšanai uz ceļiem un prasības informācijas nosūtīšanai un saņemšanai no tehniskajiem līdzekļiem apstrādei transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā"" (turpmāk – projekts) un noteikumus un precizēt atbilstoši Ceļu satiksmes likuma tvērumam.

Noteikumi ir izdoti uz Ceļu satiksmes likuma 43.⁷ panta pamata.  Attiecīgi pilnvarojums izriet no Ceļu satiksmes likuma, nevis no Autopārvadājumu likuma un Autoceļu lietošanas nodevas likuma.  Tādējādi noteikumi var regulēt  tikai ar Ceļu satiksmes likumā ietverto regulējumu saistītus jautājumus. 
Ievērojot minēto, noteikumos ir nepieciešams izvairīties no atsaucēm uz citiem likumiem, tiesību normām. Ja noteikumu tekstā ir sastopamas atsauces uz citiem normatīvajiem aktiem, ir pārskatāms attiecīgo normu tvērums. 
 

-

Termins "svēršanas gaitā sistēma" netiek lietots noteikumos. Lūdzam svītrot šo terminu. 

-

Termins "ierīce" netiek lietots noteikumos.

Lūdzam svītrot šo terminu vai pārskatīt noteikumu tekstu, attiecīgi to precizējot. Vēršam uzmanību, ka noteikumi  ir izdoti uz Ceļu satiksmes likuma 43.⁷panta pamata. Attiecīgi pilnvarojums izriet no Ceļu satiksmes likuma, nevis no Autopārvadājumu likuma un Autoceļu lietošanas nodevas likuma. Tādējādi noteikumi var regulēt  tikai ar Ceļu satiksmes likumā ietverto regulējumu saistītus jautājumus.

Termina skaidrojumā jānorāda tikai būtiskās pazīmes (tās, kuras ir obligāti nepieciešamas un pietiekamas termina izpratnei; atņemot kādu no būtiskajām pazīmēm lieta mainītu savu jēgu, kļūtu jau par citu lietu). Ņemot vērā minēto, aicinām izvērtēt, vai gadījumos, ja ierīces dati netiktu izmantoti pārkāpumu konstatēšanai un soda piemērošanai, tā joprojām tiks uzskatīta par ierīci noteikumu izpratnē?  Turklāt datus izmanto, lai vērtētu administratīvās atbildības vai kriminālatbildības piemērošanu. Piemēram, Administratīvās atbildības likuma 11.panta pirmā daļa nosaka, ka, ja personas izdarītais administratīvais pārkāpums konkrētajos apstākļos nav radījis tādu apdraudējumu tiesiski aizsargātajām interesēm, lai par to piemērotu sodu (maznozīmīgs pārkāpums), amatpersona var neuzsākt administratīvā pārkāpuma procesu, bet, ja tas ir uzsākts, amatpersona, augstāka amatpersona vai tiesa jebkurā stadijā var to izbeigt, nepiemērojot sodu. Tādējādi administratīvā pārkāpuma process ne vienmēr tiek noslēgts, piemērojot sodu. Atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 151.pantam izskatījusi administratīvā pārkāpuma lietu, amatpersona pieņem lēmumu par soda piemērošanu vai par administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanu.
Ņemot vērā minēto, ja pēc rūpīgas izvērtēšanas projektā tiks saglabāts termins "ierīce" un attiecīgi tiks pārskatīts noteikumu teksts attiecībā uz termina "ierīce" lietošanu, tad papildus ir nepieciešams precizēt terminu atbilstoši Ceļu satiksmes likuma tvērumam.
Arī citur noteikumu tekstā ir sastopamas atsauces uz citiem normatīvajiem aktiem. Piemēram, termina "mērķa transportlīdzeklis" definējumā ir ietvertas atsauces uz Autopārvadājumu likumu un Autoceļu lietošanas nodevas likumu. Lūdzam precizēt šo terminu atbilstoši Ceļu satiksmes likuma tvērumam.
Ņemot vērā  minēto, ja atsauces uz citiem normatīvajiem aktiem ir ietvertas citos noteikumos lietotajos terminos, tad šie termini ir attiecīgi pārskatāmi un precizējami atbilstoši Ceļu satiksmes likuma tvērumam. 

-

Lūdzam pārskatīt 5.³ punktā ietverto pierādījumu par iejaukšanos aizsargātajā programmatūrā pieejamības termiņu. 

Izvērtējams, vai 12 mēnešus ilgs pierādījumu par iejaukšanos aizsargātajā programmatūrā pieejamības termiņš ir pietiekams (piem., vērtējot kopsakarā ar pārkāpuma noilgumu). Lūdzam attiecīgu pamatojumu ietvert sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (anotācijā).

-

Lūdzam izvērtēt atsauču uz citiem normatīvajiem aktiem ietveršanas nepieciešamību.

Iesakām izvairīties no atsaucēm uz nacionālo regulējumu. Ir ieteicams aprakstīt 6.1.apakšpunktā minētās fiksētā pārkāpuma grupas pēc būtības. 

-

Projektā paredzēts, ka paziņojumu nosūta uz oficiālo elektronisko adresi vai elektroniskā pasta adresi. Lūdzam izvērtēt un argumentēti pamatot, ka šādas paziņošanas rezultātā patiešām ir efektīvi īstenots likumdevēja pilnvarojums.

1. Ministru kabinets drīkst izdot tikai tādas normas, kas sasniedz likumdevēja noteikto mērķi (Satversmes tiesas 2018.gada 12.decembra sprieduma lietā Nr.2018-06-0103 18.punkts). Satversmes tiesa ir norādījusi, ka ar pilnvarojuma mērķi saprot to, ko likumdevējs vēlējies panākt, piešķirot Ministru kabinetam tiesības noregulēt kādu jautājumu (Satversmes tiesas 2007.gada 9.oktobra sprieduma lietā Nr.2007-04-03 19.punkts).
Latvijas Republikas Satversmes 64.panta tvērums noteic pilnvarojuma īstenošanas robežas, kuras izpildvarai ir jāievēro, lai tās izdotie normatīvie tiesību akti nebūtu atzīstami ultra vires. Tas ietver sevī gan pilnvarojuma ārējās robežas ievērošanu, piemēram, to, ka izpildvarai nav tiesību pieņemt tādas tiesību normas, kas bez likumdevēja pilnvarojuma veidotu jaunas tiesiskās attiecības, gan arī pilnvarojuma iekšējās robežas ievērošanu – to, ka pilnvarojums ir izpildīts tikai tad, ja tas īstenots pienācīgi un pilnā apjomā. Proti, izpildvaras rīcībai jābūt tiesiskai, racionālai, savlaicīgai, kā arī jāatbilst likumdevēja gribai un izvirzītajiem kritērijiem (Xanthaki H. Drafting Legislation: Art and Technology of Rules for Regulation. Oxford: Hart, 2014, p.267). Likumdevēja piešķirtajam pilnvarojumam jābūt izpildītam tādā apjomā, lai radītais likuma īstenošanas mehānisms būtu efektīvs un pilnībā nodrošinātu likumdevēja noteiktā mērķa sasniegšanu. Turklāt tikai tāds tiesiskais regulējums, kas sasniedz tā mērķi, var tikt atzīts par efektīvu un atbilstošu tiesiskas valsts principam (sal. sk. Satversmes tiesas 2013.gada 19.novembra sprieduma lietā Nr.2013-09-01 12.punktu) (Satversmes tiesas tiesnešu Daigas Rezevskas un Artūra Kuča atsevišķās domas lietā Nr.2018-16-03, https://likumi.lv/ta/id/307584).

2. Ceļu satiksmes likuma 43.⁷ panta 1.¹ daļas mērķis ir nodrošināt, lai personai nekavējoties elektroniski nosūtītu informāciju par iespējamo pārkāpumu, kas fiksēts ar tehnisku līdzekli, neapturot transportlīdzekli. Ir svarīgi, lai persona pēc iespējas ātrāk saņemtu šādu informāciju (Saeimas 2024.gada 1.februāra sēdes stenogramma: likumprojekts "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā" (Nr.319/Lp14), 12. un 13.priekšlikums). Tādējādi nepieciešams "veidot cilvēkam draudzīgu sistēmu, proti, ja radars fiksēja pārkāpumu, lai informācija par to tiktu nosūtīta tai personai īsziņā" (Saeimas 2024.gada 2.maija sēdes stenogramma: likumprojekts "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā" (Nr. 319/Lp14), 3. un 4.priekšlikums). Kā tas tika uzsvērts likumprojekta sagatavošanas laikā, ir jāveido "cita apzināšanas sistēma" un personai jāsaņem īsziņa vai e-pasts par fiksēto pārkāpumu. Ministru kabinetam ir uzdevums noteikt šādu paziņošanas kārtību (Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas 2023.gada 21.novembra sēdes protokols Nr.141.1.9/3/1-22-14/23, 15. un 16.priekšlikums).

3. Paziņošana, izmantojot oficiālo elektronisko adresi vai elektronisko pastu, ir informācijas paziņošanas elektroniski veids. Tomēr šādā veidā paziņošana joprojām ir salīdzinoši lēna. Informācija uzskatāma par paziņotu otrajā darba dienā pēc tās nosūtīšanas (Paziņošanas likuma 9.pants). Šo prezumpciju projektā nav pieļaujams mainīt. Savukārt, ja paziņošanai izmantotu īsziņas, varētu izveidot salīdzinoši vēl ātrāku paziņošanas veidu. Saprātīga paziņošanas laika prezumpcija ir vēl apsverama, taču, domājams, varētu normatīvi izveidot prezumpciju, ka informācija šādā gadījumā uzskatāma par paziņotu pēc 12 (vai 24) stundām pēc tās nosūtīšanas.

-

Projektā paredzēts, ka paziņojumam ir informatīvs raksturs un tas ir derīgs bez amatpersonas paraksta. Pretēji tam paziņojums tomēr rada tiesiskas sekas un ir būtisks, piemērojot administratīvo atbildību. Izvērtējami veidi, kā apliecināt paziņojuma autentiskumu un uzticamību. Jebkuri izņēmumi no šīs prasības argumentēti skaidrojami projekta anotācijā.

1. Projektā neatbilstoši norādīts, ka paziņojumam ir informatīvs raksturs. Tas ir būtisks, vērtējot jautājumu par administratīvās atbildības piemērošanu. Piemēram, Administratīvās atbildības likuma 26.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka atsevišķs ilgstošs administratīvais pārkāpums ir uzskatāms par pabeigtu brīdī, kad persona to pārtrauc, beidz pastāvēt pārkāpuma pamatā esošais tiesiskais pienākums, personai paziņo par fiksēto pārkāpumu vai piemēro administratīvo sodu. Vārdi "personai paziņo par fiksēto pārkāpumu" pamatā norāda tieši uz projektā regulēto paziņojumu. Līdz ar to šāds paziņojums ir juridiski nozīmīgs. Attiecīgi no projekta izslēdzama norāde, ka paziņojumam ir (tikai) informatīvs raksturs, tostarp nav izmantojams apzīmējums "informatīvs paziņojums".

2. Projektā paredzēts, ka paziņojums ir derīgs bez amatpersonas paraksta. Tam, ka amatpersonai vai jebkuram citam nodarbinātajam šāda veida paziņojumi nebūtu jāparaksta, var tikai piekrist. Paziņošana veidojama iespējami automatizēti, cik vien tas ir iespējams bez cilvēka līdzdalības.
Katram juridiski nozīmīgam dokumentam jāpiemīt tādām īpašībām kā uzticamībai un autentiskumam (Informācijas un komunikāciju tiesības. I sējums. Ulda Ķiņa redakcijā. Rīga: Biznesa augstskola Turība, 2002, 65.-66.lpp.). Mūsdienas personas pašrocīgs paraksts nav vienīgais veids, kā nodrošināt iepriekš minētās dokumenta īpašības. Piemēram, dokumenta izcelsmi un integritāti var apliecināt arī kvalificēts elektroniskais zīmogs un laika zīmogs. Tāda pieeja ir piemērota arī automatizētai paziņošanai.
Nav pilnībā izslēgts, ka ir situācijas, kad īpaši dokumenta uzticamības vai autentiskuma apliecinājumi nav nepieciešami vai nav lietderīgi. Tomēr šādiem izņēmuma gadījumiem jābūt argumentēti izvērtētiem. Projekta anotācijā šāds pamatojums nav atrodams.

-

Lūdzam projekta 2.punktā ietvertajā 1.3.apakšpunktā, cik iespējams, precīzi citēt Ceļu satiksmes likuma 43.⁷ panta 1.¹ daļā Ministru kabinetam noteikto pilnvarojumu.
Norādām, ka saskaņā ar noteikumu Nr.108 100.punktu projekta pirmajā punktā secīgi rakstāmi vārdi "noteikumi nosaka" un likumā noteiktais pilnvarojums Ministru kabinetam.
 

-

Lūdzam precizēt projekta 3.punktā ietvertajā 1.¹ 2.apakšpunktā norādītā termina "mērķa transportlīdzeklis" skaidrojumu.
Vēršam uzmanību, ka pārkāpumu veic ar transportlīdzekli, nevis transportlīdzeklis veic pārkāpumu.
 

-

Aicinām projekta 7.punktā ietvertajā 5.¹2.apakšpunktā un 12.punktā ietvertajā 6.5.apakšpunktā lietot vienveidīgu Ceļu satiksmes likumam atbilstošu terminoloģiju.
Vēršam uzmanību, ka Ceļu satiksmes likumā tiek lietoti termini "valsts reģistrācijas numurs" un "valsts reģistrācijas numura zīme".

-

Lūdzam precizēt projekta 10.punktā ietverto 5.⁴punktu, norādot terminu "tehniskā līdzekļa" dati, nevis "līdzekļa" dati.
Vienlaikus aicinām izvērtēt nepieciešamību precizēt projekta 10.punktā paredzētajā 5.⁴punktā ietverto atsauci uz normatīvajiem aktiem par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmas atbilstību minimālajām drošības prasībām.
Vēršam uzmanību, ka šobrīd ir spēkā Nacionālās kiberdrošības likums, savukārt Informācijas tehnoloģiju drošības likums un uz tā pamata izdotie Ministru kabineta 2015.gada 28.jūlija noteikumi Nr.442 "Kārtība, kādā tiek nodrošināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu atbilstība minimālajām drošības prasībām" ir zaudējuši spēku.

-

Aicinām projekta 11.punktā ietvertajā 5.⁵ punktā lietot Ceļu satiksmes likumam atbilstošu terminoloģiju. Proti, Ceļu satiksmes likumā tiek lietots termins "transporta nozares informācijas nacionālais (valsts) piekļuves punkts", nevis "nacionālais piekļuves punkts".

-

Tiesiskās skaidrības nolūkā aicinām precizēt projekta 14.punktā ietvertās IV.nodaļas nosaukumu, tā kā ar Ceļa satiksmes likuma 43.⁷panta 1.¹ daļu Ministru kabinets ir pilnvarots paziņot tikai par ar tehniskajiem līdzekļiem fiksēto transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē, kuram noteiktajā termiņā nav veikta valsts tehniskā apskate vai par kuru nav veikta tā īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana. Savukārt pārējos ar tehniskajiem līdzekļiem fiksētos iespējamos pārkāpumus Ministru kabinets nav pilnvarots paziņot.

-