Projekta ID
25-TA-77Atzinuma sniedzējs
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
Atzinums iesniegts
28.03.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
Plānotais 23.2 punkts paredz pašvaldībai tiesības izdot saistošos noteikumus par ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas kārtību.
Ministru kabineta 2024. gada 19. novembra noteikumi Nr. 726 “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.3.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt ilgtspējīgu daudzveidu mobilitāti pilsētās” 2.3.1.2. pasākuma "Multimodāls sabiedriskā transporta tīkls" īstenošanas noteikumi” (turpmāk - noteikumi Nr.726) izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 13. punktu. Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 13. punkts noteic, lai nodrošinātu Eiropas Savienības fondu vadību, Ministru kabinets nosaka specifiskā atbalsta mērķa mērķi, pieejamo finansējumu, nacionālā līdzfinansējuma likmi, prasības projekta iesniedzējam, prasības projekta sadarbības partneriem (ja tos pieaicina), atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus, tostarp komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumus (ja attiecināms), un kārtību, kādā īsteno programmā norādīto Eiropas Savienības fonda specifiskā atbalsta mērķi. Tādejādi tikai Ministru kabineta kompetencē ir regulēt Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 13. punktā noteikto attiecībā uz konkrēto specifiskā atbalsta mērķi. Atbilstoši noteikumiem Nr.726 Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt ilgtspējīgu daudzveidu mobilitāti pilsētās" 2.3.1.2. pasākuma "Multimodāls sabiedriskā transporta tīkls" mērķis ir veicināt multimodāla sabiedriskā transporta tīkla attīstību ar dzelzceļu kā sabiedriskā transporta sistēmas mugurkaulu, izveidojot sabiedriskā transporta savienojumu punktus un vienlaikus kopējā mobilitātē veicinot mikromobilitāti.
Vēršam uzmanību, ka viena no valsts pārvaldes darbībām ir ārējo normatīvo aktu izdošana gadījumā, kad likumdevējs, ievērojot Satversmi, tos izdot pilnvarojis izpildvaras institūciju. Tā kā šādu normatīvo aktu izdošana ir valsts pārvaldes darbība, Ministru kabinets vai cita institūcija tikai detalizē likumā ietverto politisko gribu vai noteic likuma īstenošanas kārtību (sk. Satversmes tiesas 2016. gada 2. marta sprieduma lietā Nr. 2015-11-03 21.1. punktu). Izpildvaras institūcijai ir tiesības izdot tiesību normas tikai likumā noteiktos gadījumos, likuma ietvaros, un tās nedrīkst būt pretrunā ar vispārējiem tiesību principiem, Satversmi un citiem likumiem. Tas izriet no tiesiskuma un varas dalīšanas principiem, kas ir jebkuras demokrātiskas tiesiskas valsts eksistences pamats (sal. sk. Satversmes tiesas 2018. gada 12. decembra sprieduma lietā Nr. 2018-06-0103 18. punktu). Ņemot vērā minēto, pašvaldības tiesības izdot saistošos noteikumus var paredzēt tikai likumā, vai no likuma ir jāizriet konkrētai likumdevēja gribai nodot jautājuma izlemšanu (attiecīgu saistošo noteikumu izdošanu) pašvaldības kompetencē.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas kārtību regulē speciālie nozares normatīvie akti (piemēram, Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums, likums "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem", Ministru kabineta 22.03.2016. noteikumi Nr.174 "Noteikumi par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu un lietošanu"), nevis Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likums vai uz tā pamata izdoti Ministru kabineta noteikumi, līdz ar to nav korekti arī pilnvarojumu saistošo noteikumu izdošanai par ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas kārtību ietvert normatīvajos aktos, kas neregulē attiecīgo jomu. Tāpat arī plānotais 23.2 punkts ietver atsauci uz "šo noteikumu 27.15. apakšpunktā minētajām darbībām", kuras "veic pašvaldības iestāde", taču noteikumu Nr.726 27.15. apakšpunkts nenoteic kādas darbības, kuras varētu veikt arī pašvaldības iestāde, bet gan nosauc izmaksas, kuras ietilpst pasākuma tiešajās attiecināmajās izmaksās.
Turklāt papildus arī informējam, ka atbilstoši Ministru kabineta 02.11.2022. sēdes protokola Nr.55 37.§ "Informatīvais ziņojums "Par pašvaldību saistošo noteikumu izdošanas pilnvarojumu"" (22-TA-407) 3.punktam visām ministrijām, izstrādājot tiesību akta projektu, kurā ietverts deleģējums pašvaldībām izdot saistošos noteikumus, tika uzdots tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) iekļaut deleģējuma nepieciešamības izvērtējumu ar pamatojumu deleģētā jautājuma atšķirīgam noregulējumam pašvaldībās, kā arī skaidrot deleģējuma apjomu.
Ievērojot minēto, lūdzam svītrot plānoto 23.2 punktu (noteikumu projekta 8.punkts) un izvērtēt nepieciešamību iekļaut pilnvarojumu saistošo noteikumu izdošanai atbilstošā augstāka spēka normatīvajā aktā (primāri, likumā), kā arī izvērtēt plānotā 23.1 punkta precizēšanu un 23.3 punkta iekļaušanu noteikumos Nr.726 (noteikumu projekta 7. un 9.punkts).
Ministru kabineta 2024. gada 19. novembra noteikumi Nr. 726 “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.3.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt ilgtspējīgu daudzveidu mobilitāti pilsētās” 2.3.1.2. pasākuma "Multimodāls sabiedriskā transporta tīkls" īstenošanas noteikumi” (turpmāk - noteikumi Nr.726) izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 13. punktu. Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 13. punkts noteic, lai nodrošinātu Eiropas Savienības fondu vadību, Ministru kabinets nosaka specifiskā atbalsta mērķa mērķi, pieejamo finansējumu, nacionālā līdzfinansējuma likmi, prasības projekta iesniedzējam, prasības projekta sadarbības partneriem (ja tos pieaicina), atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus, tostarp komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumus (ja attiecināms), un kārtību, kādā īsteno programmā norādīto Eiropas Savienības fonda specifiskā atbalsta mērķi. Tādejādi tikai Ministru kabineta kompetencē ir regulēt Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 13. punktā noteikto attiecībā uz konkrēto specifiskā atbalsta mērķi. Atbilstoši noteikumiem Nr.726 Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt ilgtspējīgu daudzveidu mobilitāti pilsētās" 2.3.1.2. pasākuma "Multimodāls sabiedriskā transporta tīkls" mērķis ir veicināt multimodāla sabiedriskā transporta tīkla attīstību ar dzelzceļu kā sabiedriskā transporta sistēmas mugurkaulu, izveidojot sabiedriskā transporta savienojumu punktus un vienlaikus kopējā mobilitātē veicinot mikromobilitāti.
Vēršam uzmanību, ka viena no valsts pārvaldes darbībām ir ārējo normatīvo aktu izdošana gadījumā, kad likumdevējs, ievērojot Satversmi, tos izdot pilnvarojis izpildvaras institūciju. Tā kā šādu normatīvo aktu izdošana ir valsts pārvaldes darbība, Ministru kabinets vai cita institūcija tikai detalizē likumā ietverto politisko gribu vai noteic likuma īstenošanas kārtību (sk. Satversmes tiesas 2016. gada 2. marta sprieduma lietā Nr. 2015-11-03 21.1. punktu). Izpildvaras institūcijai ir tiesības izdot tiesību normas tikai likumā noteiktos gadījumos, likuma ietvaros, un tās nedrīkst būt pretrunā ar vispārējiem tiesību principiem, Satversmi un citiem likumiem. Tas izriet no tiesiskuma un varas dalīšanas principiem, kas ir jebkuras demokrātiskas tiesiskas valsts eksistences pamats (sal. sk. Satversmes tiesas 2018. gada 12. decembra sprieduma lietā Nr. 2018-06-0103 18. punktu). Ņemot vērā minēto, pašvaldības tiesības izdot saistošos noteikumus var paredzēt tikai likumā, vai no likuma ir jāizriet konkrētai likumdevēja gribai nodot jautājuma izlemšanu (attiecīgu saistošo noteikumu izdošanu) pašvaldības kompetencē.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas kārtību regulē speciālie nozares normatīvie akti (piemēram, Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums, likums "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem", Ministru kabineta 22.03.2016. noteikumi Nr.174 "Noteikumi par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu un lietošanu"), nevis Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likums vai uz tā pamata izdoti Ministru kabineta noteikumi, līdz ar to nav korekti arī pilnvarojumu saistošo noteikumu izdošanai par ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas kārtību ietvert normatīvajos aktos, kas neregulē attiecīgo jomu. Tāpat arī plānotais 23.2 punkts ietver atsauci uz "šo noteikumu 27.15. apakšpunktā minētajām darbībām", kuras "veic pašvaldības iestāde", taču noteikumu Nr.726 27.15. apakšpunkts nenoteic kādas darbības, kuras varētu veikt arī pašvaldības iestāde, bet gan nosauc izmaksas, kuras ietilpst pasākuma tiešajās attiecināmajās izmaksās.
Turklāt papildus arī informējam, ka atbilstoši Ministru kabineta 02.11.2022. sēdes protokola Nr.55 37.§ "Informatīvais ziņojums "Par pašvaldību saistošo noteikumu izdošanas pilnvarojumu"" (22-TA-407) 3.punktam visām ministrijām, izstrādājot tiesību akta projektu, kurā ietverts deleģējums pašvaldībām izdot saistošos noteikumus, tika uzdots tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) iekļaut deleģējuma nepieciešamības izvērtējumu ar pamatojumu deleģētā jautājuma atšķirīgam noregulējumam pašvaldībās, kā arī skaidrot deleģējuma apjomu.
Ievērojot minēto, lūdzam svītrot plānoto 23.2 punktu (noteikumu projekta 8.punkts) un izvērtēt nepieciešamību iekļaut pilnvarojumu saistošo noteikumu izdošanai atbilstošā augstāka spēka normatīvajā aktā (primāri, likumā), kā arī izvērtēt plānotā 23.1 punkta precizēšanu un 23.3 punkta iekļaušanu noteikumos Nr.726 (noteikumu projekta 7. un 9.punkts).
Piedāvātā redakcija
-