Atzinums

14006
Energoapgādes uzņēmumu apbūve
Enerģijas ražošanas un energoapgādes uzņēmumu (piemēram, hidroelektrostacijas, koģenerācijas stacijas, vēja elektrostacijas un vēja parki un līdzīga rakstura objekti) apbūve


Noteikumu projekts neatrisina jautājumu par saules elektrostaciju iekļaušanu Energoapgādes uzņēmumu apbūve aprakstā. Uzskatām, ka gadījumā, ja saules paneļu/elektrostaciju parki primāri paredzēti elektroenerģijas ražošanai un pārvadei citiem patērētājiem, nevis nodrošina tuvumā esoša objekta energoapgādi, tad tie ir uzskatāmi par energoapgādes uzņēmumiem, attiecīgi papildinot Pielikumā koda 14006 Energoapgādes uzņēmumu apbūve aprakstu: Enerģijas ražošanas un energoapgādes uzņēmumu (piemēram, hidroelektrostacijas, koģenerācijas stacijas, vēja, saules elektrostacijas un to parki un līdzīga rakstura objekti) apbūve.
Tāpat būtu nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr. 240 2. punktu ar terminu “saules elektrostaciju vai kolektoru parks” līdzīgi, kā tas darīts ar vēja parkiem (2.25. apakšpunkts).
Ministrijas viedoklis ir, ka teritorijas plānojums ir pamats jebkādām darbībām ar zemi, tajā skaitā būvniecībai, jo jebkura būvniecības iecere vispirms tiek vērtēta pēc atbilstības vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam.  Atbilstoši Ekonomikas ministrijas skaidrojumam, kas publiski pieejams Būvniecības informācijas sistēmā (https://www.em.gov.lv/lv/skaidrojums-par-saules-paneliem), saules panelis nav būve Būvniecības likuma izpratnē un uz attiecīgo iekārtu nav attiecināms Būvniecības likums. Saules paneļa (iekārtas) uzstādīšanai nevajag būvniecības ieceres dokumentāciju, neatkarīgi no saules paneļu kopējās potenciālās jaudas, saules paneļu formas, skaita vai izvietojuma (uz ēkas, inženierbūves vai uz zemes).
Šobrīd spēkā esošais normatīvais regulējums praktiski neierobežo saules paneļu uzstādīšanu jebkurā teritorijā, ja vien tā, piemēram, nav kultūras pieminekļa teritorija vai teritorijas izmantošanai noteikti īpaši nosacījumi vai kritēriji, kas ierobežo vai aizliedz saules paneļu izvietošanu. 
Tieši šie Ministrijas minētie apstākļi ir par pamatu ierosinājumam definēt saules elektrostacijas un iekļaut tās energoapgādes uzņēmumu sarakstā. Piekrītam, ka tieši pašvaldības teritorijas plānojums ir viens no svarīgākajiem instrumentiem, ar kura palīdzību ir nosakāms, kādā veidā teritorija ir izmantojama un tas ir tiesiskais pamats tālāku lēmumu pieņemšanai. Plānojuma izstrādes procesā tiek identificētas un izsvērtas dažādas intereses un salāgotas konkrēta nekustamā īpašuma īpašnieka tiesības uz īpašuma netraucētu izmantošanu un sabiedrības intereses sakārtotas apkārtējās vides veidošanā un vides aizsardzībā. Līdz ar to vietējai pašvaldībai ir tiesības noteikt teritorijas plānojumā dažādus īpašuma tiesību aprobežojumus saskaņā ar teritorijas plānojumā paredzētajiem teritorijas attīstības virzieniem un sabiedrības vairākuma vēlmēm attiecībā uz teritorijas turpmāko attīstību, savukārt šāda liela mēroga iekārtu nereglamentēta uzstādīšana var radīt būtiskas sekas gan videi, gan iedzīvotājiem un to nekustamajiem īpašumiem. Piemēram, atsevišķus saules paneļu parkus plānots izvietot meliorētās vai polderu teritorijās. Ja atbilstoši Ekonomikas ministrijas skaidrojumam paneļu uzstādīšanai, pat betonējot pamatus un izbūvējot piebraucamos ceļus, nav nepieciešama būvniecības dokumentācija, pastāv pamatots risks, ka neveicot projekta izstrādi un saskaņošanu, paneļu uzstādīšanas rezultātā tiks bojātas meliorācijas būves, īpaši drenu sistēmas, kas nodrošina polderu darbību un tas radīs būtiskas un grūti novēršamas ilglaicīgas sekas plašās teritorijās, īpaši Pierīgā kur ir lielākā apdzīvojama koncentrācija un  elektroenerģijas patēriņš. Tāpat, veicot šādu “iekārtu izvietošanu” ar to pavadošo infrastruktūru applūstošajās teritorijās, kas citādi saimnieciski nav izmantojamas vai izmantojamas ļoti ierobežoti, tas var ietekmēt hidroloģisko režīmu apkārtnē, jo uz šādām darbībām neattiecas Aizsargjoslu likuma, tostarp tā 37.panta nosacījumi.
Tāpat saules paneļu efektīvas darbības nodrošināšanai paneļu virsmu periodiski ir nepieciešams attīrīt, lai fotoelementus atbrīvotu no putekļiem, utml. piesārņojuma. Šādas darbības tiek veiktas izmantojot bīstamus ķīmiskos savienojumus, bet Latvijā nepastāv tiesiskais regulējums šādām darbībām, līdz ar to pastāv risks, ka to veikšanas rezultātā, jo īpaši ja tas skar liela mēroga saules paneļu parku, tiks būtiski piesārņota gan augsne, gan virszemes un pazemes ūdeņi,  īpaši meliorētajās un polderu teritorijās. Līdz ar to uzstājam uz saules elektrostaciju definēšanu un to iekļaušanu  Energoapgādes uzņēmumu apbūves grupā, papildinot tās aprakstu: Enerģijas ražošanas un energoapgādes uzņēmumu (piemēram, hidroelektrostacijas, koģenerācijas stacijas, vēja, saules elektrostacijas un to parki), līdz ar to šāda liela mēroga objektu izvietošana būs ierobežota, piemēram, dabas vai dzīvojamās apbūves teritorijās.
 

-

12002
Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve
Apbūve, ko veido veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), tirdzniecības centri (tai skaitā autotirdzniecības centri ar autoservisu), tirgi, tirgus paviljoni, kioski, segtie stendi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas, spēļu nami, kazino, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, tai skaitā degvielas uzpildes stacijas, autoservisa uzņēmumi, slēgta un vaļēja tipa automazgātavas



Noteikumu projektā attiecībā uz automazgātavām ir izņemts precizējošais nosacījums - pašapkalpošanās automazgātavas, kas tās nošķir no citām, specializētajām automazgātavām, kas ir minētas grupā 14003 - Transporta apkalpojošā infrastruktūra. Vēršam uzmanību, ka arī specializētās automazgātavas var būt gan slēgtas, gan atklātas.
Ņemot vērā, ka tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve ir visplašāk izplatītā publiskās apbūves grupa funkcionālajos zonējumos, tostarp dzīvojamajā apbūvē, lai saglabātu vides kvalitāti, nepieciešams saglabāt ierobežojumus, kas jau ir noteikti - proti saglabāt prasību, ka tās ir slēgtas vai atklātas pašapkalpošanās auto mazgātavas.
Ministrija iebildumu ir noraidījusi, piedāvājot automazgātavas dalīt tikai slēgtajās un vaļēja tipa. Pašvaldības, nosakot izmantošanas veidu apjomu konkrētā teritorijā, var nodalīt teritorijas, kur atļauta automazgāšana tikai slēgta tipa automazgātavās, kas nerada papildus troksni. Ministrijas ieskatā tas, vai automazgāšana tiek organizēta kā pašapkalpošanās pakalpojums vai nē, no teritorijas plānošanas viedokļa nav būtiski.
Vēršam uzmanību, ka atvērta tipa automazgātava rada ne tikai troksni, bet arī gaisa piesārņojumu, jo atklātā vidē ar augstspiediena ūdens strūklu nomazgājot mazgāšanas līdzekļus no automašīnas, daļa no tiem aerosolu veidā paceļas gaisā un izplatās teritorijās ap atklāto automazgātuvi. Tāpat, darbojoties 24/7 režīmā, nakts laikā tās ir izgaismotas, kas rada papildus gaismas piesārņojumu apkārtējās teritorijās.
Savukārt, pašapkalpošanās automazgātuves parasti ir mazāka apjoma objekti kā specializētās auto mazgātavas (tipiski slēgtas pašapkalpošanās automazgātuves  ir viens vai divi boksi), līdz ar to ar tām saistāma arī mazāka auto plūsma un attiecīgi mazāka tās nelabvēlīgā ietekme uz pieguļošajām teritorijām, īpaši dzīvojamo apbūvi. Ievērojot, ka tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve ir visplašāk izplatītā publiskās apbūves grupa funkcionālajos zonējumos, tostarp dzīvojamajā apbūvē, nebūtu veicināma vides kvalitātes pasliktināšanās šajās teritorijās.



 

-

12002
Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve
Apbūve, ko veido veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), tirdzniecības centri (tai skaitā autotirdzniecības centri ar autoservisu), tirgi, tirgus paviljoni, kioski, segtie stendi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas, spēļu nami, kazino, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, tai skaitā degvielas uzpildes stacijas, autoservisa uzņēmumi, slēgta un vaļēja tipa automazgātavas


Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūves izmantošanas veida aprakstā ir iekļauti arī spēļu nami un kazino. Uzskatām, ka azartspēļu objektu apbūve – spēļu nami un kazino nav tirdzniecības un pakalpojumu objekti un tiem Pielikuma sadaļā 12 “Publiskā apbūve un teritorijas izmantošana” būtu jāveido atsevišķs teritorijas izmantošanas veids – Azartspēļu objektu apbūve. Izveidojot šādu Azartspēļu objektu apbūves grupu MK noteikumu Nr. 240 4.1. apakšnodaļā “Funkcionālo zonu iedalījums un noteikšana” jānosaka, kādās funkcionālajās zonās šāda izmantošana atļauta. Balstoties uz Satversmes tiesas 04.04.2024. sprieduma lietā Nr. 2023-27-03 atziņām, ka azartspēļu organizēšanas ierobežojumus var noteikt mazstāvu un daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās, kā arī izglītības, kultūras, sporta iestāžu un aktīvās atpūtas vietu tuvumā, uzskatām, ka Azartspēļu objektu apbūve nevar tikt paredzēta DzS, DzM, DzD, P un DA funkcionālajās zonās.
Ministrijas ieskatā MKN 240 regulējums ir pietiekami elastīgs un vispārīgs, tomēr pamatojoties uz MKN 240 19.prim punktu, pašvaldībai ir tiesības konkrēto teritorijas izmantošanas veidu neiekļaut  konkrētas teritorijas izmantošanas veidu izskaitījumā vai noteikt teritorijas, kur tas nav atļauts. Azartspēļu un izložu organizēšanas kārtību un azartspēļu pakalpojumu sniegšanas kārtību nosaka Azartspēļu un izložu likums, kura 41.pantā noteikti azartspēļu organizēšanas ierobežojumi, tai skaitā minētā panta otrā daļa noteic  vietas, kur azartspēles nav atļauts organizēt.

Azartspēles nav vienkāršs sadzīves pakalpojums, jo tā sniegšana ir saistīta ar sociālām un ekonomiskām sekām gan pašvaldības iedzīvotajiem (finanšu grūtības zaudējot mājsaimniecības vai personīgo naudu; negatīvi ietekmētas savstarpējās attiecības vai to iziršana strīdu un vardarbības, vai nevērības pret ģimeni rezultātā, atkarību attīstība ģimenē un iespējama iesaistīšanās noziedzībā), gan pašvaldībai kā tādai, kurai nākas risināt problēmas saistība ar sociālā budžeta izdevumu palielināšanu, palīdzības un psiholoģiskais un atkarību novēršanas atbalsta nepieciešamību, noziedzības apkarošanu.

Rīgas valstspilsētas pašvaldības Labklājības departamenta 2021. gadā veiktajā pētījumā “Azartspēļu atkarības sociālās sekas; Rīgas pašvaldības analīze” secināts, ka viena no azartspēļu klātbūtnes pazīmēm ir līdzekļu trūkums ģimenē, lai gan abi vecāki strādā un nav novērota alkohola vai narkotiku lietošana. Azartspēļu atkarīgajiem, salīdzinot ar vielu atkarīgajiem, ir izteiktākas depresijas iezīmes, grūtāk pārvarēt tieksmi, tie krasāk izjūt bezizejas situācijas. Ģimenē, kur kāds no vecākiem ir azartspēļu atkarīgais, sekas ir tipiskas un smagas: bērnu pamešana novārtā, naudas trūkums bērnu pamatvajadzībām, paaugstināta spriedze ģimenē, sistemātiskas konfliktsituācijas ar atkarīgo, dzīvokļu parādi, kredīti, trauksme, depresija, suicidālas tendences, somatiskas saslimšanas.
Dati no šī pētījumi norāda arī uz to, ka Latvijā azartspēles tiek uztvertas nevis kā atpūtas veids, bet gan kā ienākumu avots, “vairākos gadījumos klients uzskata, ka spēlēšana ir darbs un naudas plūsma ģimenei”.

Tāpat pieredze rāda, ka arī gadījumos, ja pašvaldība izmanto savas tiesības plānošanas dokumentā ierobežot azartspēļu organizēšanas vietu izplatību, pastāv papildus risks un apgrūtinājums pašvaldībām iesaistīties tiesvedībās ar azartspēļu organizatoriem, tostarp Satversmes tiesā, kas prasa specifiskas juridiskas kompetences un daudzām pašvaldībām nav pieejamas. Šādās situācijās nepieciešami arī papildus pašvaldības līdzekļi specializēto juridisko organizāciju algošanai pašvaldību pārstāvniecībai Satversmes tiesā.
Lai gan azartspēļu organizatoriem, gan pašvaldību iedzīvotajiem būtu skaidri un nepārprotami saprotams, kurās funkcionālās zonās iespējams organizēt azartspēles un vadoties no jau minētajām Satversmes tiesas sprieduma atziņām, ir nepieciešams šāds noregulējums MKN240.
 

-

12002
Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve
Apbūve, ko veido veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), tirdzniecības centri (tai skaitā autotirdzniecības centri ar autoservisu), tirgi, tirgus paviljoni, kioski, segtie stendi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas, spēļu nami, kazino, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, tai skaitā degvielas uzpildes stacijas, autoservisa uzņēmumi, slēgta un vaļēja tipa automazgātavas


Noteikumu projekts maina Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumos Nr. 240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” (turpmāk - MKN240) iepriekšējo formulējumu, kas noteica, ka Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūvē ietilpst “minimāla transporta apkopes servisa objekti (riepu maiņa, pašapkalpošanās automazgātavas, elektromobiļu uzlādes stacijas)”.
Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve ir visplašāk izplatītā publiskās apbūves grupa funkcionālajos zonējumos, tostarp dzīvojamajā apbūvē. Pašvaldībās, kur ir spēkā teritorijas plānojumi, kas izstrādāti rēķinoties ar šobrīd spēkā esošo formulējumu “minimāla transporta apkopes servisa objekti (riepu maiņa, pašapkalpošanās automazgātavas, elektromobiļu uzlādes stacijas)” nav paredzēta iespēja veidot šajā izmantošanā tādus autoservisa pakalpojumus, kā, piemēram, motora diagnostika, apkope un remonts, bremžu sistēmu diagnostika, apkope un remonts, virsbūves diagnostika, ģeometrijas atjaunošana un remonts, automašīnu krāsošana, kam jau MK 22.04.2004. noteikumi Nr. 380 “Vides prasības mehānisko transportlīdzekļu remontdarbnīcu un automazgātavu izveidei un darbībai” nosaka specifiskas prasības attiecībā uz piesārņojuma kontroli, gaisa un notekūdeņu attīrīšanu, utt.. Līdz ar to uzskatām, ka šādu darbību atļaušana dzīvojamas apbūves teritorijās bez jebkādiem ierobežojumiem objekta izvietojuma ziņā vai sabiedrības iespējam izteikt viedokli par šādas funkcijas iederību, piemēram, dzīvojamā vidē, viennozīmīgi nav atbalstāma. Uz šo iebildumu Ministrija paskaidro, ka priekšlikums nav ņemts vērā, jo MKN 240 4.pielikuma grozījumi tika sagatavoti konsultējoties ar VVD, kā kompetento iestādi piesārņojošo darbību atļauju izsniegšanā un piesārņojošo darbību reģistrēšanā, savukārt pašvaldība kādās noteiktās teritorijās var neiekļaut autoservisa uzņēmumus kā atļauto izmantošanu atbilstoši MKN 240 19.prim punktā noteiktajam.
Praktiskā pašvaldību darba pieredze rāda, ka VVD nespēj kontrolēt un panākt jau esošo nelegālo autoservisu slēgšanu, līdz ar to šāds papildus darba apjoma pieaugums saistībā ar piesārņojošo darbību atļauju izsniegšanu un pārbaudi varētu situāciju  autoservisu darbības kontroli  vēl vairāk pasliktināt.
Vēršam uzmanību, ka MKN 240 19.prim punktā noteiktās iespējas pašvaldība var piemērot tikai izstrādājot jaunu teritorijas plānojumu vai tā grozījumus (vai lokālplānojumu). Tipiski tas ir process vairāku gadu garumā, līdz pašvaldība var ieviest saprātīgus ierobežojumus autoservisu būvniecībai visās, tostarp, dzīvojamās apbūves teritorijās, kur ir atļauta tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve. Līdz ar to, laika posmā līdz jaunā plānošanas dokumentā ietvertā regulējuma ieviešanai, autoservisus var būvēt bez ierobežojumiem, jo, kā pati Ministrija norāda savā skaidrojumā - MKN 240 grozījumu piemērošanā jāņem vērā Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā noteiktā kārtība, kādā piemēro ārējos normatīvos aktus, ja konstatēta pretruna. Minētā likuma 9.panta sestās daļas 1.punkts noteic, ka konstatējot pretrunu starp dažāda juridiska spēka tiesību normām, piemēro to tiesību normu, kurai ir augstāks juridiskais spēks. Sekojoši, konstatējot pretrunu starp Ministru kabineta noteikumiem un pašvaldības saistošajiem noteikumiem, piemērojams Ministru kabineta noteikumos noteiktais regulējums- tātad MKN240 jauno redakciju.

Ņemot vērā iepriekšminēto, aicinām svītrot no noteikumu projekta  jēdzienu “autoservisa uzņēmums”, saglabājot formulējumu” “minimāla transporta apkopes servisa objekti – riepu maiņa, pašapkalpošanās automazgātavas”.
Otrs variants ir noteikt pārejas noteikumu, ka autoservisa uzņēmums ir atļauts kā grupā 12002 Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve atļautā izmantošana tikai jauna plānošanas dokumenta izstrādes gadījumā, kad iespējams piemērot MK noteikumu Nr. 240 19.prim punkta nosacījumus, attiecībā uz  pašvaldību iespējam izvērtēt nepieciešamību sašaurināt MKN 240 noteikto aprakstu un izvērtēt, kurās teritorijās un ar kādiem nosacījumiem ir atļaujami autoservisa uzņēmumi.
 

-

Dzīvojamā apbūve un teritorijas izmantošana
11001
Savrupmāju apbūve
(brīvi stāvošas vai divas bloķētas individuālās dzīvojamās mājas), ietverot nepieciešamās palīgbūves un labiekārtojumu

Iebildums.
Savrupmāju apbūves teritorijas izmantošanas veida aprakstā nav skaidri definēts, ka savrupmāja var būt arī divu dzīvokļu māja. Piedāvājam šo skaidrojumu izteikt sekojoši: dzīvojamā apbūve, ko veido brīvi stāvošas viena vai divu dzīvokļu dzīvojamās mājas (tostarp dvīņu mājas).

 

-