Atzinums

RSU 10.03.2023. vēstulē Nr. 3-DPAD-6/124/2023 informēja VM par RSU uzsākto e-risinājuma rezidentūras studiju administrēšanā izstrādei, lai nodrošinātu mūsdienu prasībām atbilstošu studiju plānošanas un uzskaites mehānismu, tajā skaitā spējot savlaicīgāk reaģēt uz nepilnībām rezidenta studiju apguves procesā, kā arī sekojot līdzi valsts izvirzītajām pamatnostādnēm par visu nozaru procesu maksimālu digitalizāciju. RSU plāno, ka no 2023./2024. akadēmiskā gada rezidentu studiju procesa pārraudzība RSU notiks digitālā formātā, izmantojot digitālo rīku. No RSU puses ārstniecības iestādēm tiks piedāvāta iespēja bez maksas izmantot rezidentūras studiju sadaļas vērtēšanu un pārraudzību (cik tālu tas attiecas uz ārstniecības iestādes kompetencēm). Kā arī, RSU plāno izstrādāto digitālo sistēmu pēc nepieciešamības piedāvāt pārņemt lietošanai arī Latvijas Universitātei kvalitatīvas rezidentūras procesu pārvaldības nodrošināšanai. Lūdzam papildināt stratēģijas 3.1.2 uzdevumu ar datu apmaiņas saskarnes izveidi, lai stratēģijā paredzētajā rezidentu reģistrā RSU varētu veikt automatizētu datu aktualizāciju, bez nepieciešamības datus manuāli sagatavot un nodot VM vai manuāli pārvadīt rezidentu reģistrā.

-

Lai novērstu stratēģijā vairākkārt uzsvērto IKT resursu sadrumstalotību, iesakām pārvērtēt digitālās veselības “kodola” attīstības stratēģiju, paredzot izmantot vienotu nacionālo datu apmaiņas platformu. Kā piemērs šāda risinājuma ieviešanā un izmantošanā var kalpot Igaunijas Republikas izstrādātā datu apmaiņas platforma X-Road[1], kuru ir ieviesušas un izmanto arī citas valstis, kā, piemēram, Somijas Republika un Islande. Tehniski šī datu apmaiņas platforma ļauj apmainīties ar datiem gan publiskajām, gan privātajām organizācijām. Izmantojot vienotu nacionālā līmeņa datu apmaiņas platformu, VM savus resursu varētu novirzīt digitālās veselības jautājumu risināšanai, nevis atkārtoti implementēt un uzturēt datu apmaiņas platformu.


 

-

1. Lai nodrošinātu kvalitatīvu datu uzkrāšanu un šo datu apmaiņas iespējas gan nacionālā, gan pārrobežu līmenī, stratēģijā būtisks uzsvars ir jāpievērš starptautisku atsauces datu (standartu, klasifikatoru un datu struktūru) ieviešanā, kā prioritāri izmantojamu nosakot universālo atsauces datu (starptautiski atpazīstamu kodu) lietošanu, savukārt nozares un iekšējos atsauces datus pieļaujot tikai atsevišķos, īpašos gadījumos, kad nav pieejami atbilstoši universālie atsauces dati. Standartizācija ir arī būtisks nosacījums gatavojoties Eiropas veselības datu telpas regulas pieņemšanai un ieviešanai. 

2/ Ieteicams pārskatīt pieeju slimību reģistru un citu reģistru izveidē, pievēršot uzmanību tam, lai prasīto datu ievadē tiktu ievēroti Valsts informācijas sistēmu darbības principi, kas nosaka, ka Valsts informācijas sistēmu darbības gaitā informācija par datu subjektu un tam piekritīgajiem reģistrējamiem objektiem reģistrējama tikai vienu reizi atbilstošajā reģistrā — integrētā valsts informācijas sistēmā normatīvajos aktos noteikto reģistrējamo objektu identificēšanai, nodrošinot datu aktualizāciju un iekļaušanu citā valsts informācijas sistēmā. Kā piemērs šādai datu kopai ir stratēģijā izvirzītais mērķis “Iedzīvotāju skaits, kuri e-veselības portālā (vai DigiVesIS platformā) norādījuši savu kontaktinformāciju” un tā sasniegšanas rādītājs.

-

Sekmīgai digitālās veselības ieviešanai nepieciešams definēt un implementēt tās pārvaldības principus, nosakot visu ieinteresēto pušu savlaicīgu iesaisti un līdzatbildību, t.sk. iekļaujot arī universitātes ar noteiktu lomu digitālās veselības pārvaldībā. Universitāšu iesaiste digitālās veselības pārvaldībā nodrošinātu, ka digitālās veselības sistēmas tiek izstrādātas un ieviestas, izmantojot jaunākās zinātniskās atziņas un praksi. Universitātes var sniegt arī ekspertu atbalstu e-veselības standartizācijas jomā un risināt dažādas problēmas digitālās veselības ieviešanas laikā. Tādējādi universitāšu līdzdalība var nodrošināt uzlabotas digitālās veselības sistēmas izstrādi un efektīvāku pacientu veselības aprūpi.

-

Pilnvērtīga un kvalitatīva elektroniskās veselības kartes sistēmas (EVK) ieviešana nozīmē abpusēju datu savietojamību – gan datu nodošanu, gan datu saņemšanu no EVK. Stratēģijā kā viena no risināmajām problēmām ir identificētā nepieciešamība ārstniecības personām strādāt vairākās sistēmās vienlaicīgi pacienta pieņemšanas laikā – lokālajā ārstniecības iestādes informācijas sistēmā un e-veselības portālā.
Līdz ar to, nepieciešams esošās EVK tehniskais novērtējums par tās turpmāko attīstību vai nomaiņu.

-

Stratēģijā ir norādīts, ka Latvijā jau kopš 2016. gada ir pieejama e-veselība, t.sk. EVK, bet nav identificēti iemesli, kuru dēļ līdz pat šim brīdim EVK netiek nodoti dati par valsts apmaksātajiem pakalpojumiem. Līdz ar to rodas jautājums, kādā veidā tiek plānots panākt, ka EVK tiek aizpildīts gan par valsts apmaksātajiem pakalpojumiem, gan par maksas pakalpojumiem?

-

Aicinām pārskatīt uzdevumu savstarpējos izpildes termiņus, lai to izpilde būtu pēctecīga un loģiska. Piemēram, līdz 2025. gadam tiek paredzēts iekļauties Eiropas Veselības datu telpā, iesaistoties ES kopējos projektos veselības datu pārrobežu apmaiņai – e-recepšu un pacienta veselības pamatdati (uzdevums 1.2.4.), bet attiecīgus datus EVK paredzēts nodrošināt vien no 2026. gada (uzdevums 2.1.). Šobrīd stratēģijā iedzīvotājus darbam ar digitālo veselību ir paredzēts apmācīt līdz 2024. gadam (uzdevums 1.4.3.3.), lai gan veselības datu pieejamība pacientiem tiek paredzēta tikai attiecīgi 2026. gadā (1. kārta) un 2029. gadā (2. kārta) (uzdevums 2.1.). Līdz ar to, uzskatām, ka EVK ievešana kā absolūti prioritārs uzdevums būtu jāpārceļ uz iespējami tuvāku termiņu paredzot finansējumu no šobrīd pieejamiem ES fondu līdzekļiem.


 

-

1. Esošajā stratēģijas redakcijā nav iekļauti biznesa procesi, kurus paredzēts realizēt vai pārveidot ar digitālās veselības ieviešanu, tādejādi radot bažas, vai veselības aprūpes nozares biznesa procesi ir apzināti un attiecīgi izvērtēti, t.sk. kontekstā ar identificēto uzdevumu prioritāšu noteikšanu.


2. Tāpat esošajā stratēģijā nav iekļauta kopējā digitālās veselības arhitektūra, norādot katras komponentes lomu tajā un izpildāmo mērķi, kas ir būtiska komponente turpmākās digitālās veselības attīstībai, pilnveidei un ieviešanai.[LB2] 


 

-

Stratēģijas sadaļā “Uzdevumu kopsavilkums” ir apkopoti identificētie uzdevumi digitālās veselības ieviešanai ar termiņiem un atbildīgajām institūcijām, bet šis apkopojums nesatur informāciju par šo uzdevumu prioritātēm, kā arī lielai daļai no uzdevumiem nav norādīts indikatīvā finansējuma apmērs. Stratēģijas realizācija bez noteiktām prioritātēm var novest pie situācijas, kad tiek ieguldīti resursi nebūtiskos uzdevumos, kuri var tikt arī nepabeigti. Savukārt būtiskākie uzdevumi var palikt bez virzības, tādejādi neveicinot nozares digitālo transformāciju, bet tā vietā veicināt esošās situācijas saglabāšanos ar manuālu procesu un procedūru izmantošanu. Stratēģiju nepieciešams papildināt, nosakot prioritātes katram no izvirzītajiem uzdevumiem.

-