Atzinums

Ņemot vērā, ka ar likumprojektu paredzēts sašaurināt gadījumus, kad būtu atļaujama valsts amatpersonas pilnas un nepilnas slodzes amatu savienošana ar citu algotu vai citādi atlīdzinātu valsts amatpersonas amatu vai amatu citās publiskas personas institūcijās, nepieciešams visaptveroši izvērtēt šādu grozījumu ietekmi un potenciālos riskus, t.sk. attiecībā uz nodarbinātību valsts pārvaldē un personu ieinteresētību darbam valsts pārvaldē. Vēršam uzmanību, ka šādu grozījumu rezultātā pastāv iespēja, ka amatpersona varētu pārtraukt darbu valsts pārvaldē, izvēloties labāk apmaksāto darbu, t.sk.privātajā sektorā, kur nepastāv šādi ierobežojumi.

-

Ar likumprojektu paredzēts noteikt, ka valsts amatpersonai, ievērojot šā likuma 7.panta otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā un sestajā daļā noteiktos speciālos amatu savienošanas ierobežojumus, ir atļauts savienot valsts amatpersonas pilnas slodzes amatu ar ne vairāk kā vienu citu algotu vai citādi atlīdzinātu nepilnas slodzes valsts amatpersonas amatu vai amatu citās publiskas personas institūcijās, nepārsniedzot amatpersonas apvienoto amatu maksimālo slodzes apmēru, kā arī savienot valsts amatpersonas nepilnas slodzes amatu ne vairāk kā diviem citiem algotiem vai citādi atlīdzinātiem nepilnas slodzes valsts amatpersonas amatiem vai nepilnas slodzes amatiem citās publiskas personas institūcijās, nepārsniedzot amatpersonas apvienoto amatu maksimālo slodzes apmēru.
No likumprojektā ietvertā regulējuma un tā anotācijā ietvertā skaidrojuma nav saprotama paredzētā regulējuma piemērošana tādos gadījumos, kad valsts amatpersona veic pienākumus (savieno amatus) starptautiskajās institūcijās un organizācijās, piemēram, Eiropas Stabilitātes mehānismā, Pasaules Bankā un citur, kur amata pienākumi attiecas uz konkrētu amatpersonu. Lūdzam izvērtēt un skaidrot, vai likumprojektā ietverto regulējumu paredzēts attiecināt arī uz šādiem amatiem. Gadījumā, ja ar likumprojektu paredzēts ierobežot arī šāda veida amatu savienošanu, lūdzam izvērtēt šāda regulējuma ietekmi un riskus.
 

-

Ar likumprojektu paredzēts paplašināt personu loku, kas uzskatāmas par valsts amatpersonām, kā arī sašaurināt gadījumus, kad būtu atļaujama valsts amatpersonas pilnas un nepilnas slodzes amatu savienošana ar citu algotu vai citādi atlīdzinātu valsts amatpersonas amatu vai amatu citās publiskas personas institūcijās. Ar minēto grozījumu tiktu noteikti ierobežojumi valsts amatpersonu darbībai publiskajā sektorā (t.i.amatu savienošana ar citu valsts amatpersonas amatu vai amatu citās publiskas personas intitūcijās), taču, strādājot privātajā sektorā, šādi ierobežojumi netiktu paredzēti, tādējādi pārkāpjot vienlīdzības principu, attiecīgi lūdzam izvērtēt minētā grozījuma atbilstību Satversmes 91.pantam, kā arī atbilstoši papildināt likumprojekta anotāciju.

-

Attiecībā uz likumprojekta pirmo pantu vēršam uzmanību, ka Darba likuma normās netiek lietots jēdziens “slodze”, ir normālais darba laiks vai nepilnais darba laiks. Līdz ar to termins “amatpersonas apvienoto amatu maksimālais slodzes apmērs” un tā skaidrojums, ka maksimālā slodze nedrīkst pārsniegt 125% no normālā darba laika ir pretrunā ar Darba likuma 131.panta pirmo daļu, kas paredz, ka darbinieka normālais dienas darba laiks nedrīkst pārsniegt astoņas stundas, bet normālais nedēļas darba laiks — 40 stundas.
Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt likumprojekta 1.pantā ietverto terminu “11) amatpersonas apvienoto amatu maksimālais slodzes apmērs”, kā arī precizējama 1.panta punktu numerācija.
 

-

Atbilstoši likumprojekta anotācijā norādītajam likumprojekta izstrādes pamatojums ir Valsts kontroles revīzijas ziņojuma "Valsts pārvalde – "quo vadis"? Valsts pārvaldes reformā plānotais un sasniegtais" ieteikums Nr. 1, kas iesaka Valsts kancelejai rosināt grozījumus normatīvajā aktā, lai novērstu praksi valsts amatpersonām ieņemt vadošus amatus (padomes un valdes locekļu amatu) valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās, speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās.
Minētās revīzijas ieteikumu grafikā kā revidējamās vienības plānotā darbība ieteikuma ieviešanai ir sniegta informācija par Pārresoru koordinācijas centra uzsākto pētījumu par kapitālsabiedrību vadītāju atalgojumu Baltijas valstīs, kur viens no jautājumiem saistīts ar ierēdņu iespēju savienot amatus. Tāpat pie minētā ieteikuma ieviešanas norādīts, ka jau ir veikti grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā (31.panta 4.¹ daļā par ierēdņa pretendēšanu uz kapitālsabiedrības padomes locekļa amatu) un šis jautājums pēc Pārresoru koordinācijas centra pievienošanas Valsts kancelejai tiks vērtēts kompleksi, tai skaitā arī vērtējot kādi normatīvo aktu grozījumi ir nepieciešami.
Tādējādi no minētā būtu secināms, ka grozījumu nepieciešamība un to saturs vērtējams kompleksi, t.sk. ņemot vērā arī Pārresoru koordinācijas centra pētījuma rezultātus, taču likumprojekta anotācijā nav sniegts pamatots izvērtējums, t.sk. vērtējums par šādu grozījumu ietekmi un potenciālajiem riskiem, kā arī sasaiste ar minētā pētījuma rezultātiem un secinājumiem.
 

-

Lūdzam svītrot likumprojekta anotācijas 1.3.sadaļas “Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi” pašreizējās situācijas aprakstā ietverto informāciju, kas citēta no Valsts kontroles revīzijas ziņojuma "Valsts pārvalde – "quo vadis"? Valsts pārvaldes reformā plānotais un sasniegtais" 2.rindkopas 2.teikumu un 3.rindkopu, jo minētajā revīzijas ziņojumā ietvertā informācija nav tiešā veidā saistīta ar likumprojektā ietverto regulējumu un nevar būt par pamatojumu likumprojektā ietvertajam grozījumam.

 

-

Zvērinātu advokātu biroja “PwC Legal” veiktajā pētījumā “Par valdes un padomes locekļu atlīdzības noteikšanas praksi un atlīdzības piemēru publisku personu kapitālsabiedrībās un privātās kapitālsabiedrībās Latvijā un ārvalstīs” secināts: “Ierobežojumu apvienot amatus valsts pārvaldē var vērtēt ne tikai no lietderīgas valsts budžeta izlietošanas un amata pienākumu efektivizēšanas pozīcijas. To var aplūkot arī no konkurētspējas nodrošināšanas perspektīvas. Aizliegums ieņemt kādu no minētajiem amatiem, nosakot, ka valsts pārvaldē nodarbināta persona nedrīkst tikt iecelta valdes un padomes locekļa pozīcijā, sašaurina vadības pozīcijām pieejamo personu loku. It īpaši jāņem vērā, ka Valsts kontroles norādītajos amatos (valsts sekretāri, valsts sekretāru vietnieki, departamentu direktori vai ministriju padotības iestāžu vadītāji) personas pārsvarā ir atbildīgas par iestādes vai nozares politikas un stratēģijas veidošanu. Tā rezultātā šādas personas spēj valsts kapitālsabiedrībām nodrošināt nepieciešamo nozares zinātību, kā arī stratēģisko redzējumu un pieredzi, kā īstermiņa risinājumu līdz pastāvīga valdes vai padomes locekļa iecelšanas. Līdz ar to, konkurētspējas veicināšanas aspektā, neveicot padziļinātu izpēti par amatu apvienošanas ietekmi uz pienākumu izpildes kvalitāti, kā arī ekonomisko izvērtējumu, būtu kritiski vērtējama Valsts kontroles 2022.gada Ziņojumā minētā pieeja ierobežot valsts pārvaldē ieņemtā amata un valdes vai padomes locekļa amata savienošanu.” (sk. https://www.valstskapitals.gov.lv/images/userfiles/Zi%C5%86ojums%28PKC%29_2022-07-26FINAL.pdf , 42.lp.).
Tāpat minētajā pētījumā norādīts, ka, lai panāktu uzlabojumus, ne vienmēr ir nepieciešamas izmaiņas normatīvajā regulējumā un būtiska loma ar atlīdzību nesaistītu jautājumu noregulēšanā saredzama tieši kapitāla daļu turētājiem, veicot detalizētāku plānošanu, paplašinot pieejamo informāciju un skaidrojot normatīvo aktu piemērošanas aspektus Arī iniciatīva grozījumu veikšanai tiesību normās, ar Pārresoru koordinācijas centra (šobrīd Valsts kancelejas) atbalstu, būtu primāri jāizrāda kapitāla daļu turētājiem, ņemot vērā to pārraudzībā esošo publisko kapitālsabiedrību identificētās individuālās vajadzības. Ņemot vērā, ka par šādu risinājuma variantu nav informācijas likumprojekta anotācijā, lūdzam to izvērtēt.
 

-

Lūdzam pārskatīt likumprojektā ietverto grozījumu likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 6.panta otrajā daļā un tehniski to precizēt, jo šobrīd attiecīgā norma sākas ar 1.numuru, kā arī pirmajam normā uzskaitītajam gadījumam iztrūkst priekšā numerācija “a)”.

 

-