Atzinums

Lūdzam izvērtēt rīkojuma projekta atbilstību Meža likuma 44. panta ceturtās daļas ievaddaļai, ar attiecīgu izvērtējumu papildinot anotāciju un neatbilstības konstatēšanas gadījumā attiecīgi precizējot rīkojuma projekta 1. un 3. punktu.

Pamatojums: Saskaņā ar Meža likuma 44. panta ievaddaļu zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes atsavināšanu vai privatizāciju var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu. Līdz ar to minētā tiesību norma noteic nepieciešamību attiecīgā nekustamā īpašuma valdītājam ikreiz saņemt  Ministru kabineta atļauju veikt noteiktu tiesisku darbību - vai nu privatizēt attiecīgās zemes vienības sastāvā ietilpstošo valsts meža zemi, vai arī to atsavināt. Tieslietu ministrijas ieskatā konkrētā Meža likuma tiesību norma neparedz ka Ministru kabinets var dot vispārīgu atļauju rīcībai ar meža zemi nākotnē, nevērtējot katru konkrēto gadījumu. Turklāt nekustamo īpašumu atsavināšanai un privatizācijai ir atšķirīgs tiesiskais regulējums. Minēto apliecina arī līdzšinējā attiecīgo Ministru kabineta rīkojumu izstrādes prakse  (sk., piemēram, Ministru kabineta 2024. gada 28. maija rīkojumu Nr.402 "Par valsts meža zemes Kadagā, Ādažu pagastā, Ādažu novadā, privatizāciju" un Ministru kabineta 2024. gada 4. jūlija rīkojumu Nr.529 "Par valsts meža zemes "Mazezeri" Ģibuļu pagastā, Talsu novadā, atsavināšanu") un anotācijas 1.3. sadaļas "Risinājuma aprakstā" norādītais: "ja Zemesgabala privatizācija tiek izbeigta, bet pēc tam saņemts tā atsavināšanas ierosinājums, jāvirza jauns Ministru kabineta rīkojuma projekts par atļauju Būvju īpašuma īpašniekam, atsavinot Zemesgabalu, atsavināt arī tā sastāvā esošo valsts meža zemi."

-

Lūdzam precizēt rīkojuma projekta izstrādes tiesisko pamatojumu, svītrojot no tā atsauces uz Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 14. panta trešo daļu un Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 5. panta trešo prim daļu, kā arī pamatojumu papildinot ar Valsts sekretāru 14.12.2023. sanāksmes protokollēmuma Nr.38, 1. §, 2. punktu.

Pamatojums: 1. Valsts sekretāru 14.12.2023. sanāksmes protokollēmuma Nr.38, 1. §, 2. punkts uzdod Ekonomikas ministrijai nodrošināt, lai līdz 2024. gada 31. decembrim Ministru kabinetā tiktu pieņemts lēmums par privatizācijas ierosinājumiem tiem SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" valdījumā esošajiem zemesgabaliem, kuru sastāvā reģistrēta meža zeme.
                     2. Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 14. panta trešā daļa un Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 5. panta trešā prim daļa noteic SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" kompetenci lēmumu pieņemšanā privatizācijas jomā.

-

Ņemot vērā iebildumus par rīkojuma projekta saturu un tā pamatojumu, lūdzam attiecīgi precizēt arī rīkojuma projekta izstrādes mērķi.

-

Lūdzam anotācijā pamatot privatizācijai vai atsavināšanai nododamās valsts meža zemes attiecīgā platībā (0,24 ha) nepieciešamību uz tās atrodošo būvju uzturēšanai un norādīt dokumentus no kuriem tas izriet.

Pamatojums: "Risinājuma aprakstā" norādīts, ka attiecībā uz atsavināmo (privatizējamo) valsts meža zemi izpildās Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 3. punkta "b" apakšpunkta 2. kritērijs, t. i., valsts meža zemes nodalīšana nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem;
                Kaut arī atbilstoši Daugavpils valstspilsētas pašvaldības sniegtajai informācijai atsavināmās meža zemes platība ir pretrunā  Daugavpils pilsētas domes 2020. gada 24. marta saistošajiem noteikumiem Nr.12 “Daugavpils pilsētas teritorijas plānojuma izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi un grafiskā daļa”, līdz ar to izpildoties Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 3. punkta "b" apakšpunkta 2. kritērijam, nepieciešams anotācijā pamatot meža zemes attiecīgā platībā nepieciešamību uz tās atrodošo būvju uzturēšanai, jo Meža likumā paredzēts, ka šāds kritērijs ir vērtējams jebkurā gadījumā - arī, ja privatizācijai/atsavināšanai nododamās valsts meža zemes nodalīšana nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem. Bez Meža likumā izvirzītajiem kritērijiem, ir jāvērtē arī citos normatīvajos aktos noteikto. Tā, piemēram, ja būvēm ir vajadzīga funkcionāli lielāka platība, tad ir jābūt ievērotiem Ministru kabineta 2015. gada 8. septembra noteikumiem Nr.522 “Privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanas kārtība”, ja tiek privatizētas dzīvojamās mājas. Turklāt "Pašreizējās situācijas" aprakstā norādīts, ka ēkas īpašnieks zemesgabalu lieto saskaņā ar likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 38. pantu. Arī minētā panta piektā daļa noteic, ka, ja normatīvie akti neparedz kārtību, kādā nosakāma lietošanā esošās zemes platība un robežas, to nosaka būves īpašnieks un zemes īpašnieks, rakstveidā vienojoties. Nosakot būves īpašnieka lietošanā esošās zemes platību un robežas, ņem vērā funkcionāli nepieciešamā zemesgabala noteikšanas principus privatizējamām dzīvojamām mājām.  Funkcionāli nepieciešamajai zemei ir jāatbilst teritorijas plānošanas un apbūves noteikumiem, ko nosaka pašvaldība. 

-

Lūdzam precizēt rīkojuma projekta nosaukumu atbilstoši tā saturam.

Pamatojums: 
          Rīkojuma projekta 1. punkts paredz saskaņā ar Meža likuma  44. panta ceturtās daļas 3. punkta "a" apakšpunktu atļaut, privatizējot vai atsavinot ēku (būvju) īpašniekam valsts nekustamo īpašumu ''Galenieki'' (nekustamā īpašuma kadastra Nr.44680010297) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 44680010297) 0,5313 ha platībā – Līksnas pagastā, Augšdaugavas novadā, privatizēt vai atsavināt arī minētās zemes vienības sastāvā esošo valsts meža zemi 0,24 ha platībā. Savukārt "pārdošana" atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 3. panta pirmajai daļai ir tikai viens no likumā paredzētajiem valsts mantas atsavināšanas veidiem. Turklāt arī likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 2. panta otrā daļa noteic, ka valsts nekustamā īpašuma privatizācijā bez pārdošanas ir izmantojamas arī citas valsts īpašuma privatizācijas metodes. Līdz ar to secināms, ka termins "pārdošana" ir ar daudz šaurāku tvērumu nekā termini "privatizācija" un "atsavināšana".

 

"Risinājuma aprakstā" norādīts, ja Būvju īpašuma īpašnieks atteiksies, nevēlēsies vai nevarēs Zemesgabalu privatizēt, tad Possessor atbilstoši Privatizācijas pabeigšanas likuma 14. panta trešajai daļai varēs pieņemt lēmumu par tā privatizācijas izbeigšanu. Lūdzam izvērtēt minētās informācijas atbilstību Tiesību akta lietai pievienotajiem paskaidrojošajiem dokumentiem, jo atbilstoši "Pašreizējā situācijas"  apraksta pirmspēdējā rindkopā norādītajam būvju īpašniece 2023 .gada 7. decembra iesniegumā Nr.108/01, kas pievienots arī Tiesību akta lietai, lūdza Possessor turpināt Zemesgabala privatizāciju, kā arī sagatavot un virzīt izskatīšanai Ministru kabineta rīkojuma projektu par atļauju privatizēt valsts meža zemi, kā arī nepieciešamības gadījumā precizēt anotācijā norādīto informāciju un rīkojuma projektu.

-