Atzinums

Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts paredz piešķirt publiskos līdzekļus Rēzeknes novada pašvaldībai Maltas vidusskolas ēkas telpu grupas pārbūvei, t.sk. būvniecības dokumentācijas izstrādei, autoruzraudzībai un būvuzraudzībai, taču anotācijā nav ietverts plānotā pasākuma izvērtējums no komercdarbības atbalsta viedokļa, lūdzam papildināt anotāciju ar izvērtējumu komercdarbības atbalsta kontekstā. Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesu praksi un Komisijas paziņojuma par valsts atbalsta jēdzienu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta (turpmāk – EK paziņojums) 33.-37.punktu, valsts izglītības sistēmas ietvaros nodrošinātā valsts izglītība, ko finansē un uzrauga valsts, var tikt uzskatīta par nesaimniecisko darbību. Gadījumā, ja plānotais publisko līdzekļu piešķīrums ir paredzēts vispārējās izglītības iestādes darbības nodrošināšanai un, ja minētās izglītības iestādes darbība pārsvarā tiek finansēta no valsts, plānotais atbalsta pasākums nav saistīts ar saimniecisko darbību veikšanu un attiecīgi nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts (skat. Komisijas 2016.gada 19.jūlija paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/C 262/01) 28. un 29.punktu). Gadījumā, ja iepriekšminētie kritēriji tomēr konkrētajā gadījumā neizpildās, skaidrojam, ka publisko līdzekļu piešķiršana attiecīgajai skolai ir vērtējama atbilstoši visām Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantā ietvertajām komercdarbības atbalsta pazīmēm (tai skaitā, attiecībā uz ietekmi uz tirdzniecību un konkurenci ES iekšējā tirgū) un gadījumā, ja tiek konstatēta šo pazīmju vienlaicīga izpilde, pasākums ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts un atbalsta piešķiršanā ir jāievēro atbilstīgs komercdarbības atbalsta kontroles regulējums.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka ar saimniecisko darbību nesaistītajā infrastruktūrā ir pieļaujams sniegt parastos papildpakalpojumus vai papildinošo saimniecisko darbību. Ja jaukta izmantojuma gadījumā infrastruktūru izmanto galvenokārt tikai nesaimnieciskajai darbībai, Eiropas Komisija uzskata, ka komercdarbības atbalsta noteikumi uz attiecīgo finansējumu var vispār neattiekties ar nosacījumu, ka saimnieciskā darbība ir vienīgi papildinoša, tas ir, šī darbība ir tieši saistīta ar infrastruktūras ekspluatāciju un tai nepieciešama vai nesaraujami saistīta ar tās galveno nesaimniecisko izmantojumu. Šis nosacījums būtu uzskatāms par izpildītu, ja saimnieciskajai darbībai patērē tos pašus resursus kā pamata nesaimnieciskajai darbībai, piemēram, tos pašus materiālus, iekārtas, darbaspēku vai pamatkapitālu. Papildinošās saimnieciskās darbības apjomam ir jāpaliek ierobežotam attiecībā pret infrastruktūras jaudu (šajā kontekstā infrastruktūras saimniecisko izmantojumu var uzskatīt par papildinošu, ja šai darbībai ik gadu atvēlētā jauda nepārsniedz 20% no infrastruktūras kopējās gada jaudas). Kā piemērus šādai papildinošai saimnieciskajai darbībai var minēt praksi, kad mācībspēki, kas māca vispārējo izglītību vienlaikus pasniedz vēl kādu tālākizglītības kursu pa maksu attiecīgajā infrastruktūrā . Ar parastajiem papildpakalpojumiem saprot tādus ar saimniecisko darbību nesaistītās infrastruktūras pakalpojumus, kurus galvenokārt izmanto ar saimniecisko darbību nesaistītās infrastruktūras apmeklētāji un kuriem nebūs ietekmes uz tirdzniecību un konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū. Komisija turklāt uzskata, ka publiskais finansējums, kuru sniedz parastajiem papildpakalpojumiem (piemēram, skolas kafejnīcai) infrastruktūrās, kuras izmanto galvenokārt tikai nesaimnieciskajai darbībai, parasti neietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm, jo šie parastie papildpakalpojumi diez vai piesaistītu citu dalībvalstu klientus un to finansēšana diez vai izraisītu būtisku ietekmi uz pārrobežu ieguldījumiem vai uzņēmējdarbību. Līdz ar to lūdzam papildināt anotāciju ar nepārprotamu skaidrojumu un secinājumu, vai infrastruktūrā ir plānots veikt papildinošo saimniecisko darbību vai papildpakalpojumus, un tādējādi nekustamajā īpašumā veiktās darbības kopumā saglabā savu nesaimniecisko raksturu.
Tāpat, ņemot vērā, anotācijā ietverto informāciju, ka Rēzeknes novada pašvaldība ir veikusi Maltas vidusskolas ēkas pārbūves veikšanai nepieciešamos iepirkumus – iepirkumu "Būvniecības dokumentācijas izstrāde, būvdarbi un autoruzraudzība Maltas vidusskolas ēkas telpu grupas pārbūvei Sporta ielā 5, Maltā, Maltas pagastā, Rēzeknes novadā" (ID Nr.RNP 2026/16) un iepirkumu "Būvuzraudzības pakalpojumu nodrošināšana būvobjektā “Maltas vidusskolas ēkas (002) telpu grupas pārbūve Sporta ielā 5, Maltā, Maltas pagastā, Rēzeknes novadā" (ID Nr.RNP 2026/20), skaidrojam, EK paziņojumā un tajā minēto Eiropas Savienības tiesas un Eiropas Komisijas lēmumu judikatūrā, ir noteikts, ka, lai izslēgtu ekonomisku priekšrocību (un attiecīgi pasākumā netiktu sniegts komercdarbības atbalsts konkrētam subjektam), attiecīgs darījums ir jāveic, ievērojot, ka aktīvu, preču un pakalpojumu pārdošana un pirkšana (vai cits salīdzināms darījums) ir veikts konkurenci nodrošinošā, pārredzamā, nediskriminējošā un beznosacījumu konkursa procedūrā (plašāku skaidrojums ir ietverts EK paziņojuma 4.2.sadaļā). Līdz ar to, lai izslēgtu ekonomiskās priekšrocības preču piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem, tādējādi novēršot tiem komercdarbības atbalsta piešķiršanu, tie būtu jāizraugās atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā un konkurenci nodrošinošā procedūrā. Ievērojot minēto, lai nodrošinātu, ka arī preču piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju līmenī netiek sniegts komercdarbības atbalsts, lūdzam anotāciju papildināt informāciju, vai, īstenojot minēto pasākumu, finansējuma saņēmējs izvēlējās pakalpojumu sniedzējus saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu procedūru. Gadījumā, ja īstenotie iepirkumi nav uzskatāmi par atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu procedūru, atbalsta piešķiršanā ir jāievēro atbilstīgs komercdarbības atbalsta kontroles regulējums.

-