Projekta ID
22-TA-2440Atzinuma sniedzējs
Latvijas Darba devēju konfederācija
Atzinums iesniegts
15.08.2022.
Saskaņošanas rezultāts
Saskaņots ar priekšlikumiem
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
MK sēdes protokollēmuma projekts
Informatīvais ziņojums "Informatīvais ziņojums “Par labklājības nozarē īstenotajām reformām un pasākumiem Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību izpildei”"
Priekšlikums
Latvijas Darba devēju konfederācija (turpmāk tekstā - LDDK) ir iepazinusies ar Labklājības ministrijas (LM) sagatavoto projektu “Informatīvais ziņojums “Par labklājības nozarē īstenotajām reformām un pasākumiem Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību izpildei”” (turpmāk tekstā - Projekts) un izsaka iebildumus pret Projekta sadaļas 1.2. apakšsadaļā par Covid-19 pandēmijas negatīvo seku mazināšanu otro punktu LM piedāvātajā redakcijā (7.lpp.).
Pamatojums
Apakšsadaļā minēts, ka, lai mazinātu Covid-19 pandēmijas negatīvās sekas, līdztekus jau esošajiem politikas pasākumiem un standarta atbalsta instrumentiem, tika ieviesti (..) īslaicīgi atbalsta pasākumi dažādām nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļautajām iedzīvotāju grupām, tostarp darbiniekam un pašnodarbinātai personai, kura saņēma atbalstu par dīkstāvi, piešķīra piemaksu 50 eiro apmērā par katru apgādībā esošu bērnu vecumā līdz 24 gadiem. Jānorāda, ka izvēlētais atbalsta modelis – noteikt dīkstāves pabalsta ierobežojumu sākotnējā periodā 700 euro un vēlāk 1000 euro vienlaikus pabalsta saņēmējiem, kuru apgādībā ir bērni, piešķirot piemaksu 50 eiro apmērā par katru bērnu, saglabāja iepriekšējo vidējo ienākumu līmeni pabalsta saņēmējiem, kuru apgādībā nebija bērnu (vidējais ienākumu līmenis uz vienu mājsaimniecības locekli šai grupai 2020.gadā bija 696,98 euro mēnesī[1]). Savukārt mājsaimniecībām ar bērniem vidējais ienākumu līmenis uz vienu mājsaimniecības locekli bija 567,29 euro. Iestājoties dīkstāvei pirmās grupas vidējais ienākumu līmenis palika nemainīgs, savukārt tai grupai, kuras ienākumi bija augstāki par šo lielumu, tie tika reducēti līdz pieņemamam līmenim (700 euro uz personu). Savukārt mājsaimniecībām ar diviem bērniem viena vecāka dīkstāves gadījumā vidējais ienākumu līmenis uz vienu mājsaimniecības locekli samazinājās no 567,29 euro līdz 483,65, bet abu vecāku dīkstāves gadījumā vidējais ienākumu līmenis uz vienu mājsaimniecības locekli samazinājās no 567,29 euro līdz 375 euro uz vienu mājsaimniecības locekli. Mājsaimniecībām ar trijiem un vairāk bērniem ienākumu kritums bija vēl lielāks. No tā izriet, ka izvēlētais atbalsta modelis – noteikt dīkstāves pabalsta ierobežojumu neatkarīgu no apgādībā esošo personu skaita, kombinējot to ar piemaksu 50 eiro apmērā par katru bērnu, būtiski pasliktināja situāciju mājsaimniecībām ar bērniem un palielināja nevienlīdzību starp šo sociālo grupu un mājsaimniecībām bez bērniem. Savukārt šajā apakšpunktā minētais pabalsts nevis mazināja Covid-19 pandēmijas negatīvās sekas, bet nedaudz mazināja izvēlētā dīkstāves atbalsta modeļa negatīvās sekas attiecībā uz mājsaimniecībām ar bērniem.
[1] CSP tabula MIS050. “Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pēc mājsaimniecības tipa (eiro mēnesī) 2004 – 2020.”
Pamatojums
Apakšsadaļā minēts, ka, lai mazinātu Covid-19 pandēmijas negatīvās sekas, līdztekus jau esošajiem politikas pasākumiem un standarta atbalsta instrumentiem, tika ieviesti (..) īslaicīgi atbalsta pasākumi dažādām nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļautajām iedzīvotāju grupām, tostarp darbiniekam un pašnodarbinātai personai, kura saņēma atbalstu par dīkstāvi, piešķīra piemaksu 50 eiro apmērā par katru apgādībā esošu bērnu vecumā līdz 24 gadiem. Jānorāda, ka izvēlētais atbalsta modelis – noteikt dīkstāves pabalsta ierobežojumu sākotnējā periodā 700 euro un vēlāk 1000 euro vienlaikus pabalsta saņēmējiem, kuru apgādībā ir bērni, piešķirot piemaksu 50 eiro apmērā par katru bērnu, saglabāja iepriekšējo vidējo ienākumu līmeni pabalsta saņēmējiem, kuru apgādībā nebija bērnu (vidējais ienākumu līmenis uz vienu mājsaimniecības locekli šai grupai 2020.gadā bija 696,98 euro mēnesī[1]). Savukārt mājsaimniecībām ar bērniem vidējais ienākumu līmenis uz vienu mājsaimniecības locekli bija 567,29 euro. Iestājoties dīkstāvei pirmās grupas vidējais ienākumu līmenis palika nemainīgs, savukārt tai grupai, kuras ienākumi bija augstāki par šo lielumu, tie tika reducēti līdz pieņemamam līmenim (700 euro uz personu). Savukārt mājsaimniecībām ar diviem bērniem viena vecāka dīkstāves gadījumā vidējais ienākumu līmenis uz vienu mājsaimniecības locekli samazinājās no 567,29 euro līdz 483,65, bet abu vecāku dīkstāves gadījumā vidējais ienākumu līmenis uz vienu mājsaimniecības locekli samazinājās no 567,29 euro līdz 375 euro uz vienu mājsaimniecības locekli. Mājsaimniecībām ar trijiem un vairāk bērniem ienākumu kritums bija vēl lielāks. No tā izriet, ka izvēlētais atbalsta modelis – noteikt dīkstāves pabalsta ierobežojumu neatkarīgu no apgādībā esošo personu skaita, kombinējot to ar piemaksu 50 eiro apmērā par katru bērnu, būtiski pasliktināja situāciju mājsaimniecībām ar bērniem un palielināja nevienlīdzību starp šo sociālo grupu un mājsaimniecībām bez bērniem. Savukārt šajā apakšpunktā minētais pabalsts nevis mazināja Covid-19 pandēmijas negatīvās sekas, bet nedaudz mazināja izvēlētā dīkstāves atbalsta modeļa negatīvās sekas attiecībā uz mājsaimniecībām ar bērniem.
[1] CSP tabula MIS050. “Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pēc mājsaimniecības tipa (eiro mēnesī) 2004 – 2020.”
Piedāvātā redakcija
-