Atzinums

Noteikumu projekta 32.punkts pašreizējā redakcijā paredz, ka pēdējās garantētās piegādes sniedzējam ir tiesības piemērot lietotājam noteikumu 25.punktā minēto maksājuma samazinājumu. Gaso skatījumā šādas tiesības piešķiršana pēdējās garantētās piegādes sniedzējam, kas būtībā ir dabasgāzes tirgotājs, nav pamatota, jo bez konkrētiem kritērijiem maksas samazinājuma piešķiršana var veicināt nevienlīdzīgu attieksmi pret pēdējās piegādes pakalpojuma saņēmējiem. Papildus ir jāatceras, ka maksas samazinājums rada tiešu ietekmi uz valsts budžetu. Tas nozīmē, ka pie pašreizējās tiesību normas redakcijas pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma sniedzējam tiek radīta iespēja bez nosacījumiem brīvi rīkoties ar valsts budžeta līdzekļiem pēc saviem ieskatiem.
Ievērojot minēto Gaso ierosina noteikumu projektā paredzēt, ka maksājuma atvieglojums obligāti piemērojams pēdējās garantētās piegādes saņēmējam, bet pie nosacījuma, ja lietotājs par pēdējās garantētās piegādes saņēmēju ir kļuvis dēļ tirgotāja dabasgāzes tirdzniecības pārtraukšanas (Ministru kabineta 2017.gada 7.februāra noteikumu Nr.78 “Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi” (turpmāk – MK 78.noteikumi) 64.1.apakšpunktā paredzētajā gadījumā). Lietotājs, kas saņem pēdējās garantētās piegādes pakalpojumu iepriekš minēto noteikumu 64.2.paredzētajā gadījumā uz maksājuma samazinājumu pretendēt nedrīkst, jo šajā gadījumā pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma saņēmējs būtībā ir normatīvā regulējuma pārkāpējs (lieto dabasgāzi bez līguma un liek šķēršļus dabasgāzes piegādes pārtraukšanai) un no pašreizējās pieredzes ir zināms, ka dominējošā vairākuma gadījumos šim lietotājam ir parāds par izlietoto dabasgāzi.
 

-

Noteikumu projekta 75.punkts uzliek par pienākumu attiecīgajiem datu reģistru pārziņiem, elektroenerģijas un dabasgāzes tirgotājiem slēgt starpresoru vienošanās ar Būvniecības valsts kontroles biroju par EIKIS lietošanas tiesībām. Atkārtoti vēršam uzmanību uz to, ka līgums (vienošanās) pēc savas būtības un koncepta balstās uz līdzēju brīvas gribas izpausmi. Ievērojot minēto, normatīvā regulējuma ietvaros, uzlikt par pienākumu pusēm slēgt līgumu nav juridiski korekta prakse. Normatīvajā aktā uzliekot par pienākumu datu reģistru pārziņiem un tirgotājiem sadarboties ar Būvniecības valsts kontroles biroju EIKIS izmantošanā veidojas nevis līgumiskās attiecības, bet likumiskās. Līdz ar to savstarpējās sadarbības visus nosacījumus un visas saistības juridiski korekti būtu atrunāt noteikumu projekta tekstā, izvairoties no starpresoru vienošanās slēgšanas nepieciešamības. Īpaši nozīmīgi tas ir pie apstākļa, ka noteikumu projekta noslēguma jautājums (93.punkts) uzliek par pienākumu attiecīgajiem datu reģistru pārziņiem nodrošināt datu apmaiņu ar EIKIS ne vēlāk, kā trīs mēnešu laikā pēc šo noteikumu stāšanās spēkā. Tas nozīmē, ka datu apmaiņas subjektiem jau uz noteikumu spēkā stāšanās dienu ir jābūt skaidram priekštatam par EIKIS izmantošanas prasībām un nosacījumiem. To var nodrošināt tikai detalizēti atrunājot EIKIS izmantošanas kārtību noteikumu projekta tekstā, nevis paļaujoties uz līgumu, kura noslēgšanas process līdzēju domstarpību gadījumā var ievilkties uz nenoteiktu laiku.

-

Gaso uztur spēkā iepriekšējā saskaņojumā izteikto iebildumu, uzskatot, ka gandrīz visu Latvijas iedzīvotāju datu ikmēneša apstrāde, nolūkā nodrošināt ierobežotā laika periodā valsts atbalstu mājsaimniecībām ar vidēji zemu un zemu ienākumu līmeni, turklāt pie nosacījuma, ja tiks atsevišķi atzīts, kad energoresursu cena ir nesamērīgi pieaugusi, par nesamērīgu resursu patēriņu un neatbilstošu personu datu apstrādes pamatprincipiem, īpaši, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK. 5.panta pirmās daļas “c” punktā atrunātam. Milzīga apjoma aizsargājamās informācijas, tai skaitā personas datu, regulāru apstrādi, lai nodrošinātu valsts atbalstu ierobežotai personu grupai, ierobežotā laika periodā, apstākļos, kuri iespējami nekad neiestāsies, nevar uzskatīt par adekvātu, atbilstīgu un tikai tādus datus ietverošu, kas ir nepieciešami to apstrādes nolūkam (datu minimizēšana).
Ievērojot minēto, Gaso nepiekrīt regulārai (ikmēneša) noteikumu projekta 76., 77., 78., 82., 83. un 84.punktā minēto datu apstrādei un uzskatām, ka piedāvāta mehānisma pastāvīga uzturēšana un aktualizāciju ārpus valsts atbalsta aktivizēšanas perioda ir nesamērīga resursu izšķērdēšana un personu datu apstrāde bez atbilstoša pamatojuma. Gaso skatījumā noteikumu projektā paredzētā datu apstrāde būtu pieļaujama tikai valsts atbalsta aktivizācijas gadījumā.
 

-

Ievērojot to, ka gāzapgādes jomā netiek lietots termins “mērījumu punktu identificējošais enerģijas identifikācijas kods”, noteikumu projekta 83.3.apakšpunkts būtu izsakāms šādā redakcijā:

83.3. objekta tirgus numurs;

Noteikumu projekta 90.1.apakšpunktā ir izsakāms šādā redakcijā:
“90.1. līdz mēneša pēdējai darbadienai dabasgāzes sadales sistēmas operators nosūta dabasgāzes tirgotājam šo noteikumu 83.1., 83.2. un 83.3.apakšpunktā minēto informāciju, kā arī, ja tas iepriekš nav izdarīts, informāciju par objekta kopējo patēriņu iepriekšējā norēķinu periodā  par adresēm, kurām piemērojams šo noteikumu 25.punktā noteiktais atbalsts, atbilstoši no EIKIS saņemtajai, šo noteikumu 85.5.apakšpunktā ietvertajai informācijai;”.
Šāds precizējums ir nepieciešams, lai izvairītos no informācijas dubultās nosūtīšanas, jo patēriņa informācijas ikmēneša nodošana visiem tirgotājiem par katru objektu notiek saskaņā ar savstarpēji noslēgtā sadales sistēmas pakalpojumu līguma noteikumiem, pēc mēneša slēgšanas (nākamā mēneša 3.darba diena).

90.1. līdz mēneša pēdējai darbadienai dabasgāzes sadales sistēmas operators nosūta dabasgāzes tirgotājam šo noteikumu 83.1., 83.2. un 83.3.apakšpunktā minēto informāciju, kā arī, ja tas iepriekš nav izdarīts, informāciju par objekta kopējo patēriņu iepriekšējā norēķinu periodā  par adresēm, kurām piemērojams šo noteikumu 25.punktā noteiktais atbalsts, atbilstoši no EIKIS saņemtajai, šo noteikumu 85.5.apakšpunktā ietvertajai informācijai;

Noteikumu projekta 90.3.apakšpunkts ir svītrojams, jo gāzapgādes jomā komunikācija un datu apmaiņa notiek tikai ar personu, kura ir noslēgusi dabasgāzes tirdzniecības līgumu. Ne dabasgāzes tirgotājam, ne dabasgāzes sadales sistēmas operatoram nav informācijas par personu, kura faktiski izmanto dabasgāzi. Turklāt gadījumos, kad dabasgāzes tirdzniecības līgumu noslēgušai personai pieder objekts, kas ir daudzīvokļu ēka vai ēka, kurā atrodas vairākas mājsaimniecības, šī persona uz dzīvokļiem vai mājsaimniecībām padot nevis dabasgāzi, bet siltumenerģiju, tas ir visas ēkas apkurei izmanto atsevišķu katlumāju vai apkures katlu. Līdz ar to nav pamata iesaistīt dabasgāzes tirgotāju vai dabasgāzes sadales sistēmas operatoru valsts atbalsta nodrošināšanai par siltumenerģijas patērēšanu.

-

Gaso savā sadales sistēmas operatora praksē salīdzinoši bieži saskaras ar situācijām, kad dabasgāzes lietotāji, pamatā savas neizdarības dēļ, neiesniedz komercuzskaites mēraparāta rādījumus vai arī iesniedz nepatiesus rādījumus. Šādos gadījumos atbilstoši MK 78.noteikumiem lietotāja patērētās dabasgāzes apjoms tiek noteikts aprēķina ceļā, balstoties uz lietotāja patēriņa standarta profilu. Savukārt, iegūstot lietotāja dabasgāzes patēriņa faktiskos datus, Gaso veic prognozētā patēriņa korekcijas atbilstoši MK 78.noteikumu 167.punktam. Ievērojot to, ka dabasgāzes tirgotājiem ir ierobežots laiks, līdz kuram var iesniegt dabasgāzes lietotājiem piemērotā valsts atbalsta kompensāciju, savukārt lietotāju patērētās dabasgāzes apjoma korekcijas par atbalsta periodu tiek veiktas arī pēc valsts atbalsta kompensācijas pieteikšanas termiņa beigām, gāzapgādē iesaistītie energokomersanti jau ir saskarušies ar tiesiskā regulējuma neskaidrību gadījumos, kad korekcijas rezultātā tika secināts, ka valsts atbalstu saņēmušais lietotājs pēc dabasgāzes patēriņa faktiskiem datiem nebija tiesīgs saņemt valsts atbalstu. Lai ieviestu normatīvo skaidrību par valsts atbalstu saņēmušā lietotāja dabasgāzes patēriņa korekcijas iespējam, ierosinām noteikumu projekta 25.punktu izteikt šādā redakcijā:

25. Mājsaimniecības lietotājiem, lietotājiem, kuru gazificētais objekts ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, kurā ir mājsaimniecības, kā arī lietotājiem, kuru gazificētajā objektā ir mājsaimniecība, šo noteikumu 8. punktā minētajā periodā piemēro maksas samazinājumu 110 euro apmērā rēķina summai par patērēto dabasgāzi, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, bet neiekļaujot tajā maksu par sistēmas pakalpojumiem un citos normatīvajos aktos noteiktos maksājumus un tiem aprēķināto pievienotās vērtības nodokli, ja mājsaimniecības faktiskais dabasgāzes patēriņš gazificētajā objektā mēnesī ir vismaz 221 kilovatstunda. Mājsaimniecībās, kur patērētās dabasgāzes apjoms tika noteikts aprēķina ceļā atbalsta maksas piemērošanu pārskata ievērojot dabasgāzes faktiskā patēriņa datus, bet ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc atbalsta perioda beigām.

Lūdzam skatīt priekšlikumu pie noteikumu projekta 25.punkta.

28. Maksas samazinājums norēķinu perioda (kalendāra mēneša) ietvaros nedrīkst pārsniegt faktisko rēķina summu par dabasgāzi, nedrīkst segt mājsaimniecības lietotāja parādsaistības pret dabasgāzes tirgotāju, kā arī atbalstu nevar piemērot uz patēriņa korekcijām par iepriekšējā perioda patēriņu, kura rezultātā ir izveidojies parāds vai pārmaksa