Atzinums

LDDK izskatot noteikumu projektu, secina, ka tas neparedz un nerisina jautājumu par to, kā viena noteikta speciālā regulatīvā vide (smilškaste) var tikt padarīta pieejama citiem komersantiem, kuriem arī būtu interese par testēšanu konkrētajā speciālajā regulatīvajā vidē.
Šādu iespēju būtu jāparedz (jāregulē), lai paātrinātu un atvieglotu produktu, tehnoloģiju un pakalpojumu testēšanu Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likuma 3.pantā noteikto prioritāro virzienu ietvarā.
Jāņem vērā, ka jo īpaši tad, ja regulatīvā vide tiek noteikta specifiskā teritorijā, kas nav replicējama citur un ir unikāla, būtu netālredzīgi aprobežot un faktiski piešķirt ekskluzīvas tiesības tikai vienam komersantam izmantot pilotteritoriju. Tas nebūtu vērtējams kā saderīgs risinājums ar Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likuma mērķi - palielināt uz eksportu orientētas investīcijas un radīt vidi inovatīvu produktu, tehnoloģiju un pakalpojumu testēšanai un pārbaudīšanai, tādējādi veicinot tautsaimniecības attīstību.

-

LDDK secina, ka Noteikumu projekts nerisina pilotteritoriju dublēšanu. Lai nodrošinātu pilotteritoriju dublēšanās novēršanu un efektīvu resursu izmantošanu, nepieciešams papildināt noteikumu projektu ar jaunu punktu vai punktiem, kas nosaka, ka Aģentūra informē pretendentus par jau eksistējošām pilotteritorijām, kurās tiek testētas līdzīgas tehnoloģijas un par iespējām piedalīties pilotteritoriju satvarā.

 

-

Noteikumu projekta 3.4.apakšpunkts paredz, ka speciālās regulatīvās vides izveidei un īstenošanai var pieteikties Latvijā reģistrēts komersants, reģistrētas ārvalsts komersanta vai dalībvalsts kapitālsabiedrības filiāle Komerclikuma izpratnē, tai skaitā arī publisku personu kapitālsabiedrība (turpmāk – komersants), kas atbilst šādiem kritērijiem: “3.4.ir vienošanās ar apdrošināšanas sabiedrību par tās gatavību apdrošināt ar speciālās regulatīvās vides īstenošanu saistītos riskus, ja tādi tiek radīti, tostarp, trešajām personām;”.
LDDK vērš uzmanību, ka apdrošināšanas sabiedrības ir gatavas piedāvāt apdrošināšanas pakalpojumu gadījumos, kad ir pieejami attiecināmi nozares dati (kas inovatīvu produktu, tehnoloģiju vai pakalpojumu gadījumā var nebūt). Ja šādi dati nav, tad sabiedrības atsakās sniegt apdrošināšanas pakalpojumu, kas komersantam padara kritērija izpildi neiespējamu. Tā kā mērķis šādam kritērijam ir nodrošināt ar speciālās regulatīvās vides īstenošanu saistītos riskus (un to radītos zaudējumus vai kaitējumu), jābūt iespējai arī pašam komersantam apliecināt gatavību segt ar riska iestāšanos saistītos zaudējumus, dokumentāri apliecinot, ka tā rīcībā ir pieejami pietiekami finanšu resursi, kas zaudējumu gadījumā tiks novirzīti to segšanai.

 

Aicinām precizēt kritēriju šādi:
“3.4.ir vienošanās ar apdrošināšanas sabiedrību par tās gatavību apdrošināt ar speciālās regulatīvās vides īstenošanu saistītos riskus, ja tādi tiek radīti, tostarp, trešajām personām, vai arī komersanta rīcībā ir pietiekami finanšu resursi ar risku saistīto zaudējumu segšanai un to apliecina attiecīgs finansējuma pieejamību pamatojošs dokuments;”.
 

Ņemot vērā, ka ne vienmēr speciālās regulatīvās vides izveide un īstenošana būs saistīta ar fizisku telpu vai teritoriju, kura tiks ierobežota plašākai sabiedrībai, būs projekti, kuros pēc būtības nav vajadzīga sabiedrības informēšana vai iesaiste. Paredzēt, ka neatkarīgi no speciālās regulatīvās vides formas un atrašanās dabā (fiziska vieta vai digitāla vieta) ir jābūt sabiedrības informēšanas vai iesaistes aprakstam (un nevis vērtējumam, vai šāds apraksts ir nepieciešams), ir formāla pieeja sasniedzamajam kritērija mērķim – informēt sabiedrības daļu, kuru tieši ietekmēs testa vides izveide. Tas minēts arī Anotācijā un juridiskās skaidrības labad būtu ietverams arī noteikumu projekta tekstā.

 

Aicinām kritēriju precizēt šādi:
“3.5. Ja attiecināms, ir izstrādāts sabiedrības informēšanas vai iesaistes apraksts,”.
 

Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likuma, uz kura pamata tiek izdoti šie noteikumi, mērķis ir palielināt uz eksportu orientētas investīcijas un radīt vidi inovatīvu produktu, tehnoloģiju un pakalpojumu testēšanai un pārbaudīšanai, tādējādi veicinot tautsaimniecības attīstību. Šī mērķa sasniegšanu ievērojami ierobežos kritērijs, kas paredz autortiesību vai rūpnieciskā īpašuma tiesību piederību Latvijā reģistrētam komersantam 3 apsvērumu dēļ:
1)        gana bieži rūpnieciskā īpašuma tiesību reģistrācija tiek uzsākta īsi pirms testēšanas vai testēšanas laikā, un process var aizņemt vairākus mēnešus, tādejādi pirms testēšanas nav iespējams uzrādīt autortiesību vai rūpnieciskā īpašuma tiesību pastāvēšanu (nav reģistrācijas fakta), tādejādi kritēriju nav iespējams izpildīt;
2)        nereti inovatīvi produkti un pakalpojumi tiek veidoti ar komponentēm, kurām ir reģistrētas rūpnieciskā īpašuma tiesības, tādejādi situācijā, kurā risinājums, kas nav vēl reģistrēts, jo tiek vēl testēts, tiek veidots ar reģistrētu īpašumtiesību komponenti, šādā risinājumā kritēriju nav iespējams izpildīt, jo reģistrētas (tātad – konstatējamas) rūpnieciskā īpašuma tiesības 100% apmērā piederēs izmantotās komponentes ražotājam, kas visdrīzāk nebūs Latvijā reģistrēts komersants.
3)        Rūpnieciskā īpašuma tiesības, tāpat kā autortiesības var nodot un pārdot, un šāda kritērija iekļaušana nepasargā no tā, ka nākotnē smilškastes galaprodukts var tikt nodots tāda komersanta rīcībā, kurš nav Latvijā reģistrēts.
Jo elastīgāki būs kritēriji attiecībā uz smilškastes izveidošanu, jo lielāks potenciālais ieguvums būs likuma mērķa sasniegšanā. 

 

Ņemot vērā minēto, aicinām kritēriju izslēgt vai kritēriju izteikt šādi:
“vismaz 50 % no speciālās regulatīvās vides ietvaros testēto inovatīvu produktu, tehnoloģiju vai pakalpojumu radītajām autortiesībām vai rūpnieciskā īpašuma tiesībām pieder Latvijā reģistrētam komersantam vai Latvijā reģistrēts komersants plāno vai uzsācis autortiesību vai rūpnieciskā īpašuma tiesību reģistrāciju. Kritērijs nav attiecināms uz testēto inovatīvu produktu, tehnoloģiju vai pakalpojumu izmantotajām komponentēm.”.

Šis apakšpunkts paredz 5.punkta iesniedzamā pieteikumā norādāmo informāciju saskaņā ar 3.punktā noteiktajiem kritērijiem. Lūgums precizēt punktus atbilstoši augstāk minētajiem apsvērumiem attiecībā uz 3.4., 3.5., 3.7.apakšpunktiem.

Precizēt redakciju  atbilstoši augstāk minētajiem apsvērumiem attiecībā uz 3.4., 3.5., 3.7.apakšpunktiem.

Speciālās regulatīvās vides īstenošanai saistošais normatīvais akts ir Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likums. Ja apakšpunkta mērķis ir identificēt tos normatīvos aktus, kas šobrīd ierobežo inovatīvā produkta, tehnoloģijas un pakalpojuma izstrādi un laišanu tirgū, tad apakšpunktu nepieciešams precizēt, jo šobrīd tas veido atsauci uz saistošajiem normatīvajiem aktiem, kas regulē speciālās vides īstenošanu.
 

Priekšlikums apakšpunktu formulēt šādi:
“identificēti nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos, kas ierobežo speciālajā regulatīvajā vidē pieteiktā inovatīvā produkta, tehnoloģijas pakalpojuma testēšanu un komercializāciju”.

Šis apakšpunkts paredz komersantam iesniegt apliecinājumu, ka “komersants atbilst šo noteikumu 4. punktā noteiktajiem kritērijiem.”.
LDDK nav saprotams -vai tiešām domāts iesniegt apliecinājumu atbilstībai vai tomēr tas ir pienākums komersantam iesniegt apliecinājumu, ka komersants neatbilst izslēgšanas kritērijiem. Lūgums precizēt.

 

Precizēt redakciju.

LDDK vērš uzmanību, ka Noteikumu projekta 7., 8. un 9.punkti ir juridiski neskaidri attiecībā uz to, kāda ir Aģentūras kompetence, proti, ko Aģentūra dara (izvērtē, pārbauda, pārsūta, uzdod iesniegt papildu informāciju) un kādā termiņā. Attiecībā uz atsauci uz 4.punkta neatbilstību, aicinām to izslēgt, jo 6.2.apakšpunkts (kas ir daļa no 6.punkta) paredz iesniegt apliecinājumu, ka komersants atbilst šo noteikumu 4. punktā noteiktajiem kritērijiem, un to Aģentūra pārbauda (tas gan nav noteikumu projektā skaidri pateikts).  
 

Aicinām juridiskās skaidrības labad organizēt noteikumu projekta punktus šādi:
“7.Aģentūra piecu darba dienu laikā pēc šo noteikumu 5.punktā minētā pieteikuma saņemšanas izvērtē, vai komersants sniedzis šo noteikumu 6.punktā noteikto informāciju un veic iesniegtās informācijas pārbaudi.  
8. Ja Aģentūra 7.punktā noteiktajā termiņā konstatē, ka komersants ir izpildījis šo noteikumu 6.punktā noteiktās prasības, Aģentūra pārsūta pieteikumu par speciālās regulatīvās vides īstenošanas jomu atbildīgajai nozares ministrijai (turpmāk – nozares ministrija).
9. Ja Aģentūra 7.punktā noteiktajā termiņā konstatē, ka komersants nav izpildījis šo noteikumu 6.punktā noteiktās prasības, Aģentūra nosaka termiņu papildu informācijas vai dokumentu iesniegšanai, kas nevar būt īsāks par piecām darbdienām.
9prim. Ja komersants nevar izpildīt šo noteikumu 6.punktā noteiktās prasības, Aģentūra rakstiski informē pieteikuma iesniedzēju, ka pieteikums netiek pārsūtīts nozares ministrijai

Skat iebilduumu pie 7.punkta.

-

Skat iebilduumu pie 7.punkta.

-

LDDK vērš uzmanību, ka Noteikumu 10.punktā minēts, ka “Nozares ministrija, viena mēneša laikā pēc pieteikuma saņemšanas no Aģentūras, izvērtējot komersanta pieteikuma atbilstību šo noteikumu 3. punktam, ne ilgāk kā trīs mēnešu laikā izstrādā tiesību aktu projektu vai informatīvo ziņojumu, kas nepieciešams speciālās regulatīvās vides īstenošanai, un steidzamības kārtībā virza tos izskatīšanai Ministru kabinetā lēmuma pieņemšanai par speciālās regulatīvās vides izveidi.”, savukārt 11.punktā minēts, ka “Ja komersanta speciālās regulatīvās vides pieteikums neatbilst šo noteikumu 3. punktam, nozares ministrija informē pieteikuma iesniedzēju un Aģentūru, ka pieteikums par speciālās regulatīvās vides izveidi netiks virzīts izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.”.

Lūgums precizēt noteikumu projektā, kas tiek virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā – tiesību aktu projekts vai informatīvais ziņojums, vai komersanta pieteikums, vai viss kopā.

 

Precizēt redakciju.

Noteikumu projekta 10.punkts nosaka, ka “Nozares ministrija, viena mēneša laikā pēc pieteikuma saņemšanas no Aģentūras, izvērtējot komersanta pieteikuma atbilstību šo noteikumu 3. punktam, ne ilgāk kā trīs mēnešu laikā izstrādā tiesību aktu projektu vai informatīvo ziņojumu, kas nepieciešams speciālās regulatīvās vides īstenošanai, un steidzamības kārtībā virza tos izskatīšanai Ministru kabinetā lēmuma pieņemšanai par speciālās regulatīvās vides izveidi.”.
1) Lai veicinātu raitāku tiesību akta projekta vai informatīvā ziņojuma izstrādi, kā arī nodrošinātu atbilstošu, aktuālu virzāmo dokumentu saturu,  aicinām noteikt, ka nozares ministrija konsultējas ar Aģentūru un pieteikuma iesniedzēju. Šāda sadarbība (jautājumu uzdošana) pieminēta arī noteikumu projekta anotācijā, bet aicinām to nostiprināt arī noteikumu tekstā.

 

Aicinām 10.punktu papildināt punktu ar šādu teikumu:  
“Nozares ministrija, ievērojot noteikto tiesību akta projekta vai informatīvā ziņojuma izstrādes termiņu, iesaista un konsultējas ar Aģentūru un pieteikuma iesniedzēju.”
2) Secinām, ka iztrūkst termiņš, kādā nozares ministrijai jāiesniedz tiesību aktu projekts vai informatīvais ziņojums Ministru kabinetā, jo atsauce uz steidzamības kārtību ir attiecināma uz izskatīšanu, nevis iesniegšanu. Lūgums precizēt termiņu, kādā ministrijai pēc tiesību aktu projekta vai informatīvā ziņojuma izstrādes (kas jāizstrādā trīs mēnešu laikā) ir jāiesniedz projekts/ziņojums Ministru kabinetā.
 

Kontekstā ar noteikumu projekta 10.un 11.punktu lūgums 12.punkta ievaddaļā precizēt, kas tiek iesniegts Ministru kabinetā: 1) tiesību akta projekts; 2) informatīvais ziņojums (kas nav tiesību akta projekts) vai 3) komersanta pieteikums.

 

-

Noteikumu projekta 12.2.apakšpunkts paredz, ka nozares ministrija atbilstoši šo noteikumu 10. punktam tiesību akta projektā par speciālās regulatīvās vides īstenošanu ietver: “speciālās regulatīvās vides īstenošanas uzraudzības kārtību;”.
Ņemot vērā, ka Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likuma 5.panta otrā daļa paredz, ka “Ministru kabinets pieņem lēmumu par speciālās regulatīvās vides izveidi un par to atbildīgo uzraudzības iestādi.”, būtu apsverams 12.2.apakšpunktu precizēt. 

 

Piedāvājam precizēt šādi:
“speciālās regulatīvās vides īstenošanas uzraudzības kārtību, tostarp par to atbildīgo uzraudzības iestādi;”.