Atzinums

Priecājos vērst uzmanību un lūgt Informācijas sabiedrības padomes sastāvā iekļaut Latvijas Nacionālās bibliotēkas (turpmāk – LNB) pārstāvi.
Nacionālo bibliotēku loma šodienas pasaulē pastāvīgi pieaug, jo pieaug to loma būt par vidutājām tieši informācijas apstrādē un apritē, jo tieši tās ir institūcijas, kuru pamatmandāts ir spēt funkcionēt starp analogo un digitālo informācijas telpu, nodrošināt sabiedrības izaugsmi un zināšanu un informācijas saglabāšanu ilgtermiņā. Tāpēc tieši bibliotēkas ir bijušas viens no virzītājspēkiem, attīstot informācijas sabiedrības jēdzienu un caur to izceļot un aizstāvot sabiedrības ieguvumus un vajadzības mūsdienu tehnoloģiskajās pārmaiņās. Lielais apjoms saistīto metadatu, kas ir to rīcībā, kā arī uzkrātais informācijas, dokumentu un zināšanu daudzums, un pieredze domāt un meklēt ceļu pie ikviena iedzīvotāja, nostāda bibliotēkas pozīcijā būt par balansu situācijā, kur pārējo sarunu dominē domas par tehnoloģijām.
LNB ir bijusi iesaistīta un turpina būt aktīvi iesaistīta Latvijas informācijas sabiedrības veidošanā. 2003.gadā LNB bija viena no Latvijas pozīcijas formulētājām Pirmajā Pasaules informācijas sabiedrības samitā 2003.gadā un piedalījās Informācijas sabiedrības nacionālās padomes dibināšanā 2004.gadā un tās mērķu, Pasaules informācijas sabiedrības saistību, kā arī UNESCO uzstādījumu informācijas sabiedrības jautājumu veicināšanā pasaulē pārcelšanā Latvijas kontekstā. LNB ir lielākais kultūras mantojuma datu turētājs un arī nozīmīgākais mūsdienu informācijas un publicēto dokumentu uzkrājējs un glabātājs, kas ir izšķiroši svarīgi gan analizējot sabiedrības paradumus un cenšoties tos aptvert, gan domājot par tendencēm un mainīgajiem informācijas sabiedrības paradumiem. Likumdevējs Bibliotēku likuma 3. panta pirmajā daļa ir noteicis bibliotēku funkcijas, tostarp informācijpratības attīstības sabiedrībā veicināšanu un atbalsta sniegšanu digitālo prasmju apguvei, kā arī valsts un pašvaldību elektronisko pakalpojumu izmantošanai. Tas saskan arī ar Bibliotēku likuma vienu no mērķiem – izmantojot bibliotēku sniegtās iespējas un sekmējot bibliotēku attīstību, nodrošināt ikvienam brīvu un neierobežotu piekļuvi informācijai. Turklāt 2026.gada 10.jūlijā stājās spēkā Bibliotēku likuma grozījumi, kas konkrēti nosaka to, ka LNB ir visas bibliotēku nozares informācijas sistēmu pārvaldības un interešu pārstāvības centrs. Tādējādi likumdevējs ir tieši atzinis bibliotēku sistēmu par informācijas sabiedrības infrastruktūras sastāvdaļu, bet LNB – par šīs infrastruktūras informācijas sistēmu pārvaldības un interešu pārstāvības centru. To stiprina arī 2024.gadā IFLA (Starptautiskā bibliotēku federāciju asociācija) pieņemtais Interneta manifests, uzsverot bibliotēku lomu pārstāvēt sabiedrības tiesības uz brīvu, vienlīdzīgu un jēgpilnu piekļuvi informācijai. Tieši tas ir pamatarguments un mērķis informācijas sabiedrības attīstībā valstī.
Minēto vēl konkrētāk nostiprina likuma “Par Latvijas Nacionālo bibliotēku” 6.pants. Atbilstoši tā pirmās daļas 4.punktam LNB atbild par nacionālās bibliogrāfijas attīstību valstī, veido, uztur un pārvalda nacionālo bibliogrāfiju un nacionālo bibliogrāfisko datu un zināšanu organizācijas sistēmu un resursus. Saskaņā ar 6.panta pirmās daļas 5.punktu LNB organizē un veido Latvijas bibliotēku kopkatalogu sistēmu, lai nodrošinātu izmantotājus ar ziņām par visiem valstī esošajiem informācijas resursiem, savukārt 8.punkts paredz kultūras mantojuma digitalizāciju, nacionālā kultūras mantojuma digitālo resursu attīstīšanu un tā ilglaicīgu saglabāšanu. Turklāt šā panta piektā daļa paredz LNB iespēju nodrošināt datu centra, skaitļošanas resursu, datu apstrādes, informācijas sistēmu izmitināšanas un datu ilgtermiņa uzglabāšanas pakalpojumus valsts pārvaldes institūcijām. Līdz ar to LNB iesaiste Padomē nav pamatojama tikai ar kultūras nozares interešu pārstāvniecību. Tā ir pamatota ar LNB normatīvajos aktos noteikto kompetenci informācijas resursu, metadatu, nacionālo informācijas sistēmu, digitālā kultūras mantojuma, digitālās saglabāšanas un datu infrastruktūras jomā. Šīs funkcijas pēc būtības ir tieši saistītas ar Padomes uzdevumiem.
Padomē trūkstošais vienums ir informācijas sabiedrības pamatinfrastruktūru (informācijas resursi, ikdienas pieejamība un pieejamības saglabāšana) pārstāvniecība. LNB ir vienlaikus nacionālas nozīmes informācijas resursu institūcija, nacionālo metadatu un zināšanu organizācijas sistēmu pārvaldītāja, digitālās saglabāšanas institūcija, bibliotēku tīkla interešu pārstāvis un valsts IKT infrastruktūras pakalpojumu sniedzējs. LNB iekļaušana Padomē aizpildītu konkrētu institucionālu iztrūkumu. Padomes sastāvā ir pārstāvētas valsts pārvaldes, pašvaldību, akadēmiskās vides, IKT nozares, darba devēju un starptautiskās sadarbības intereses, taču nav institūcijas, kurai normatīvajos aktos tieši piešķirta nacionālo informācijas resursu, bibliotēku informācijas sistēmu un digitālā kultūras mantojuma infrastruktūras pārvaldības funkcija.
 

Papildināt Informācijas sabiedrības padomes nolikuma 5. punktu ar šādu apakšpunktu:
“5.XX. Latvijas Nacionālās bibliotēkas pārstāvis”