Atzinums

Vispārīgs komentārs par visu dokumentu ziņojuma projektu:
Atbilstoši Ziņojumā minētajam, veicot mobilitātes un ar mājas dzīvi saistīto darbību novērtējumu, sociālā dienesta darbinieks vai ergoterapeits būs persona, kas klātienē veiks bērna funkcionēšanas spēju novērtējumu, kas sniegs VDEĀVK nepieciešamo papildu informāciju par bērna faktisko veselības stāvokli un viņa funkcionēšanas ierobežojumiem. 
Var konstatēt, ka Ziņojuma trešais risinājuma variants kumulatīvi ietver arī otro risinājuma variantu, kurš paredz pilnveidot invaliditātes novērtēšanas pieeju, minēts (33.lpp), ka vidējais bērnu ar invaliditāti skaits, kuriem būtu nepieciešams veikt pašaprūpes, mobilitātes un ar mājas dzīvi saistīto darbību novērtējumu (Bartela indeksu), varētu būt vidēji 32 bērni gadā. Nav saprotams, kā ir iegūts šāds skaitlis.
Īpaši ir jānorāda, ka šis faktiski būs jauns uzdevums pašvaldībām. Un katrs jauns uzdevums prasa papildus resursus. Turklāt jau šobrīd pašvaldības saskaras ar darbinieku un īpaši ergoterapeitu trūkumu. Piemēram, Rīgas Sociālajā dienestā (turpmāk - RSD) ir 6 ergoterapeitu amata vietas no kurām uz 31.10.2023. aizpildītas ir 4, t.i. divas amata vietas ir 2 vakances. Ilgstoši nevar aizpildīt tukšās amata vietas un jau šobrīd ergoterapeitiem paredzētai darba apjoms tiek pildīts paaugstinātas intensitātes apstākļos, tāpat pēdējos gados pieaug bērnu ar funkcionāliem traucējumiem skaits, kuri nonāk RSD redzeslokā. Uz vienu sociālo darbinieku jau šobrīd ir vairāk par 100 ģimeņu, kurās ir bērni ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem. Tāpat arī sociālo darbinieku resurss ir ierobežots, lai veiktu novērtēšanas. 


Iebildums
Ņemot vērā nepieciešamību veikt pašaprūpes, mobilitātes un ar mājas dzīvi saistīto darbību novērtējumu (Bartela indeksu) bērniem klātienē, tiek prognozēts, ka palielināsies egroterapeitu (kuru pieejamība trūkstošo cilvēkresursu dēļ šobrīd jau ir ierobežota) darba apjoms, jāņem vērā, ka laiks būs nepieciešams ne tikai novērtējuma veikšanai, bet arī vecāku konsultēšanai, atbildēšanai uz jautājumiem, sūdzībām, komunikācijai ar VDEĀK. Informējam, ka var rasties arī situācijas, kad bērnu novērtēšanas veikšanai nebūs pietiekami resursu, lai novērtēšanu veiktu nekavējoties – iespējams veidosies novērtēšanas pieteikumu rinda. Rindu veidošanās savukārt varētu izsaukt vecāku neapmierinātību. Šobrīd rindā gaidīšanas ilgumu prognozēt nav iespējams.  Tāpat nav paredzams arī tas, cik vecāku vēlēsies, lai bērna funkcionēšanas ierobežojumi tiktu novērtēti atbilstoši pilnveidotajai invaliditātes noteikšanas sistēmai un attiecīgi pretendēt uz finansiālo atbalstu atkarībā no noteiktās funkcionēšanas ierobežojumu smaguma pakāpes (atbilstoši Ziņojuma 43.lpp. minētajam - Ja bērna (no 15 – 17 gadiem (ieskaitot)) likumiskais pārstāvis vēlēsies, lai bērna funkcionēšanas ierobežojumi tiktu novērtēti atbilstoši pilnveidotajai invaliditātes noteikšanas sistēmai un attiecīgi pretendēt uz finansiālo atkarībā no noteiktās funkcionēšanas ierobežojumu smaguma pakāpes, jāveic atkārtota invaliditātes ekspertīze, iesniedzot visus nepieciešamos dokumentus invaliditātes ekspertīzes veikšanai.)
Priekšlikums:
Lai plānotās izmaiņas ieviestu, ir nepieciešams valsts finansējums novērtēšanas veikšanai, kas ir jauns uzdevums pašvaldībām. Finansēšanas apjoms un kārtība būtu apspriežams jautājums, bet sākotnējais priekšlikums būtu, ka par katru novērtēto bērnu tiek saņemt konkrēts finansējums no valsts. 
 

-

Atbalstīt trešo risinājuma variantu, pilnveidot invaliditātes novērtēšanas pieeju, vienlaikus pilnveidojot atbalsta pakalpojumus invaliditātes seku mazināšanai.

-

Atbalstam priekšlikumu, lai novērstu asistenta pakalpojuma izglītības iestādē identificēšanu un saistīšanu ar asistenta pakalpojumu pašvaldībā, sadarbībā ar IZM ilgtermiņā būtu vērtējama iespēja mainīt šī pakalpojuma nosaukumu un saturu (asistenta pakalpojumu izglītības iestādē nodrošināt nesaistot to ar invaliditātes statusu, tostarp īpašas kopšanas nepieciešamību), veicot attiecīgus grozījumus Invaliditātes likumā, tādējādi mazinot neskaidrības par abu pakalpojumu mērķu un funkciju nodrošināšanu.
 

-

Par: 30.lpp; 4.shēma

Šobrīd pārejas periodā, kad bērns kļūs pilngadīgs rodas pārrāvums invaliditātes noteikšanā kā pilngadīgai personai

Priekšlikums:
Nepieciešams precizēt (skaidrāk aprakstīt), vai Ziņojumā definētie uzlabojumi labāk regulēt pārejas posmu no bērna uz pilngadīgu persona ļaus novērst situāciju, ka jaunietis, kļūstot pilngadīgs paliek bez ienākumiem, ko saņem sociālās drošības sistēmas ietvaros kā pilngadīga persona, kurai noteikta invaliditāte (no ziņojuma par pārejas perioda regulējumu 30.lpp; 4.shēma).

-