Atzinums

Projekta ID
23-TA-143
Atzinuma sniedzējs
Ekonomikas ministrija
Atzinums iesniegts
09.03.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Saskaņots ar priekšlikumiem

Iebildumi / Priekšlikumi

Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Priekšlikums
Lūdzam veikt tehniskus precizējumus anotācijas tekstā:

1) Vārdu galotnes problēmas aprakstā;
2) Problēmas apraksta 1. punkta 2. apakšpunktā precizēt formulējumu “Iekšējā tirgus informācijas sistēma (IMI sistēma)”;
3) Problēmas apraksta 1. punkta 3. apakšpunktā papildināt formulējumu ar 4.2. apakšpunktu.
4) Risinājuma apraksta 1. punktā dzēst formulējumu “Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas” un “un to tulkojumu valsts valodā”.
Piedāvātā redakcija
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts

1. Noteikumu Nr.827 4.1. apakšpunktā ir noteikta prasība profesionālās kvalifikācijas atzīšanas pretendentam neatkarīgi no tā, kura valsts ir pretendenta mītnes valsts, iesniegt šādu dokumentu notariāli apliecinātas kopijas:
1) personu apliecinošā dokumenta kopiju. Notariāli apliecināta personu apliecinoša dokumenta iesniegšanai nav nozīmes, jo saskaņā ar Dokumentu juridiskā spēka likuma 6. panta trešajā daļā noteikto šāds dokuments neapliecina personas identitāti un tiesisko statusu un nav izmantojams tiesību īstenošanai vai likumisko interešu aizstāvībai personu apliecinoša dokumenta oriģināla vietā;
2) dokumentu, kas apliecina iesniegumā norādītajai profesijai atbilstošu izglītību un profesionālo kvalifikāciju. Tomēr atzīšanas institūcijai ir citi veidi, lai pārliecinātos par izglītības dokumentu patiesumu, kas ir pretendentiem mazāk apgrūtinoši, tostarp pieejama ir Iekšējā tirgus informācijas sistēma (IMI sistēma), kurā iespējams iegūt nepieciešamo informāciju, sazinoties ar citu ES dalībvalstu kompetentajām institūcijām. Tas neatbilst Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta astotajā daļā noteiktajam valsts pārvaldes principam, saskaņā ar kuru ja informācija, kura nepieciešama pārvaldes lēmuma pieņemšanai, kas regulē publiski tiesiskās attiecības ar privātpersonu, ir citas institūcijas rīcībā, iestāde to iegūst pati, nevis pieprasa no privātpersonas;
3) Noteikumu Nr. 827 4.1. un 4.2. apakšpunkti nenosaka pienākumu iesniegt dokumentus, kas apliecina atbilstošu izglītību un profesionālo kvalifikāciju iesniegumā norādītajai ārsta, zobārsta, māsas vai ārsta palīga profesijai un ārsta, zobārsta, māsas vai ārsta palīga profesijas pamatspecialitātei, apakšspecialitātei vai papildspecialitātei, pretendējot uz profesionālās kvalifikācijas atzīšanu ārsta, zobārsta, māsas vai ārsta palīga profesijas pamatspecialitātē, apakšspecialitātē vai papildspecialitātē. Tā kā ārsta, zobārsta, māsas vai ārsta palīga profesijas pamatspecialitātē, apakšspecialitātē vai papildspecialitātē visos gadījumos ir jāiegūst attiecīga profesionālā kvalifikācija, kuras prasības noteiktas nozares normatīvajos aktos, atzīšanas institūcijai lēmuma pieņemšanai ir svarīgi iepazīties ar izglītību un kvalifikāciju apliecinošo dokumentu saturu.

Tomēr lēmuma par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu lēmuma pieņemšanai atzīšanas institūcijai nav nepieciešami personu apliecinošā dokumenta notariāli apstiprinātas kopijas, bet pretendentiem, kura mītnes valsts un likumīgā statusa valsts ir ES dalībvalsts vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (turpmāk - EBTA) dalībvalsts, arī izglītību un kvalifikāciju apliecinošo dokumentu notariāli apstiprinātas kopijas.
Nosakot pienākumu pretendentam iesniegt nevajadzīgus dokumentus, var uzskatīt, ka noteikumu Nr.827 4.1. un 4.2. apakšpunktos noteiktais rada lieku administratīvu slogu profesionālās kvalifikācijas atzīšanas pretendentiem un ierobežo Vienotā tirgus brīva darbaspēka tirgus sniegtās iespējas.
Risinājuma apraksts
1. Noteikumu projekts paredz noteikt, ka pretendentam profesionālās kvalifikācijas atzīšanai informācijas institūcijā nav jāiesniedz personu apliecinošā dokumenta notariāli apstiprinātas kopijas, bet pretendentiem, kura mītnes valsts un likumīgā statusa valsts ir ES dalībvalsts vai EBTA dalībvalsts, nav jāiesniedz arī izglītību un kvalifikāciju apliecinošo dokumentu notariāli apstiprinātas kopijas.
 Ņemot vērā izglītību un kvalifikāciju apliecinošo dokumentu satura informācijas lielo nozīmi profesionālās kvalifikācijas atzīšanas lēmumu pieņemšanā, noteikumu projekts paredz noteikt pienākumu pretendentam iesniegt ārsta, zobārsta, māsas vai ārsta palīga profesijai un ārsta, zobārsta, māsas vai ārsta palīga profesijas pamatspecialitātei, apakšspecialitātei vai papildspecialitātei atbilstošas izglītības un kvalifikācijas iegūšanu apliecinošus dokumentus.
Problēmas apraksts
2. Noteikumu Nr. 827 5. punktā ir izvirzīta prasība profesionālās kvalifikācijas atzīšanas pretendentam dokumentus profesionālās kvalifikācijas atzīšanai iesniegt valsts valodā vai oriģinālvalodā kopā ar apliecinātu tulkojumu valsts valodā. 
Var secināt, ka noteikumu Nr. 827 5. punktā izvirzītās prasības attiecībā uz dokumentu tulkojumu iesniegšanu ir augstākas, nekā reglamentēto profesiju likuma 40. panta sestajā daļā noteiktās, kas paredz, ka profesionālās kvalifikācijas atzīšanai nepieciešamo dokumentu apliecinātus  tulkojumus pretendentam ir pienākums iesniegt pēc informācijas institūcijas pieprasījuma. Tas dod pamatu pārskatīt un aktualizēt noteikumos Nr. 827 noteiktās prasības, mazinot nevajadzīgu administratīvu slogu, vienlaikus saglabājot iespējas atzīšanas institūcijai iegūt pilnu informāciju pamatota lēmuma pieņemšanai.

Speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu piemēro reglamentēto profesiju likuma 34.panta pirmajā daļā noteiktajās profesijās. Visos gadījumos, kad tiek piemērota speciālā profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēma, pretendentu mītnes valstīs kompetentās institūcijas jau ir izvērtējušas personas iegūto izglītību un kvalifikāciju un izsniegušas noteikumu Nr. 827 3.4. apakšpunktā noteikto dokumentu, t.i., dokumentu, kas apliecina pretendenta tiesības veikt profesionālo darbību attiecīgajā profesijā (šī dokumenta tulkojuma iesniegšanas pienākumu noteikumu projekts neskar). Ir pamats uzticēties citvalstu kompetentajās institūcijām un atkārtoti neizvērtēt pretendentu izglītību, kas atbilst direktīvā 2005/36/EK 21. pantā izteiktajam automātiskās atzīšanas mērķim. Valsts valodas likuma 8.panta otrajā daļā noteiktais pienākums privāto iestāžu, organizāciju, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbiniekiem, kā arī pašnodarbinātajām personām  lietot valsts valodu lietvedībā un dokumentos, ja to darbība skar likumīgas sabiedriskās intereses (sabiedrisko drošību, veselību, tikumību, veselības aizsardzību, patērētāju tiesību un darba tiesību aizsardzību, drošību darba vietā, sabiedriski administratīvo uzraudzību) ar noteikumu projekta regulējumu tiek ievērots, jo valsts valodā tiek iesniegts galvenais profesionāļa statusu apliecinošais dokuments. Papildus minētajam jāņem vērā, ka jautājumu gadījumā ar ES un EBTA valstu kompetentajām institūcijām var sazināties ar IMI sistēmas starpniecību.

Saskaņā ar reglamentēto profesiju likuma 34.panta pirmās daļas 1.punktu speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu piemēro jūrnieku profesijām, kurās kvalifikāciju apliecinošajos dokumentos ir izmantota angļu valoda un atzīšanas institūcijai - Valsts akciju sabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" Jūrnieku reģistrs - pretendentu kvalifikāciju atzīšanas lēmumu pieņemšanai nav nepieciešami dokumentu tulkojumi.

Šā likuma 34.panta pirmās daļā 2. un 3. punktā noteiktajās profesijās pretendenti ir no ES vai EBTA valstīm, līdz ar to iesniegtie kvalifikāciju apliecinošie dokumenti var tikt pārbaudīti attiecīgo valstu kompetentajās institūcijās, kā arī tiem var piemērot Eiropas Komisijas uzturēto dokumentu tulkošanas sistēmu.
Personām, kas ir ES dalībvalstu vai EBTA dalībvalstu valstspiederīgie, personu apliecinošajos dokumentos ir ziņas arī kādā no ES valstu oficiālajām valodām, visbiežāk - angļu valodā, tādēļ arī šo dokumentu tulkošana latviešu valodā nevar sagādāt nepārvaramas grūtības atzīšanas institūcijai. Līdz ar to prasība iesniegt apliecinātu tulkojumu minētajos gadījumos uzskatāma par lieku administratīvu slogu. 

Riski tam, ka personu apliecinoša dokumenta tulkojuma trūkums var radīt problēmas, ir niecīgi, jo pretendentu profesionālā darbība Latvijā, ja viņu profesionālā kvalifikācija tiks atzīta, būs iespējama tikai tādā gadījumā, ja šiem ārzemniekiem būs atļauts ieceļot un uzturēties Latvijā saskaņā ar Imigrācijas likumā noteikto, kas cita starpā arī paredz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Robežsardzes un citu valsts institūciju darbības savas kompetences ietvaros personu apliecinošu dokumentu pārbaudei.
 
Risinājuma apraksts
2. Noteikumu projekts paredz noteikt, ka profesionālās kvalifikācijas atzīšanai nepieciešamo dokumentu tulkojumi nav jāiesniedz, ja profesionālo kvalifikāciju atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, kā arī personu apliecinošajiem dokumentiem tiem pretendentiem, kuru mītnes valsts un likumīgā statusa valsts ir ES dalībvalsts vai EBTA dalībvalsts.
Noteikumu projekts neskar noteikumu Nr. 827 3.1. apakšpunktā noteikto dokumentu – Iesniegumu profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības iegūšanai, kura forma ir noteikta noteikumu Nr. 827 1. pielikumā.