Atzinums

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) iebilst pret Informatīvā ziņojuma "Vispārējās izglītības satura pilnveide" virzīšanu steidzamības kārtībā.
Norādām, ka Ministru kabineta 2021.gada 7.septembra noteikumu Nr.606 “Ministru kabineta kārtības rullis”  noteikumu 55.punkts nosaka:
“Atbildīgā ministrija, novirzot projektu saskaņošanai, nosaka šādu atzinuma sniegšanas termiņu:
55.1. vispārējā kārtībā – no 10 darbdienām;
55.2. steidzamības kārtībā – trīs darba dienas. Steidzamības kārtību var piemērot tikai izņēmuma gadījumā, ja jautājumu nepieciešams risināt nekavējoties saistībā ar tādu valstij nelabvēlīgu seku iestāšanos, kas skar būtiskas sabiedrības intereses vai valsts starptautiskās, finanšu, ekonomiskās vai drošības intereses. Steidzamība jāpamato pēc būtības, norādot konkrētās nelabvēlīgās sekas. Par steidzamības pamatu netiek uzskatīts iepriekš laikus zināma uzdevuma izpildes termiņa kavējums.”
LPS atzinumus par normatīvajiem aktiem veido, balstoties uz pašvaldību viedokļiem.

Saskaņošanai tiesību akts (ID 26-TA-2353) ar nosaukumu “Vispārējās izglītības satura pilnveide” MK  TAP portālā ir ievietots 2026.gada 22.septembrī pl.22.05,  nosakot  atzinumu sniegšanas termiņu 2026.gada 25.septembris, t.i. – 3 dienas, TAP portālā nenorādot, ka tiesību akts ir steidzams, nepamatojot steidzamību pēc būtības un nenorādot konkrētās nelabvēlīgās sekas, kas iestātos, ja šis jautājums netiek risināts nekavējoties.


 

-

LPS iebilst pret  Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotās  prezentācijas par Vispārējās izglītības satura pilnveidi virzīt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē bez pievienota Informatīvā ziņojuma teksta formātā

Informatīvajā  ziņojumā ir jāiekļauj izvērsta analīze par esošo situāciju, argumentēti pamatotas nepieciešamās izmaiņas, finansiālā ietekme un valsts un pašvaldību budžetiem.

 

-

Pašvaldības kopumā atbalsta  informatīvajā ziņojumā (prezentācijā) pausto ieceri ieceri pilnveidot vispārējās izglītības saturu, īpaši stiprinot Latvijas vēstures un veselībpratības jautājumus.
Vēstures nodalīšana 4.–6. klasē. Ja pašreizējais integrētais priekšmets “Sociālās zinības un vēsture” tiek sadalīts divos atsevišķos priekšmetos, nepieciešams skaidri noteikt pedagogu kvalifikācijas prasības. Vai skolotājs, kurš šobrīd ir tiesīgs mācīt “Sociālās zinības un vēsturi”, pēc izmaiņām būs tiesīgs mācīt arī atsevišķu priekšmetu “Vēsture”? Domāju nē. Tādā gadījumā varam nonākt situācijā, kad jau strādājošiem pedagogiem nepieciešama papildu kvalifikācija un skolām rodas vēl lielāks pedagogu trūkums.
Mācību līdzekļi. Pašlaik arī mācību grāmatas 4.–6. klasēm ir veidotas integrētajam priekšmetam “Sociālās zinības un vēsture”. Ja priekšmeti tiek nodalīti, līdz izmaiņu ieviešanai jābūt pieejamām jaunajām programmām atbilstošām mācību grāmatām un metodiskajiem materiāliem. Ja valsts maina obligātā mācību satura struktūru, būtu jāparedz arī finansējums nepieciešamo mācību līdzekļu iegādei, nevis šīs izmaksas jāatstāj tikai pašvaldību un skolu ziņā. (grāmatas iegādātas šogad)

Vienlaikus norāda, ka ir nepieciešams plānot Skola 20230 mācību saturua pārskatīšanu arī citos mācību priekšmetos, piemēram matemātikas saturu 8.un 9.klasē. Saturs ir pārāk sarežģits.

-

Būtiski arī saprast, kā jaunais saturs iekļausies esošajā mācību stundu skaitā. Ja saturs tiek papildināts, bet stundu skaits nemainās, jābūt skaidram, kā tas ietekmēs jau esošā satura apguvi.
Tāpēc pirms izmaiņu ieviešanas skolām nepieciešamas skaidras atbildes uz ļoti praktiskiem jautājumiem: kas mācīs, ar kādu kvalifikāciju, cik stundās, no kādiem mācību līdzekļiem un kas finansēs izmaiņu ieviešanu.
 

-