Atzinums

Uzturam spēkā iepriekš paustos iebildumus par nepieciešamību precizēt:
1)  OCTA  likuma 1.panta pirmās daļas 12.punkta “a” apakšpunktu, iekavās minot transportlīdzekļu (TRL) veidus, kas pakļauti OCTA apdrošināšanai.  Šāds uzskaitījums iekavās ir nepieciešams, lai transportlīdzekļa īpašniekiem un tiesīgajiem lietotājiem būtu viegli uztvert, kāda veida transportlīdzekļi ir pakļauti OCTA  nepieciešamībai. Līdzīgi, kā savulaik  tika precizēta jēdziena "transportlīdzeklis" definīcija OCTA likumā, to papildinot ar terminu "mopēds", tā šobrīd šī definīcija ir papildināma ar citiem Ceļu satiksmes likumā (CSL) minētajiem mehānisko transportlīdzekļu veidiem, lai transportlīdzekļa īpašniekiem un tiesīgajiem lietotājiem būtu viegli saprat, kāda veida transportlīdzekļi ir pakļauti OCTA  nepieciešamībai. Ja šādi grozījumi netiek veikti, kā piedāvā LTAB, tad attiecīgi spēkā esošā jēdziena "transportlīdzeklis"  definīcija tik un tā ir precizējama, un lai būtu konsekvence, no tās būtu jāizslēdz jēdziens "mopēds", bet šādi grozījumi  būs neefektīvi, jo pieaugs neizpratne transportlīdzekļa īpašnieku un tiesīgo lietotāju vidū, viņiem uzskatot, ka OCTA mopēdiem vairs nav nepieciešama. Ja neapdrošināti mopēdi nodarīs zaudējumus, tie tiks segti no OCTA Garantijas fonda, un attiecīgi LTAB vērsīs regresa prasību pret ceļu satiksmes negadījumā (CSNg) zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa tiesīgo lietotāju vai transportlīdzekļa īpašnieku, vai — transportlīdzekļa līzinga gadījumā — transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādīto transportlīdzekļa turētāju, ja nav apdrošināta īpašnieka civiltiesiskā atbildība.
2)  OCTA  likuma 1.panta pirmās daļas 12.punktu, to papildinot ar "c" apakšpunktu - 
CSL  ir definēts, kas ir elektroskrejritenis, t.i., ar elektromotoru aprīkots TRL, kura konstrukcijā paredzētais maksimālais ātrums nepārsniedz 25 kilometrus stundā, kuram nav pedāļu un kurš paredzēts vienam cilvēkam un aprīkots ar stūri vai roku atbalstu, kas ir mehāniski savienots ar kāju atbalsta virsmu, tomēr CSL izpratnē tas nav mehāniskais TRL.
 
Jaunā OCTA direktīvā (ES) 2021/2118 definēts, kas ir TRL, kā arī vienlaikus noteikts, ka "Dalībvalstis var pieprasīt mehāniskā transportlīdzekļa apdrošināšanu, kas atbilstu šīs direktīvas prasībām, attiecībā uz jebkuru mehānisko iekārtu, kuru izmanto uz sauszemes un uz kuru neattiecas jēdziens “transportlīdzeklis".  Pārsvarā elektroskrejriteņiem svars ir ap 17 kg, bet ir tādi, kuru svars sniedzas pāri 25 kg, tiem OCTA jānodrošina atbilstoši jaunajai direktīvai, piem.,  Elektriskais skrejritenis BEZIOR S1, 1000W, 13Ah - svars 30 kg, Elektriskais skrejritenis GPad Storm Ultra AWD 60V 22.4Ah LG hidrauliskais - svars 40 kg.

Tas nozīmē, ka OCTA obligāti ir veicama tiem skrejriteņiem, kuriem svars lielāks par 25 kg. Līdz ar to politiski jāizšķiras apdrošināt visus elektroskrejriteņus (neatkarīgi no svara ierobežojuma) vai tikai tos, kuru svars ir lielāks par 25kg.

Pārejas noteikumos jāparedz, ka grozījumi šā likuma 1.panta pirmās daļas 12.punktā attiecībā uz punkta papildināšanu ar “c” apakšpunktu stājas spēkā 2024.gada 1.jūlijā.

3) OCTA likuma 1.panta pirmās daļas 14.punktu, izslēdzot vārdus "ceļu satiksmē", jo transportlidzekli var lietot jebkurā vietā, un tad, kad transportlīdzeklis tiek lietots atbilstoši braukšanas funkcijai, nepieciešams, lai būtu spēkā esoša OCTA polise. OCTA nepieciešama, transportlīdzekli lietojot ne tikai ceļu satiksmē,  bet, arī, piem., pļavā vai mežā, jo "ceļu satiksmes negadījuma" (CSNg) definīcija  ietver ne tikai ceļu satiksmē notikušos negadījumus, bet arī negadījumus jebkurā citā vietā, kur iespējama transportlīdzekļa braukšana. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka likumprojekta izziņā nav paskaidrots, kāpēc  šis LTAB iebildums netiek ņemts vērā. 

 

Likumprojekta 1.pantā, kas paredz veikt grozījumus OCTA likuma 1.panta pirmajā daļā, nepieciešami vēl šādi grozījumi:
1) izteikt OCTA likuma 1.panta pirmās daļas 12.punkta “a” apakšpunktu šādā redakcijā:

            “a) sauszemes mehāniskais transportlīdzeklis (tai skaitā elektromobilis,  piekabe (puspiekabe), traktortehnika (speciālā traktortehnika), mopēds, motocikls, kvadricikls, tricikls, trolejbuss), kas ir reģistrējams Ceļu satiksmes drošības direkcijā vai Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrā, vai vietējā pašvaldībā vai ir reģistrēts ārvalstī”;
2) papildināt OCTA likuma 1.panta pirmās daļas 12.punktu ar “c” apakšpunktu šādā redakcijā:
I variants 
          “c) elektroskrejritenis, velorikša;”;
II variants
          “c) elektroskrejritenis, kura maksimālais neto svars ir lielāks par 25 kg un maksimālais projektētais ātrums ir lielāks par 14 km/h, velorikša;”;
3) izslēgt OCTA likuma 1.panta pirmās daļas 14.punktā vārdus “ceļu satiksmē”.



 

Turpinām uzturēt iepriekš paustos iebildumus par likumprojekta 2.panta redakciju. Likumprojekta 2.pants paredz veikt grozījumus likuma 3.panta otrajā daļā, bet šajā normā vienlaikus jāizslēdz vārdi "ceļu satiksmē", jo transportlīdzekli var lietot jebkurā vietā. OCTA nepieciešama, transportlīdzekli lietojot ne tikai ceļu satiksmē, jo "ceļu satiksmes negadījuma" definīcija (atbilstoši CSL)  ietver ne tikai ceļu satiksmē notikušos negadījumus, bet arī negadījumus jebkurā citā vietā, kur iespējama transportlīdzekļa braukšana.
CSL 1.panta 5.punktā vienlaikus ir definēts, kas tiek saprasts ar ceļu satiksmi  - attiecības, kas rodas, pārvietojoties pa ceļiem ar transportlīdzekļiem vai bez tiem. Lai nodrošinātu, ka OCTA  ietvaros zaudējumi tiek segti arī ārpus publiskajiem ceļiem, t.i., jebkurā vietā, kur iespējama TRL braukšana, OCTA likuma 3.panta otrajā daļā būtiski ir pateikt, ka OCTA nepieciešama ne tikai par TRL lietošanu ceļu satiksmē, bet vispārīgi - par TRL lietošanu (lūdzu skatīt LTAB piedāvāto redakciju). 

Aizstāt OCTA likuma 3.panta otrās daļas pirmajā teikumā vārdus “par katru ceļu satiksmē lietoto transportlīdzekli” ar vārdiem “par transportlīdzekļa lietošanu atbilstoši šā panta pirmajai daļai”;

OCTA likuma 3.panta trešās daļas  1. punkta "c" apakšpunktu nepieciešams precizēt (lūdzu skatīt LTAB piedāvāto redakciju). Normā svarīgi ir pateikt, ka ne tikai pārtraukta transportlīdzekļa reģistrācija, bet arī būtiski pateikt, ka novērsta iespēja transportlīdzekli lietot bez īpašnieka ziņas, un tikai tad var nebūt pienākuma veikt OCTA apdrošināšanu, jo jebkurā gadījumā  transportlīdzekļa īpašniekam kā paaugstinātas bīstamības avota valdītājam saglabājas atbildība par to, kas notiek ar transportlīdzekli. 

Papildināt OCTA likuma 3.panta trešās daļas 1. punktu ar c) apakšpunktu šādā redakcijā:

“c) normatīvajos aktos par transportlīdzekļu reģistrāciju noteiktajā kārtībā uz laiku ir pārtraucis transportlīdzekļa reģistrāciju valsts vai pašvaldību transportlīdzekļu reģistrā un novērsis iespēju transportlīdzekli lietot bez viņa ziņas”;

LTAB iebilst pret OCTA likuma 3.panta trešās daļas papildināšanu ar 3. punktu piedāvātajā redakcijā, kas tapusi, Finanšu ministrijai ņemot vērā Satiksmes ministrijas iebildumus.
Ņemot vērā to, kā šobrīd veidots OCTA likuma 3.pants, it īpaši 3.panta trešā daļa, proti, 1. punktu attiecinot uz TRL īpašniekiem, kuriem nav pienākuma veikt OCTA, un 2.punktu attiecinot uz visiem tiesīgajiem lietotājiem, kuriem nav pienākuma veikt OCTA un kas vienlaikus ietver arī TRL tiesīgos lietotājus līzinga gadījumā, nav pamatoti OCTA likuma 3.panta trešo daļu papildināt ar 3. punktu piedāvātajā redakcijā.
Vienlaikus normā svarīgi ir pateikt, ka ne tikai pārtraukta transportlīdzekļa reģistrācija, bet arī būtiski pateikt, ka novērsta iespēja transportlīdzekli lietot bez tiesīgā lietotāja ziņas, un tikai tad var nebūt pienākuma veikt OCTA apdrošināšanu, jo jebkurā gadījumā  transportlīdzekļa lietotājam līzinga gadījumā kā paaugstinātas bīstamības avota valdītājam saglabājas atbildība par to, kas notiek ar transportlīdzekli.  Lūdzu skatīt LTAB piedāvāto redakciju. 

Papildināt OCTA likuma  trešās daļas 2. punktu ar “c” apakšpunktu šādā redakcijā:
“c) transportlīdzekļa līzinga gadījumā - transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītais transportlīdzekļa turētājs, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uz laiku ir pārtraucis transportlīdzekļa reģistrāciju valsts vai pašvaldību transportlīdzekļu reģistrā un novērsis iespēju transportlīdzekli lietot bez viņa ziņas.”
 

Uzturam spēkā iepriekš izteikto iebildumu attiecībā uz OCTA likuma 4.¹ panta trešās daļas precizēšanu.

OCTA likuma  4.¹ panta trešo daļu nepieciešams izteikt jaunā redakcijā (lūdzu skatīt LTAB piedāvāto redakciju), lai noteiktu, ka:
1)  apdrošinātājs datus par noslēgto līgumu nodod nevis OCTA informācijas sistēmai, t.i uzreiz visiem tās dalībniekiem (CSDD, VP, utt.) bet  paredzētu, ka datus nodod LTAB. Šāda kārtība ir paredzēta MK 2007.gada 27.novembra noteikumos Nr.801 “Noteikumi par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas informācijas sistēmas darbībai nepieciešamo datu apjomu un veidiem, datu ievades, apmaiņas un izmantošanas kārtību” (turpmāk -  MK not. 801 par OCTA informācijas sistēmu). Tā tas notiek arī praksē, un līdz ar to šobrīd likuma regulējums neatbilst praksei un MK noteikumiem.
2) norma jāaktualizē arī atbilstoši OCTA līguma izsniegšanai praksē -  normā jāatrunā, ka apdrošinātājs "izsniedz vai nosūta apdrošinājuma ņēmējam apdrošināšanas polisi", un datus par visiem noslēgtajiem līgumiem, tai skaitā robežapdrošināšanas līgumiem, nodod līguma noslēgšanas brīdī LTAB. Spēkā esošajā redakcijā noteikts, ka līguma noslēgšanas brīdī datus nodod tikai par standartlīgumiem un Zaļajām kartēm, bet praksē, ejot uz priekšu mūsdienu tehnoloģijām, arī datus par noslēgtajiem robežapdrošināšanas līgumiem apdrošinātājs nodod LTAB datu bāzei līguma noslēgšanas brīdī. 

Attiecībā par termina "OCTA informācijas sistēma"  lietošanu - vēl pastāv šāds risinājums - pēdējā FM un LTAB sanāksmē š.g. augustā, kas attiecās uz jau Saeimā iesniegtajiem OCTA likuma grozījumiem,  vienojāmies, ka visā likumā “OCTA informācijas sistēma” jāaizstāj ar vārdiem “OCTA darbība”, lai varētu teikt, ka datus nodot nevis OCTA informācijas sistēmai, bet gan - ka nodod OCTA darbībai nepieciešamo informāciju. Ja virzās šādi, tad jāgroza vairāki likuma panti, turklāt, ne visos pantos var lietot “OCTA darbībai nepieciešamos datus”, un tad jālieto “datus nodod LTAB”, kā arī grozījumi veicami OCTA likuma 58.panta trešajā daļā, kas paredz deleģējumu Ministru kabinetam (MK) izdot MK noteikumus. Ja groza deleģējuma normu, tad par jaunu jāizdod paši noteikumi, t.i., MK 2007.gada 27.novembra noteikumi Nr.801 “Noteikumi par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas informācijas sistēmas darbībai nepieciešamo datu apjomu un veidiem, datu ievades, apmaiņas un izmantošanas kārtību” (turpmāk -  MK not. 801 par OCTA informācijas sistēmu).
Iespējams,  OCTA likuma 58.panta pirmā daļa jāsaprecizē tā, lai termins “OCTA informācijas sistēma” paliek, bet lai  būtu saprotams, ka šāda sistēma ir tikai sistēma nosaukuma (labākas uztveramības) pēc OCTA likuma izpratnē. Piedāvājam OCTA likuma 58.panta pirmajā daļā iekļaut nelielu papildinājumu "šā likuma izpratnē kopā tiek apzīmēti kā", kā arī izslēgt paskaidrojumu "strukturētu informācijas tehnoloģiju un datubāzu kopumu". Šādi rīkojoties, OCTA likumā var lietot gan "OCTA informācijas sistēma" (kā līdz šim), gan arī citās vietās - "OCTA darbībai nepieciešamie dati."
LTAB piedāvātā redakcija OCTA  likuma 58.panta pirmajai daļai - Izteikt OCTA likuma 58.panta pirmo daļu šādā redakcijā:
“(1) Apdrošinātāju, Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras, Autotransporta direkcijas, Iekšlietu ministrijas un citu institūciju informācijas sistēmas un reģistri šā likuma izpratnē kopā tiek apzīmēti kā sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas informācijas sistēma  (turpmāk — informācijas sistēma).”


 Vienlaikus jāparedz, ka grozījumi šā likuma 4.¹ pantā attiecībā uz pirmās un otrās daļas izslēgšanu un trešās daļas precizēšanu, 7.panta pirmajā daļā, 8.pantā  un 9.panta ceturtajā daļā stājas spēkā  2024.gada 1.julijā. Pārejas periods nepieciešams, lai LTAB un apdrošinātāji savās sistēmās veiktu nepieciešamās korekcijas. 

 

Izteikt OCTA likuma  4.¹ panta trešo daļu šādā redakcijā: 
"(3) Slēdzot apdrošināšanas līgumu, apdrošinātājs līguma noslēgšanas brīdī nodod datus par noslēgto līgumu Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam un izsniedz vai nosūta apdrošinājuma ņēmējam apdrošināšanas polisi un norādi uz publiski pieejamu sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas informācijas avotu tīmekļvietnē, kur iespējams bez maksas pārliecināties par apdrošināšanas līguma spēkā esību."
 

Uzturam spēkā iepriekš izteikto iebildumu par nepieciešamību likumprojektu papildināt ar jaunu pantu, kas paredz veikt grozījumus likuma 8.pantā,  attiecīgi mainot likumprojekta esošo pantu numerāciju (lūdzu skatīt LTAB piedāvāto redakciju).

OCTA likuma 8. panta pirmā daļa (kas šobrīd nosaka, kad apdrošinātājam ir pienākums izsniegt apdrošināšanas polisi) un trešā daļa (kas šobrīd nosaka, kad izdod apdrošināšanas polises dublikātu) satur novecojušas  normas, kas praksē nedarbojas un ir izslēdzamas.

LTAB piedāvātajos grozījumos OCTA likuma 4.¹ panta trešajā daļā ir noteikts, ka, slēdzot apdrošināšanas līgumu, apdrošinātājs līguma noslēgšanas brīdī nodod datus par noslēgto līgumu LTAB un izsniedz vai nosūta apdrošinājuma ņēmējam apdrošināšanas polisi. Tas nozīmē, ka praksē vairs nav jāgaida 5 dienas, lai apdrošinājuma ņēmējs saņemtu apdrošināšanas polisi, jo tā tiek nosūtīta uzreiz pēc apdrošināšanas līguma noslēgšanas. Līdz ar to  būtiski ir OCTA likuma 4.¹ panta trešajā daļā noteikt, ka apdrošinātājs izsniedz vai nosūta apdrošinājuma ņēmējam apdrošināšanas polisi apdrošināšanas līguma noslēgšanas brīdī, un šāda kārtība tiek piemērota uz visiem noslēgtajiem līgumiem, neatkarīgi no apdrošināšanas līguma veida, t.i., vai tas ir standartlīgums, Zaļā karte vai robežapdrošināšanas līgums.
 

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, kas paredz veikt grozījumus OCTA likuma 8.pantā,  attiecīgi mainot likumprojekta esošo pantu numerāciju, šādā redakcijā:

"5. Izslēgt 8.panta pirmo un trešo daļu.".
 

Uzturam spēkā iepriekš pausto iebildumu par nepieciešamību papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, kas paredz veikt grozījumus OCTA likuma 9.² pantā, attiecīgi mainot likumprojekta esošo pantu numerāciju (lūdzu skatīt LTAB piedāvāto redakciju).

Šādi grozījumi nepieciešami, lai  turpmāk LTAB varētu paziņot par līguma izbeigšanos ne tikai OCTA likuma 10.pantā minētajos gadījumos, bet arī tajos gadījumos, kad līguma darbība ir beigusies, un transportlīdzekļa īpašnieks vai tiesīgais lietotājs nav noslēdzis jaunu līgumu. Grozījumi vērsti uz to, lai nodrošinātu nepārtrauktu OCTA spēkā esamību atbilstoši tam, kā to paredz OCTA direktīvas 2009/103/EK  3.p.  (Katra dalībvalsts, ievērojot 5. pantu, veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka civiltiesiskā atbildība par to transportlīdzekļu lietošanu, kas parasti atrodas tās teritorijā, ir apdrošināta) un Eiropas Savienības Tiesas (EST) prakse OCTA lietās (skat. EST  04.09.2018. spriedumu lietā C-80/17, kur EST nosprieda, ka "OCTA līguma noslēgšana saistībā ar mehāniskā transportlīdzekļa lietošanu ir obligāta gadījumā, ja attiecīgais transportlīdzeklis joprojām ir reģistrēts dalībvalstī un ar to var piedalīties ceļu satiksmē, bet tas pēc tā īpašnieka, kurš vairs nevēlas to vadīt, izvēles ir novietots privātā teritorijā", un EST 29.04.2021. spriedumu lietā C-383/19 , kur EST nosprieda, ka "OCTA ir obligāta gadījumā, ja attiecīgais transportlīdzeklis joprojām ir reģistrēts dalībvalstī, kamēr šis transportlīdzeklis nav likumīgi izņemts no aprites atbilstoši piemērojamajam valsts tiesiskajam regulējumam"). Līdz ar to tiek precizēts OCTA likuma 9.² panta nosaukums, grozījumi tiek piedāvāti  OCTA likuma 9.² panta pirmajā un otrajā daļā, un 9.² pants tiek papildināts ar divām jaunām daļām. Vienlaikus tiek precizēts, ka LTAB paziņojumu par līguma izbeigšanos nosūta uz LR reģistrēto  mobilo tālruņu numuriem. Ja klients būs norādījis LR nereģistrētu mobilo tālruņu numuru, informācija tiks sūtīta uz klienta norādīto e-pastu.

Vienlaikus izslēgta OCTA  likuma 9.² panta pirmās daļas 2. punktā minētā prasība par to, ka dati pēc to nosūtīšanas LTAB ir jādzēš. Dzēšot datus, apdrošinātājs nevar vairs pārliecināties, kādus datus tas nodevis LTAB, vai sarunā ar klientu par norādīto datu saturu nevar pierādīt to, ko klients ir norādījis. Tas rada problēmas arī situācijās, kad pie tā paša apdrošinātāja tiek slēgts jauns līgums, piem.,  ik pēc mēneša, no klienta nākas prasīt datus vēlreiz, lai gan tie nav mainījušies, bet, tā kā apdrošinātājam datu nav, tad tomēr tos no klienta prasa katru reizi, kas nav efektīvi. Prasības  par to, ka dati ir jādzēš,  izslēgšana nemazinās datu apstrādes standartu, jo jau šobrīd OCTA likuma 58.panta piektajā daļā ir noteikts, ka apdrošinātājs vai LTAB, iegūstot un apstrādājot fizisko personu datus, ievēro Fizisko personu datu apstrādes likuma prasības.

Ar grozījumiem tiek paredzēts, ja apdrošināšanas līguma darbības laikā ir mainījusies klienta sniegtā informācija, apdrošinājuma ņēmējs par to informē apdrošinātāju, kas noslēdzis attiecīgo apdrošināšanas līgumu, bet apdrošinātājs informē LTAB. 
Tā kā klientiem mēdz mainīties e-pasti un  mobilā tālruņa numuri, un nav skaidrības,   kā tad kurš ir jāinformē, vieni klienti ziņo apdrošinātājiem, citi LTAB, tad attiecīgi OCTA likumā jāparedz, ka klientiem vispirms jāpaziņo apdrošinātājam, un tad attiecīgi apdrošinātājs paziņo LTAB.

Datu apstrāde ir pamatota ar leģitīmu mērķi, un nav uzskatāma par pārmērīgu, ņemot vērā kaitējuma smagumu, kas var rasties datu subjektam, nesaņemot informāciju par līguma spēkā esamību, jo datu subjekts var savlaicīgi nenoslēgt jaunu apdrošināšanas līgumu. Datu apstrāde ir tikai un vienīgi datu subjekta interesēs neciest pārmērīgus zaudējumus, kas var rasties, ja zaudējumi tiek nodarīti ar neapdrošinātu transportlīdzekli, tālāk tiek segti no OCTA Garantijas fonda, un galu galā tiek piedzīti no paša datu subjekta OCTA likuma 41.panta otrās daļas 1.punktā minētajā kārtībā. 

 

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, kas paredz veikt grozījumus OCTA likuma 9.² pantā,  attiecīgi mainot likumprojekta esošo pantu numerāciju, šādā redakcijā:

"___. 9.² pantā:
izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:
“9.² pants. Paziņošanai par apdrošināšanas līguma izbeigšanos nepieciešamie dati”,

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
“(1) Paziņošanai par apdrošināšanas līguma izbeigšanos:
1) apdrošināšanas līguma slēgšanas brīdī apdrošinājuma ņēmējs norāda transportlīdzekļa īpašnieka vai — transportlīdzekļa līzinga gadījumā — transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītā transportlīdzekļa turētāja un apdrošinājuma ņēmēja elektroniskā pasta adresi vai Latvijas Republikā reģistrēta mobilā tālruņa numuru;
2) apdrošinātājs šīs daļas 1. punktā minētos datus pēc apdrošināšanas līguma noslēgšanas nosūta Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam.”;

aizstāt otrās daļas 2. un 3.punktā vārdus “mobilā tālruņa” ar vārdiem “Latvijas Republikā reģistrēta mobilā tālruņa”,

papildināt pantu ar 2.¹ un 2.²  daļu šādā redakcijā:

(2¹) Tiklīdz apdrošināšanas līgums ir izbeidzies kādā no šā likuma 10. panta pirmajā daļā minētajiem gadījumiem vai beidzies apdrošināšanas līguma darbības termiņš,  un transportlīdzeklim nav spēkā cits apdrošināšanas līgums, Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs nosūta paziņojumu:
1) apdrošinātājam, kas noslēdzis apdrošināšanas līgumu, par to, ka apdrošināšanas līgums ir izbeidzies;
2) transportlīdzekļa īpašniekam vai — transportlīdzekļa līzinga gadījumā — transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītajam transportlīdzekļa turētājam uz tā elektroniskā pasta adresi vai Latvijas Republikā reģistrēta mobilā tālruņa numuru par to, ka apdrošināšanas līgums ir izbeidzies;
3) apdrošinājuma ņēmējam uz tā elektroniskā pasta adresi vai Latvijas Republikā reģistrēta mobilā tālruņa numuru par to, ka apdrošināšanas līgums ir izbeidzies.

(2²) Ja apdrošināšanas līguma darbības laikā ir mainījusies šā panta pirmās daļas 1.punktā sniegtā informācija, apdrošinājuma ņēmējs par to informē apdrošinātāju, kas noslēdzis attiecīgo apdrošināšanas līgumu, bet apdrošinātājs informē Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju. ”."

 

Uzturam spēkā iepriekš pausto iebildumu par nepieciešamību papildināt OCTA  likuma 12.pantu ar trešo daļu, lai nodrošinātu atbilstību jaunajai OCTA direktīvai (ES) 2021/2118, kurā noteikts, ka dalībvalstis var izvēlēties sertificēt instrumentus, ar kuriem patērētāji bez maksas var salīdzināt 3. pantā minētās obligātās apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēju piedāvātās cenas, tarifus un segumu un kuri būtu uzskatāmi par “neatkarīgiem mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanas cenu salīdzināšanas instrumentiem”, ja ir izpildīti direktīvā  izklāstītie nosacījumi. LTAB skatījumā šāda rīka izveide ir ļoti atbalstāma patērētāju interesēs, jo Latvijā šobrīd nav neviena objektīva cenu salīdzināšanas rīka, ir tikai polišu tirgošanas platformas, kurās patērētāji nevar gūt objektīvu priekšstatu par cenām. Neatkarīga rīka ieviešana veicinātu konkurenci un būtu patērētāju interesēs.

Papildināt OCTA likuma 12.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3)  Īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas cenu salīdzināšanas instrumentā (turpmāk – cenu salīdzināšanas instruments), kas pieejams Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja tīmekļvietnē, ievadot Latvijas Republikā reģistrēta transportlīdzekļa reģistrācijas numuru un transportlīdzekļa reģistrācijas apliecības numuru, iespējams bez maksas salīdzināt apdrošinātāju piedāvātās īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas prēmijas uz informācijas pieprasījuma brīdi.  Cenu salīdzināšanas instruments nav uzskatāms par apdrošināšanas izplatīšanas darbību Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likuma izpratnē, un tajā nav iespējams noslēgt apdrošināšanas līgumu. Apdrošinātāja piedāvātās apdrošināšanas prēmijas cenu salīdzināšanas instrumentā ir informatīvas un nav saistošas apdrošinātājam, slēdzot apdrošināšanas līgumu.”".
 

Nav atbalstāma precizētā OCTA likuma 13.panta trešās daļas redakcija (lūdzu skatīt LTAB piedāvāto redakciju). Būtiski, lai no OCTA likuma 13.panta trešās daļas redakcijas neizriet tiešs ierobežojums apdrošinātājam attiecībā uz prēmijas apmēra palielināšanu, jo valsts nevar iejaukties tieši prēmijas noteikšanā, ierobežot to. Valsts var noteikt faktorus, kas jāņem vai nav jāņem vērā (OCTA likuma 12.panta pirmā daļa). Savukārt precizētā OCTA likuma 13.panta trešās daļas piedāvātā redakcija nav veiksmīga, jo imperatīvi nosaka tieši ierobežojumu paaugstināt prēmiju.

Jaunās OCTA direktīvas preambulas 31.punktā minēts - ja apdrošinātāji mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanas prēmiju noteikšanā ņem vērā ziņojumus par prasījumu vēsturi, tie nebūtu jādiskriminē pēc valstspiederības vai vienīgi pamatojoties uz apdrošinājuma ņēmēja iepriekšējo dzīvesvietas dalībvalsti. Turklāt apdrošināšanas sabiedrībām pret ziņojumiem par prasījumu vēsturi no citas dalībvalsts būtu jāizturas tāpat kā pret savā valstī sastādītiem ziņojumiem par prasījumu vēsturi un attiecībā uz klientu no citas dalībvalsts būtu jāpiemēro visas atlaides, kuras būtu tiesības saņemt visos pārējos aspektos identiskam vietējam klientam, tostarp attiecīgās dalībvalsts valsts tiesību aktos noteiktās atlaides. Līdz ar to OCTA direktīvā 2009/103/EK (16.pantā)  noteikts, ka dalībvalstis nodrošina, ka apdrošināšanas sabiedrības nediskriminē apdrošinājuma ņēmējus un nenosaka tiem prēmiju piemaksas to valstspiederības dēļ vai pamatojoties tikai uz viņu iepriekšējo dzīvesvietas dalībvalsti, gadījumos, kad tās ņem vērā citu apdrošināšanas sabiedrību vai citu iestāžu izdotus ziņojumus par prasījumu vēsturi, kā minēts otrajā daļā.

Līdz ar to būtiski arī OCTA likumā atrunāt, ka, nosakot apdrošināšanas prēmijas apmēru, apdrošinātājs ņem vērā izziņu par apdrošināšanas vēsturi neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī tā ir izdota un neatkarīgi no transportlīdzekļa īpašnieka vai tiesīgā lietotāja valstspiederības vai iepriekšējās dzīvesvietas dalībvalstī. Savukārt, apdrošināšanas prēmijas apmēra noteikšana ir jāatstāj apdrošināšanas sabiedrības ziņā, jo OCTA likuma 12.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka apdrošināšanas prēmijas apmēru nosaka apdrošinātājs, ievērojot transportlīdzekļa veidu, izmantošanas mērķi un citus risku ietekmējošus faktorus.

Papildināt OCTA likuma 13.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Nosakot apdrošināšanas prēmijas apmēru, apdrošinātājs ņem vērā izziņu par apdrošināšanas vēsturi neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī tā ir izdota un neatkarīgi no transportlīdzekļa īpašnieka vai tiesīgā lietotāja valstspiederības vai iepriekšējās dzīvesvietas dalībvalstī.

 

Uzturam spēkā iepriekš pausto iebildumu par nepieciešamību veikt grozījumus OCTA  likuma 14.pantā, izslēdzot OCTA  likuma 14.panta otro, otro prim, trešo un ceturto daļu, kur šobrīd noteikts, kādos gadījumos,  slēdzot apdrošināšanas līgumu, tiek piemērotas OCTA atlaides (OCTA prēmijas samazinājums) un vienlaikus noteikts, kas šīs atlaides tiek kompensētas no OCTA GF) (lūdzu skatīt LTAB piedāvāto redakciju).

 Iepriekš, pārrunājot jaunās OCTA direktīvas (ES) 2021/2118  prasības un to ieviešanu Latvijas OCTA likumā FM, LTAB un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (Latvijas Bankas) kopīgajās sanāksmēs, spriedām un nonācām pie kopīgiem secinājumiem, ka būtiski mainīsies jaunā GF finansēšanas kārtība saistībā ar GF uzlikto papildu atbildību (papildu finansiālo slogu) apdrošinātāja likvidācijas/maksātnespējas gadījumā pārrobežu gadījumos un ka OCTA atlaides  un ar to saistītās normas ir izslēdzamas, jo GF izveides mērķis ir CSNg cietušo personu interešu aizsardzība.

 Līdz ar to, OCTA atlaides un ar to saistītās normas ir izslēdzamas, un pārejas noteikumos jāparedz,  ka grozījumi stājas spēkā ar 2025.gada 1.janvāri.



 
 

"Izslēgt OCTA likuma 14.panta otro, otro prim, trešo un ceturto daļu.".

LTAB iebilst pret OCTA likuma 14.panta ceturtās daļas grozījumiem par nepieciešamību šajā normā atrunāt Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas garantijas fonda  saīsinājumu, turpmāk  likumā to saucot par "Garantijas fonds".  Šādi grozījumi virzāmi OCTA likuma 15.panta pirmās daļas ievaddaļā (lūdzu skatīt LTAB piedāvāto redakciju).

FM piedāvātie Grozījumi OCTA likuma 14.panta ceturtajā daļā tālāk nav virzāmi, jo, kā minēts jau iepriekš, likumprojekts jāpapildina ar jaunu pantu, kas paredz veikt grozījumus OCTA likuma 14.pantā (izslēdzot OCTA likuma 14.panta otro, otro prim, trešo un ceturto daļu, kur šobrīd noteikts, kādos gadījumos,  slēdzot apdrošināšanas līgumu, tiek piemērotas OCTA atlaides (OCTA prēmijas samazinājums) un vienlaikus noteikts, kas šīs atlaides tiek kompensētas no OCTA Garantijas fonda).  Tā kā, ieviešot jaunās OCTA direktīvas  (ES) 2021/2118 prasības, būtiski mainīsies OCTA  Garantijas fonda finansēšanas kārtība saistībā ar Garantijas fondam uzlikto papildu atbildību (papildu finansiālo slogu) apdrošinātāja likvidācijas/maksātnespējas gadījumā pārrobežu gadījumos un, ņemot vērā to, ka OCTA atlaides  un ar to saistītās normas par OCTA atlaižu kompensēšanu no Garantijas fonda  ir izslēdzamas, jo Garantijas fonda izveides mērķis ir CSNg cietušo personu interešu aizsardzība un šāds OCTA atlaižu kompensācijas mehānims ir pretrunā OCTA direktīvās 2009/13/EK un (ES) 2021/2118 noteiktajam, kādos gadījumos izmaksa veicama no Garantijas fonda, tad šo OCTA likuma grozījumu ietvaros ir jāatrisina jau gadiem ieilgusī diskusija par OCTA atlaižu mehānismu kā nesaderīgu ar OCTA direktīvās noteikto un jāpanāk atbilstošo normu korekcijas. Runājot par Garantijas fonda līdzekļu pietiekamību, norādām, ka OCTA apdrošinātājiem tiks uzlikts papildu finansiālais slogs, lai caur atskaitījumiem OCTA Garantijas fondā veidotu finanšu uzkrājumus nepieciešamajām   saistībām, faktiski tādām saistībām (pārrobežu), kuras tie iepriekš nav uzņēmušies,  un tas vēl vairāk rada nepieciešamību vienreiz sakārtot šo jautājumu, jo gala rezultātā cietēji būs transportlīdzekļu īpašnieki un tiesīgie lietotāji, kas pērk OCTA polises, kā arī cietēji var būt CSNg cietušās personas, kurām var būt problemātiski saņemt atlīdzības izmaksu no Garantijas fonda, ja Garantijas fondā sāks pietrūkt līdzekļi.
Atkārtoti norādām, ka Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kur šobrīd ir saglabājusies šāda vēsturiska palieka par OCTA atlaižu kompensēšanu no OCTA Garantijas fonda. Kaimiņvalstīs jau sen šādas normas ir "izravētas" no OCTA likumiem. 

 

Izteikt OCTA likuma 15.panta pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:
(1) Iestājoties apdrošināšanas gadījumam, apdrošinātājs, kurš apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas garantijas fonda (turpmāk — Garantijas fonds)) sedz zaudējumus, nepārsniedzot noteikto apdrošinātāja atbildības limitu:

 

Iebilstam pret likumprojektā iekļauto OCTA likuma 34.panta pirmās daļas prim piedāvāto redakciju turpmāk minēto apsvērumu dēļ.

Jaunās OCTA direktīvas (ES) 2021/2118 preambulas 30.punktā minēts - Ja negadījumā ir iesaistītas piekabes, attiecībā uz kurām ir izsniegta no velkošā transportlīdzekļa apdrošināšanas atsevišķa trešo personu civiltiesiskās atbildības apdrošināšana, cietušajai personai vajadzētu būt iespējai ar prasījumu vērsties pie piekabes apdrošinātāja, ja tas ir paredzēts valsts tiesību aktos. Tas nozīmē, ka direktīva neuzliek  par obligātu pienākumu šādi rīkoties, direktīvā noteikts, ka šādi var rīkoties, ja tas ir paredzēts valsts tiesību aktos. Vienlaikus direktīvā ir noteikts, ka cietušajai personai vajadzētu būt tiesīgai no piekabes apdrošinātāja pieprasīt informāciju par velkošā transportlīdzekļa apdrošinātāja identitāti vai, ja piekabes apdrošinātājs velkošā transportlīdzekļa apdrošinātāju identificēt nespēj, lai gan ir pielicis saprātīgas pūles, – informāciju par kompensācijas mehānismu, kas ir paredzēts Direktīvas 2009/103/EK 10. pantā. Tas nozīmē, ka arī direktīvā ir norādīts uz kompensācijas mehānismu, kā būtu jārīkojas, t.i., tad izmaksa veicama no Garantijas fonda, kas ir atbildīgs par zaudējumu segšanu tajos gadījumos, kad tos nodarījuši neapdrošināti vai neidentificēti transportlīdzekļi. 

OCTA direktīvas  2009/103/EK 15.a panta 1.punktā minēts, ka cietusī persona var prasījumu adresēt tieši apdrošināšanas sabiedrībai, kas ir apdrošinājusi piekabi, ja:
a)piekabi var identificēt, turpretim to velkošo transportlīdzekli nav iespējams identificēt; un
b)piemērojamos valsts tiesību aktos ir paredzēts, ka piekabes apdrošinātājam jāsniedz kompensācija.
Latvijas gadījumā tieši šāds regulējums (tieša prasība piekabes apdrošinātājam) OCTA likumā nav paredzēts, kā arī šādu regulējumu nav nepieciešams ieviest, jo Latvijas OCTA likumā ir atrunāts, kas sedz zaudējumus, ja transportlīdzekli nav iespējams identificēt. Latvijas OCTA likumā ir noteikts, ka šādi zaudējumi tiek segti no OCTA Garantijas fonda. Esošā kārtība ir atbilstoša arī jaunās OCTA direktīvas prasībām. 

Izslēgt piedāvātos grozījumus OCTA likuma 34.pantā.

Uzturam spēkā iepriekš pausto iebildumu par nepieciešamību OCTA likuma 35.panta 5.punktā novērst gramatikas kļūdu,  vārdu "kartība" aizstājot ar "kārtība". 

-

LTAB iebilst pret precizēto OCTA likuma 43.panta pirmās daļas redakciju. Lūdzu skatīt LTAB piedāvāto redakciju. 
OCTA likuma grozījumu (Nr: 285/Lp14) ietvaros aktualizējās jautājums par valsts deleģētajiem uzdevumiem LTAB, un tika secināts, ka sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas sistēmas organizēšanas un sekmīgas darbības valstī nodrošināšana ir politikas veidošana, kas atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma prasībām nevar būt deleģējuma priekšmets.

 Izteikt OCTA likuma 43.panta pirmo daļu šādā redakcijā:
“(1) Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs ir biedrība, kurā apvienojušās visas apdrošināšanas sabiedrības, kurām ir tiesības veikt sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu gan Latvijas Republikā, gan ārpus Latvijas Republikas atbilstoši spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam Latvijas Republikā.”;
 

LTAB iebilst pret OCTA likuma 50.panta pirmās daļas papildināšanu ar 1.¹ daļu un pirmās daļas 1.punkta izslēgšanu. Nav nepieciešams veidot jaunu daļu, ja nepieciešamos grozījumus var veikt esošajā regulējumā. Lūdzu skatīt LTAB piedāvāto redakciju. 

Izteikt OCTA likuma 50.panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:
“1) noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem vismaz pēdējo piecu gadu laikā un atbilstoši šiem līgumiem sakarā ar apdrošināšanas gadījumu iesniegto pieteikumu skaitu, uz kuru pamata veikta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa, — 15 dienu laikā pēc transportlīdzekļa īpašnieka vai — transportlīdzekļa līzinga gadījumā — transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītā transportlīdzekļa turētāja pieprasījuma (šajā punktā minētā informācija tiek iekļauta izziņā par apdrošināšanas vēsturi, kuras saturu nosaka  Eiropas Komisijas īstenošanas akts šajā jomā);”
 

LTAB iebilst pret OCTA likuma 50.panta pirmās daļas papildināšanu ar 1.¹ daļu un pirmās daļas 1.punkta izslēgšanu. Nav nepieciešams veidot jaunu daļu, ja nepieciešamos grozījumus var veikt esošajā regulējumā. Lūdzu skatīt LTAB piedāvāto redakciju. 

Izteikt OCTA likuma 50.panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:
“1) noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem vismaz pēdējo piecu gadu laikā un atbilstoši šiem līgumiem sakarā ar apdrošināšanas gadījumu iesniegto pieteikumu skaitu, uz kuru pamata veikta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa, — 15 dienu laikā pēc transportlīdzekļa īpašnieka vai — transportlīdzekļa līzinga gadījumā — transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītā transportlīdzekļa turētāja pieprasījuma (šajā punktā minētā informācija tiek iekļauta izziņā par apdrošināšanas vēsturi, kuras saturu nosaka  Eiropas Komisijas īstenošanas akts šajā jomā);”

Uzturam spēkā iepriekš pausto iebildumu par nepieciešamību precizēt OCTA likuma 50.panta pirmo daļu, to papildinot ar 7.punktu, kurā būtu noteikts, ka LTAB sniedz informāciju par apdrošinātāju piedāvātajām īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas prēmijām pēc apdrošinājuma ņēmēja pieprasījuma, jo jaunajā OCTA direktīvā (ES) 2021/2118 noteikts, ka dalībvalstis var izvēlēties sertificēt instrumentus, ar kuriem patērētāji bez maksas var salīdzināt 3. pantā minētās obligātās apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēju piedāvātās cenas, tarifus un segumu un kuri būtu uzskatāmi par “neatkarīgiem mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanas cenu salīdzināšanas instrumentiem”, ja ir izpildīti direktīvā izklāstītie nosacījumi. LTAB skatījumā šāda rīka izveide ir ļoti atbalstāma patērētāju interesēs.
Principāli neuzstājam, ka šo funkciju veic LTAB, to var veikt arī cita institūcija, kas izpilda izvirzītos kritērijus, piemēram, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.



 
 

Papildināt OCTA likuma 50.panta  pirmo daļu ar 7. punktu šādā redakcijā:

"7) apdrošinātāju piedāvātajām īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas prēmijām pēc apdrošinājuma ņēmēja pieprasījuma.”;"

Uzturam spēkā iepriekš pausto iebildumu par nepieciešamību precizēt OCTA likuma 50.panta otro daļu, to papildinot ar atsauci uz OCTA likuma 50.panta pirmās daļas 7.punktu, kur noteikts, ka LTAB sniedz informāciju par  apdrošinātāju piedāvātajām īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas prēmijām pēc apdrošinājuma ņēmēja pieprasījuma, jo jaunajā OCTA direktīvā (ES) 2021/2118 noteikts, ka dalībvalstis var izvēlēties sertificēt instrumentus, ar kuriem patērētāji bez maksas var salīdzināt 3. pantā minētās obligātās apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēju piedāvātās cenas, tarifus un segumu un kuri būtu uzskatāmi par “neatkarīgiem mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanas cenu salīdzināšanas instrumentiem”, ja ir izpildīti direktīvā izklāstītie nosacījumi. LTAB skatījumā šāda rīka izveide ir ļoti atbalstāma patērētāju interesēs.
 

 
 

Izteikt OCTA likuma 50.panta otro daļu šādā redakcijā:
“(2) Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs šā panta pirmās daļas 1. un 4. punktā minēto informāciju sniedz pēc šajos punktos minēto personu rakstveida pieprasījuma saņemšanas. Šā panta pirmās daļas 2., 3. un 7. punktā minētā informācija ir pieejama Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja tīmekļvietnē pēc šajos punktos minēto personu rakstveida pieprasījuma saņemšanas. Šā panta pirmās daļas 5. un 6. punktā minētā informācija ir publiski pieejama Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja  tīmekļvietnē.  Šā panta pirmās daļas 6. punktā minēto informāciju Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs paziņo arī Eiropas Ekonomikas zonas valsts garantiju fondiem (kompensācijas iestādēm).”.

Ja tiek veikti grozījumi OCTA likuma 50.panta otrajā daļā, nav nepieciešams atsevišķi atrunāt, ka grozījumi tiek veikti konkrētās normas 1.teikumā. 

-

Nesaskatām nepieciešamību, kā arī pamatojumu  virzīt tālāk grozījumus OCTA likuma 50.panta trešajā daļā (piedāvātie grozījumi izslēdzami), jo OCTA likuma 50.panta trešā daļa spēkā esošajā redakcijā jau regulē konkrēto jautājumu - 
"(3) Par šā panta pirmās daļas 1. punktā minētās informācijas sagatavošanu Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam ir tiesības pieprasīt un saņemt maksu, kas nepārsniedz informācijas sagatavošanas izdevumus.". 

-

Uzturam spēkā iepriekš pausto iebildumu par nepieciešamību likumprojektu papildināt ar  50.² pantu (cenu salīdzināšanas instrumenta izveide), attiecīgi mainot likumprojekta esošo pantu numerāciju (lūdzu skatīt LTAB piedāvāto redakciju).

Iepriekš sarunās ar FM tika panākts konceptuāls atbalsts šāda rīka izveidei.

Jaunajā OCTA direktīvā (ES) 2021/2118 noteikts, ka dalībvalstis var izvēlēties sertificēt instrumentus, ar kuriem patērētāji bez maksas var salīdzināt 3. pantā minētās obligātās apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēju piedāvātās cenas, tarifus un segumu un kuri būtu uzskatāmi par “neatkarīgiem mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanas cenu salīdzināšanas instrumentiem”, ja ir izpildīti direktīvā izklāstītie nosacījumi. LTAB skatījumā šāda rīka izveide ir ļoti atbalstāma patērētāju interesēs.
 
 

 Papildināt OCTA  likumu ar 50.² pantu šādā redakcijā:

“50.2 pants. Cenu salīdzināšanas instruments
(1) Šā likuma 12.panta trešajā daļā minētā cenu salīdzināšanas instrumenta turētājs ir  Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, kas darbojas atbilstoši šā panta otrās daļas prasībām.
(2) Cenu salīdzināšanas instruments, kur bez maksas var salīdzināt apdrošinātāju piedāvātās īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas prēmijas, uzskatāms par neatkarīgu mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanas cenu salīdzināšanas instrumentu, ja izpildās šādi nosacījumi:
1)  darbojas neatkarīgi no apdrošinātājiem un nodrošina, ka apdrošinātājiem  meklēšanas rezultātos tiek nodrošināta vienlīdzīga attieksme;

2) precīzi norāda cenu salīdzināšanas instrumenta  turētāju un operatoru identitāti;

3) nosaka precīzus un objektīvus kritērijus, kas ir salīdzināšanas pamatā;

4) izmanto vienkāršu un nepārprotamu valodu;

5) sniedz precīzu un aktuālu informāciju un norāda, kad notikusi pēdējā atjaunināšana;

6) ir pieejams ikvienam apdrošinātājam, sniedz atbilstošu informāciju, aptver plašu piedāvājumu klāstu, kas aptvertu transportlīdzekļu apdrošināšanas nozīmīgu tirgus daļu, un gadījumos, kad uzrādītā informācija nesniedz pilnīgu minētā tirgus pārskatu, lietotāju nepārprotami par to informē, pirms rezultātu afišēšanas;

7) nodrošina efektīvu procedūru, kā ziņot par nepareizu informāciju;

8)  ietver paziņojumu par to, ka cenu pamatā ir sniegtā informācija un ka tā nav saistoša apdrošinātājiem.”"


 
 

Uzturam spēkā iepriekš pausto iebildumu par nepieciešamību precizēt OCTA likuma likuma 51.panta pirmās daļas 5. punktu, lai būtu saprotams, par kāda veida transportlīdzekļiem ir runa konkrētajā normā (lūdzu skatīt LTAB piedāvāto redakciju). 




 
 

 Izteikt  OCTA likuma 51.panta pirmās daļas 5. punktu šādā redakcijā:
“5) transportlīdzeklis šā likuma izpratnē vai arī citas Eiropas Ekonomikas zonas valsts transportlīdzeklis, attiecībā uz kura īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas Latvijas Republikā reģistrētu apdrošinātāju pasludināts maksātnespējas process vai uzsākta likvidācija;”

Uzturam spēkā iepriekš pausto iebildumu par nepieciešamību precizēt OCTA likuma 51.panta pirmās daļas 11. punktu,  lai būtu saprotams, par kāda veida transportlīdzekļiem ir runa konkrētajā normā (lūdzu skatīt LTAB piedāvāto redakciju). 




 
 

Izteikt  OCTA  likuma 51.panta pirmās daļas 11. punktu šādā redakcijā:

“11) transportlīdzeklis šā likuma izpratnē vai arī citas Eiropas Ekonomikas zonas valsts  transportlīdzeklis, attiecībā uz kura īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas sabiedrību pasludināts maksātnespējas process vai uzsākta likvidācija  un zaudējumi nodarīti Latvijas Republikas rezidentam.”.

Papildinot OCTA likuma 51.panta pirmo daļu ar 12.punktu, kurā būs noteikts, ka no OCTA Garantijas fonda tiks segti zaudējumi, kurus būs nodarījis transportlīdzeklis, kura reģistrācija valsts vai pašvaldību transportlīdzekļu reģistrā uz laiku ir pārtraukta normatīvajos aktos par transportlīdzekļu reģistrāciju noteiktajā kārtībā, attiecīgi nepieciešams precizēt OCTA likuma 41.panta otro daļu (LTAB regresa tiesības), to papildinot ar jaunu punktu, kurā būtu noteikts, ka LTAB ir tiesības vērties regresā pret transportlīdzekļa, kura reģistrācija valsts vai pašvaldību transportlīdzekļu reģistrā uz laiku ir pārtraukta normatīvajos aktos par transportlīdzekļu reģistrāciju noteiktajā kārtībā, vadītāju vai pret ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieku vai — transportlīdzekļa līzinga gadījumā — transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādīto transportlīdzekļa turētāju, ja tas pieļāvis šāda transportlīdzekļa vadīšanu (lūdzu skatīt LTAB piedāvāto redakciju).

Papildināt OCTA likuma 41.panta otro daļu ar jaunu punktu šādā redakcijā:
"__) transportlīdzekļa vadītāju, ja viņš vadījis transportlīdzekli, kura reģistrācija valsts vai pašvaldību transportlīdzekļu reģistrā uz laiku ir pārtraukta normatīvajos aktos par transportlīdzekļu reģistrāciju noteiktajā kārtībā, vai pret ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieku vai — transportlīdzekļa līzinga gadījumā — transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādīto transportlīdzekļa turētāju, ja tas pieļāvis transportlīdzekļa vadīšanu šajā punktā minētajā gadījumā."

Uzturam spēkā iepriekš paustos iebildumus par nepieciešamību OCTA likuma 51.pantā veikt šādus grozījumus
 (lūdzu skatīt arī LTAB piedāvātās redakcijas):

1) nepieciešams izslēgt  likuma 51.panta trešās daļas 2.punktu, kur šobrīd noteikts, ka no GF tiek segta kompensācija apdrošinātājam par apdrošināšanas prēmijas maksājuma samazinājumu. 
 Iepriekš, pārrunājot jaunās OCTA direktīvas (ES) 2021/2118  prasības un to ieviešanu Latvijas OCTA likumā FM, LTAB un FKTK (LB) kopīgajās sanāksmēs, spriedām un nonācām pie kopīgiem secinājumiem, ka būtiski mainīsies jaunā GF finansēšanas kārtība saistībā ar GF uzlikto papildu atbildību (papildu finansiālo slogu) apdrošinātāja likvidācijas/maksātnespējas gadījumā pārrobežu gadījumos un ka OCTA atlaides  un ar to saistītās normas ir izslēdzamas, jo GF izveides mērķis ir CSNg cietušo personu interešu aizsardzība.

 Līdz ar to OCTA atlaides un ar to saistītās normas ir izslēdzamas un pārejas noteikumos jāparedz,  ka grozījumi stājas spēkā ar 2025.gada 1.janvāri.

2) OCTA likuma 51.panta devītajā daļā noteikts, ka GF izveidošanas, uzkrāšanas un administrēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Šī norma būtu precizējama, pasakot, ka arī atskaitījumu kārtību GF-ā nosaka MK.

Iepriekš, pārrunājot jaunās OCTA direktīvas (ES) 2021/2118  prasības un to ieviešanu Latvijas OCTA likumā FM, LTAB un FKTK (LB) kopīgajās sanāksmēs, spriedām un nonācām pie kopīgiem secinājumiem ka būtiski mainīsies jaunā GF finansēšanas kārtība saistībā ar GF uzlikto papildu atbildību AAS likvidācijas/maksātnespējas gadījumā pārrobežu gadījumos, jo par maksātnespējas/likvidācijas risku GF finansējumu var prasīt tikai no LV reģistrētajām AAS. Apsverams jautājums, vai grozījumi nav nepieciešami arī OCTA likuma 51.panta devītajā daļā, kas paredz MK izdot noteikumus. Izvērtējams, vai šeit nebūtu jāparedz, ka MK ir tiesības noteikt atskaitījumu GF kārtību.


 

Papildināt OCTA  likuma 51.panta grozījumus ar tekstu šādā redakcijā:

"izslēgt trešās daļas 2.punktu,

izteikt  devīto daļu šādā redakcijā:
“(9) Garantijas fonda izveidošanas, uzkrāšanas un administrēšanas kārtību, kā arī apdrošinātāju iemaksu apmēru nosaka Ministru kabinets. Garantijas fonda izveidošanas, uzkrāšanas un administrēšanas kārtības ievērošanu uzrauga Latvijas Banka.”."
 

Uzturam spēkā iepriekš pausto iebildumu par nepieciešamību  precizēt OCTA likuma 57.panta otro daļu, no tās izslēdzot 2.teikumu, kas nosaka, kā tiek aprēķināta parakstītā apdrošināšanas prēmija tajos gadījumos, kad tiek piemērotas OCTA likuma 14.pantā noteiktās OCTA atlaides. 
Iepriekš, pārrunājot jaunās OCTA direktīvas (ES) 2021/2118  prasības un to ieviešanu Latvijas OCTA likumā FM, LTAB un FKTK (LB) kopīgajās sanāksmēs, spriedām un nonācām pie kopīgiem secinājumiem, ka būtiski mainīsies Garantijas fonda jaunā finansēšanas kārtība saistībā ar Garantijas fondam uzlikto papildu atbildību (papildu finansiālo slogu) apdrošinātāja likvidācijas/maksātnespējas gadījumā pārrobežu gadījumos un ka OCTA atlaides  un ar to saistītās normas ir izslēdzamas, jo Garantijas fonda izveides mērķis ir CSNg cietušo personu interešu aizsardzība atbilstoši OCTA direktīvas 2009/103/EK prasībām. Līdz ar to OCTA atlaides un ar to saistītās normas ir izslēdzamas, un pārejas noteikumos jāparedz,  ka grozījumi stājas spēkā ar 2025.gada 1.janvāri.
 

-

Uzturam spēkā iepriekš pausto iebildumu par nepieciešamību  precizēt OCTA likuma 58.panta pirmo daļu, paskaidrojot, kas domāts ar OCTA likumā lietoto terminoloģiju "OCTA informācijas sistēma", paskaidrojot, ka tikai OCTA likuma izpratnē apdrošinātāju, LTAB, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras, Autotransporta direkcijas, Iekšlietu ministrijas un citu institūciju informācijas sistēmas un reģistri kopā tiek apzīmēti kā sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas informācijas sistēma, t.i., ka šī sistēma praksē neeksistē kā viena vienota informācijas sistēma, kurai  būtu nepieciešams noteikt vienotu sistēmas pārzini.  

Pēdējā FM un LTAB sanāksmē š.g. augustā, kas attiecās uz jau Saeimā iesniegtajiem OCTA likuma grozījumiem (Nr: 285/Lp14),  vienojāmies, ka visā likumā “OCTA informācijas sistēma” jāaizstāj ar vārdiem “OCTA darbība”, lai varētu teikt, ka datus nodot nevis OCTA informācijas sistēmai, bet gan - ka  nodod OCTA darbībai nepieciešamo informāciju.
Ja virzās šādi, tad jāgroza vairāki OCTA likuma panti, turklāt, ne visos pantos var lietot “OCTA darbībai nepieciešamos datus”, un tad jālieto “datus nodod LTAB”, kā arī grozījumi veicami OCTA likuma 58.panta trešajā daļā, kas paredz deleģējumu MK izdot MK not. Ja groza deleģējuma normu, tad par jaunu jāizdod paši noteikumi, t.i., MK not. 801 par OCTA informācijas sistēmu vietā jāizdod jauni noteikumi.
Iespējams,  OCTA likuma 58.panta pirmā daļa jāsaprecizē tā, lai termins “OCTA informācijas sistēma” paliek, bet lai  būtu saprotams, ka šāda sistēma ir tikai sistēma nosaukuma (labākas uztveramības) pēc OCTA likuma izpratnē. Piedāvājam OCTA likuma 58.panta pirmā daļā iekļaut nelielu papildinājumu "šā likuma izpratnē kopā tiek apzīmēti kā", kā arī izslēgt paskaidrojumu "strukturētu informācijas tehnoloģiju un datubāzu kopumu" (lūdzu skatīt LTAB piedāvāto redakciju).  Šādi rīkojoties, OCTA likumā var lietot gan "OCTA informācijas sistēma" (kā līdz šim), gan arī citās vietās - "OCTA darbībai nepieciešamie dati."
 

Izteikt OCTA likuma 58.panta pirmo daļu šādā redakcijā:
“(1) Apdrošinātāju, Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras, Autotransporta direkcijas, Iekšlietu ministrijas un citu institūciju informācijas sistēmas un reģistri šā likuma izpratnē kopā tiek apzīmēti kā sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas informācijas sistēma  (turpmāk — informācijas sistēma).”"
 

Uzturam spēkā iepriekš paustos iebildumus attiecībā uz nepieciešamību precizēt pārejas noteikumus (lūdzu skatīt LTAB piedāvātās redakcijas).

Papildināt pārejas noteikumus ar 27., 28., 29., 30, 31. un 32.punktu šādā redakcijā:
“27. Šā likuma 1. panta pirmās daļas 8.¹ punkts, grozījumi 13. panta pirmajā daļā, 13. panta 1.¹ daļa un grozījumi 50. panta pirmās daļas 1. punktā  stājas spēkā 2024. gada 23. aprīlī.
28. Grozījumi šā likuma 1.panta pirmās daļas 12.punktā attiecībā uz punkta papildināšanu ar “c” apakšpunktu stājas spēkā 2024.gada 1.jūlijā.
29. Grozījumi  šā likuma 4.¹ pantā attiecībā uz pirmās un otrās daļas izslēgšanu un trešās daļas precizēšanu, 7.panta pirmajā daļā, 8.panta pirmās un trešās daļas izslēgšanu un 9.panta ceturtās daļas 1.teikuma precizēšanu stājas spēkā 2024.gada 1.julijā.
30. Grozījumi šā likuma 9.² pantā stājas spēkā 2024. gada 1. aprīlī un piemērojami apdrošināšanas līgumiem, kas noslēgti, sākot ar 2024. gada 1. aprīli.
31. Grozījumi šā likuma 12.pantā attiecībā uz panta papildināšanu ar trešo daļu, 50.panta pirmajā daļā attiecībā uz daļas papildināšanu ar 7.punktu  un otrajā daļā ar  atsauci uz  pirmās daļas 7.punktu un 50.² pants stājas spēkā 2025.gada 1.janvārī.
32. Grozījumi šā likuma 14.pantā attiecībā uz otrās, otrās prim, trešās un ceturtās daļas izslēgšanu, grozījumi šā likuma 51.pantā attiecībā uz trešās daļas 2.punkta izslēgšanu un grozījumi 57.pantā attiecībā uz otrās daļas 2.teikuma izslēgšanu stājas spēkā 2025.gada 1.janvārī.”