Atzinums

Tieslietu ministrija sākotnējā atzinumā vērsa Finanšu ministrijas uzmanību uz to, ka šobrīd ne ēkas (būves) zemesgrāmatas nodalījumā, ne zemes gabala, ko plānots atsavināt, zemesgrāmatas nodalījumā nav norādes par to, ka konkrētajā gadījumā starp ēkas (būves) īpašnieku un zemes gabala īpašnieku pastāv brīvprātīgā dalītā īpašuma tiesiskās attiecības un ēkas (būves) īpašnieka īpašuma tiesības ir aprobežotas ar zemes nomas līguma spēkā esamības termiņu.
Līdz ar to Tieslietu ministrija ar mērķi nodrošināt nekustamo īpašumu īpašnieku/ieguvēju informētību par brīvprātīgā dalītā īpašuma pastāvēšanu, lūdza apsvērt iespēju, vedot pārrunas ar būves (ēkas) īpašnieku, nodrošināt ierakstu ēkas (būves) zemesgrāmatas nodalījuma 2. daļā par datumu, līdz kuram īpašuma tiesības nostiprinātas (zemes nomas līguma termiņa datums) vai valstij piederošā nekustamā īpašuma (zemes gabala) zemesgrāmatas nodalījumā lūgt izdarīt atzīmi par uz zemes gabalu nodibinātajām nomas tiesībām ar attiecīgu termiņu.
Finanšu ministrija, ņemot vērā minēto iebildumu, norādīja, ka Finanšu ministrija nav būves īpašniece un tādējādi nav arī tiesīga lūgt veikt izdarīt būves zemesgrāmatas nodalījumā atzīmi par šīs būves īpašuma tiesību aprobežojumiem.
Lai arī Tieslietu ministrija piekrīt, ka Finanšu ministrija kā zemes īpašniece nevar nodrošināt ieraksta izdarīšanu būves zemesgrāmatas nodalījumā un atzinīgi vērtē zemes nomas līguma projektā ietverto nosacījumu par būves īpašnieka pienākumu 30 dienu laikā no zemes nomas līguma spēkā stāšanās dienas reģistrēt to būves zemesgrāmatas nodalījumā, tomēr Tieslietu ministrija uzsver, ka ierakstu izdarīšana gan zemes, gan būves zemesgrāmatas nodalījumā prakse ne vienmēr ir vērtējama kā tāda, kas atbilst likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 14. panta pirmās daļas 5. punkta kontekstā ar Civillikuma 968. pantā nostiprināto zemes un ēkas vienotības principu mērķim un būtībai.
Tieslietu ministrija iespēju robežās ir sniegusi skaidrojumus gan publikācijās, gan vērsusi arī citu personu uzmanību (tajā skaitā, arī sagatavojot apkārrakstu rajona (pilsētas) tiesām) par to, pie kādiem nosacījumiem un kādā kārtībā brīvprātīgā dalītā īpašuma gadījumā būves ir reģistrējamas kā patstāvīgs nekustamā īpašuma objekts. Neskatoties uz to, praksē ir sastopami gadījumi, kuros nepieciešamie nosacījumi gan nekustamo īpašumu īpašnieku darbību/bezdarbības rezultātā, gan valsts institūciju darbības rezultātā, nav ievēroti, tādējādi veidojot problemātiskus brīvprātīgā dalītā īpašuma gadījumus, kurus valstij kopumā iespēju robežās ir jācenšas novērst vai samazināt riskus, kas saistīti ar tādu tiesisko seku iestāšanos, kādas nav paredzētas brīvprātīgā dalītā īpašuma pastāvēšanas laikā un pēc tā.
Ņemot vērā, ka valsts Finanšu ministrijas personā šobrīd ir viena no šāda problemātiskā brīvprātīgā dalītā īpašumā iesaistītajām pusēm (zemes īpašniece), Tieslietu ministrija uztur savu lūgumu trešo personu interešu aizsardzībai (zemes ieguvēja) rast iespēju izdarīt atzīmi zemes īpašuma zemesgrāmatas nodalījumā par uz zemes gabalu nodibinātajām nomas tiesībām ar attiecīgu termiņu.
Piemēram, Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2016. gada 25. februāra spriedumā lietā Nr.C04258112 (PAC-0137-16) (nav publicēts) tiesa situācijā, kurā brīvprātīgā dalītā īpašumā esošas būves īpašnieks atsavināja būvi citai personai, bet no zemesgrāmatas nodalījuma neizrietēja brīvprātīgā dalītā īpašuma pastāvēšana, konstatēja, ka būves ieguvējs var paļauties uz zemesgrāmatas publiskās ticamības principu un līdz ar to būvi ir iegādājies bez aprobežojumiem, tātad arī bez terminētu īpašuma tiesību aprobežojuma. 
Līdz ar to Tieslietu ministrijas ieskatā valsts, izdarot minēto atzīmi kaut vai zemes īpašuma zemesgrāmatas nodalījumā, no savas puses būtu nodrošinājuši papildu (vai vismaz kādu) pierādījumu/apliecinājumu brīvprātīgā dalītā īpašuma pastāvēšanai publiski pieejamajos datos (zemesgrāmatā), iespējami pasargājot zemes ieguvēju no potenciālas situācijas, kurā brīvprātīgais dalītais īpašums zaudē savu pagaidu raksturu un pārtop pastāvīgā dalītā īpašuma stāvoklī ar neskaidru raksturu.
Papildus tam Tieslietu ministrijas ieskatā šādas atzīmes izdarīšana zemesgrāmatas nodalījumā var veicināt zemes īpašuma atsavināšanas iespējas, jo publiskā reģistrā (zemesgrāmatā) būtu pieejama informācija par ēkas kā patstāvīga nekustamā īpašuma pagaidu dabu, tādējādi potenciālos zemes gabala pircējus informējot par to, ka zeme un ēka nākotnē var kļūt par vienotu nekustamo īpašumu (būve var pāriet zemes īpašnieka īpašumā) un tā nebūs apgrūtināta ar citai personai piederošu būvi neierobežotu laiku.

Papildus tam lūdzam papildināt rīkojuma projekta anotāciju ar informāciju par to, ka izsoles noteikumos tiks ietverta informācija par brīvprātīgā dalītā īpašuma pastāvēšanu un būves īpašnieka terminētajām īpašuma tiesībām, lai zemes gabala ieguvējam būtu nodrošināta pilnīga informācija par nekustamo īpašumu.
 

-