Atzinums

Biedrības “Zaļā brīvība” ir iepazinusies ar informatīvo ziņojumu. Izsakām sekojošas iebildes/rekomendācijas:  
1. Informatīvajā ziņojumā un protokollēmumā nepietiekami izklāstīts, kā tiks nodrošināta ES nozīmes aizsargājamo biotopu aizsardzība līdz Natura 2000 tīkla pabeigšanai. LVM brīvprātīgi noteiktās dabas aizsardzības platības, kurās atbilstoši LVM meža apsaimniekošanas plānā paustajam ietilpst 57 tūkstoši ha ES nozīmes aizsargājamo biotopu, nevar pielīdzināt juridiski saistošam dabas aizsardzības formātam. Tas nozīmē, ka NAV spēkā esošu juridiski saistošu prasību par to, kā šie biotopi jāaizsargā, līdz tiem noteikts juridiski saistošs aizsardzības formāts, kā arī šādu priekšlikumu NAV informatīvajā ziņojumā. Lūgums informatīvajā ziņojumā skaidrot, kādi saistoši noteikumi uz šim teritorijām attieksies, kas ierobežos to iznīcināšanu vismaz līdz 2027. gadam un kur paredzēts tos juridiski nostiprināt. Nedrīkst pieļaut apliecinājumu koku ciršanai mežā izsniegšanu šajās platībās. 
2. Nedz brīvprātīgā, nedz dinamiskā dabas aizsardzības pieeja, uz kurām norādīts informatīvajā ziņojumā (brīvprātīgā kā pastāvošā pieeja LVM, dinamiskā kā vēlamā), nav juridiski definētas, kas nozīmē, ka uz tām neattiecas tiesiskas prasības - tās pašlaik var būt gan nekonkrētas, gan mainīgas zemes pārvaldnieka ieskatā. Turklāt nav izvērtēti riski bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un dabas aizsardzības prasību sasniegšanai, kas var rasties, šādas pieejas piemērojot. Līdz ar to, pirms to definēšanas, vispusējas un kvalitatīvas izvērtēšanas un tiesisku saistību noteikšanas, uz šīm pieejām nevar paļauties ES nozīmes biotopu aizsardzības nodrošināšanā. 
3. Informatīvajā ziņojumā minētos principus potenciālo Natura 2000 teritoriju noteikšanā nav iespējams uzskatīt par zinātniski pamatotiem, atbilstošiem ekoloģijas, tostarp ainavekoloģijas,  principiem. Pašlaik pie valstī pie jaunu Natura 2000 teritoriju noteikšanas, kas nepieciešamas īpaši aizsargājamo sugu un biotopu labvēlīga aizsardzības stāvokļa nodrošināšanai, strādā eksperti projektā LIFE LatViaNature, tās nosakot atbilstoši piemērotai zinātniskai metodoloģijai. Iesakām konsultēties ar šī projekta ekspertiem, definējot ierosinātās aizsargājamās teritorijas. Tāpat arī informatīvajā ziņojumā ietverto datu par identificētajām teritorijām, tostarp kartes izšķirtspēja ir zema, līdz ar to nedz nevalstiskajām organizācijām, nedz plašākai sabiedrībai nav iespējams identificēt konkrētas teritoriju atrašanās vietas un iepazīties ar to parametriem. 
4. Informatīvajā ziņojumā pieejamajā kartē redzams un no apraksta noprotams, ka identificētās potenciālās Natura 2000 teritorijas ir stipri fragmentētas, daudzas teritorijas ir stipri neliela izmēra. Šādas teritorijas cieš no lielas sadrumstalotības, nesavienojamības,  līdz ar to dabas vērtības noteiktos gadījumos šajās teritorijās ir vieglāk pazaudēt, kā arī pietrūkst informācijas par to ekoloģisko nozīmi un pienesumu sugu populāciju dzīvotspējai. Tāpat ziņojumā pausts, ka vietām veidotas plašākas potenciāli aizsargājamās teritorijas, ietverot zonas ap tām, vai teritoriju apvienošana vietās, kur netālu atrodas vairāki ES nozīmes biotopi. Tomēr nav skaidrs, kādi noteikumi attieksies šajās pieslietajās un ietvertajās teritorijās, kas pašlaik nav ES nozīmes aizsargājamie biotopi (vismaz - atbilstoši LVM noteiktajiem brīvprātīgās aizsardzības principiem) un pēc kāda principa tās izvēlētas (“tuvās nākotnes” nav pietiekams skaidrojums) - nepieciešama informācija, kāda sastāva, vecuma un platības audzes tās ir un pie kādiem ES nozīmes biotopiem tās atrodas, lai novērtētu pienesumu biotopu stāvokļa saglabāšanā. Vienlaikus nepieciešama informācija, cik daudz  ha no minētajiem vairāk nekā 50 tūkstošiem ha pašlaik aizņem šīs papildu noteiktās teritorijas. Ņemot vērā dinamisko aizsardzības pieeju, gadījumā, ja šādā veidā aizsargājamā teritorijā tiek ietverta samērā jauna audze, tas neliegs to pēcāk, kad tā sasniegusi ciršanas vecumu, nocirst. Tādējādi aizsargājamo teritoriju platībā fiktīvi var tikt iekļautas pašlaik saimnieciski neizmantojamas teritorijas, kuras nemaz nav plānots ilgtermiņā aizsargāt. Tāpat uz šīm papildu platībām nevar attiecināt radušos ekonomiskos zaudējumus gadījumā, ja tās nav paredzēts ilgtermiņā aizsargāt un ja tās pašlaik jebkurā gadījumā nevar saimnieciski izmantot. Nav arī skaidrs, kā šīm teritorijām varētu noteikt ES nozīmes biotopa statusu (citējot informatīvo ziņojumu - “veikta jauna biotopu kartēšana”), ja tas nule veiktajā dabas skaitīšanā vai citādi līdz šim nav ticis noteikts – biotopa robežas iezīmētas, izslēdzot platību ap to/starp vairākiem biotopiem. 
5. Lūdzam skaidrot, kā veikts ekonomiskās ietekmes aprēķins - cik liela koksnes ieguve ES nozīmes aizsargājamo biotopu teritorijās notiktu un cik procentuāli tiktu iznīcinātas minētajā nākamajā piecgadē, ja netiktu piemērots aizsardzības statuss (pašlaik - brīvprātīgs). Kaut arī LVM pašlaik šīs teritorijas brīvprātīgi aizsargā un līdz ar to ienākumus no tām tuvākajā laikā neplāno gūt, zaudējumu aprēķināšana liecina par ZM pieeju dabas vērtību saglabāšanā bez ārējām saistībām. Ekonomiskās ietekmes izvērtējumā potenciālajiem zaudējumiem ir jāpretnostāda izmaksas, kas valstij rastos, ja netiktu izpildītas saistības dabas aizsardzībā. Valsts un līdz ar to LVM ir atbildīgi par Latvijas dabas aizsardzības saistību izpildi, līdz ar to ekonomisko ietekmi nedrīkst vērtēt vienpusīgi, jāņem vērā arī potenciālie zaudējumi biotopu nepietiekamas aizsargāšanas gadījumā. Tādējādi, īstenojot biotopu aizsardzību, valstij neradīsies zaudējumi, kas vērtējams kā ieguvums. 
6. Lūgums skaidrot, atbilstoši kādiem tiesību aktiem ir iespējams aizliegt VMD veidot jaunus mikroliegumus, ja tiek atrasta suga vai biotops, kuram atbilstoši tiesību aktiem ir nepieciešams veidot mikroliegumu un kuru valstij ir pienākums aizsargāt. 
7. Gadījumā, ja potenciālajā zemes dzīļu, tostarp kūdras, ieguves vietā vai 100 m ap to ir ES nozīmes prioritāri aizsargājams biotops, ir jānodrošina tā aizsardzība neatkarīgi vēlmes potenciāla teritorijā iegūt zemes dzīļu resursus 

-