Atzinums

Bezdūmu nozares asociācija (turpmāk – BNA) ir iepazinusies ar ar likumprojektu Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli" (25-TA-2076) un vēlas sniegt savus komentārus.

Valsts budžets šobrīd saskaras ar būtisku līdzekļu trūkumu, un sarežģītajā ģeopolitiskajā situācijā ir saprotama nepieciešamība noteikt prioritātes un finansējumu novirzīt svarīgākajām vajadzībām. Tomēr BNA uzskata, ka nesamērīgi strauja akcīzes nodokļa paaugstināšana nebūs efektīvs risinājums papildu ieņēmumu nodrošināšanai. Patiesībā šāda politika var radīt pretēju efektu – legālā tirgus samazināšanos, nelegālās aprites pieaugumu un kontrabandas risku palielināšanos, tādējādi samazinot, nevis palielinot valsts ieņēmumus.
Eiropas Komisijas 2025. gada Ietekmes novērtējuma ziņojums (Impact Assessment Report (SWD(2025) 560) , kas pavada priekšlikumu Padomes direktīvai par akcīzes nodokļa struktūru un likmēm tabakas izstrādājumiem,  norāda uz vairākām būtiskām problēmām, kuras īpaši attiecas uz Latviju un kas būtu jāņem vērā, plānojot nodokļa paaugstināšanu Latvijā.

1.Nelegālās tirdzniecības pieaugums
Straujš akcīzes kāpums palielina cenu atšķirību starp legālajiem produktiem un kontrabandas precēm, stimulējot nelegālu importu un ražošanu (SWD(2025) 560, 2.1.3.). Latvijas ģeogrāfiskais tuvums trešajām valstīm padara šo risku īpaši augstu.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka straujākas akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanas mērķis ir nodrošināt nepieciešamā finansējuma pieaugumu valsts funkciju nodrošināšanai un ekonomikas attīstībai, lai gan būtībā tas ir PVN ieņēmumu samazinājuma atsevišķām pārtikas produktu grupām kompensēšanas līdzeklis. Lēmumiem nodokļu politikā jābalstās uz analīzi un faktiem. Tomēr 2025. gada dati liek apšaubīt šāda soļa lietderību un mērķa sasniegšanu. 2025. gadā bezdūmu produktu legālais tirgus ir būtiski sarucis, ko galvenokārt izraisījis jaunais regulējums – aromatizēto produktu aizliegums un nikotīna koncentrācijas ierobežojumi tabakas aizstājējproduktos. Rezultātā, neskatoties uz akcīzes nodokļa likmes paaugstināšanu, ieņēmumi ir krasi samazinājušies: 2025. gada pirmajos septiņos mēnešos, salīdzinot ar to pašu periodu 2024. gadā, ieņēmumi no e-šķidrumiem un to sastāvdaļām krituši par 31 % jeb 2,2 miljoniem EUR, bet nikotīna spilventiņu segments – par 49 % jeb 1,3 miljoniem EUR. Savukārt aizliegums no 2025. gada 1. jūnija laist apgrozībā karsējamo tabaku ar mentola piedevu rada ap 20 miljonu EUR zaudējumus neiekasētu nodokļu veidā.
Tādējādi valsts budžets zaudē līdzekļus pārmērīgā regulējuma dēļ, legālais tirgus sarūk,taču sabiedrības veselība no tā neiegūst – nelegālais tirgus burtiski plaukst.
Pēc KPMG datiem, Latvija tabakas produktu nelegālās tirdzniecības rezultātā, kas veido 18%,  neiegūst 67 miljonus EUR, un papildus tam jāpieskaita arī bezdūmu produktu segmentā neiegūtie un nelegālajam tirgum atdotie ieņēmumi.
Diemžēl likumprojekta anotācijā nav analizēta straujās nodokļu likmju celšanas ietekme uz legālo tirgu un nav izvērtēti nelegālās tirdzniecības riski. Anotācijā nepieciešams skaidri aprakstīt, kā straujš akcīzes pieaugums ietekmēs valsts ekonomiku — tostarp ieņēmumus budžetā, ietekmi uz mazumtirdzniecību un pārrobežu tirdzniecības efektu, pieaugošās uzraudzības un izpildes izmaksas, kā arī riski sabiedrības veselībai un produktu kvalitātei, ja patērētāji pāriet uz nelegāliem piegādātājiem (piem., sociālie tīkli, neformālās tirdzniecības kanāli).

2.Pārrobežu iepirkumu pastiprināšanās
Augstākas cenas veicina pārrobežu iepirkumus. Latvijas iedzīvotāji jau šobrīd izmanto iespēju iegādāties lētākus produktus kaimiņvalstīs, un nodokļa paaugstinājums šo tendenci tikai pastiprinātu(SWD(2025) 560, 2.1.1.). Aromatizētāju aizliegums, zemais nikotīna koncentrācijas līmenis tabakas aizstājējproduktos un karsējamās tabakas ar mentolu tirdzniecības aizliegums ir ievērojami veicinājis pārrobežu pirkumus, jo šie produkti Igaunijā un Lietuvā nav aizliegti. Šāda regulējuma ietekmē valsts zaudē arī budžeta ieņēmumus un nesamērīgi ceļot nodokli šīs aktivitātes tiks vēl vairāk veicinātas.

3.Negatīva ietekme uz legālo uzņēmējdarbību
Komisijas analīze paredz, ka straujš nodokļa kāpums var būtiski samazināt legālā tirgus apjomus (SWD(2025) 560, 6. nodaļa). Tas tieši ietekmēs Latvijas mazumtirdzniecības uzņēmumus, loģistikas pakalpojumu sniedzējus un MVU, kuri veido lielāko daļu nozares tirgus dalībnieku. Jau šobrīd Latvijā legālais bezdūmu produktu tirgus ir būtiski sarucis nepārdomāta regulējuma rezultātā, kā dēļ uzņēmēji spiesti rūpīgi pārskatīt savas investīcijas un izvērtēt biznesa modeļus. Tas nereti nozīmē arī darbinieku skaita samazināšanu un samazinātas attīstības iespējas, graujot legālu uzņēmējdarbību un mazinot valsts budžeta ieņēmumus.

Ieteicamie alternatīvie risinājumi
1.Lai nodrošinātu iespēju papildus gūt līdzekļus valsts budžetā 2026., 2027. un 2028. gadā bez papildus akcīzes nodokļa celšanas tabakas izstrādājumiem un nikotīna produktiem, BNA ierosina veikt grozījumus Tabakas likumā, kas precizētu, ka ierobežojumi attiecībā uz mentolu, tā analogiem un geraniolu attiecas tikai uz smēķēšanai paredzētiem tabakas izstrādājumiem, tostarp jaunieviestiem produktiem, un neattiecas uz bezdūmu tabakas izstrādājumiem, kā arī pārskatītu nesamērīgi zemo nikotīna koncentrācijas līmeni tabakas aizstājējproduktiem (nikotīna spilventiņiem). Aicinām iekļaut šos grozījumus likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” pavadošajā likumprojektu paketē. Šāda precizēšana ļautu valsts budžeta ieņēmumus palielināt par vairāk nekā 20 miljoniem eiro gadā (nevis 6 miljoni EUR kā plānots), vienlaikus saglabājot esošo nodokļu likmju paaugstināšanas grafiku, kas iekļauts likumā “Par akcīzes nodokli”.

2.Saskaņā ar likumprojektu tabakas izstrādājumiem un nikotīna produktiem plānots palielināt akcīzes nodokļa likmes par 15 % katru gadu trīs gadus pēc kārtas (2026–2028). Atkārtoti uzsveram, ka šāds nodokļu likmes pieaugums ir nesamērīgs un līdz 2026.gada 1.janvārim tā ieviešana nav īstenojama. Ražotājiem nepieciešams pārejas periods vismaz 9 mēneši, lai veiktu aprēķinus un pasūtītu jaunās akcīzes nodokļa markas. Aicinām atkārtoti izvērtēt likumprojekta grozījumus un noteikt 9 mēnešu pārejas periodu, paredzot nodokļa pieaugumu 2026. gadā divos posmos: plānotais 10% pieaugums no 2026.gada 1. janvāra un papildu 2% pieaugums no 2026.gada 1. septembra.
Aicinām izvērtēt abus piedāvātos risinājumus valsts budžeta ieņēmumu palielinājumam.

 

-