Projekta ID
22-TA-1080Atzinuma sniedzējs
Latvijas Lielo pilsētu asociācija
Atzinums iesniegts
14.03.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā
Iebildums
LLPA i ir izvērtējusi likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” un kopumā uztur spēkā prasību par valsts līdzfinansējuma nodrošināšanu visiem "obligātajā pakalpojumu grozā" ietvertajiem pakalpojumiem.
Latvijā ir labās prakses piemēri, kad konkrētu (valsts noteiktu kā obligāti nodrošināmu) sociālo pakalpojumu veidu, apjomu, saturu, pakalpojumu saņemšanas nosacījumus un piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets, piemēram, Sociālās rehabilitācijas pakalpojums no vardarbības cietušām pilngadīgām personām, bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām, sociālās rehabilitācijas pakalpojums vardarbību veikušām pilngadīgām personām, asistenta pakalpojums pilngadībām personām ar invaliditāti uc, kuros valsts paredz līdzfinansējumu, bet pašvaldības nodrošiba pakalpojumu administrēšanu.
Šādu pieeju izmantojot ir iespēja sasniegt mērķi, kad jebkurš valsts iedzīvotājs var saņemt pakalpojumu noteiktā apjomā neatkarīgi no dzīves vietas.
Latvijā ir labās prakses piemēri, kad konkrētu (valsts noteiktu kā obligāti nodrošināmu) sociālo pakalpojumu veidu, apjomu, saturu, pakalpojumu saņemšanas nosacījumus un piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets, piemēram, Sociālās rehabilitācijas pakalpojums no vardarbības cietušām pilngadīgām personām, bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām, sociālās rehabilitācijas pakalpojums vardarbību veikušām pilngadīgām personām, asistenta pakalpojums pilngadībām personām ar invaliditāti uc, kuros valsts paredz līdzfinansējumu, bet pašvaldības nodrošiba pakalpojumu administrēšanu.
Šādu pieeju izmantojot ir iespēja sasniegt mērķi, kad jebkurš valsts iedzīvotājs var saņemt pakalpojumu noteiktā apjomā neatkarīgi no dzīves vietas.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Likumprojekts (grozījumi)
9. pantā:
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Pašvaldība, kuras teritorijā ir deklarētā personas dzīvesvieta, nodrošina sociālo darbu, plāno resursus un veido tādu vidi, lai nodrošinātu personai iespēju saņemt tās vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību.";
papildināt pantu ar 1.1 ,1.2 un 1.3 daļu šādā redakcijā:
“(11) Pašvaldībai ir pienākums nodrošināt šādus sociālos pakalpojumus šādām personu grupām:
1) aprūpes mājās pakalpojumu – personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem;
2) krīzes centra pakalpojumu – krīzes situācijā nonākušām personām;
3) grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu – personām ar garīga rakstura traucējumiem;
4) ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā – pilngadīgām personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, kā arī bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem līdz brīdim, kad bērns var atgriezties vecāku ģimenē, vai, ja tas nav iespējams, līdz aizbildnības nodibināšanai bērnam, bērna ievietošanai audžuģimenē vai adopcijai;
5) patversmes vai naktspatversmes pakalpojumu – personām bez noteiktas dzīvesvietas un krīzes situācijā nonākušām personām;
6) dienas aprūpes centra pakalpojumu – personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem;
7) atelpas brīža pakalpojumu – bērniem ar invaliditāti, kuriem ir Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, personām ar I grupas invaliditāti un personām ar garīga rakstura traucējumiem ar I vai II grupas invaliditāti;
8) specializētās darbnīcas pakalpojumu – personām ar garīga rakstura traucējumiem;
9) ģimenes asistenta pakalpojumu – ģimenēm ar bērniem, personām ar garīga rakstura traucējumiem, pilngadību sasniegušam bārenim un bez vecāku gādības palikušam bērnam pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās;
10) sociālās rehabilitācijas pakalpojumu – bērniem ar uzvedības vai atkarības problēmām vai augstiem to attīstības riskiem, ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem, kuri ir sasnieguši 16 gadu vecumu, kā arī šā likuma 12. panta septītajā un astotajā daļā minētajām personām.
(12) Pašvaldībai par saviem līdzekļiem ir tiesības nodrošināt papildus šā panta 1.1 daļā noteiktajiem arī citus sociālos pakalpojumus, kā arī ir tiesības šā panta 1.1 daļā noteiktos sociālos pakalpojumus nodrošināt citām personu grupām. Pašvaldība sociālos pakalpojumus un personu grupas nosaka saistošajos noteikumos.
(13) Pašvaldība šā panta 1.1 un 1.2 daļā minētos sociālos pakalpojumus nodrošina apjomā, kas atbilst pašvaldības gadskārtējā budžeta ietvaros pieejamiem līdzekļiem."
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Pašvaldība, kuras teritorijā ir deklarētā personas dzīvesvieta, nodrošina sociālo darbu, plāno resursus un veido tādu vidi, lai nodrošinātu personai iespēju saņemt tās vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību.";
papildināt pantu ar 1.1 ,1.2 un 1.3 daļu šādā redakcijā:
“(11) Pašvaldībai ir pienākums nodrošināt šādus sociālos pakalpojumus šādām personu grupām:
1) aprūpes mājās pakalpojumu – personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem;
2) krīzes centra pakalpojumu – krīzes situācijā nonākušām personām;
3) grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu – personām ar garīga rakstura traucējumiem;
4) ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā – pilngadīgām personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, kā arī bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem līdz brīdim, kad bērns var atgriezties vecāku ģimenē, vai, ja tas nav iespējams, līdz aizbildnības nodibināšanai bērnam, bērna ievietošanai audžuģimenē vai adopcijai;
5) patversmes vai naktspatversmes pakalpojumu – personām bez noteiktas dzīvesvietas un krīzes situācijā nonākušām personām;
6) dienas aprūpes centra pakalpojumu – personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem;
7) atelpas brīža pakalpojumu – bērniem ar invaliditāti, kuriem ir Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, personām ar I grupas invaliditāti un personām ar garīga rakstura traucējumiem ar I vai II grupas invaliditāti;
8) specializētās darbnīcas pakalpojumu – personām ar garīga rakstura traucējumiem;
9) ģimenes asistenta pakalpojumu – ģimenēm ar bērniem, personām ar garīga rakstura traucējumiem, pilngadību sasniegušam bārenim un bez vecāku gādības palikušam bērnam pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās;
10) sociālās rehabilitācijas pakalpojumu – bērniem ar uzvedības vai atkarības problēmām vai augstiem to attīstības riskiem, ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem, kuri ir sasnieguši 16 gadu vecumu, kā arī šā likuma 12. panta septītajā un astotajā daļā minētajām personām.
(12) Pašvaldībai par saviem līdzekļiem ir tiesības nodrošināt papildus šā panta 1.1 daļā noteiktajiem arī citus sociālos pakalpojumus, kā arī ir tiesības šā panta 1.1 daļā noteiktos sociālos pakalpojumus nodrošināt citām personu grupām. Pašvaldība sociālos pakalpojumus un personu grupas nosaka saistošajos noteikumos.
(13) Pašvaldība šā panta 1.1 un 1.2 daļā minētos sociālos pakalpojumus nodrošina apjomā, kas atbilst pašvaldības gadskārtējā budžeta ietvaros pieejamiem līdzekļiem."
Iebildums
Ņemot vērā, ka Likuma grozījumi paredz veikt grozījumus 9.pantā, papildinot to ar 11 punktu, nosakot pašvaldībām par pienākumu nodrošināt noteiktus sociālos pakalpojumus noteiktām grupām, ir jāparedz valsts finansējums pašvaldību izdevumu kompensācijai 100% apmērā, tai skaitā sociālā darba speciālistu piesaistei, apmācībām, atalgojumam u.c. sociālajām garantijām.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Likumprojekts (grozījumi)
9. pantā:
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Pašvaldība, kuras teritorijā ir deklarētā personas dzīvesvieta, nodrošina sociālo darbu, plāno resursus un veido tādu vidi, lai nodrošinātu personai iespēju saņemt tās vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību.";
papildināt pantu ar 1.1 ,1.2 un 1.3 daļu šādā redakcijā:
“(11) Pašvaldībai ir pienākums nodrošināt šādus sociālos pakalpojumus šādām personu grupām:
1) aprūpes mājās pakalpojumu – personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem;
2) krīzes centra pakalpojumu – krīzes situācijā nonākušām personām;
3) grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu – personām ar garīga rakstura traucējumiem;
4) ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā – pilngadīgām personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, kā arī bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem līdz brīdim, kad bērns var atgriezties vecāku ģimenē, vai, ja tas nav iespējams, līdz aizbildnības nodibināšanai bērnam, bērna ievietošanai audžuģimenē vai adopcijai;
5) patversmes vai naktspatversmes pakalpojumu – personām bez noteiktas dzīvesvietas un krīzes situācijā nonākušām personām;
6) dienas aprūpes centra pakalpojumu – personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem;
7) atelpas brīža pakalpojumu – bērniem ar invaliditāti, kuriem ir Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, personām ar I grupas invaliditāti un personām ar garīga rakstura traucējumiem ar I vai II grupas invaliditāti;
8) specializētās darbnīcas pakalpojumu – personām ar garīga rakstura traucējumiem;
9) ģimenes asistenta pakalpojumu – ģimenēm ar bērniem, personām ar garīga rakstura traucējumiem, pilngadību sasniegušam bārenim un bez vecāku gādības palikušam bērnam pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās;
10) sociālās rehabilitācijas pakalpojumu – bērniem ar uzvedības vai atkarības problēmām vai augstiem to attīstības riskiem, ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem, kuri ir sasnieguši 16 gadu vecumu, kā arī šā likuma 12. panta septītajā un astotajā daļā minētajām personām.
(12) Pašvaldībai par saviem līdzekļiem ir tiesības nodrošināt papildus šā panta 1.1 daļā noteiktajiem arī citus sociālos pakalpojumus, kā arī ir tiesības šā panta 1.1 daļā noteiktos sociālos pakalpojumus nodrošināt citām personu grupām. Pašvaldība sociālos pakalpojumus un personu grupas nosaka saistošajos noteikumos.
(13) Pašvaldība šā panta 1.1 un 1.2 daļā minētos sociālos pakalpojumus nodrošina apjomā, kas atbilst pašvaldības gadskārtējā budžeta ietvaros pieejamiem līdzekļiem."
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Pašvaldība, kuras teritorijā ir deklarētā personas dzīvesvieta, nodrošina sociālo darbu, plāno resursus un veido tādu vidi, lai nodrošinātu personai iespēju saņemt tās vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību.";
papildināt pantu ar 1.1 ,1.2 un 1.3 daļu šādā redakcijā:
“(11) Pašvaldībai ir pienākums nodrošināt šādus sociālos pakalpojumus šādām personu grupām:
1) aprūpes mājās pakalpojumu – personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem;
2) krīzes centra pakalpojumu – krīzes situācijā nonākušām personām;
3) grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu – personām ar garīga rakstura traucējumiem;
4) ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā – pilngadīgām personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, kā arī bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem līdz brīdim, kad bērns var atgriezties vecāku ģimenē, vai, ja tas nav iespējams, līdz aizbildnības nodibināšanai bērnam, bērna ievietošanai audžuģimenē vai adopcijai;
5) patversmes vai naktspatversmes pakalpojumu – personām bez noteiktas dzīvesvietas un krīzes situācijā nonākušām personām;
6) dienas aprūpes centra pakalpojumu – personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem;
7) atelpas brīža pakalpojumu – bērniem ar invaliditāti, kuriem ir Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, personām ar I grupas invaliditāti un personām ar garīga rakstura traucējumiem ar I vai II grupas invaliditāti;
8) specializētās darbnīcas pakalpojumu – personām ar garīga rakstura traucējumiem;
9) ģimenes asistenta pakalpojumu – ģimenēm ar bērniem, personām ar garīga rakstura traucējumiem, pilngadību sasniegušam bārenim un bez vecāku gādības palikušam bērnam pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās;
10) sociālās rehabilitācijas pakalpojumu – bērniem ar uzvedības vai atkarības problēmām vai augstiem to attīstības riskiem, ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem, kuri ir sasnieguši 16 gadu vecumu, kā arī šā likuma 12. panta septītajā un astotajā daļā minētajām personām.
(12) Pašvaldībai par saviem līdzekļiem ir tiesības nodrošināt papildus šā panta 1.1 daļā noteiktajiem arī citus sociālos pakalpojumus, kā arī ir tiesības šā panta 1.1 daļā noteiktos sociālos pakalpojumus nodrošināt citām personu grupām. Pašvaldība sociālos pakalpojumus un personu grupas nosaka saistošajos noteikumos.
(13) Pašvaldība šā panta 1.1 un 1.2 daļā minētos sociālos pakalpojumus nodrošina apjomā, kas atbilst pašvaldības gadskārtējā budžeta ietvaros pieejamiem līdzekļiem."
Iebildums
Iekļaujot likumprojektā "Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā" (turpmāk – Likumprojekta) 9. panta ar (1.3) daļu, kas paredz, ka pašvaldības sociālos pakalpojumus (plānotais minimālais sociālo pakalpojumu grozs) nodrošina apjomā, kas atbilst pašvaldības gadskārtējā budžeta ietvaros pieejamiem līdzekļiem, zaudē jēgu sākotnējā Likumprojekta un “minimālā sociālo pakalpojumu groza” konceptuālā ideja – proti, ka pašvaldības ar valsts līdzfinansējumu nodrošina iedzīvotājiem sociālos pakalpojumus, kas identificēti kā akūti svarīgi.
Principa, ka pašvaldības sociālo pakalpojumu nodrošināšanā seko valsts līdzfinansējums, īstenošana praksē ir saistīta, jo vairākumā pašvaldību sociālie pakalpojumi neattīstās, ja nav ārējais līdzfinansējums. Tas, no vietas puses, demonstrē noteiktu sociālo tiesību nodrošināšanu visiem Latvijas iedzīvotājiem kā nacionālu prioritāti, no otras puses, rada pamatu pašvaldības vietējo politisko prioritāšu harmonizēšanai ar valsts sociālo politiku. Līdzīgas problēmas nodrošināt sociālo pakalpojumu turpināšanu ir apstākļos, kad ārējais līdzfinansējums vairs neseko (piemēram, pēc Eiropas struktūrfondu finansējuma izbeigšanās). Ir jāuzsver, ka Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums nosaka, ka primāri klienta un viņa apgādnieka pienākums ir samaksāt par saņemtajiem sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem, tomēr realitātē sociālo pakalpojumu klientu un viņu apgādnieku maksātspēja lielākajā daļā gadījumu ir zema.
Jau šobrīd pašvaldības sociālos pakalpojumus nodrošina gadskārtējā budžeta ietvaros pieejamajiem līdzekļiem, līdz ar to 9. panta (1.3) daļa paredz, ka pašvaldību atbildībā ir no sava budžeta finansēt pakalpojumu, kuri no noteikta gada paredzami minimālajā sociālo pakalpojumu grozā. Tas ir pretrunā ar sākotnējo valsts un pašvaldību kopēju minimālā sociālā pakalpojuma groza nodrošināšanas ideju.
Likumprojekta anotācijā 1.6.punktā Cita informācija norādīts, ka valsts līdzfinansējums sociālo pakalpojumu grozā esošajiem pakalpojumiem ir paredzēts likuma 13. panta ceturtajā, piektajā, sestajā un vienpadsmitajā daļā minētajiem pakalpojumiem (dienas aprūpes centri, grupu dzīvokļi, personas uzturēšanās grupu dzīvoklī). Apgalvojums, ka tiek nodrošināts valsts budžeta līdzfinansējums dienas aprūpes centra, grupu dzīvokļa pakalpojumam, nav korekts, jo šis atbalsts ir terminēts nevis konstants, kā arī finansējums, ko saņem pašvaldības par personām, kas atstājušas valsts sociālās aprūpes centriem, nav pārskatīts un neatbilst faktiskajām izmaksām par pakalpojumiem šiem cilvēkiem. Terminētu līdzfinansējumu var tikai daļēji uzskatīt par valsts līdzfinansējumu pakalpojumu nodrošināšanā. Likumprojekta anotācijā nav norādīts, ka Labklājības ministrija plāno noteiktos termiņos pārskatīt minēto līdzfinansējumu apmēru, kaut arī starpinstitūciju saskaņošanas sanāksmē par šo tika sniegta informācija, ka konkrētas darbības no Labklājības ministrijas sekos.
Priekšlikums: Lūdzam atbilstoši precizēt Likumprojekta anotāciju.
Tāpat Likumprojekta anotācijā rakstīts, ka jautājums par papildu finansējumu pakalpojumu grozā esošajiem pakalpojumiem risināms, plānojot budžetu attiecīgi no 2025. līdz 2027.gadam. Likumprojekta anotācijā nav analizēta situācija, kādā veidā pašvaldības varēs izpildīt sociālo pakalpojumu groza nodrošināšanu, ja papildu finansējums no valsts netiks nodrošināts.
Piedāvājam izteikt (13) daļu šādā redakcijā:
(13) Pašvaldība šā panta un 1.2 daļā minētos sociālos pakalpojumus nodrošina apjomā, kas atbilst pašvaldības gadskārtējā budžeta ietvaros pieejamiem līdzekļiem, bet 1.1 daļā minētos sociālos pakalpojums pašvaldība nodrošina apjomā, kas atbilst pašvaldības un valsts gadskārtējā budžeta ietvaros pieejamiem līdzekļiem."
Principa, ka pašvaldības sociālo pakalpojumu nodrošināšanā seko valsts līdzfinansējums, īstenošana praksē ir saistīta, jo vairākumā pašvaldību sociālie pakalpojumi neattīstās, ja nav ārējais līdzfinansējums. Tas, no vietas puses, demonstrē noteiktu sociālo tiesību nodrošināšanu visiem Latvijas iedzīvotājiem kā nacionālu prioritāti, no otras puses, rada pamatu pašvaldības vietējo politisko prioritāšu harmonizēšanai ar valsts sociālo politiku. Līdzīgas problēmas nodrošināt sociālo pakalpojumu turpināšanu ir apstākļos, kad ārējais līdzfinansējums vairs neseko (piemēram, pēc Eiropas struktūrfondu finansējuma izbeigšanās). Ir jāuzsver, ka Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums nosaka, ka primāri klienta un viņa apgādnieka pienākums ir samaksāt par saņemtajiem sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem, tomēr realitātē sociālo pakalpojumu klientu un viņu apgādnieku maksātspēja lielākajā daļā gadījumu ir zema.
Jau šobrīd pašvaldības sociālos pakalpojumus nodrošina gadskārtējā budžeta ietvaros pieejamajiem līdzekļiem, līdz ar to 9. panta (1.3) daļa paredz, ka pašvaldību atbildībā ir no sava budžeta finansēt pakalpojumu, kuri no noteikta gada paredzami minimālajā sociālo pakalpojumu grozā. Tas ir pretrunā ar sākotnējo valsts un pašvaldību kopēju minimālā sociālā pakalpojuma groza nodrošināšanas ideju.
Likumprojekta anotācijā 1.6.punktā Cita informācija norādīts, ka valsts līdzfinansējums sociālo pakalpojumu grozā esošajiem pakalpojumiem ir paredzēts likuma 13. panta ceturtajā, piektajā, sestajā un vienpadsmitajā daļā minētajiem pakalpojumiem (dienas aprūpes centri, grupu dzīvokļi, personas uzturēšanās grupu dzīvoklī). Apgalvojums, ka tiek nodrošināts valsts budžeta līdzfinansējums dienas aprūpes centra, grupu dzīvokļa pakalpojumam, nav korekts, jo šis atbalsts ir terminēts nevis konstants, kā arī finansējums, ko saņem pašvaldības par personām, kas atstājušas valsts sociālās aprūpes centriem, nav pārskatīts un neatbilst faktiskajām izmaksām par pakalpojumiem šiem cilvēkiem. Terminētu līdzfinansējumu var tikai daļēji uzskatīt par valsts līdzfinansējumu pakalpojumu nodrošināšanā. Likumprojekta anotācijā nav norādīts, ka Labklājības ministrija plāno noteiktos termiņos pārskatīt minēto līdzfinansējumu apmēru, kaut arī starpinstitūciju saskaņošanas sanāksmē par šo tika sniegta informācija, ka konkrētas darbības no Labklājības ministrijas sekos.
Priekšlikums: Lūdzam atbilstoši precizēt Likumprojekta anotāciju.
Tāpat Likumprojekta anotācijā rakstīts, ka jautājums par papildu finansējumu pakalpojumu grozā esošajiem pakalpojumiem risināms, plānojot budžetu attiecīgi no 2025. līdz 2027.gadam. Likumprojekta anotācijā nav analizēta situācija, kādā veidā pašvaldības varēs izpildīt sociālo pakalpojumu groza nodrošināšanu, ja papildu finansējums no valsts netiks nodrošināts.
Piedāvājam izteikt (13) daļu šādā redakcijā:
(13) Pašvaldība šā panta un 1.2 daļā minētos sociālos pakalpojumus nodrošina apjomā, kas atbilst pašvaldības gadskārtējā budžeta ietvaros pieejamiem līdzekļiem, bet 1.1 daļā minētos sociālos pakalpojums pašvaldība nodrošina apjomā, kas atbilst pašvaldības un valsts gadskārtējā budžeta ietvaros pieejamiem līdzekļiem."
Piedāvātā redakcija
-
4.
Likumprojekts (grozījumi)
Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā
Priekšlikums
Papildus norādām, ka, nosakot pašvaldībām pienākumu sniegt tādus sociālos pakalpojumus, kuru sniegšanai nepieciešama attiecīgas infrastruktūras izveide (grupu dzīvokļi, specializētās darbnīcas, u.c.), valstij pašvaldībām ir jāparedz finansiāls atbalsts attiecīgās infrastruktūras izveidei t.sk. esošās infrastruktūras atjaunošanai.
Piedāvātā redakcija
-
5.
Likumprojekts (grozījumi)
Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā
Priekšlikums
Saskaņā ar Pašvaldību likuma 4.panta piekto punktu “Nododot pašvaldībai jaunu autonomo funkciju vai uzdevumu, kura izpilde saistīta ar izdevumu palielināšanos, vienlaikus pašvaldībai nosakāmi finansējuma avoti šīs funkcijas vai uzdevuma izpildes nodrošināšanai”.
Piedāvātā redakcija
-