Atzinums

Atbilstoši likumprojekta "Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā” šā likuma 78. panta otrā un trešā daļa tiek izteikta šādā redakcijā:
"(2) Sabiedrībā izveido padomi, ja iepriekšējā pārskata gadā sabiedrības rādītāji atbilst Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktajiem lielas sabiedrības kritērijiem.
(3) Sabiedrībā var izveidot padomi, ja iepriekšējā pārskata gadā sabiedrības rādītāji atbilst Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktajiem vidējas sabiedrības kritērijiem."
Saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 5. panta piektajā daļā noteikto, liela sabiedrība ir tāda sabiedrība, kura bilances datumā pārsniedz vismaz divas no trim šā panta ceturtajā daļā minēto kritēriju robežvērtībām.
Proti, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 5. panta ceturtajā daļā noteikts, ka  vidēja sabiedrība ir tāda sabiedrība, kura nav maza sabiedrība un kura bilances datumā nepārsniedz vismaz divas no trim šajā daļā minēto kritēriju robežvērtībām:
1) bilances kopsumma — 20 000 000 euro;
2) neto apgrozījums — 40 000 000 euro;
3) vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 250.
Šā brīža redakcijā Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma (turpmāk – Likums) 78. panta otrā daļa noteic gadījumus, kad kapitālsabiedrībā (turpmāk arī – sabiedrība) ir izveidojama padome, t.i., ja neto apgrozījums ir lielāks par 21 miljonu euro un bilances kopsumma ir lielāka par četriem miljoniem euro. 
Šie sabiedrības padomes izveides kritēriji līdz šim nav tikuši pārskatīti kopš Likumu pieņēma Saeima 2014. gada 16. oktobrī. 
 Kopš 2014. gada ir notikušas straujas izmaiņas ekonomikā un ģeopolitiskajos procesos Latvijā un pasaulē, kas ir būtiski ietekmējušas visas izmaksu grupas, tai skaitā energoresursus, ēdināšanu, atlīdzību, medikamentus utt. Vienlaikus kopš 2020. gada būtiski arī palielinājies kapitālieguldījumu apjoms veselības nozarē.
 Veselības aprūpes nozares kapitālsabiedrībām pamatlīdzekļi veido būtisku daļu no aktīviem, kas skaidrojams ar specializēto iekārtu lielu iegādes vērtību to specifikas un sarežģītības dēļ. Apjomīgi ir arī kapitālieguldījumi būvniecībā.   
 Tāpat, neskatoties uz to, ka finansējums valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem katru gadu pieaug, kas ietekmē arī ārstniecības iestāžu finanšu rezultātus, tomēr  Veselības ministrijas kapitālsabiedrību finanšu rādītāju salīdzinoši augstais sniegums laika periodā no 2020.gada tieši saistīts ar papildus valsts budžeta finanšu līdzekļu  saņemšanu Covid-19 infekcijas apkarošanas pasākumu nodrošināšanai. 
 No iepriekš minētā izriet, ka Veselības ministrijas kapitālsabiedrībām Likumā noteikto neto apgrozījuma un bilances kopsummas rādītāju pārsniegšana tieši nenorāda par kapitālsabiedrību komerciālo attīstību ekonomiskā izpratnē, jo attiecīgās kapitālsabiedrības ir nekomerciāli orientētas. Kapitālsabiedrību aktīvu un neto apgrozījuma pieaugums skaidrojams galvenokārt ar ekonomikas izaugsmi Latvijā un pasaulē. 
 Savukārt likumdevēja griba, nosakot konkrētu neto apgrozījuma un bilances kopsummas rādītāja slieksni, ir vērsta uz uzņēmuma saimnieciskās darbības apmēra pieaugumu nevis ekonomiskajiem procesiem pasaulē. 
 Lai arī šobrīd piedāvātā Likuma 78. panta otrās un trešās daļas redakcija paredz būtiski palielinātas kritēriju robežvērtības bilances kopsummai un neto apgrozījumam, proti:
1) bilances kopsumma — 20 000 000 euro;
2) neto apgrozījums — 40 000 000 euro,
joprojām  vairākās kapitālsabiedrībās, kas ir monoprofila specializētās slimnīcas, kurās Veselības ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, bilances kopsumma, kā arī vidējais darbinieku skaits pārskata gadā pārsniedz  Likuma 78. panta jaunajā redakcijā noteiktos robežsliekšņus un līdz ar to Veselības ministrijai ir pienākums tajās izveidot padomi.
Vienlaikus jāuzsver, ka Likuma vēsturiskā redakcija neparedzēja obligātu padomju izveidošanu, ja sabiedrības rādītāji pārsniedz Likumā noteikto robežu attiecībā par neto apgrozījumu, bilances kopsummu un vidējo darbinieku skaitu atšķirībā no šobrīd spēkā esošās un jaunās Likuma redakcijas, kurā padomes izveidošana pēc attiecīgo rādītāju sasniegšanas ir noteikts kā obligāts pienākums, tādējādi liedzot kapitāla daļu turētājam izlemt par padomes institūta nepieciešamību konkrētas kapitālsabiedrības pārvaldībā.   
 Priekšlikums Likuma 78. panta otro daļu izteikt šādā redakcijā:
Sabiedrībā var izveidot padomi, ja iepriekšējā pārskata gadā sabiedrības rādītāji atbilst Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktajiem lielas vai vidējas sabiedrības kritērijiem.
Likuma 78.panta trešo daļu svītrot.
 

-