Atzinums

Direktīvas 2018/851/ES ievaddaļā minētais desmitais apsvērums nosaka, ka “Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka atkritumi no liela apjoma tirdzniecības un rūpniecības, kas nav līdzīgi mājsaimniecību atkritumiem, netiek uzskatīti par sadzīves atkritumiem.” Līdz ar to Likumprojektā jāparedz iespēja atkritumu radītājiem, uz kuriem attiecināms Direktīvas desmitajā apsvērumā minētais, pašiem lemt par viņu rīcībā esošajiem atkritumiem, sniedzot iespēju darboties ar plašāku atkritumu apjomu. KP ieskatā iespēja atsevišķi apsaimniekot terciāro un sekundāro iepakojumu radītu lielāku interesi atkritumu apsaimniekotājiem iesaistīties konkurences cīņā par šī iepakojuma apsaimniekošanu. Tādējādi apsaimniekošanas pakalpojums tiktu sniegts, nodrošinot augstāku pakalpojuma kvalitāti, sekmējot konkurences attīstību atkritumu apsaimniekošanas tirgū. Vienlaikus šādā veidā komersantiem, kuru darbības rezultātā rodas terciārais un sekundārais iepakojums, tiktu kompensēti veiktie ieguldījumi, piemēram, presēšanas iekārtās, saņemot tirgus cenām atbilstošu samaksu par saimnieciskās darbības veikšanas vietā radīto iepakojuma veidu. Konkurences attīstība veicina tirgus dalībniekus paaugstināt pakalpojumu sniegšanas kvalitāti, vienlaikus optimizējot ar pakalpojumu sniegšanu saistītās izmaksas.
Līdz ar to KP iebilst likumprojekta iepriekšējā versijā piedāvātā 18.panta divpadsmitās daļas izslēgšanai, kas lai gan paredzēja izņēmumu tikai attiecībā uz terciāro iepakojumu, tomēr daļēji nodrošināja direktīvā 2018/851/ES noteiktā principa ievērošanu.
Vēršam uzmanību, ka, izslēdzot 18.panta divpadsmito daļu, tā kā izlietotais iepakojums faktiski uzskatāms par preci, nepieciešams likumprojektu papildināt ar regulējumu, kas paredzētu atlīdzību par iepakojuma nodošanu.
 

-

Piedāvātā redakcija dod iespēju reģionālajiem atkritumu apsaimniekošanas centriem iesaistīties noteiktu atkritumu apsaimniekošanas darbību veikšanā, t.sk. ar dalīti vāktajiem atkritumiem, izlietoto iepakojumu. Līdz ar to pastāv iespēja no tirgus izslēgt atkritumu apsaimniekotājus, kuru rīcībā ir iekārtas un atļauja atkritumu sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas darbību veikšanai, t.i., komersantus, kuri minētās darbības veica pirms reģionālo atkritumu apsaimniekošanas centru darbības uzsākšanas. KP ieskatā likumprojekta anotācijā sniegtais skaidrojums nesniedz pietiekošu pamatojumu, kādā veidā reģionālais atkritumu apsaimniekošanas centrs nodrošinās minēto darbību veikšanu un kā iepriekš minētā norma ietekmēs: 1) atkritumu sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un reģenerācijas darbību veikšanu, 2) komersantus, kas šobrīd nodrošina minēto darbību veikšanu un kuru darbības kapacitāte un investīcijas ir paredzētas pakalpojumu sniegšanai ilgstošā periodā.
Ņemot vērā iepriekšminēto KP uzskata, ka nepieciešams likumprojektu papildināt ar 10.1 panta sesto daļu Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) 07.02.2022. izteiktā iebilduma redakcijā (28.04.2022. Izziņas redakcijas 35.punkts):
“(6) Reģionālais atkritumu apsaimniekošanas centrs pašvaldības deleģēto mērķu sasniegšanas vajadzībām nepieciešamo pakalpojumu izpildē publisko iepirkumu vai publisko un privāto partnerību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesaista komersantus, kas saņēmuši attiecīgas atļaujas atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanai, tiktāl, ciktāl no publisko tiesību normatīvo aktu regulējuma un ievērojot publiskas personas darbības privāto tiesību jomā priekšnosacījumus nav pamatota reģionālā atkritumu apsaimniekošanas centra patstāvīga iesaiste nepieciešamo pakalpojumu nodrošināšanā. Reģionālā atkritumu apsaimniekošanas centra iesaiste tādu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu nodrošināšanā, kas saistīti ar pārstrādes (izņemot bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādi), reģenerācijas vai atkritumu atkārtotas izmantošanas nodrošināšanu, ir iespējama gadījumos, kad publisko iepirkumu vai publisko un privāto partnerību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā rīkota procedūra konkrētā pakalpojuma nodrošināšanai ir noslēgusies bez rezultāta.”

-

Likumprojekta Anotācijā nepieciešams sniegt skaidrojumu, kādos gadījumos reģionālais atkritumu apsaimniekošanas centrs nodrošina atkritumu sagatavošanu apglabāšanai un kādos gadījumos tiek pieņemti apglabāšanai sagatavoti atkritumi, nosakot izvēles kritērijus. Nav skaidrs, vai atkritumu sagatavošanas apglabāšanai pakalpojumu sniedzējs tiks izvēlēts konkursa kārtībā.
 

-

Iebildums par (1) daļu.
Norma papildināma, nosakot, ka nešķirotu sadzīves atkritumu apstrādes pakalpojuma nodrošināšanai reģionālais atkritumu apsaimniekošanas centrs rīko konkursu. Konkursa rezultātā reģionālais atkritumu apsaimniekošanas centrs noslēdz rakstveida līgumu, kura rezultātā tas izmanto kādu no ārpakalpojumiem. Reģionālo atkritumu apsaimniekošanas centru pamatdarbība ir atkritumu apglabāšana, savukārt pārējie atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumi, kas nepieciešami reģionālajam atkritumu apsaimniekošanas centram, jāizraugās konkursa kārtībā.

Iebildums par (2) daļu.
Likumprojekta anotācijā nepieciešams sniegt skaidrojumu, kāpēc reģionālajam atkritumu apsaimniekošanas centram būtu nepieciešama detalizēta informācija par ārpakalpojuma cenas aprēķinu. Šāda informācija varētu būt nepieciešama SPRK, ja rodas jautājumi par ārpakalpojuma cenas pamatotību.
 

-

KP aicina saistībā  ar Administratīvi teritoriālo reformu, ņemt vērā LASUA 07.02.2022. izteiktā iebildumu (28.04.2022. Izziņas redakcijas 105.punkts) par likumprojekta pārejas noteikumu papildināšanu ar jaunu 58.punktu.
 

-

Likumprojekta anotācijā nepieciešams norādīt, kad un kādā kārtībā plānots veikt Likumprojektā, kā arī grozāmajā likumā ietverto nosacījumu  ietekmes analīzi un to radīto ietekmi uz nozari, t.sk. konkurences situāciju katrā no atkritumu apsaimniekošanas posmiem.
 

-