Atzinums

Desmit mēneši ir pārāk īss laiks, lai paspētu izstrādāt apakšstacijas būvniecības projektu. Minimālais termiņš šobrīd pēc VEA novērojumiem ir 12 mēneši. Neprognozējam, ka pie esošās milzīgās intereses par AER projketu attīstīšanu un piteikto projektu skaita termiņš varētu saīsināties.

Atļaujas turētājs desmit mēnešu laikā pēc šo noteikumu 6. punktā minētā lēmuma spēkā stāšanās dienas noslēdz vienošanos ar sistēmas operatoru un par to rakstveidā informē ministriju, iesniedzot apliecinājumu (4. pielikums). Ministrija pārbauda iesniegtos dokumentus norādītās informācijas patiesumu.

Atļaujas termiņa pagarinājuma tiesībām nav jābūt absolūtām. Jēgpilns pagarinājums ir iespējams un nepieciešams situācijās, kad komersants ir veicis būtisku un pārbaudāmu darbību apjomu, lai panāktu jaudu uzstādīšanu. Pārējos gadījumos tā ir “tukšas” ieceres derīguma termiņa mākslīga pagarināšana, maldinot gan nozares plānotājus, gan uzraugus. Kā saprātīgs priekšnosacījums iespējamajam pagarinājumam ir uzskatāma atzīme būvatļaujā par projektēšanas nosacījumu izpildi. Šādos apstākļos ir pamatoti pieņemt, ka komersants ir sekmīgi veicis projekta sagatavošanas un projektēšanas fāzi, ir gatavs organizēt būvniecībai nepieciešamā finansējuma saņemšanu un uzsākt būvniecību.

 

Pirms atļaujas derīguma termiņa beigām iesniedzējs ir tiesīgs lūgt pagarināt šo termiņu, ja tas iesniedz ar atļauja norādīto jaudu ieviešanu un tam nepieciešamā pieslēguma saistīto inženierbūvju būvatļaujas ar atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi, ar pamatojumu termiņa pagarināšanas nepieciešamībai. Ministrija ir tiesīga pagarināt atļaujas derīguma termiņu ne vairāk kā par atļaujas derīguma termiņa laiku. Par pieņemto lēmumu ministrija informē sistēmas operatoru, kura sistēmai elektrostaciju plānots pieslēgt.

APL 33. pants samērā šauri nosaka situācijas, kādās iespējama administratīvā procesa dalībnieku maiņa:

33.pants. Administratīvā procesa dalībnieku procesuālo tiesību pārņemšana
(1) Ja kāds no administratīvā procesa dalībniekiem lietā izstājas (fiziskās personas nāve, juridiskās personas izbeigšanās u.c.), iestāde vai tiesa var aizstāt šo administratīvā procesa dalībnieku ar viņa tiesību pārņēmēju.

Šādas situācijas ir ierobežotas ar apstākļiem, kas nav atkarīgi no paša dalībnieka gribas. EM piedāvātā redakcija tieši atvieglo negodprātīgiem atļauju saņēmējiem realizēt pašas EM identificēto risku. Ņemot vērā atļauju un arī uz to pamata izsniegto sistēmas operatoru tehnisko noteikumu lielo skaitu, kas šobrīd ierobežo pieeju sistēmas operatoru tīkliem citiem attīstītājiem, iespēja pārreģistrēt atļauju uz jebkādas citas slēptas vienošanās pamata nav pieļaujama. Ja uzsāktā projekta realizāciju tā sākotnējais pieteicējs nerealizē, taču vienlaikus to vēlas darīt cits komersants, pirmajam ir paredzēta iespēja atteikties no atļaujas, bet otrajam ir iespēja iesniegt noteikumos paredzētos noteikumus no sava vārda un to atbilstības gadījumā saņemt jaunu atļauju. Vienlaikus APL 33. panta tvērums jau šobrīd ļauj EM veikt atļauju pārreģistrāciju šauri specifiskos gadījumos.

Attīstītājiem, veidojot uzņēmuma struktūru, jābūt skaidrai vīzijai par attīstāmo projektu nākotni. EM, paredzot atļauju pārreģistrēšanu, atbalsta sliktas plānošanas praksi un negodīgu komercpraksi.


 

Svītrot noteikumu 20. punktu

Ministru kabineta 2020. gada 4. februāra rīkojums Nr. 39 "Par pakalpojumu vides pilnveides plānu 2020.–2023. gadam" paredz, vienreizes principu, kas nozīmē, ka iedzīvotāji un uzņēmēji valsts iestādēm datus par sevi sniedz vienreiz. Savukārt iestāde, kas sniedz pakalpojumus, no iedzīvotājiem vai uzņēmējiem pieņem tādu informāciju, kas par šo personu jau ir pieejama citai iestādei, šo informāciju izgūstot no attiecīgās iestādes informācijas sistēmas, izmantojot vienotos informācijas apmaiņas rīkus.

Balstoties uz iepriekš minēto VEA aicina EM pilneveidot procesu, nosakot, ka vēja enerģijas projektu attīstītājiem nepieciešams iesniegt iesniegumu, norādot tikai vēlamo pieslēguma jaudu (MW), kā arī juridisko informāciju par pieteicēju un IVN tehnsiko noteikumu vai akcepta lēmuma numuru. Šādā veidā nebūtu nepieciešams atkārtoti iesniegt informāciju, ko valsts institūcijas jau vienreiz ir apstiprinājušas IVN, t.i., gan vēja elektrostaciju izvietojumu, to skaitu un jaudu, gan zemes vienības, uz kurām tās ir paredzēts izvietot. Ņemot vērā, IVN procesā infomācija jau vienreiz ir izvērtēta un apstiprināta, kā arī neppieciešamās izmaiņas projektos tiek veiktas IVN ietvarā un attiecīgi skaņotas ar Vides pārraudzības valsts biroju, EM nav nepieciešams šo darbu veikt dubultā, kā arī tas samazina administratīvo slogu attīstītājam. Atsaucoties uz IVN (arī EM izdotajā atļaujā), vienmēr būtu pieejama aktuālā informācija, gan par izvietojumiem, kadastriem, vēja elektrostacijām, u.c, jo tieši IVN ir dokuments, uz kā pamata arī tiek veikts parka projekts.
 

-