Atzinums

Tieslietu ministrija ir izvērtējusi Klimata un enerģētikas ministrijas sagatavoto Ministru kabineta rīkojuma projektu "Par atteikumu akceptēt paredzēto darbību "Vēja elektrostaciju parka "K2 Ventum" būvniecība Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un elektropārvades pieslēguma izveide Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un Kuldīgas novada Alsungas pagastā"" (turpmāk – Projekts) un tam pievienoto anotāciju.
Vispirms vēršam uzmanību, ka atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 606 "Ministru kabineta kārtības rullis" 50. punktam atbildīgā ministrija nodrošina:
1) izstrādātajos projektos un ar tiem saistītajā informācijā (TA lietā) minēto faktu un datu, kā arī izvērtējuma patiesumu un aktualitāti;
2) izstrādātā projekta un ar to saistīto dokumentu izvērtējumu atbilstoši Informācijas atklātības likuma un citu informācijas pieejamību regulējošo normatīvo aktu prasībām. Ja dokumentiem nosaka ierobežotas pieejamības statusu, tos noformē, izmantojot statusam atbilstošus apzīmējumus. Valsts kanceleja pēc savas iniciatīvas pieejamības statusu iesniegtajai informācijai negroza;
3) izstrādāto projektu atbilstību tāda paša līmeņa un augstāka juridiskā spēka tiesību normām, kā arī Latvijas starptautiskajām saistībām;
4) izstrādāto projektu atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām projektu sagatavošanas prasībām;
5) dokumentiem piešķirtā lietojuma ierobežojuma statusa aktualitātes izvērtēšanu, minētā statusa atcelšanu, maiņu vai termiņa pagarināšanu TAP portālā.
Savukārt minēto noteikumu 60. punkts noteic, ka atzinumā ministrija vai cita institūcija atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei izsaka iebildumus, tos attiecīgi pamatojot, un, ja nepieciešams, piedāvā ieteicamo redakciju (..).
Tādējādi Tieslietu ministrijas pienākums ir sniegt atzinumu par tiesību akta projektu atbilstoši Tieslietu ministrijai normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei. Tieslietu ministrijas funkcijas, uzdevumus un kompetenci nosaka Ministru kabineta 2017. gada 16. augusta noteikumi Nr. 474 "Tieslietu ministrijas nolikums". Atbilstoši šo noteikumu 1. un 4. punktam Tieslietu ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde tieslietu (tiesību sistēmas politikas (valststiesību, administratīvo tiesību, civiltiesību, komerctiesību, krimināltiesību un reliģisko tiesību jomā, kā arī procesuālo tiesību jomā), tiesu sistēmas un tiesu administrēšanas) nozarēs, kā arī citās šajos noteikumos minētajās valsts politikas jomās.
Tieslietu ministrija konstatē, ka Projekts ir administratīvais akts. Tādējādi Tieslietu ministrijas kompetencē ir izvērtēt tā atbilstību Administratīvā procesa likumam, proti, spēkā esošajām procesuālajām normām. Enerģētikas politika, tostarp tiesību aktu izstrāde un politikas īstenošanas nodrošināšana, ir Klimata un enerģētikas ministrijas kompetencē (skat. Ministru kabineta 2026. gada 26. maija noteikumu Nr. 285 "Klimata un enerģētikas ministrijas nolikums" 1. punktu, 5.1. un 5.2. apakšpunktu), tādēļ Tieslietu ministrija saturiski šo jautājumu nevērtē.
Ievērojot minēto, Tieslietu ministrija Projekta kontekstā vērš uzmanību uz šādiem riskiem:
[1] Projekta virzībā nav ievērots likuma regulējums par šādu lēmumu pieņemšanas termiņiem.
SIA "K2 Ventum" (turpmāk – Iesniedzēja) ar iesniegumu par paredzētās darbības akceptēšanu Klimata un enerģētikas ministrijā vērsās ar 2025. gada 31. oktobra iesniegumu. 
Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likuma (kas bija spēkā, kad Iesniedzēja ar minēto iesniegumu vērsās Klimata un enerģētikas ministrijā) 8. pants noteica - ja šā likuma 3. panta 1. vai 4. punktā paredzētajai darbībai ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums atbilstoši likumam "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" un ir saņemts Vides pārraudzības valsts biroja atzinums, Ministru kabinets 30 dienu laikā pieņem lēmumu par paredzētās darbības akceptēšanu vai atteikumu to akceptēt.
Ministru kabineta rīkojuma projekts šajā jautājumā pirmo reizi tika virzīts saskaņošanai Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā 2025. gada 22. decembrī un pirmo reizi skatīts Ministru kabineta sēdē 2026. gada 28. aprīlī. Jautājums par administratīvā akta izdošanas termiņa pagarināšanu netika virzīts.
Tādējādi ir pieļauti procesuāli pārkāpumi Projekta virzībā, kas norāda uz papildu riskiem tiesvedības stadijā, ja tāda būs.
[2] Virzot Projektu, nav atspoguļoti investīciju aizsardzības riski (kontekstā ar Iesniedzējas kapitāldaļu piederību un 1992. gada 22. decembrī parakstīto Latvijas Republikas valdības un Šveices Konfederācijas Federālās Padomes līgumu par ieguldījumu veicināšanu un to abpusēju aizsardzību), tiesiskās paļāvības aizsardzības principa riski, šī principa kolīzijas ar tiesiskuma principu riski, kas tieši tāpat, kā iepriekš minētajā punktā, norāda uz papildu riskiem tiesvedības stadijā, ja tāda būs.
[3] Projekta anotācijā kā vienīgais alternatīvais risinājums norādīts: "pieņemt lēmumu par paredzētās darbības akceptēšanu." Tas norāda uz risku, ka nav pietiekami vērtētas alternatīvas, kā rezultātā Projekts nav izstrādāts pilnvērtīgi un vispusīgi, un visi procesuālie aspekti līdz galam nav izvērtēti. Tā, piemēram, nav analizēts, vai pastāv kādi riski, ja par paredzētās darbības akceptēšanu kā kompetentā iestāde lemtu pašvaldība, ievērojot tās kompetenci gan ietekmes uz vidi novērtējuma procedūrā, gan būvniecības procesā. Nav arī argumentēts, kāpēc Projektā piedāvātā alternatīva ir labākā un pareizākā.
[4] Projekta anotācijā nav atspoguļota informācija par Projekta ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem.
[5] Administratīvā akta sastāvdaļas noteic Administratīvā procesa likuma 67. panta otrā daļa, proti, rakstveidā izdots administratīvais akts satur šādas sastāvdaļas:
1) iestādes nosaukums un adrese;
2) adresāts (fiziskajai personai — vārds, uzvārds, dzīvesvieta vai citas ziņas, kas palīdz identificēt personu; juridiskajai personai — nosaukums, adrese, reģistrācijas numurs);
3) ja administratīvā lieta ierosināta uz iesnieguma pamata, — iesniedzēja prasījums;
4) administratīvā procesa dalībnieku viedokļi un argumenti, ja tādi ir izteikti;
5) faktu konstatējums;
6) administratīvā akta pamatojums, it sevišķi ietverot lietderības apsvērumus (65. un 66.pants);
7) atsevišķs piemēroto tiesību normu uzskaitījums (norādot arī normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu);
8) adresātam uzliktais tiesiskais pienākums (noteikta rīcība vai noteiktas rīcības aizliegums) vai tam piešķirtās, apstiprinātās vai noraidītās tiesības;
9) norāde, kur un kādā termiņā šo administratīvo aktu var apstrīdēt vai pārsūdzēt.
Izvērtējot Projekta atbilstību minētajām administratīvā akta sastāvdaļām, Tieslietu ministrija konstatē, ka tas neatbilst Administratīvā procesa likuma 67. panta otrās daļas 4. un 6. punktam, tas ir, prasībai norādīt administratīvā procesa dalībnieku viedokļus un prasībai pēc atbilstoša pamatojuma.
[5.1] Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 62. panta pirmajai daļai, lemjot par tāda administratīvā akta izdošanu, kurš varētu būt nelabvēlīgs adresātam vai trešajai personai, iestāde noskaidro un izvērtē adresāta vai trešās personas viedokli un argumentus šajā lietā. Iestādei nav jāatspoguļo visi viedokļi, bet tikai tie, kam ir nozīme lietā. Ar viedokļu aprakstu nav pietiekami, ir jāsniedz arī iestādes vērtējums lietā būtiskajiem viedokļiem.
Šajā gadījumā Projekts ir nelabvēlīgs administratīvais akts attiecībā uz Iesniedzēju, tomēr Projektā vispār nav minēts, kāds ir Iesniedzējas viedoklis par lietas būtiskajiem apstākļiem. Vienlaikus Projekta 3. punktā ir norādīts, ka kopumā noteiktos laika periodos ir notikušas piecas sabiedriskās apspriešanas, vienlaikus nenorādot nevienu no argumentiem, kas šajās sabiedriskajās apspriešanās tikuši pausti un kāds ir iestādes vērtējums tiem.
Tādējādi Projekts neatspoguļo iesaistīto pušu viedokļu un attiecīgi arī izdevējas iestādes vērtējumu par tiem. Tieslietu ministrijas vērtējumā tas ir būtisks Projekta trūkums. Administratīvo procesa dalībnieku viedokļu izklāsts un izvērtējums nav aplūkojami kā formāla likuma prasība. Tie ļauj izvērtēt lietā dažādām iesaistītajām pusēm būtiskus jautājumus un nonākt pie konkrētajā situācijā atbilstošākā risinājuma, it īpaši, ja iestādei konkrētajā gadījumā ir piešķirta rīcības brīvība, kā tas ir Projekta gadījumā.
[5.2] Pamatojuma princips ir viens no tiesiskas valsts, labas pārvaldības un procesuālā taisnīguma pamatprincipiem. Ar pamatojumu plašākā nozīmē saprot faktisko un tiesisko apstākļu, kā arī lietderības apsvērumu norādi administratīvajā aktā. Par pamatojumu šaurākā nozīmē runā kā par lietderības apsvērumu izskaidrošanu. Pamatojumam jāietver atbildes uz būtiskākajiem dalībnieku izteiktajiem jautājumiem vai iebildumiem. Pamatojums kalpo arī pārvaldes paškontrolei, kā arī kontrolei, ko veic tiesa (Administratīvā procesa likuma komentāri. A un B daļa. Autoru kolektīvs Dr.iur. J. Briedes zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2013, 653. lpp.).
Tieslietu ministrija konstatē, ka projektā ir izklāstīti lietas faktiskie apstākļi, tomēr nav pievērsta uzmanība vairākiem būtiskiem apstākļiem, kā piemēram:
-  Projektā minēts, ka Ministru kabinets uzdevis veikt papildu sabiedrisko apspriešanu, tomēr atkārtotā sabiedriskā līdzdalība nav notikusi, Ministru kabineta rīcībā nav atkārtotās sabiedrības līdzdalības rezultātu un aktualizēta attiecīgās pašvaldības viedokļa.
Vēršam uzmanību, ka publiskajās tiesībās pastāv pamatprincips, ka atļauts ir tikai tas, kas ir noteikts ar tiesību normu. Projektā nav atspoguļots, vai prasība pēc šādas atkārtotas sabiedriskās apspriešanas ir pamatota ar tiesību normām un tādējādi nav vērtēts – vai šim apstāklim juridiski vispār ir nozīme lietā un vai tas ietekmē lēmuma pieņemšanu pēc būtības. Tieslietu ministrijas ieskatā tas ir nozīmīgs juridisks jautājums, kam būtu jābūt atspoguļotam Projektā;
- Projektā ir izvērsts apraksts par vairāku zvērinātu advokātu biroju sniegtajiem juridiskajiem atzinumiem par Aizsargjoslu likuma 36. panta pirmās daļas interpretāciju. Daļā no tiem norādīts, ka paredzētā darbība varētu būt pieļaujama, savukārt daļā – ka nevarētu būt pieļaujama. Projektā secināts, ka Ministru kabineta 2026. gada 28. aprīļa sēdē identificētais jautājums par paredzētās darbības īstenošanas pieļaujamību Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslā pēc papildu juridisko izvērtējumu saņemšanas nav vērtējams kā viennozīmīgi atrisināts.
Tieslietu ministrija iebilst pret šādu formulējumu. Tieslietu ministrijas ieskatā, ja jautājums ir strīdīgs, iestādei, tostarp Ministru kabinetam, izdodot administratīvo aktu, ir jāpamato, kāda tiesību normu interpretācija konkrētajā gadījumā ir piemērojama. Papildus vēršam uzmanību, ka Projektā vispār nav aplūkots jautājums, kurā iecerētās darbības attīstības posmā ir vērtējama iecerētās darbības atbilstība Aizsargjoslu likumam un kāds tam ir tiesiskais pamats;
- normatīvie akti (likums "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" un spēku jau zaudējušais Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likums) paredzētajai darbībai nosaka nosacījumus attiecībā uz vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu. Projektā nav minēts, kāds regulējums teritorijas plānošanas jomā attiecas uz konkrēto iecerēto darbību un vai tas ir ievērots;
- Projektā minēts, ka atbilstoši likuma "Par ietekmes uz vides novērtējumu" 22. panta otrajai daļai lēmumu par paredzētās darbības akceptēšanu vai neakceptēšanu pieņem, vispusīgi izvērtējot ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu, pašvaldības un sabiedrības viedokli un ievērojot kompetentās institūcijas atzinumu par ziņojumu. Projektā nav atspoguļota informācija par nevienu no minētajiem izvērtējumiem, kas ir lēmuma par paredzētās darbības akceptēšanu vai neakceptēšanu pamatā.
Visi minētie juridiskie apsvērumi ir būtiski, lai Ministru kabinets varētu pieņemt lēmumu, vai akceptēt paredzēto darbību vai neakceptēt to. Samērīguma princips jebkura administratīvā akta gadījumā prasa izvērtēt administratīvā akta adresāta tiesības un tiesiskās intereses, no vienas puses, un sabiedrības vai trešo personu tiesības un tiesiskās intereses, no otras puses.

-