Projekta ID
25-TA-1521Atzinuma sniedzējs
"Būvmateriālu ražotāju asociācija"
Atzinums iesniegts
11.07.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Būvmateriālu ražotāju asociācija kas apvieno Latvijas energoietilpīgos rūpniecības uzņēmumus kategoriski iebilst pret Finanšu ministrijas izstrādātā Informatīvajā ziņojumā “Par priekšlikumiem kapitāla tirgus attīstībai un valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas virzāmas sākotnējam publiskam piedāvājumam” ietvertajiem virzieniem:
“Ekonomikas ministrijai izvērtēt optimālāko risinājumu AS “Latvenergo” koncerna struktūrai, izskatot iespēju atjaunojamo energoresursu jaudu īpatsvara palielināšanai un nepieciešamo investīciju piesaistei to finansēšanai, apvienot AS "Latvenergo" koncerna ietvaros esošos un plānotos atjaunojamo energoresursu projektus vienā meitas uzņēmumā, kas nākotnē varētu piesaistīt finansējumu caur sākotnējo publisko piedāvājumu, un iesniegt Ministru kabinetā attiecīgo ziņojumu (Ministru kabineta 09.04. 2024. sēdes protokols Nr.15 70.§3.1. apakšpunkts);”
“Pēc izvērtējuma veikšanas par valsts līdzdalības saglabāšanu, ierobežojošās normas varētu tikt precizētas, paredzot šiem uzņēmumiem saglabāt pilnvērtīgu valsts kontroli (75%+1 akcija), vienlaikus tas nodrošinātu iespēju piesaistīt investoru finansējumu, kotējot akcijas biržā.”
Tāpat iebilstam arī pret Informatīvā ziņojuma "Par priekšlikumiem kapitāla tirgus attīstībai un valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas virzāmas sākotnējam publiskam piedāvājumam" protokollēmuma projekta 5.punktu “Pēc likumprojekta “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā” (23-TA-1130) pieņemšanas, attiecībā uz tām valsts kapitālsabiedrībām, kam šobrīd noteikts daļu atsavināšanas aizliegums, noteikt, kurām ir veicama līdzdalības pārvērtēšana un mazākuma daļas atsavināšana, īstenojot sākotnējo publisko piedāvājumu.”
Šobrīd Latvenergo darbības finanšu rādītājus ietekmē vairāki plašākā kontekstā vērtējami aspekti, kas ir ņemami vērā piedāvātā risinājuma izvērtēšanā:
1. Latvenergo ir saņēmis ievērojamas patērētāju finansētas subsīdijas TEC koģenerācijas jaudu attīstībai, kas tā vietā, lai veiktu aktīvu kapitāldaļu daļēju atsavināšanu, šo aktīvu kapitāla atdeve ir izmantojama elektroenerģijas cenu stabilizācijai Latvijas energointensīvajai rūpniecībai (pēc Vācijas un Itālijas parauga). Šādu priekšlikumu Asociācija ir vairākkārt paudusi nozares ministrijām, taču līdz šim Ministru kabineta darbības ir bijušas ierobežotas.
2. Latvenergo, tai skaitā uzņēmuma attīstītie atjaunojamās enerģijas projekti turpina saņemt tarifu šķērssubīdijas no Latvijas energointensīvās rūpniecības, kas sedz lielāko daļu no tīkla izmaksām, t.sk uz elektrostacijām attiecināmo daļu. Tas rezultējas uzņēmumu pievienotās vērtības un nesadalītās peļņas pārnesi uz enerģētikas sektoru, ko apstiprina Latvijas nozaru vidējos bruto pievienotās vērtības uz nodarbināto datos par pēdējiem gadiem, kad ir novērojama būtiska bruto pievienotās vērtības disproporcija starp elektroenerģijas un apstrādes rūpniecības sektoriem. Veicot Latvenergo kapitāldaļu atsavināšanu, faktiski tiktu arī atsavināta līdz šim un nākotnē netaisnīgi no rūpniecības sektora iegūtā pievienotās vērtība.
3. Latvijas elektroenerģētikas sektors salīdzinājumā no Igaunijas un Lietuvas sektoriem atšķiras ar ievērojamu pašnodrošinājumu, jo fiskālā izteiksmē salīdzinot pārrobežu elektroenerģijas plūsmas Latvijas eksporta un importa vērtības būtiski neatšķiras, piemēram 2025.gada pirmajos mēnešos eksportam jau pārsniedzot importu. Izvērtējot Latvenergo jaudu noslodzes ekonomisko rezultātu, var secināt, ka HES un TEC jaudas nodrošina visaugstākās iegūtās cenas tirgū (capture price) attiecīgi 98EUR/MWh un 141EUR/MWh, kas ir pietiekams naudas plūsmas avots investīcijām AER sektorā – saules un vēja parkos. Igaunijas un Lietuvas pieredze elektroenerģijas uzņēmumu kotēšanā kapitāla tirgos liecina, ka tas nav izmainījis sistēmu fiskālo pašnodrošinājumu un šajās sistēmās fiskālais elektroenerģijas imports 2023. un 2024.gadā ir saglabājies nemainīgi augsts – Igaunijā vidēji 361 miljoni EUR un Lietuvā - 574 miljoni EUR. Asociācijas analīze liecina, ka Latvijas gadījumā fiskālais pašnodrošinājums kļūs noturīgi pozitīvs jau šogad, pabeidzot ekspluatācijā nododamās AER jaudas, kas tiek pieslēgtas Latvijas pārvades un sadales sistēmai.
4. Visbeidzot Ministru kabinets ļoti pasīvi ir reaģējis uz nozares priekšlikumiem apvienot Latvijas elektroenerģijas tīklu aktīvus (AST un ST) kas nodrošinātu elektroenerģijas konkurētspējīgas cenas patērētājiem ietaupot uz būtisku administratīvo un tehnisko funkciju rēķinu. Tīkla aktīvu konsolidācijas reforma kļūtu neiespējama gadījumā, ja viena no kapitālsabiedrībām tiktu daļēji kotēta akciju tirgos pirms tīklu aktīvu apvienošanas.
Ņemot vērā augšminēto BRA kategoriski iebilst AS Latvenergo un AS Augstsprieguma tīkls kapitāldaļu atsavināšanu iespēju nostiprināšanu Latvijas likumdošanā.
“Ekonomikas ministrijai izvērtēt optimālāko risinājumu AS “Latvenergo” koncerna struktūrai, izskatot iespēju atjaunojamo energoresursu jaudu īpatsvara palielināšanai un nepieciešamo investīciju piesaistei to finansēšanai, apvienot AS "Latvenergo" koncerna ietvaros esošos un plānotos atjaunojamo energoresursu projektus vienā meitas uzņēmumā, kas nākotnē varētu piesaistīt finansējumu caur sākotnējo publisko piedāvājumu, un iesniegt Ministru kabinetā attiecīgo ziņojumu (Ministru kabineta 09.04. 2024. sēdes protokols Nr.15 70.§3.1. apakšpunkts);”
“Pēc izvērtējuma veikšanas par valsts līdzdalības saglabāšanu, ierobežojošās normas varētu tikt precizētas, paredzot šiem uzņēmumiem saglabāt pilnvērtīgu valsts kontroli (75%+1 akcija), vienlaikus tas nodrošinātu iespēju piesaistīt investoru finansējumu, kotējot akcijas biržā.”
Tāpat iebilstam arī pret Informatīvā ziņojuma "Par priekšlikumiem kapitāla tirgus attīstībai un valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas virzāmas sākotnējam publiskam piedāvājumam" protokollēmuma projekta 5.punktu “Pēc likumprojekta “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā” (23-TA-1130) pieņemšanas, attiecībā uz tām valsts kapitālsabiedrībām, kam šobrīd noteikts daļu atsavināšanas aizliegums, noteikt, kurām ir veicama līdzdalības pārvērtēšana un mazākuma daļas atsavināšana, īstenojot sākotnējo publisko piedāvājumu.”
Šobrīd Latvenergo darbības finanšu rādītājus ietekmē vairāki plašākā kontekstā vērtējami aspekti, kas ir ņemami vērā piedāvātā risinājuma izvērtēšanā:
1. Latvenergo ir saņēmis ievērojamas patērētāju finansētas subsīdijas TEC koģenerācijas jaudu attīstībai, kas tā vietā, lai veiktu aktīvu kapitāldaļu daļēju atsavināšanu, šo aktīvu kapitāla atdeve ir izmantojama elektroenerģijas cenu stabilizācijai Latvijas energointensīvajai rūpniecībai (pēc Vācijas un Itālijas parauga). Šādu priekšlikumu Asociācija ir vairākkārt paudusi nozares ministrijām, taču līdz šim Ministru kabineta darbības ir bijušas ierobežotas.
2. Latvenergo, tai skaitā uzņēmuma attīstītie atjaunojamās enerģijas projekti turpina saņemt tarifu šķērssubīdijas no Latvijas energointensīvās rūpniecības, kas sedz lielāko daļu no tīkla izmaksām, t.sk uz elektrostacijām attiecināmo daļu. Tas rezultējas uzņēmumu pievienotās vērtības un nesadalītās peļņas pārnesi uz enerģētikas sektoru, ko apstiprina Latvijas nozaru vidējos bruto pievienotās vērtības uz nodarbināto datos par pēdējiem gadiem, kad ir novērojama būtiska bruto pievienotās vērtības disproporcija starp elektroenerģijas un apstrādes rūpniecības sektoriem. Veicot Latvenergo kapitāldaļu atsavināšanu, faktiski tiktu arī atsavināta līdz šim un nākotnē netaisnīgi no rūpniecības sektora iegūtā pievienotās vērtība.
3. Latvijas elektroenerģētikas sektors salīdzinājumā no Igaunijas un Lietuvas sektoriem atšķiras ar ievērojamu pašnodrošinājumu, jo fiskālā izteiksmē salīdzinot pārrobežu elektroenerģijas plūsmas Latvijas eksporta un importa vērtības būtiski neatšķiras, piemēram 2025.gada pirmajos mēnešos eksportam jau pārsniedzot importu. Izvērtējot Latvenergo jaudu noslodzes ekonomisko rezultātu, var secināt, ka HES un TEC jaudas nodrošina visaugstākās iegūtās cenas tirgū (capture price) attiecīgi 98EUR/MWh un 141EUR/MWh, kas ir pietiekams naudas plūsmas avots investīcijām AER sektorā – saules un vēja parkos. Igaunijas un Lietuvas pieredze elektroenerģijas uzņēmumu kotēšanā kapitāla tirgos liecina, ka tas nav izmainījis sistēmu fiskālo pašnodrošinājumu un šajās sistēmās fiskālais elektroenerģijas imports 2023. un 2024.gadā ir saglabājies nemainīgi augsts – Igaunijā vidēji 361 miljoni EUR un Lietuvā - 574 miljoni EUR. Asociācijas analīze liecina, ka Latvijas gadījumā fiskālais pašnodrošinājums kļūs noturīgi pozitīvs jau šogad, pabeidzot ekspluatācijā nododamās AER jaudas, kas tiek pieslēgtas Latvijas pārvades un sadales sistēmai.
4. Visbeidzot Ministru kabinets ļoti pasīvi ir reaģējis uz nozares priekšlikumiem apvienot Latvijas elektroenerģijas tīklu aktīvus (AST un ST) kas nodrošinātu elektroenerģijas konkurētspējīgas cenas patērētājiem ietaupot uz būtisku administratīvo un tehnisko funkciju rēķinu. Tīkla aktīvu konsolidācijas reforma kļūtu neiespējama gadījumā, ja viena no kapitālsabiedrībām tiktu daļēji kotēta akciju tirgos pirms tīklu aktīvu apvienošanas.
Ņemot vērā augšminēto BRA kategoriski iebilst AS Latvenergo un AS Augstsprieguma tīkls kapitāldaļu atsavināšanu iespēju nostiprināšanu Latvijas likumdošanā.
Piedāvātā redakcija
-