Projekta ID
24-TA-536Atzinuma sniedzējs
Labklājības ministrija
Atzinums iesniegts
11.06.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu (grozījumu) projekts
Iebildums
Lai nodrošinātu Apvienoto Nācijas Organizācijas Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām noteikto vienlīdzīgu iespēju un nediskrimināciijas principu, kā arī cilvēkam piemītošās cieņas, personīgās patstāvības, tostarp personīgās izvēles brīvības un personas neatkarības ievērošanu, lūdzam veikt šādus grozījumus MK 22.05.2013. noteikumos Nr. 240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi”:
1) izteikt 102.1. punktu šādā redakcijā: “gājēju celiņa platums – ne mazāks par 1,2 m, tā iesegums – no cieta, līdzena un jebkuros laikapstākļos neslīdoša materiāla. Savienojuma vietas ir veidotas bez šķēršļiem, vienā līmenī”. Paskaidrojam, ka šāds risinājums ir nepieciešams cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kas izmanto pārvietošanās palīglīdzekļus, lai nodrošinātu drošu pārvietošanos, nepieļaujot izkrišanu uz priekšu no ratiņkrēsla vai paklupšanas, izmantojot citus palīglīdzekļus.
2) izveidot jaunu punktu 6.5. sadaļā, izsakot šādā redakcijā: “slīpums gājēju celiņam šķērsgriezumā nedrīkst pārsniegt 3%”. Paskaidrojam, ka šāds risinājums ir nepieciešams cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kas izmanto pārvietošanās palīglīdzekļus, lai nodrošinātu drošu pārvietošanos, nepieļaujot izkrišanu no ratiņkrēsla. Priekšlikums balstīts uz vides piekļūstamības ekspertu ieteikumiem.
3) izveidot jaunu punktu 6.5. sadaļā, izsakot šādā redakcijā: “gājēju celiņu savienojuma vietas veido vienā līmenī ar ielu vai ar uzbrauktuvi, kas nepārsniedz 5% slīpumu”. Skaidrojam, ka šāds risinājums padarīs pārvietošanos vieglāku un ērtāku cilvēkiem ratiņkrēslos, vecākiem ar maziem bērniem, cilvēkiem ar velosipēdiem. Līdzīga prasība ir atrunāta MK 1.11.2021. noteikumos Nr. 693. Būvju vispārīgo prasību būvnormatīva LBN 200-21 (turpmāk LBN 200-21) 46. punktā.
4) papildināt 107.1. punktu ar informāciju par margu augstumiem un atrašanās vietu, izsakot šādā redakcijā: “gājēju tuneļu uzbrauktuvju abās pusēs paredz margas ar rokturiem divos līmeņos ar augstumu 0,70 metri un 1,1 metrs no grīdas līmeņa. Uzbrauktuvi aprīko ar apmalēm visā tā garumā 0,1 metra augstumā. Kāpnēm jābūt aprīkotām ar margām 1,1 metrs no grīdas līmeņa”. Paskaidrojam, ka šāds risinājums ir nepieciešams cilvēkiem ar kustību traucējumiem - 0,7 m cilvēkiem, kas izmanto ratiņkrēslu, 1,1 m - cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kas neizmanto ratiņkrēslu, kā arī vecākiem ar maziem bērniem. Līdzīga prasība ir atrunāta LBN 200-21 48. punktā.
5) izteikt noteikumu 107.2. punktu šādā redakcijā: “uzbrauktuves platumam jābūt ne mazākam par 1 m”. Paskaidrojam, ka ratiņkrēslu lietotājiem ērts roku satvēriens ir 1 metrs (lai varētu pievilkties aiz margām vienlaicīgi ar abām rokām). Līdzīga prasība ir atrunāta LBN 200-21 44. punktā
6) papildināt 107.5 punktu un izteikt šādā redakcijā: “bīstamās vietās un līmeņu maiņas vietās izmanto kontrastējošas krāsas marķējumu, atšķirīgas krāsas un faktūras ieseguma materiālus, kas viegli uztverami arī cilvēkiem ar redzes traucējumiem.”
7) papildināt 6.7. sadaļu ar jaunu punktu, izsakot šādā redakcijā: “Sabiedriskā transporta pieturvietas ir aprīkotas ar nojumi, ar brīvu vietu zem tās ratiņkrēsla lietotājiem 1,5 metru diametrā. Stiklotas virsmas ir marķētas ar kontrastējošu (tumšs uz gaiša) necaurspīdīgu marķējumu vismaz 0,1 metru platā joslā visā stiklotās norobežojošās konstrukcijas platumā un aptuveni 0,35, 1,4 un 1,6 metru augstumā no grīdas”.
8) 186. punktu izteikt šādā redakcijā: “Vietās, kur dabas takai ir bīstams slīpums, krauja vai nogāze vai tā tieši ved uz ūdensobjektu vai stāvu krauju, paredz drošas margas divos augstumos 0,7 m un 1,1 m vai aizsargbarjeras 1,1 m augstumā no grīdas līmeņa”. Šāds risinājums ir nepieciešams cilvēkiem ar kustību traucējumiem, lai droši pārvarētu slīpumu. Šāda prasība ir atrunāta arī LBN 200-21 48., 61. un 70. punktos.
9) papildināt noteikumu 9.3. sadaļu ar jaunu punktu, izsakot šādā redakcijā : “pašvaldību tīmekļa vietnēs ir jānorāda informācija par publiskās atpūtas vietas piekļūstamības risinājumiem personām ar dažāda veida funkcionēšanas traucējumiem”. Paskaidrojam, ka šāds risinājums ir nepieciešams cilvēkiem ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem, kuri plāno apmeklēt publiskās atpūtas vietas.
10) izteikt 203. punktu šādā redakcijā: “autonovietnēs publiskajā ārtelpā un pie publiskām ēkām paredz speciālas ne mazāk kā 3,5 m platas autostāvvietas personām ar invaliditāti. Autostāvvietas, kas paredzētas personām ar invaliditāti izvieto vistuvāk objektam, nodrošinot cietu, līdzenu un jebkuros laikapstākļos neslīdošu segumu”.
11) Lūdzam visā noteikumu tekstā vārdu “pieejamība” aizstāt ar vārdu “piekļūstamība”. Vēršam uzmanību, ka, atbilstoši Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas lēmumam, ārējos un iekšējos normatīvajos aktos tiek lietots termins “piekļūstamība” (no angļu valodas “accessibility”), skatīt Valsts valodas centra izstrādātos terminus šeit: https://termini.gov.lv/kolekcijas/3/skirklis/131.
Šāds termins lietots arī Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumā, apzīmējot piekļūstamības prasības videi, informācijai, precēm un pakalpojumiem, lai tie būtu ērti lietojami ikvienam, tai skaitā cilvēkiem ar dažāda veida funkcionēšanas ierobežojumiem.
12) Lūdzam visā noteikumu tekstā aizstāt terminu “personas ar īpašām vajadzībām” ar “personas ar invaliditāti”, jo visiem cilvēkiem tiesības un pamatvajadzības ir vienādas, gan cilvēkiem ar, gan cilvēkiem bez invaliditātes. Tiesību aktos tiek lietots termins “personas ar invaliditāti”.
1) izteikt 102.1. punktu šādā redakcijā: “gājēju celiņa platums – ne mazāks par 1,2 m, tā iesegums – no cieta, līdzena un jebkuros laikapstākļos neslīdoša materiāla. Savienojuma vietas ir veidotas bez šķēršļiem, vienā līmenī”. Paskaidrojam, ka šāds risinājums ir nepieciešams cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kas izmanto pārvietošanās palīglīdzekļus, lai nodrošinātu drošu pārvietošanos, nepieļaujot izkrišanu uz priekšu no ratiņkrēsla vai paklupšanas, izmantojot citus palīglīdzekļus.
2) izveidot jaunu punktu 6.5. sadaļā, izsakot šādā redakcijā: “slīpums gājēju celiņam šķērsgriezumā nedrīkst pārsniegt 3%”. Paskaidrojam, ka šāds risinājums ir nepieciešams cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kas izmanto pārvietošanās palīglīdzekļus, lai nodrošinātu drošu pārvietošanos, nepieļaujot izkrišanu no ratiņkrēsla. Priekšlikums balstīts uz vides piekļūstamības ekspertu ieteikumiem.
3) izveidot jaunu punktu 6.5. sadaļā, izsakot šādā redakcijā: “gājēju celiņu savienojuma vietas veido vienā līmenī ar ielu vai ar uzbrauktuvi, kas nepārsniedz 5% slīpumu”. Skaidrojam, ka šāds risinājums padarīs pārvietošanos vieglāku un ērtāku cilvēkiem ratiņkrēslos, vecākiem ar maziem bērniem, cilvēkiem ar velosipēdiem. Līdzīga prasība ir atrunāta MK 1.11.2021. noteikumos Nr. 693. Būvju vispārīgo prasību būvnormatīva LBN 200-21 (turpmāk LBN 200-21) 46. punktā.
4) papildināt 107.1. punktu ar informāciju par margu augstumiem un atrašanās vietu, izsakot šādā redakcijā: “gājēju tuneļu uzbrauktuvju abās pusēs paredz margas ar rokturiem divos līmeņos ar augstumu 0,70 metri un 1,1 metrs no grīdas līmeņa. Uzbrauktuvi aprīko ar apmalēm visā tā garumā 0,1 metra augstumā. Kāpnēm jābūt aprīkotām ar margām 1,1 metrs no grīdas līmeņa”. Paskaidrojam, ka šāds risinājums ir nepieciešams cilvēkiem ar kustību traucējumiem - 0,7 m cilvēkiem, kas izmanto ratiņkrēslu, 1,1 m - cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kas neizmanto ratiņkrēslu, kā arī vecākiem ar maziem bērniem. Līdzīga prasība ir atrunāta LBN 200-21 48. punktā.
5) izteikt noteikumu 107.2. punktu šādā redakcijā: “uzbrauktuves platumam jābūt ne mazākam par 1 m”. Paskaidrojam, ka ratiņkrēslu lietotājiem ērts roku satvēriens ir 1 metrs (lai varētu pievilkties aiz margām vienlaicīgi ar abām rokām). Līdzīga prasība ir atrunāta LBN 200-21 44. punktā
6) papildināt 107.5 punktu un izteikt šādā redakcijā: “bīstamās vietās un līmeņu maiņas vietās izmanto kontrastējošas krāsas marķējumu, atšķirīgas krāsas un faktūras ieseguma materiālus, kas viegli uztverami arī cilvēkiem ar redzes traucējumiem.”
7) papildināt 6.7. sadaļu ar jaunu punktu, izsakot šādā redakcijā: “Sabiedriskā transporta pieturvietas ir aprīkotas ar nojumi, ar brīvu vietu zem tās ratiņkrēsla lietotājiem 1,5 metru diametrā. Stiklotas virsmas ir marķētas ar kontrastējošu (tumšs uz gaiša) necaurspīdīgu marķējumu vismaz 0,1 metru platā joslā visā stiklotās norobežojošās konstrukcijas platumā un aptuveni 0,35, 1,4 un 1,6 metru augstumā no grīdas”.
8) 186. punktu izteikt šādā redakcijā: “Vietās, kur dabas takai ir bīstams slīpums, krauja vai nogāze vai tā tieši ved uz ūdensobjektu vai stāvu krauju, paredz drošas margas divos augstumos 0,7 m un 1,1 m vai aizsargbarjeras 1,1 m augstumā no grīdas līmeņa”. Šāds risinājums ir nepieciešams cilvēkiem ar kustību traucējumiem, lai droši pārvarētu slīpumu. Šāda prasība ir atrunāta arī LBN 200-21 48., 61. un 70. punktos.
9) papildināt noteikumu 9.3. sadaļu ar jaunu punktu, izsakot šādā redakcijā : “pašvaldību tīmekļa vietnēs ir jānorāda informācija par publiskās atpūtas vietas piekļūstamības risinājumiem personām ar dažāda veida funkcionēšanas traucējumiem”. Paskaidrojam, ka šāds risinājums ir nepieciešams cilvēkiem ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem, kuri plāno apmeklēt publiskās atpūtas vietas.
10) izteikt 203. punktu šādā redakcijā: “autonovietnēs publiskajā ārtelpā un pie publiskām ēkām paredz speciālas ne mazāk kā 3,5 m platas autostāvvietas personām ar invaliditāti. Autostāvvietas, kas paredzētas personām ar invaliditāti izvieto vistuvāk objektam, nodrošinot cietu, līdzenu un jebkuros laikapstākļos neslīdošu segumu”.
11) Lūdzam visā noteikumu tekstā vārdu “pieejamība” aizstāt ar vārdu “piekļūstamība”. Vēršam uzmanību, ka, atbilstoši Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas lēmumam, ārējos un iekšējos normatīvajos aktos tiek lietots termins “piekļūstamība” (no angļu valodas “accessibility”), skatīt Valsts valodas centra izstrādātos terminus šeit: https://termini.gov.lv/kolekcijas/3/skirklis/131.
Šāds termins lietots arī Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumā, apzīmējot piekļūstamības prasības videi, informācijai, precēm un pakalpojumiem, lai tie būtu ērti lietojami ikvienam, tai skaitā cilvēkiem ar dažāda veida funkcionēšanas ierobežojumiem.
12) Lūdzam visā noteikumu tekstā aizstāt terminu “personas ar īpašām vajadzībām” ar “personas ar invaliditāti”, jo visiem cilvēkiem tiesības un pamatvajadzības ir vienādas, gan cilvēkiem ar, gan cilvēkiem bez invaliditātes. Tiesību aktos tiek lietots termins “personas ar invaliditāti”.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Priekšlikums
Lūdzam problēmas aprakstā vārdu “pieejamība” aizstāt ar vārdu “piekļūstamība”. Paskaidrojam, ka atbilstoši Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas lēmumam ārējos un iekšējos normatīvajos aktos tiek lietots termins “piekļūstamība” (no angļu valodas “accessibility”), skatīt Valsts valodas centra izstrādātos terminus šeit: https://termini.gov.lv/kolekcijas/3/skirklis/131.
Šāds termins lietots arī Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumā, apzīmējot piekļūstamības prasības videi, informācijai, precēm un pakalpojumiem, lai tie būtu ērti lietojami ikvienam, tai skaitā cilvēkiem ar dažāda veida funkcionēšanas ierobežojumiem.
Šāds termins lietots arī Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumā, apzīmējot piekļūstamības prasības videi, informācijai, precēm un pakalpojumiem, lai tie būtu ērti lietojami ikvienam, tai skaitā cilvēkiem ar dažāda veida funkcionēšanas ierobežojumiem.
Piedāvātā redakcija
-