Atzinums

Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regulas (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, tiek lietots jēdziens "galapatēriņa procedūra". Likumprojektā lietotais jēdziens “ievešana galapatēriņam ar mērķi laist tirgū” neatbilst minētajā regulā lietotajai terminoloģijai un var radīt interpretācijas un piemērošanas grūtības preču muitošanā.
Pamatojoties uz minēto, lūdzam likumprojektā izmantot minētajai regulai atbilstošu terminoloģiju.

“3) ievešana galapatēriņam.”

Likumprojekts paredz aizliegt preču importu uz Latvijas Republiku, bet saglabā tiesības importēt preces uz Eiropas Savienību. Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regulas (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, 201. panta 3. punktam ārpussavienības preces, izlaižot brīvā apgrozībā, tās iegūst Savienības preču muitas statusu un tās vairs neatrodas muitas uzraudzībā. Ievērojot minēto, lai nodrošinātu likumprojektā ietverto prasību izpildi importētājam papildu būs nepieciešams iesniegt dokumentus Valsts ieņēmumu dienestā, kas liecinātu par to, ka preces tiek izlaistas brīvā apgrozījumā ES, izņemot LR. Patreiz spēkā esošais regulējums neparedz šādu dokumentu iesniegšanu VID. 

-

Tā kā Valsts ieņēmumu dienestam importa aizlieguma uzraudzības nodrošināšanai palielināsies darba apjoms, palielināsies arī personāla izmaksas. 
Pamatojoties uz minēto, lūdzam iekļaut anotācijā informāciju par likuma izpildes nodrošināšanai nepieciešamā personāla resursu apjoma un tā izmaksu palielinājumu.
 

-

Anotācijā nepamatoti norādīts, ka institūcijas funkcijas un uzdevumi netiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti). Faktiski ar likumprojektu Valsts ieņēmumu dienesta darba apjoms tiek paplašināts ar pienākumu veikt papildus kontroles saistībā ar preču izcelsmes noteikšanu. Anotācijā nav ietverts arī papildus funkciju izmaksu vērtējums.
Pamatojoties uz minēto, lūdzam anotācijā  norādīt, ka ar likumprojektu institūcijas (Valsts ieņēmumu dienesta) uzdevumi tiks paplašināti, kā arī norādīt ar papildus pienākumiem Valsts ieņēmumu dienestam radīto izmaksu apjomu un izmaksu finansēšanas avotu.

-

Attiecībā uz aizliegumu importēt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preces (gan no Krievijas un Baltkrievijas, gan no citām trešajām valstīm) importētājam no tiesību aktu muitas jomā viedokļa nav pienākuma pierādīt preču izcelsmi. Ja preču izcelsme netiek pierādīta, uz precēm attiecināmi muitošanas pasākumi kā uz nenoteiktas izcelsmes precēm. Tas jo īpaši var radīt praktiskas piemērošanas problēmas gadījumos, kad preces tiek importētas no citām trešajām valstīm, jo muitas iestādes rīcībā var nebūt objektīvu pierādījumu, lai konstatētu, ka preču izcelsme ir Krievijas Federācija vai Baltkrievijas Republika. Lai piemērotu likumprojektā noteikto aizliegumu importēt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preces, muitas iestādei būtu jāpieprasa importētājam pierādīt negatīvu faktu, proti, ka preces nav Krievijas vai Baltkrievijas izcelsmes. Saskaņā ar vispārēju tiesību principu negatīvs fakts nav jāpierāda. Līdz ar to pastāv būtiski riski aizlieguma efektīvai piemērošanai praksē. Kā risinājums varētu būt likumā tieši noteikt importētāja pienākumu iesniegt muitas iestādei pierādījumus preču izcelsmei.
 

-

Lūdzam nodrošināt likumprojekta anotācijā un normatīvo aktu projektu tekstā vienotu un konsekventu terminoloģijas lietojumu atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām.
Vēršam uzmanību, ka anotācijā un normatīvo aktu projektu tekstā dažādās vietās tiek lietoti gan pilnie valstu nosaukumi – "Krievijas Federācija", "Baltkrievijas Republika", "Latvijas Republika", gan saīsinātie nosaukumi – "Krievija", "Baltkrievija", "Latvija". Tāpat vietām tiek lietots termins "ievešana (importēšana) Latvijā", savukārt citviet – tikai "imports" vai "ievešana".

-

 
Tiesiskās skaidrības nolūkos aicinām papildināt likumprojekta anotāciju ar skaidrojumu par Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes noteikšanu.

 

Preču izcelsme importēšanas brīdī nosakāma saskaņā ar Eiropas Savienības nepreferenciālās preču izcelsmes noteikumiem, kas reglamentēti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regulas (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, 60. pantu un Komisijas 2015. gada 28. jūlija Deleģētās regulas (ES) 2015/2446, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem, 31.–36. panta nosacījumiem."

Likumprojekta 1. pantā ietvertā likuma 8.⁶ panta trešās daļas 1. punktā paredzēts izņēmums attiecībā uz preču laišanu brīvā apgrozībā nolūkā piegādāt tās saņēmējam citā Eiropas Savienības dalībvalstī ar atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa. Ņemot vērā, ka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regulas (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, 201. panta trešo daļu ārpussavienības preces, izlaižot tās brīvā apgrozībā, iegūst Savienības preču muitas statusu un vairs neatrodas muitas uzraudzībā, lūdzam likumprojekta anotācijas sadaļu "Risinājuma apraksts" aiz muitas procedūru uzskaitījuma papildināt ar skaidrojumu par minētā izņēmuma piemērošanu atbilstoši pievienotās vērtības nodokļa jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.

Laižot preces brīvā apgrozībā nolūkā piegādāt tās saņēmējam citā Eiropas Savienības dalībvalstī, pievienotās vērtības nodokļa atbrīvojumu piemēro atbilstoši pievienotās vērtības nodokļa jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.