Atzinums

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk – LTRK) ir izvērtējusi saskaņošanā esošo Ministru kabineta noteikumu projektu “Kārtība, kādā organizē un īsteno strukturētu elektronisko rēķinu apriti un kādā strukturētu elektronisko rēķinu datus iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam” (turpmāk – noteikumu projekts) un sniedz sekojošu pozīciju. LTRK atzinīgi vērtē iniciatīvu digitalizēt rēķinu apriti, taču vienlaikus uzskata par būtisku nosacījumu pilnveidot noteikumu projektu, lai tā ieviešana būtu samērīga, praktiski īstenojama un neradītu nesamērīgu administratīvo slogu uzņēmumiem.

[1.] Termiņš e-rēķinu iesniegšanai
Projekta pašreizējā redakcija paredz prasību iesniegt e-rēķinu VID piecu dienu laikā pēc tā nosūtīšanas klientam. Šāda prasība praksē uzņēmumiem būtu apgrūtinoša, it sevišķi tiem uzņēmumiem, kuriem šāda rēķinu plūsma ir liela un nepārtraukta. Tas nozīmētu, ka grāmatvedības vai finanšu nodaļām būtu nepārtraukti jāseko līdzi katram nosūtītajam rēķinam un noteiktā termiņā tas jāiesniedz VID, radot lielu administratīvo slogu, kā arī palielinot nejaušu kļūdu iespējamību. Šāda pieeja arī neatbilst efektīvas darba organizācijas principiem, jo uzņēmumi parasti plāno uzskaites un atskaites ilgākā laika posmā (visbiežāk mēneša griezumā).
LTRK aicina pārskatīt šo regulējumu un paredzēt elastīgāku kārtību, kas saglabātu termiņu disciplīnu, bet vienlaikus dotu iespēju uzņēmumiem racionālā laikā plānot savu grāmatvedību. Tādēļ LTRK piedāvā šādu redakciju:
“E-rēķinu par iepriekšējā mēnesī veikto darījumu Valsts ieņēmumu dienestam iesniedz nākošajā mēnesī - pirms PVN deklarācijas iesniegšanas, bet ne vēlāk kā 20 datumā.”

Šāds regulējums ļautu uzņēmumiem apkopot un iesniegt e-rēķinus vienreiz mēnesī, kas ievērojami samazinātu administratīvo slogu un mazinātu riskus, kas saistīti ar datu nepilnīgu iesniegšanu vai tehnisku kļūmju dēļ kavētiem termiņiem.

[2.] Avansa rēķinu apstrāde un PVN uzskaite
Noteikumu projektā nav skaidri definēts, kā strukturētās e-rēķinu aprites ietvaros ir plānots apstrādāt avansa rēķinus, lai gan tie ir ļoti būtisks instruments uzņēmējdarbības praksē. Avansa rēķins tiek izrakstīts pirms pakalpojuma sniegšanas vai preces piegādes, un nodokļu pienākums PVN izpratnē rodas brīdī, kad avansa maksājums ir saņemts, nevis tad, kad ir izrakstīts gala rēķins. Savukārt galīgais nodokļa rēķins var tikt izrakstīts tikai pēc pakalpojuma sniegšanas vai preču piegādes, dažkārt ar ievērojamu laika nobīdi (citā mēnesī vai gadā). Tas rada situāciju, ka avansa rēķins un galīgais rēķins var atrasties dažādos pārskata periodos, bet grāmatvedības un nodokļu uzskaites skatījumā tiem ir obligāti jābūt saistītiem. Jāņem vērā arī, ka avansa maksājums var būt arī tikai par daļu no gala summas, kā arī tas, ka avansa rēķins, ja tas nav apmaksāts, nerada nodokļu sekas, un tas, ka avansa rēķins un tā apmaksa var būt dažādos periodos.

Pašlaik no noteikumu projekta nav iespējams saprast, kā šāda situācija tiks apstrādāta elektroniskajā rēķinu apritē, vai avansa rēķini būs jāsūta tāpat kā nodokļu rēķini, kā tie tiks atspoguļoti automātiski sagatavotajās PVN deklarācijās un kā notiks šī sasaiste starp avansa un gala rēķinu. Pastāv risks, ka, neatrisinot šo problēmu noteikumu projekta ietvaros, radīsies PVN deklarācijās neatbilstoši dati, kā rezultātā būs papildus administratīvais slogs, manuāli veicot datu korekcijas un saskaņošanas ar VID pieejamajiem datiem. Avansu rēķina jautājums ir nozīmīgs, jo šādu rēķinu izrakstīšana un apmaksa ir ļoti plaši izmantota prakses daudzās nozarēs, tāpēc Ministru kabineta noteikumos ir nepieciešams skaidri noteikt, kā notiks šo rēķinu aprite.

[3.] E-rēķinu operatoru iesaiste
LTRK uzskata, ka VID izstrādātajā noteikumu projektā būtu jāparedz iespēja, ka strukturētos e-rēķinus un ar tiem saistītus ziņojumus var iesniegt uzņēmumu vārdā arī e-rēķinu operatori. Pašlaik liela daļa uzņēmumu Latvijā jau izmanto operatoru nodrošinātos risinājumus, kas ir integrēti grāmatvedības un uzņēmuma resursu plānošanas sistēmās (ERP), tādejādi mazinot administratīvo slogu un nodrošinot iespēju vienlaikus apstrādāt lielu dokumentu apjomu. Šādas prakses atzīšana būtu loģisks risinājums, kas balstīts uzņēmēju interesēs un tirgus realitātē.

Operatoru iesaiste nodrošinātu vairākus būtiskus ieguvumus, panākot efektīvāku e-rēķinu apriti un administratīvā sloga mazināšanu, taču šāds risinājums arī samazinātu riskus, kas saistīti ar sistēmu noslodzi un dublētu datu apstrādi. Uzņēmumi varētu turpināt esošo praksi, iesniedzot rēķinus caur jau pārbaudīties un stabiliem tehnoloģiskiem risinājumiem, kas spēj nodrošināt datu kvalitāti un drošību.

[4.] Praktiskā ieviešana un sistēmu darbspēja
LTRK uzsver, ka strukturētu e-rēķinu aprites sistēmai jābūt pārbaudītai un praktiski testētai pirms prasības kļūst obligātas visiem uzņēmumiem. Jau šobrīd VID elektroniskie risinājumi mēdz būt pārslogoti lielas noslodzes periodos un, ieviešot obligātu e-rēķinu datu iesniegšanu, noslodze uz sistēmām ievērojami varētu palielināties. LTRK uzskata, ka šādu risku dēļ ir nepieciešams paredzēt pilotprojektu ar dažādu uzņēmumu iesaisti vai arī citā veidā pārbaudīt sistēmu tehnisko gatavību. Šāda pieeja ļautu izvairīties no situācijām, kur tehnisku prasību dēļ uzņēmēju darbība ir apgrūtināta.

-