Atzinums

KEM vērtējumā jebkurai atbalsta programmai ir jānes pienesums un jābūt atbilstošai izvirzītajiem mērķiem, kas izriet no ES direktīvām -  Direktīva 2023/1791, Direktīva 2023/2413   un Direktīva 2024/1275 , kuras visas trīs ir iekļaujošās daļas un tika pārstrādātas "Gatavi mērķrādītājam 55" (Fit for 55).  Tādējādi attiecībā uz tiesību akta projektu "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana" 2.1.1.8. pasākuma "Energoefektivitāti veicinoši pasākumi kultūras infrastruktūrā" īstenošanas noteikumi", vēršam uzmanību, ka nepilnvērtīgi enerģijas samazinājuma rādītāji palielina risku, ka atbalsta programmas un veiktie pasākumi netiks ieskaitīti ne saistošo direktīvu, ne Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030. gadam (NEKP) mērķos, pasākumos un izpildē vai pat tiek izslēgti no uzskaites. Lai nodrošinātu racionālu finansējuma izlietošanu, nodrošinot, ka atbalsta programmas dod pienesumu valstij noteiktajiem mērķiem: nepieciešams ne tikai primārās enerģijas samazinājuma, bet arī gala patēriņa samazinājuma rādītājs, kas ir saistošs un obligāts Direktīvas 2023/1791 mērķu sasniegšanā (8. panta kumulatīvais enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķis). Saskaņā ar Energoefektivitātes likuma 15. panta ceturto daļu, kas ir attiecināma uz abiem pasākumiem, iestāde, kura ir atbildīga par finansējuma piešķiršanu, apkopo no finansējuma saņēmējiem iegūto informāciju par attiecīgā objekta enerģijas patēriņu pirms un pēc projekta īstenošanas un iesniedz to Būvniecības valsts kontroles birojam.

Nacionālais rādītājs - kopējais sasniedzamais enerģijas galapatēriņa ietaupījums. Nacionālā rādītāja vērtība tiek sasniegta, ja veikti ieguldījumi, kas nodrošina enerģijas galapatēriņa ietaupījumu atbilstoši īstenojamo projektu iesniegumos norādītajiem sasniedzamajiem rezultātiem.

Anotācijā- Lai nodrošinātu Pasākuma ietvaros sasniegtā kopējā enerģijas galapatēriņa ietaupījuma uzskaiti, tādējādi sekmējot Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas (ES) 2023/1791 (2023. gada 13. septembris) par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu (ES) 2023/955 (pārstrādāta redakcija) 8. pantā "Enerģijas ietaupījuma pienākums" noteiktā pienākuma, kas ir saistošs arī Latvijai, izpildi, kā nacionālais rādītājs noteikts kopējais sasniedzamais enerģijas galapatēriņa ietaupījums, kura sasniedzamā vērtība ir saistīta ar projektos paredzētajām darbībām, t.i. netiek noteikta nacionālā rādītāja sasniedzamā vērtība, jo tā tiks noteikta atbilstoši īstenojamo projektu iesniegumos norādītajām vērtībām, kura sasniedzamā vērtība ir norādāma projekta iesniegumā. Galapatēriņa ietaupījumu aprēķinā ņem vērā 2022. gada 18. oktobra Ministru kabineta noteikumu Nr. 660 “Energoefektivitātes monitoringa noteikumi” nosacījumus. Finansējuma saņēmējs vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas sadarbības iestādei iesniedz pārskatu par enerģijas patēriņu (tai skaitā enerģijas galapatēriņa ietaupījumu).

Direktīvas 2023/1791 pienākumi un ietaupījuma mērķi ir vērsti uz publisko sektoru kā paraugu un galveno virzītājspēku energoefektivitātes veicināšanā, līdz ar to aicinām noteikt stingrākus projekta īstenošanas nosacījumus, papildinot tos sekojoši:
projekta ietvaros veicamiem iepirkumiem piemērot Ministru kabineta 2017. gada 28. marta noteikumos Nr. 180 “Tiešās pārvaldes iestāžu rīkotajos iepirkumos izvirzāmās preču un pakalpojumu energoefektivitātes prasības” noteiktās prasības attiecībā uz preču un pakalpojumu energoefektivitāti.

-

Tāpat nākotnē, izstrādājot jaunas atbalsta programmas, papildus aicinām atbalsta programmas izstrādāt saskaņoti ar aktualizēto Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021. – 2030. gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2024. gada 12. jūlija rīkojumu Nr. 573), kas ir galvenais ilgtermiņa enerģētikas un klimata politikas plānošanas dokuments, piemēram, minot NEKP 3.2.3.3 pasākumu, kas paredz pienākumu pieslēgt valsts (un pašvaldību) īpašumā esošās ēkas efektīvām centralizētām siltumapgādes sistēmām (CSAS). Efektīva CSAS var nodrošināt nepieciešamo atjaunojamo energoresursu īpatsvaru apjoma palielinājumu.
 

-