Projekta ID
22-TA-1064Atzinuma sniedzējs
Latvijas Jaunatnes padome
Atzinums iesniegts
10.10.2022.
Saskaņošanas rezultāts
Saskaņots ar priekšlikumiem
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Pamatnostādņu projekts
Priekšlikums
1) aicinām papildināt “1. mērķis: Sekmēt bērnu un jauniešu drošību, attīstību, psiholoģisko un emocionālo labklājību” sadaļu par vardarbību ar atsauci uz Eiropas Padomes „Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” un iestrādāt uzdevumus konvencijas ratificēšanai Latvijā, kuras mērķis ir novērst un izskaust vardarbību pret sievietēm, kā arī novērst un izskaust vardarbību ģimenē;
2) sadaļā “1.mērķis: Sekmēt bērnu un jauniešu drošību, attīstību, psiholoģisko un emocionālo labklājību” minēts, ka “šobrīd Latvijā trūkst tādu politikas ieviešanas instrumentu, kas ļautu laikus identificēt riskus, ka bērns nākotnē varētu izdarīt kādu likumpārkāpumu”. Minētā teksta vietā aicinām piedāvāt citu formulējumu, kas neizskan kā apgalvojums, ka bērns visticamākais nākotnē varētu izdarīt noziegumu, bet gan vairāk vērst uz prevenciju, tādējādi novēršot, ka bērni un jaunieši nākotnē neizdara likumpārkāpumus;
sadaļā “2.2. Rīcības virziens: Bērnu un jauniešu ar invaliditāti, kā arī bērnu, kuriem nav noteikta paternitāte, sociālā iekļaušana un vienlīdzīgu iespēju stiprināšana” secināts, ka “ņemot vērā, ka nav pieejami detalizēti un visaptveroši statistikas dati par to, cik daudz jauniešu Latvijā saskaras ar katru no izslēgšanas faktoriem, nav iespējams noteikt šo jauniešu skaitu, un ir nepieciešams meklēt veidus, kā spēt identificēt jauniešus, kuriem būtu nepieciešams atbalsts.” Aicinām rosināt veikt pētījumu par minēto jautājumu, iekļaujot to pie veicamajiem uzdevumiem, tādējādi nodrošinot, ka tiek nodrošināti atbilstoši risinājumi un veidi, kā iedarboties uz minēto problemātiku;
3) aicinām sadaļas “3.3. Rīcības virziens: Darba tirgum un pastāvīgai dzīvei nepieciešamo prasmju un iemaņu apguves veicināšana” aprakstošo sadaļu papildināt ar jauniešu, kuri nav institūcijās, perspektīvu, jo ikviena jaunieša patstāvīgas dzīves uzsākšana ir būtiska. 4) Aicinām svītrot teksta daļu “Sasniedzot pilngadību, jaunieši nav apguvuši nepieciešamās prasmes un iemaņas, lai atrastu nodarbošanos, lai nopelnītu sev iztiku. Pusaudžiem pieejamās profesionālo iemaņu apguves iespējas izglītības sistēmas ietvaros un praktiskā darbā ir ierobežotas. Būtiski, ka daļā pašvaldību savulaik tikuši aizvērti jauniešu atbalsta centri, kur jauniešiem piemērotā atmosfērā būtu iespēja saturīgi pavadīt laiku un saņemt sev svarīgu informāciju”, jo šie teikumi neatbilst patiesībai. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2018. gadā jauniešu vecumā 18-24 nodarbinātības līmenis bija 47,8% un mācību dēļ darbu neveica 4 no 5 jauniešiem, līdz ar to apgalvot, ka jauniešiem nav prasmju, lai atrastu nodarbošanos nav objektīvi. Tāpat lūdzam dzēst apgalvojumu vai arī sniegt atsauci, kuri tieši jauniešu centri tika slēgti, jo šobrīd pēc Izglītības un zinātnes ministrijas datiem[1] 2019. gadā 87 pašvaldībās darbojās vismaz 1 jauniešu centrs;
[1] https://www.izm.gov.lv/lv/jaunums/pasvaldibu-aptauju-par-darbu-ar-jaunatni-2018-gada-un-2019-gada-salidzinajums?fbclid=IwAR1qRoLk36ftJxA_0esmzYfPpT80Lcl32cQbmG_vuOT89qroFVUzColHq-c
2) sadaļā “1.mērķis: Sekmēt bērnu un jauniešu drošību, attīstību, psiholoģisko un emocionālo labklājību” minēts, ka “šobrīd Latvijā trūkst tādu politikas ieviešanas instrumentu, kas ļautu laikus identificēt riskus, ka bērns nākotnē varētu izdarīt kādu likumpārkāpumu”. Minētā teksta vietā aicinām piedāvāt citu formulējumu, kas neizskan kā apgalvojums, ka bērns visticamākais nākotnē varētu izdarīt noziegumu, bet gan vairāk vērst uz prevenciju, tādējādi novēršot, ka bērni un jaunieši nākotnē neizdara likumpārkāpumus;
sadaļā “2.2. Rīcības virziens: Bērnu un jauniešu ar invaliditāti, kā arī bērnu, kuriem nav noteikta paternitāte, sociālā iekļaušana un vienlīdzīgu iespēju stiprināšana” secināts, ka “ņemot vērā, ka nav pieejami detalizēti un visaptveroši statistikas dati par to, cik daudz jauniešu Latvijā saskaras ar katru no izslēgšanas faktoriem, nav iespējams noteikt šo jauniešu skaitu, un ir nepieciešams meklēt veidus, kā spēt identificēt jauniešus, kuriem būtu nepieciešams atbalsts.” Aicinām rosināt veikt pētījumu par minēto jautājumu, iekļaujot to pie veicamajiem uzdevumiem, tādējādi nodrošinot, ka tiek nodrošināti atbilstoši risinājumi un veidi, kā iedarboties uz minēto problemātiku;
3) aicinām sadaļas “3.3. Rīcības virziens: Darba tirgum un pastāvīgai dzīvei nepieciešamo prasmju un iemaņu apguves veicināšana” aprakstošo sadaļu papildināt ar jauniešu, kuri nav institūcijās, perspektīvu, jo ikviena jaunieša patstāvīgas dzīves uzsākšana ir būtiska. 4) Aicinām svītrot teksta daļu “Sasniedzot pilngadību, jaunieši nav apguvuši nepieciešamās prasmes un iemaņas, lai atrastu nodarbošanos, lai nopelnītu sev iztiku. Pusaudžiem pieejamās profesionālo iemaņu apguves iespējas izglītības sistēmas ietvaros un praktiskā darbā ir ierobežotas. Būtiski, ka daļā pašvaldību savulaik tikuši aizvērti jauniešu atbalsta centri, kur jauniešiem piemērotā atmosfērā būtu iespēja saturīgi pavadīt laiku un saņemt sev svarīgu informāciju”, jo šie teikumi neatbilst patiesībai. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2018. gadā jauniešu vecumā 18-24 nodarbinātības līmenis bija 47,8% un mācību dēļ darbu neveica 4 no 5 jauniešiem, līdz ar to apgalvot, ka jauniešiem nav prasmju, lai atrastu nodarbošanos nav objektīvi. Tāpat lūdzam dzēst apgalvojumu vai arī sniegt atsauci, kuri tieši jauniešu centri tika slēgti, jo šobrīd pēc Izglītības un zinātnes ministrijas datiem[1] 2019. gadā 87 pašvaldībās darbojās vismaz 1 jauniešu centrs;
[1] https://www.izm.gov.lv/lv/jaunums/pasvaldibu-aptauju-par-darbu-ar-jaunatni-2018-gada-un-2019-gada-salidzinajums?fbclid=IwAR1qRoLk36ftJxA_0esmzYfPpT80Lcl32cQbmG_vuOT89qroFVUzColHq-c
Piedāvātā redakcija
1) aicinām papildināt “1. mērķis: Sekmēt bērnu un jauniešu drošību, attīstību, psiholoģisko un emocionālo labklājību” sadaļu par vardarbību ar atsauci uz Eiropas Padomes „Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” un iestrādāt uzdevumus konvencijas ratificēšanai Latvijā, kuras mērķis ir novērst un izskaust vardarbību pret sievietēm, kā arī novērst un izskaust vardarbību ģimenē;
2) sadaļā “1.mērķis: Sekmēt bērnu un jauniešu drošību, attīstību, psiholoģisko un emocionālo labklājību” minēts, ka “šobrīd Latvijā trūkst tādu politikas ieviešanas instrumentu, kas ļautu laikus identificēt riskus, ka bērns nākotnē varētu izdarīt kādu likumpārkāpumu”. Minētā teksta vietā aicinām piedāvāt citu formulējumu, kas neizskan kā apgalvojums, ka bērns visticamākais nākotnē varētu izdarīt noziegumu, bet gan vairāk vērst uz prevenciju, tādējādi novēršot, ka bērni un jaunieši nākotnē neizdara likumpārkāpumus;
sadaļā “2.2. Rīcības virziens: Bērnu un jauniešu ar invaliditāti, kā arī bērnu, kuriem nav noteikta paternitāte, sociālā iekļaušana un vienlīdzīgu iespēju stiprināšana” secināts, ka “ņemot vērā, ka nav pieejami detalizēti un visaptveroši statistikas dati par to, cik daudz jauniešu Latvijā saskaras ar katru no izslēgšanas faktoriem, nav iespējams noteikt šo jauniešu skaitu, un ir nepieciešams meklēt veidus, kā spēt identificēt jauniešus, kuriem būtu nepieciešams atbalsts.” Aicinām rosināt veikt pētījumu par minēto jautājumu, iekļaujot to pie veicamajiem uzdevumiem, tādējādi nodrošinot, ka tiek nodrošināti atbilstoši risinājumi un veidi, kā iedarboties uz minēto problemātiku;
3) aicinām sadaļas “3.3. Rīcības virziens: Darba tirgum un pastāvīgai dzīvei nepieciešamo prasmju un iemaņu apguves veicināšana” aprakstošo sadaļu papildināt ar jauniešu, kuri nav institūcijās, perspektīvu, jo ikviena jaunieša patstāvīgas dzīves uzsākšana ir būtiska. 4) Aicinām svītrot teksta daļu “Sasniedzot pilngadību, jaunieši nav apguvuši nepieciešamās prasmes un iemaņas, lai atrastu nodarbošanos, lai nopelnītu sev iztiku. Pusaudžiem pieejamās profesionālo iemaņu apguves iespējas izglītības sistēmas ietvaros un praktiskā darbā ir ierobežotas. Būtiski, ka daļā pašvaldību savulaik tikuši aizvērti jauniešu atbalsta centri, kur jauniešiem piemērotā atmosfērā būtu iespēja saturīgi pavadīt laiku un saņemt sev svarīgu informāciju”, jo šie teikumi neatbilst patiesībai. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2018. gadā jauniešu vecumā 18-24 nodarbinātības līmenis bija 47,8% un mācību dēļ darbu neveica 4 no 5 jauniešiem, līdz ar to apgalvot, ka jauniešiem nav prasmju, lai atrastu nodarbošanos nav objektīvi. Tāpat lūdzam dzēst apgalvojumu vai arī sniegt atsauci, kuri tieši jauniešu centri tika slēgti, jo šobrīd pēc Izglītības un zinātnes ministrijas datiem[1] 2019. gadā 87 pašvaldībās darbojās vismaz 1 jauniešu centrs;
[1] https://www.izm.gov.lv/lv/jaunums/pasvaldibu-aptauju-par-darbu-ar-jaunatni-2018-gada-un-2019-gada-salidzinajums?fbclid=IwAR1qRoLk36ftJxA_0esmzYfPpT80Lcl32cQbmG_vuOT89qroFVUzColHq-c
2) sadaļā “1.mērķis: Sekmēt bērnu un jauniešu drošību, attīstību, psiholoģisko un emocionālo labklājību” minēts, ka “šobrīd Latvijā trūkst tādu politikas ieviešanas instrumentu, kas ļautu laikus identificēt riskus, ka bērns nākotnē varētu izdarīt kādu likumpārkāpumu”. Minētā teksta vietā aicinām piedāvāt citu formulējumu, kas neizskan kā apgalvojums, ka bērns visticamākais nākotnē varētu izdarīt noziegumu, bet gan vairāk vērst uz prevenciju, tādējādi novēršot, ka bērni un jaunieši nākotnē neizdara likumpārkāpumus;
sadaļā “2.2. Rīcības virziens: Bērnu un jauniešu ar invaliditāti, kā arī bērnu, kuriem nav noteikta paternitāte, sociālā iekļaušana un vienlīdzīgu iespēju stiprināšana” secināts, ka “ņemot vērā, ka nav pieejami detalizēti un visaptveroši statistikas dati par to, cik daudz jauniešu Latvijā saskaras ar katru no izslēgšanas faktoriem, nav iespējams noteikt šo jauniešu skaitu, un ir nepieciešams meklēt veidus, kā spēt identificēt jauniešus, kuriem būtu nepieciešams atbalsts.” Aicinām rosināt veikt pētījumu par minēto jautājumu, iekļaujot to pie veicamajiem uzdevumiem, tādējādi nodrošinot, ka tiek nodrošināti atbilstoši risinājumi un veidi, kā iedarboties uz minēto problemātiku;
3) aicinām sadaļas “3.3. Rīcības virziens: Darba tirgum un pastāvīgai dzīvei nepieciešamo prasmju un iemaņu apguves veicināšana” aprakstošo sadaļu papildināt ar jauniešu, kuri nav institūcijās, perspektīvu, jo ikviena jaunieša patstāvīgas dzīves uzsākšana ir būtiska. 4) Aicinām svītrot teksta daļu “Sasniedzot pilngadību, jaunieši nav apguvuši nepieciešamās prasmes un iemaņas, lai atrastu nodarbošanos, lai nopelnītu sev iztiku. Pusaudžiem pieejamās profesionālo iemaņu apguves iespējas izglītības sistēmas ietvaros un praktiskā darbā ir ierobežotas. Būtiski, ka daļā pašvaldību savulaik tikuši aizvērti jauniešu atbalsta centri, kur jauniešiem piemērotā atmosfērā būtu iespēja saturīgi pavadīt laiku un saņemt sev svarīgu informāciju”, jo šie teikumi neatbilst patiesībai. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2018. gadā jauniešu vecumā 18-24 nodarbinātības līmenis bija 47,8% un mācību dēļ darbu neveica 4 no 5 jauniešiem, līdz ar to apgalvot, ka jauniešiem nav prasmju, lai atrastu nodarbošanos nav objektīvi. Tāpat lūdzam dzēst apgalvojumu vai arī sniegt atsauci, kuri tieši jauniešu centri tika slēgti, jo šobrīd pēc Izglītības un zinātnes ministrijas datiem[1] 2019. gadā 87 pašvaldībās darbojās vismaz 1 jauniešu centrs;
[1] https://www.izm.gov.lv/lv/jaunums/pasvaldibu-aptauju-par-darbu-ar-jaunatni-2018-gada-un-2019-gada-salidzinajums?fbclid=IwAR1qRoLk36ftJxA_0esmzYfPpT80Lcl32cQbmG_vuOT89qroFVUzColHq-c