Atzinums

Projekta piektajā nodaļā ir paredzēts palielināt papildināmo zivju kāpuru, mazuļu un smoltu, tai skaitā nēģu kāpuru apjomu no 15 milj. gab līdz 18 milj. gab, vienlaikus nemainot sagaidāmo zivju resursu pieauguma apjomu – vismaz 500 t gadā. Tāpat projektā norādīts, ka trīs gadu laikā kopumā tikuši ielaisti 45,6 milj. zivju mazuļu jeb vidēji 15,2 milj. ik gadu. Kopējais resursu pieaugums tādējādi katru gadu sasniedzis prognozēto 500 tonnu apjomu.
Tātad, Projektā noteiktais politikas rezultāts (piektā nodaļa) paredz sasniegt vismaz 500 tonnu zivju resursu pieauguma apjomu, kas atbilstoši pieejamiem datiem, ir pietiekams ar 15 milj zivju mazuļu ielaišanu gadā. Ievērojot minēto, lūdzam projektā precizēt politikas rezultātu vai rādītāju un sniegt skaidrojumu, kāpēc tiek plānots ielaist vairāk zivju mazuļus, paredzot identisku sasniedzamo rezultātu.
Atgādinām, ka plānošanas dokuments nodrošina definēto politikas rezultātu un to rādītāju sasaisti ar nepieciešamiem finanšu resursi.

-

Norādām, ka nepieciešamais (plānotais) un papildu saņemtais finansējums pēdējos 3 gados plānošanas dokumentā nav izsekojams: Plāna par zivju resursu mākslīgo atražošanu 2021.-2024. gadam (Plāns) finanšu tabulā norādīts, ka turpmāk (līdz pasākuma pabeigšanai) nepieciešamais papildu finansējums ir  391 854 euro; savukārt Projekta 28. lpp ir skaidrots par  2024. gadā papildu iegūtiem finanšu līdzekļiem 585 tūkst. euro apmērā, neskatoties, ka politikas mērķis un rezultāts katru gadu tiek sasniegts. Aicinām arī FM sekot papildu finansējuma piešķiršanai, atbilstoši plānotajiem un sasniegtajiem politikas rādītājiem. Ievērojot minēto, lūdzam Projektā sniegt  informāciju par Plāna izpildes gaitā papildu piešķirtajiem līdzekļiem.

-

Lūdzam sadarbībā ar BIOR un VARAM izvērtēt, vai politikas rezultāts - zivju resursu pieaugums par vismaz 500 t gadā, ir vienīgais raksturojošais rezultāts, kas apliecina, ka Projekta mērķis: ilgtspējīgi, saglabāti un bioloģiski daudzveidīgi saimnieciski nozīmīgo un aizsargājamo ceļotājzivju resursi Latvijā, ir sasniegts. Aicinām apzināt papildu politikas rezultātu un to rādītāju iekļaušanu Projektā, tā sabiedrībai skaidrojot politikas plānotos ieguvumus. Piemēram, iekļaut rādītājus, kas šīs politikas ietvaros sniedz atbildes arī uz šādiem jautājumiem: kādas bioloģiskās daudzveidības mērķvērtības tiks sasniegtas? Vai plānotajiem pasākumiem ir ekonomiskā atdeve / kāda? Piemēram, kā ekonomikas dimensijas rādītājs varētu būt Projekta 45. rindkopā (c) minētais: ieņēmu pieaugums valsts un pašvaldību budžetā no pārdotajām makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kartēm un licencēm, % (bāzes gads, datu avots / mērvienība).
Tāpat vēršam uzmanību uz Projektā norādīto: “ir iecerēts turpināt Plānā 2021.–2024. gadam un Zušu plānā noteikto mērķu un uzdevumu īstenošanu”, proti, Projektā pie politikas rezultātiem un rādītājiem būtu lietderīgi atspoguļot to labumu, kas panākams ar zušu politiku.

 

-

Informējam, ka ar 2028.gadu sāksies jauns attīstības plānošanas cikls, tāpat sāksies arī jauni budžeta un ES fondu plānošanas cikli. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka atbilstoši Attīstības plānošanas sistēmas likuma 8.pantā noteiktajam attīstības plānošanas dokumentiem attīstību plāno ilgtermiņā (līdz 25 gadiem), vidējā termiņā (līdz septiņiem gadiem) un īstermiņā (līdz trim gadiem). Ievērojot minēto, lūdzam mainīt Projekta termiņu, nepārsniedzot 2027.gada beigas un veikt attiecīgas korekcijas  Projekta saistītajos dokumentos.

 

-

Lūdzam projekta piektajā nodaļa, kur definēti politikas rezultāti un rādītāji, norādīt arī datu avotus, tā nodrošinot pusēm ticamību pieejamiem un uzraugāmiem definētajiem politikas rādītājiem.
 

-