Atzinums

Ņemot vērā kā termins “mināmālā patstāvība” sociālās aizsardzības normatīvajā regulējumā nav definēts, aicinām izvairīties no neskaidru, nedefinētu terminu lietošanas šajā panta daļas punktā.

-

Tiesībsargs atbilst ES tiesību aktos noteiktajiem kritērijiem un prasībām, kā arī jau iepriekš par šo jautājumu ir notikusi komunikācija ar Iekšlietu ministriju. Vienlaikus jāuzsver, ka faktiski uzņemties un pildīt šo jauno funkciju Tiesībsarga birojs varēs tikai tad, ja tiks piešķirti papildu finanšu resursi, jo ar esošajiem resursiem tas nav iespējams.

-

Atkārtoti vēršam uzmanību uz to, ka Tiesībsardze 22.05.2026.nosūtīja Iekšlietu ministrijai vēstuli Nr. 1-8/17, kurā tā apkopoja Alūksnes novada bāriņtiesas, Ropažu novada bāriņtiesas un Daugavpils pilsētas bāriņtiesas viedokli, vai tās spētu nodrošināt bērna labākās intereses, šajā likuma panta daļā paredzētajā nepilngadīgo pārstāvniecībā (30 – 50 nepavadīto nepilngadīgo uz vienu pārstāvi). Bāriņtiesu ieskatā viena pārstāvja atbildība par 30 - 50 nepilngadīgām personām bez pavadības radītu būtisku pārslodzi un nebūtu savienojama ar bērna labāko interešu pienācīgu un kvalitatīvu nodrošināšanu. Bāriņtiesas uzsver, ka nepavadītu nepilngadīgo patvēruma meklētāju pārstāvība ietver bērna uzklausīšanu, dalību procesuālajās darbībās un intervijās, pārstāvību tiesā un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, sadarbību ar citām institūcijām, jautājumu risināšanu par izmitināšanu, veselības aprūpi, izglītību, sociālo atbalstu, radinieku informēšanu, kā arī iespēju robežās aizbildņa vai audžuģimenes meklēšanu. Būtiski uzsvērt, ka bāriņtiesas vienlaikus turpina pildīt visas Bāriņtiesu likumā noteiktās funkcijas attiecīgās pašvaldības iedzīvotāju interesēs. Tiesībsardzes ieskatā likumprojektā paredzētais skaitliskais limits nav vērtējams atrauti no Latvijas bāriņtiesu darbības modeļa un faktiskajām iespējām. Proti, jāņem vērā, ka bāriņtiesas vienlaikus pilda plašu normatīvajos aktos noteikto funkciju loku, tādēļ viena pārstāvja kapacitāti nepavadītu nepilngadīgo patvēruma meklētāju pārstāvībā ietekmē ne tikai pārstāvamo bērnu skaits, bet arī pārstāvja kopējā noslodze, veicamo pienākumu apjoms, katra bērna individuālās vajadzības, kā arī bāriņtiesai pieejamie cilvēkresursi un finanšu resursi. Ņemot vērā minēto, tiesībsardze aicina pārskatīt likumprojekta “6. panta ceturtās daļas redakciju, iesaistot praktiskajā darbā iesaistītās bāriņtiesas un pašvaldības, lai rastu bērna labākajām interesēm atbilstošu, izpildāmu un ar nepieciešamajiem resursiem nodrošinātu risinājumu.

-

Aicinām aizstāt 5.panta otrajā daļā formulējumu "varētu izteikt vēlmi" ar "pauž vēlmi".

"Ja ir norādes par to, ka trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks, kas atrodas robežšķērsošanas vietā vai robežšķērsošanas tranzīta zonā pie Latvijas Republikas ārējās robežas vai atrodas aizturēšanas vai ieslodzījuma vietā, pauž vēlmi iegūt bēgļa vai alternatīvo statusu, Valsts robežsardze, Valsts policija vai Ieslodzījuma vietu pārvalde sniedz viņam informāciju par iespēju to darīt." 

Aicinām papildināt 18.panta trešo daļu, nosakot, ka Ministru kabinets pēc iekšlietu ministra ierosinājuma dienasnaudas apmēru un līdzekļus uzņemšanas materiālo apstākļu nodrošināšanai pārskata atbilstoši valsts budžeta iespējām, izvērtējot ekonomisko situāciju valstī un ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes noteikto vidējo faktisko patēriņa cenu indeksu.

Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā izmitināta patvēruma meklētāja uzturam un dienasnaudas izmaksai paredzēto izdevumu apmēru un segšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Ministru kabinets pēc iekšlietu ministra ierosinājuma dienasnaudas apmēru un līdzekļus uzņemšanas materiālo apstākļu nodrošināšanai pārskata atbilstoši valsts budžeta iespējām, izvērtējot ekonomisko situāciju valstī un ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes noteikto vidējo faktisko patēriņa cenu indeksu.

Aicinām 18.pantu papildināt ar nepieciešamību nodrošināt nepilngadīgos patvēruma meklētājus ar individuāliem mācību piederumiem (Izglītības likuma 1.panta 125. punkta n) apakšpunkts), kas arī būtu jāsedz no valsts budžeta līdzekļiem. Bērnu vecākiem nepieciešamības gadījumā vajadzētu paredzēt finansējumu transporta mēnešbiļetes iegādei, jo saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 24. panta sestajā daļā noteikto bērns nav atstājams bez uzraudzības līdz brīdim, kamēr viņš nav sasniedzis septiņu gadu vecumu. Savukārt gadījumos, ja bērns ir sasniedzis septiņu gadu vecumu, atbilstoši Civillikuma 177. pantā noteiktajam bērna vecāku pienākums ir katrā situācijā individuāli izvērtēt, vai septiņus gadus veca bērna atstāšana bez uzraudzības neradīs draudus bērna drošībai. Patvēruma meklētāju bērni nav salīdzināmā situācijā ar Latvijas bērniem, kuri ir uzsākuši skolas gaitas (sveša vide u.tml.), tādēļ situācijās, kad bērnam nav atrasta izglītības iestāde tiešā un pašam sasniedzamā attālumā no dzīvesvietas, patvēruma meklētāja bērnu būtu jāpavada viņa vecākam.

-

Aicinām redakcionāli papildināt 25.panta otrās daļas 2.punktu ar redakciju "un atbilst bērna labākajām interesēm".

2) ar aizturēšanu tiek nodrošināta nepavadīta nepilngadīgā aizsardzība un bērna labākās intereses.

Aicinām papildināt 31.panta desmito daļu ar redakciju "Priekšnieka lēmumu aizliegt satikšanos vai apmeklējumu var apstrīdēt Valsts robežsardzes priekšniekam Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Valsts robežsardzes priekšnieka lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Administratīvās rajona tiesas lēmums nav pārsūdzams. Sūdzības iesniegšana neaptur lēmuma izpildi."

Valsts robežsardzes Ārzemnieku izmitināšanas centra priekšnieks var noteikt apmeklējumu ierobežojumus, kas ir individuāli pamatoti, samērīgi un piemērojami uz iespējami īsu laiku, biedrību un nodibinājumu pārstāvjiem, patvēruma meklētāja ģimenes locekļiem un juridiskās palīdzības sniedzējiem, ja tas ir pamatots ar drošības, sabiedriskās kārtības vai Valsts robežsardzes Ārzemnieku izmitināšanas centra administratīvās pārvaldības apsvērumiem. Priekšnieka lēmumu aizliegt satikšanos vai apmeklējumu var apstrīdēt Valsts robežsardzes priekšniekam Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Valsts robežsardzes priekšnieka lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Administratīvās rajona tiesas lēmums nav pārsūdzams. Sūdzības iesniegšana neaptur lēmuma izpildi.

Aicinām papildināt 32.pantu. 32.panta ceturtās daļas 9. un 10.punkti paredz sankcijas par Valsts robežsardzes Ārzemnieku izmitināšanas centra iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumu vai rīcību, kas apdraud Valsts robežsardzes Ārzemnieku izmitināšanas centrā esošo personu drošību. Likumā būtu skaidri jānosaka, ka Ārzemnieku izmitināšanas centra iekšējās kārtības noteikumus nosaka šis likums vai Ministru kabineta noteikumi, būtu jāatrunā, ka abos gadījumos pārkāpumam jābūt fiksētam ar lēmumu, kur sods varētu diferencēties no brīdinājuma un rājiena līdz noteiktam tiesību ierobežojumam, piemēram, noteiktu aizliegumu smēķēt, veikt iepirkumus, tikties ar trešām personām, ievietošanu speciāli šim nolūkam aprīkotās telpās vai cits). Jāparedz kārtību, kā uzliek sodu un kā var apstrīdēt sodu. Tāpat būtu nosakāms īpaši, kādas tiesības var ierobežot, ja patvēruma meklētāju ievieto atsevišķi speciāli šim nolūkam aprīkotās telpās uz laiku līdz 10 diennaktīm (režīma noteikšana). Būtu nepieciešams noteikt, kādas ir telpas ar samazinātu ērtību līmeni.

-

Aicinām ietvert 32.panta septītajā daļā garantiju, kas pasargātu no ļaunprātīgas amatpersonu rīcības, pārmeklējot mantas. Aicinām paredzēt kārtību, ka mantu apskates laikā ir vai nu klāt mantu īpašnieks vai mantu apskate tiek veikta neieinteresētu personu klātbūtnē.

Lai nodrošinātu iekšējās kārtības un drošības pasākumu ievērošanu, tāda patvēruma meklētāja mantas, kurš izmitināts Valsts robežsardzes Ārzemnieku izmitināšanas centrā, var apskatīt jebkurā laikā. Manu apskati veic patvēruma meklētāja klātbūtnē .
Bez patvēruma meklētāja klātbūtnes mantu apskati var veikt, lai novērstu tūlītēju drošības apdraudējumu. Šādā gadījumā to veic divu izmitināšanas telpu amatpersonu klātbūtnē, un patvēruma meklētāju pēc tam par veikto apskati informē.

Aicinām papildināt 45.panta divpadsmito daļu, paredzot, ka Ministru kabinets pēc iekšlietu ministra ierosinājuma vienreizējā finansiālā atbalsta un pabalsta apmēru pārskata atbilstoši valsts budžeta iespējām, izvērtējot ekonomisko situāciju valstī un ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes noteikto vidējo faktisko patēriņa cenu indeksu.

Vienreizējā finansiālā atbalsta un pabalsta apmēru, to piešķiršanas, izmaksas, izmaksas apturēšanas un pārtraukšanas nosacījumus un kārtību nosaka Ministru kabinets. Ministru kabinets pēc iekšlietu ministra ierosinājuma vienreizējā finansiālā atbalsta un pabalsta apmēru pārskata atbilstoši valsts budžeta iespējām, izvērtējot ekonomisko situāciju valstī un ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes noteikto vidējofaktisko patēriņa cenu indeksu.