Atzinums

Tieslietu ministrijā ir izskatīts Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotais likumprojekts “Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā” (turpmāk – projekts) un par to izsakām šādus iebildumus.
Tieslietu ministrija vēlas norādīt, ka tā neatbalsta likumprojektu izstrādes praksi, kad neilgā laika posmā vienā likumā tiek paredzēti vairāki grozījumi, kurus atbildīgā ministrija virza ar atsevišķiem likumprojektiem. Par šādas prakses nepieļaujamību vairākkārt un ilgstoši ir norādījuši gan Valsts prezidenta kanceleja, gan Latvijas Republikas Saeima, kā arī tiesību zinātnieki. Ievērojot minēto, Tieslietu ministrija līdz likumprojektu izskatīšanai Ministru kabinetā piedāvā apvienot likumprojektu “Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā” (22-TA-2831) un likumprojektu “Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā” (22-TA-2837). Vēršam uzmanību, ka minētajos likumprojektos tiesiskais regulējums pārklājas.
 

-

Projekta 2. pantā paredzētos grozījumus Oficiālās elektroniskās adreses likuma (turpmāk – likums) 5. panta pirmajā un otrajā daļā par oficiālās elektroniskās adreses obligātu vai neobligātu izmantošanu piedāvājam izvērtēt sistēmiski un precizēt. Vēršam uzmanību, ka likumā nebūtu pieļaujams, ka fiziska vai juridiska persona vienlaicīgi atbilst vairākām oficiālās elektroniskās adreses obligātas izmantošanas grupām. Tādējādi, ja turpmāk oficiālās elektroniskās adreses obligāta izmantošana tiks paredzēta “Latvijas fiziskajai personai no 18 līdz 65 gadu vecumam”, šāds regulējums faktiski aptver visas fiziskas personas un to iedalījums dažādās grupās spēkā esošajā regulējumā vai projektā paredzētajās normās ir lieks, jo, piemēram, jebkurš Latvijas pilsonis, kas strādā tiešās pārvaldes iestādē, vai ir aktīvā dienesta vai rezerves karavīrs, ir fiziska persona no 18 līdz 65 gadu vecumam. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka projektā izmantotais apzīmējums “Latvijas fiziskas personas” normatīvajos aktos nav definēts un attiecīgi tas nav juridiski korekts. Tādēļ oficiālās elektroniskās adreses obligātas izmantošanas personu kopumu piedāvājam veidot atbilstoši Fizisko personu reģistra likuma 4. panta pirmajā daļā esošajam uzskaitījumam. Teksta pārskatāmībai likumā var veidot atbilstošu terminu, kurā tad tiktu definēts oficiālās elektroniskās adreses obligātas izmantošanas personu kopums.  Vienlaikus norādām, ka likuma 5. panta pirmās daļas 5. punkta mērķis bija noteikt kā atsevišķu kategoriju valsts aizsardzības dienestam pakļauto personu pienākumu izveidot oficiālo elektronisko adresi. Šādā normā (likuma punktā) atbilstoši normatīvo aktu izstrādes juridiskās tehnikas noteikumiem nebūtu pieļaujams iekļaut papildu regulējumu par nekustamo īpašumu īpašniekiem, proti, nekustamo īpašumu īpašniekiem jāveido atsevišķs punkts. Turklāt vienlaikus ar minētajiem grozījumiem nepieciešami grozījumi likuma 6.pantā par oficiālās elektroniskās adreses veidošanas nosacījumiem  projektā paredzētajām personu kategorijām. Attiecīgi arī pārejas regulējumu par normas ieviešanu varēs veidot redakcionāli precīzāk. Vienlaikus projekta anotācijā jāsniedz izvērsts skaidrojums par jauno regulējumu, jo tas konceptuāli maina pieeju oficiālās elektroniskās adreses obligātai izmantošanai, tai skaitā par valsts pārvaldes spēju šādas izmaiņas īstenot. Latvijas Republikas Saeimai nav saistoši Ministru kabinetā izskatīti tiesību akti vai informatīvie ziņojumi, tādēļ visi skaidrojumi jāsniedz likumprojekta anotācijā. 

-

Projekta nodaļu “Pārejas noteikumi” (nosaukumu) nepieciešams no projekta izslēgt, jo šādas nodaļas veido grozījumu likuma pārejas regulējumam, nevis pamata likuma pārejas regulējuma grozījumiem. Tādējādi projektā nepieciešams veidot 5. pantu, kas likuma pārejas noteikumus papildinātu ar 7. un 8. punktu. Vienlaikus piedāvājam izvērtēt un redakcionāli precizēt projektā paredzēto likuma pārejas noteikumu 7. un 8. punktu, proti, piedāvājam veidot vairākus atsevišķus punktus gan pēc lietotāju kategorijām, gan pēc ieviešanas termiņiem. Tādējādi pārejas regulējums būs pārskatāms un nepārprotams.
 

-

Projekta nenumurēto pārejas noteikumu par likuma spēkā stāšanos vispārējā kārtībā nepieciešams no projekta izslēgt. Likumu spēkā stāšanos nosaka Latvijas Republikas Satversmes 69. pants, tādēļ šāda veida pārejas noteikumu veido, ja likumā tiek noteikts tā spēkā stāšanās termiņš. Visos citos gadījumos šādu normu neraksta.
 

-