Atzinums

Noteikumu projekta 2.punkta otrais teikums paredz, ka izglītības iestādes vadītājs nodrošina minēto kritēriju publisku pieejamību izglītības iestādes vai tās dibinātāja tīmekļvietnē. Tomēr vērtējot minēto normu kopsakarā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2023/970 (2023. gada 10. maijs) par to, lai ar darba samaksas pārredzamības un izpildes mehānismu stiprinātu to, kā tiek piemērots princips par vienādu darba samaksu vīriešiem un sievietēm par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu (turpmāk - Direktīva 2023/970) 6.pants noteic, ka "1. Darba devēji saviem darba ņēmējiem nodrošina piekļuvi kritērijiem, kuri tiek izmantoti, lai noteiktu darba ņēmēju darba samaksas līmeņus un darba samaksas attīstību. Minētie kritēriji ir objektīvi un dzimumneitrāli. 2.  Dalībvalstis darba devējus, kuriem ir mazāk par 50 darba ņēmējiem, var atbrīvot no pienākuma, kas saistīts ar darba samaksas attīstību un izklāstīts 1. punktā.". Direktīva 2023/970 nenoteic darba devēju pienākumu publiskot visai sabiedrībai pieejamus kritērijus, kuri tiek izmantoti, lai noteiktu darba ņēmēju darba samaksas līmeņus un darba samaksas attīstību, tādējādi nesamērīgi paplašinot minēto tiesību normu. Lūdzam pārskatīt tiesību normu un noteikt darba devējam pienākumu ne retāk kā reizi gadā nodrošināt darbinieku iepazīstināšanu ar kritērijiem vai arī nodrošināt pedagogu iepazīstināšanu ar minētajiem kritērijiem  ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms katra mācību vai studiju gada sākuma. Vienlaikus norādāms, ka, ievērojot Izglītības likuma 30.panta pirmajā un otrajā daļā noteikto, izglītības iestādes vadītājs atbild par  finanšu un materiālo līdzekļu racionālu izmantošanu, kā arī izglītības iestādes vadītājs savu pilnvaru ietvaros patstāvīgi lemj par izglītības iestādes intelektuālo, finanšu un materiālo līdzekļu izmantošanu un nosaka izglītības iestādes darbinieku darba samaksu, kas nav mazāka par Ministru kabineta noteikto darba samaksu.

Pedagoga mēnešalgas likmi katru gadu nosaka izglītības iestādes vadītājs atbilstoši izglītības iestādes vadītāja apstiprinātajiem kritērijiem izglītības iestādes pedagogu mēnešalgas likmes noteikšanai. Izglītības iestāde nodrošina pedagogu iepazīstināšanu ar minētajiem kritērijiem  ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms katra mācību vai studiju gada sākuma.

Noteikumu projekta 2.punkta otrais teikums paredz, ka izglītības iestādes dibinātājs nodrošina minēto kritēriju publisku pieejamību savā tīmekļvietnē. Tomēr vērtējot minēto normu kopsakarā ar Direktīvas 2023/970) 6.pantu,  secināms, ka tā nenoteic darba devēja pienākumu publiskot visai sabiedrībai pieejamus kritērijus, kuri tiek izmantoti, lai noteiktu darba ņēmēju darba samaksas līmeņus un darba samaksas attīstību, tādējādi nesamērīgi paplašinot minēto tiesību normu. Lūdzam pārskatīt tiesību normu un noteikt darba devējam pienākumu ne retāk kā reizi gadā nodrošināt darbinieku iepazīstināšanu ar iekšējiem noteikumiem vai arī noteikt Izglītības iestādes dibinātāja pienākumu nodrošināt izglītības iestādes vadītāja iepazīstināšanu ar minētajiem kritērijiem  ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms katra mācību vai studiju gada sākuma.

Izglītības iestādes vadītāja mēnešalgas likmi katru gadu nosaka izglītības iestādes dibinātājs atbilstoši dibinātāja apstiprinātajiem kritērijiem izglītības iestādes vadītāja mēnešalgas likmes noteikšanai. Izglītības iestādes dibinātājs nodrošina izglītības iestādes vadītāja iepazīstināšanu ar minētajiem kritērijiem  ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms katra mācību vai studiju gada sākuma.

Noteikumu projekta 11.punkta otrais teikums paredz, ka izglītības iestāde nodrošina apstiprinātās kārtības pedagoga darba slodžu sadalei publisku pieejamību izglītības iestādes vai tās dibinātāja tīmekļvietnē. Tomēr vērtējot minēto normu kopsakarā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2023/970 (2023. gada 10. maijs) par to, lai ar darba samaksas pārredzamības un izpildes mehānismu stiprinātu to, kā tiek piemērots princips par vienādu darba samaksu vīriešiem un sievietēm par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu (turpmāk - Direktīva 2023/970) 6.pants noteic "1. Darba devēji saviem darba ņēmējiem nodrošina piekļuvi kritērijiem, kuri tiek izmantoti, lai noteiktu darba ņēmēju darba samaksas līmeņus un darba samaksas attīstību. Minētie kritēriji ir objektīvi un dzimumneitrāli. 2.   Dalībvalstis darba devējus, kuriem ir mazāk par 50 darba ņēmējiem, var atbrīvot no pienākuma, kas saistīts ar darba samaksas attīstību un izklāstīts 1. punktā.". Direktīva 2023/970 nenoteic darba devēju pienākumu publiskot visai sabiedrībai pieejamus kritērijus, kuri tiek izmantoti, lai noteiktu darba ņēmēju darba samaksas līmeņus un darba samaksas attīstību, tādējādi nesamērīgi paplašinot minēto tiesību normu. Lūdzam pārskatīt un noteikt darba devējam pienākumu ne retāk kā reizi gadā nodrošināt darbinieku iepazīstināšanu ar iekšējiem noteikumiem, kuros noteikti  darba samaksas līmeņi un darba samaksas attīstība. 

Izglītības iestādes vadītājs apstiprina kārtību pedagoga darba slodžu sadalei. Izglītības iestāde nodrošina pedagogu iepazīstināšanu ar apstiprināto kārtību pedagoga darba slodžu sadalei ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms katra mācību vai studiju gada sākuma.

Šobrīd izglītības iestāžu vadītāju vidū pastāv atšķirīga minētās normas piemērošana un izpratne, piemēram, septiņas stundas iespējams piemērot tikai pie vienas darba slodzes (40 stundu darba nedēļa + 7 stundas), vai arī piemērojams proporcionalitātes princips nepilnai darba slodzei (20 stundas darba nedēļa + 3,5 stundas). Lūdzam papildināt anotāciju,  skaidrojot kādos gadījumos ir piemērojams vai attiecināms minētais regulējums.

-

Noteikumu projekta 18. punkts paredz, ka augstskolas pedagoga, koledžas vadītāja, viņa vietnieka, struktūrvienības vadītāja un pedagoga, kas īsteno īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmu, darba slodzē ietveramos pienākumus nosaka attiecīgi augstskolas senāts vai koledžas dome. 
Kultūras ministrijas pārraudzībā ir Latvijas Kultūras akadēmija, kura līdz 2026. gada 31. maijam īstenoja projektu "Latvijas Kultūras akadēmijas un Latvijas Kultūras koledžas konsolidācija un attīstība "  Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 5.2. reformu un investīciju virziena "Augstskolu pārvaldības modeļa maiņas nodrošināšana" 5.2.1.r. reformas "Augstākās izglītības un zinātnes izcilības un pārvaldības reforma" 5.2.1.1.i. investīcijas "Pētniecības, attīstības un konsolidācijas granti" otrās kārtas "Konsolidācijas un pārvaldības izmaiņu ieviešanas granti"  ietvaros. Konsolidācijas projekta rezultātā ir mainīts Latvijas Kultūras koledžas juridiskais statuss -  no statusa “aģentūra” uz statusu "akadēmijas struktūrvienība". Tas nozīmē, ka Latvijas Kultūras koledža tagad ir Latvijas Kultūras akadēmijas struktūrvienība, kurā vairs nedarbojas Latvijas Kultūras koledžas dome.  Esošajā noteikumu projektā nav skaidri noteikts regulējums par to, kas nosaka darba slodzē ietveramos pienākumus koledžā, kas  ir augstskolas struktūrvienība.
Tādēļ ir nepieciešams papildināt noteikumu projektu ar jaunu punktu par to, kas nosaka darba slodzē ietveramos pienākumus koledžā, kas  ir augstskolas struktūrvienība.

 

Koledžas, kas  ir augstskolas struktūrvienība,  vadītāja, viņa vietnieka un pedagoga, kas īsteno īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmu, darba slodzē ietveramos pienākumus nosaka augstskolas senāts.

Noteikumu projekta 22. punkts paredz, ka darba samaksas kārtību koledžas pedagogam, kurš īsteno īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas, nosaka koledžas dome.
Kultūras ministrijas pārraudzībā ir Latvijas Kultūras akadēmija, kura līdz 2026. gada 31. maijam īstenoja projektu "Latvijas Kultūras akadēmijas un Latvijas Kultūras koledžas konsolidācija un attīstība "  Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 5.2. reformu un investīciju virziena "Augstskolu pārvaldības modeļa maiņas nodrošināšana" 5.2.1.r. reformas "Augstākās izglītības un zinātnes izcilības un pārvaldības reforma" 5.2.1.1.i. investīcijas "Pētniecības, attīstības un konsolidācijas granti" otrās kārtas "Konsolidācijas un pārvaldības izmaiņu ieviešanas granti"  ietvaros. Konsolidācijas projekta rezultātā ir mainīts Latvijas Kultūras koledžas juridiskais statuss -  no statusa “aģentūra” uz  statusu "akadēmijas struktūrvienība". Tas nozīmē, ka Latvijas Kultūras koledža tagad ir Latvijas Kultūras akadēmijas struktūrvienība, kurā vairs nedarbojas Latvijas Kultūras koledžas dome.  Esošā projektā nav skaidri noteikts regulējums par darba samaksas kārtību koledžas, kas  ir augstskolas struktūrvienība,  pedagogam,  kurš īsteno īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas.
Tādēļ ir nepieciešams papildināt Projektu ar jaunu punktu, kas nosaka, ka darba samaksas kārtību koledžas, kas  ir augstskolas struktūrvienība,  pedagogam,  kurš īsteno īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas,  nosaka augstskolas iekšējā normatīvā aktā noteiktā augstskolas pārvaldes institūcija.

Darba samaksas kārtību koledžas, kas  ir augstskolas struktūrvienība,  pedagogam,  kurš īsteno īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas, nosaka augstskolas iekšējā normatīvā aktā noteiktā augstskolas pārvaldes institūcija.

Ņemot vērā, ka noteikumu projekts paredz vairākas būtiskas izmaiņas, kuru ieviešanai izglītības iestāžu vadītājiem un to dibinātājiem būs nepieciešams aktualizēt iekšējos normatīvos aktus un kārtības, kas savukārt prasa paplašinātu izvērtējumu un papildu laika resursus, kā arī to, ka līdz jaunā mācību gada sākumam ir palicis tikai nedaudz vairāk nekā viens mēnesis, lūdzam paredzēt, ka minētie noteikumi stājas spēkā 2027. gada 1. septembrī.

Noteikumi stājas spēkā 2027. gada 1. septembrī.