Atzinums

Lūdzam pārskatīt izstrādāto nolikuma projektu un veidot to, cik iespējams bez atsaucēm uz citiem normatīvajiem aktiem, kuri ir saistoši. Tā vietā aicinām aprakstīt Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16. panta otrajā daļā noteiktos jautājumus bez atsaucēm uz citiem normatīvajiem aktiem. Vienlaikus jāņem vērā, ka atbilstoši Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmatā skaidrotajam nolikumā norāda tās tiešās pārvaldes iestādes funkcijas, kuras nav minētas speciālajā likumā. Ja speciālajā likumā ir noteiktas tiešās pārvaldes funkcijas, nolikumā norāda funkcijas, kuras tai ir papildus attiecīgajā likumā noteiktajām funkcijām. Tātad, ja iestādes funkcija (funkcijas) ir noteikta likumā, to nav nepieciešams pārrakstīt noteikumos, bet var atsaukties uz likuma normu, kurā funkcija ir minēta. Lai nākotnē nevajadzētu lieki grozīt nolikuma normas, ierosinām tomēr normatīvā akta atsaucē neiekļaut konkrēta tiesību akta teksta iedalījuma pamatvienību (pantu, punktu). 
Tāpat aicinām nolikuma projektā neiekļaut regulējumu, kurš saturiski atbilst iekšējo normatīvo aktu regulējumam (piem., skatīt Valsts pārvaldes iekārtas likuma 73. panta pirmās daļas 1. punktu).

-

Lūdzam izvērtēt un, ja regulējumu saglabā, nolikuma projekta anotācijā pamatot, kāpēc ārējā normatīvajā aktā ir jānoteic augstāka amatpersona administratīvā pārkāpuma procesā un kāpēc konkrētajā gadījumā augstāka amatpersona ir Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors. Šāds regulējums ir netipisks administratīvās atbildības sistēmā, un nav saskatāma praktiska nepieciešamība to ietvert iestāžu nolikumos.

1. Augstākas amatpersonas izpratne administratīvā pārkāpuma procesā ir atklāta Administratīvās atbildības likuma 165. pantā. Augstāka amatpersona var būt tās pašas iestādes augstāka amatpersona (saskaņā ar noteikto institucionālo padotību) vai citas iestādes amatpersona (saskaņā ar noteikto funkcionālo padotību). Augstāku amatpersonu saskaņā ar institucionālo padotību nosaka ar normatīvajiem aktiem, kas paredz sākotnējā lēmuma pieņēmēja vispārējo padotību valsts pārvaldes organizācijā. Savukārt augstāku amatpersonu saskaņā ar funkcionālo padotību var noteikt speciālais nozares likums, kurā paredzēti administratīvie pārkāpumi un sodi par tiem, ja šāda augstāka amatpersona kopumā ir pilnvarota veikt attiecīgās valsts pārvaldes funkcijas vai uzdevumus.
Tādējādi administratīvā pārkāpuma procesā augstāka amatpersona ir tās pašas iestādes vismaz vienu līmeni augstāka amatpersona, un parasti tie ir iestāžu vadītāji vai viņu vietnieki, bet lielākās un strukturāli plašākās iestādēs tie var būt arī iestādes struktūrvienību vadītāji vai viņu vietnieki. Konkrētu amatpersonu kompetence ir nevis Administratīvās atbildības likuma, bet gan nozares likumu un katras iestādes normatīvo aktu jautājums (sal. Putra I. 20. nodaļa. Lēmuma pārsūdzēšana augstākai amatpersonai administratīvā pārkāpuma lietā. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 444. lpp.).

Līdz ar to augstāka amatpersona administratīvā pārkāpuma procesā ir atkarīga no lēmuma pieņēmēja. Tipiski tas ir lēmuma pieņēmēja tiešais vadītājs kā nākamā līmeņa augstākā amatpersona.

Ja noteikta kārtība ir raksturīga visos administratīvā pārkāpuma procesos un nav arī plānots, ka paredzamā nākotnē tas varētu mainīties, projektā teorētiski varētu ietvert norādi, ka augstāka amatpersona administratīvā pārkāpuma procesā ir Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors (vai cita noteikta amatpersona). Tomēr šāda pieeja nav tipiska administratīvās atbildības sistēmā. Nav saskatāma praktiska nepieciešamība ārējā normatīvajā aktā regulēt tādu jautājumu un attīstīt šāda veida tiesību jaunrades praksi.

2. Ikvienā lēmumā administratīvā pārkāpuma procesā ir jānorāda informācija par lēmuma pārsūdzēšanu. Tādējādi ikvienam lēmuma adresātam jābūt tieši informētam par lēmuma pārsūdzēšanas iespējamību un kārtību. Līdz ar to pastāv jautājums, kādā nolūkā būtu nepieciešams iestādes nolikumā iekļaut vispārīga rakstura informāciju, kas skar pārsūdzēšanu. Turklāt nav izslēgts, ka nolikumā esošā informācija konkrētā gadījumā var neatbilst faktiskajai situācijai vai arī var zināmā mērā maldināt vai radīt neizpratni privātpersonai.

3. Likumā vai citā ārējā normatīvajā aktā nav jābūt noteiktam, kura ir augstāka amatpersona administratīvā pārkāpuma procesā. Tipiskā gadījumā augstāku amatpersonu saskaņā ar institucionālo padotību nosaka ar normatīvajiem aktiem, kas paredz sākotnējā lēmuma pieņēmēja vispārējo padotību valsts pārvaldes organizācijā (Administratīvās atbildības likuma 165. panta otrā daļa). Parasti tas ir iekšējos normatīvajos aktos regulējams jautājums.

-

Administratīvā procesa likuma 1. panta otrā daļa paredz, ka augstāka iestāde ir tiesību subjekts, tā struktūrvienība vai amatpersona, kas hierarhiskā kārtībā var dot rīkojumu iestādei vai atcelt tās lēmumu. Augstāka iestāde Administratīvā procesa likuma kontekstā ir iestāde, kura īsteno funkcionālo padotību. Parasti funkcionālo padotību īsteno tā iestāde, kura īsteno arī institucionālo padotību, taču ir iespējami izņēmumi, piemēram, privātpersonai deleģētu valsts pārvaldes uzdevumu gadījumā. Tādējādi institucionālo padotību neīsteno augstāka iestāde Administratīvā procesa likuma izpratnē, bet gan hierarhiskās sistēmas augstākā iestāde vai amatpersona atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 31. un 32. pantā paredzētajam. Nolikuma projekta 9. punktā ir paredzēts, ka Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors ir augstāka amatpersona Administratīvā procesa likuma izpratnē. Savukārt nolikuma projekta anotācijā nav norādīts, vai nolikuma projekta 9. punktā ir paredzēta institucionālā vai funkcionālā padotība. Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka nolikuma projekta 3.1. apakšnodaļā ir ietverts regulējums par Valsts ieņēmumu dienesta struktūru un pārvaldību, kas, visticamāk, ir institucionālie jautājumi, tādējādi arī nolikuma projekta 9. punktā būtu jābūt noteiktai institucionālajai padotībai. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt nolikuma projekta 9. punktu, svītrojot atsauci uz Administratīvā procesa likumu.

-

Lūdzam izvērtēt un precizēt nolikuma projekta 11.7. apakšpunktu u.c. vienības. Proti, no pašreizējā normas formulējuma "starptautisks līgums vai starptautisks līgums par nodokļu dubultas uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu" nav viennozīmīgi skaidrs, par kādu vēl starptautisko līgumu normā ir runa un kādēļ nepieciešams to atsevišķi izdalīt no starptautiska līguma par nodokļu dubultas uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu. Aicinām izvērtēt iespēju svītrot vārdus "starptautisks līgums vai" vai arī citādi precizēt normu atbilstoši tās mērķim (piemēram, ja nepieciešams vispārīgs formulējums "starptautisks līgums", norādot tostarp uz starptautisku līgumu par nodokļu dubultas uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, tad aicinām izmantot vārdu "tostarp" v.tml. vai kā citādi precizēt starptautisko līgumu jomu). Papildus vēršam uzmanību, ka nolikuma projektā izmantoti dažādi formulējumi. Piemēram, nolikuma projekta 11.1.3. apakšpunktā izmantots arī cits formulējums "starptautisks līgums vai līgums par nodokļu dubultas uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu”. Attiecīgi lūdzam precizēt nolikuma projektu, izmantojot vienveidīgas vārdiskās izteiksmes.

-

Ņemot vērā nolikuma projekta 3.4. un 16.1. apakšpunktu un anotācijā ietvertos skaidrojumus par likumprojektā "Klimata likums" (Nr. 718/Lp14) paredzēto tiesisko regulējumu, aicinām atkarībā no likumprojekta virzības un iespējamām izmaiņām (likumprojekts pašreiz vēl nav apstiprināts 1. lasījumā Saeimā), ja nepieciešams, precizēt nolikuma projektu un anotāciju.

-

Saistībā ar nolikuma projekta 11.3., 12.4. apakšpunktā u.c. nolikuma projekta normās ietverto tiesisko regulējumu aicinām atkārtoti izvērtēt, vai ar nolikuma projektu netiek pārņemtas vai ieviestas starptautiskās saistības vai Eiropas Savienības normatīvie akti (kā anotācijas 5.3. apakšsadaļā norādīts). Ja attiecīgajās normās tiek ietverts regulējums, kas dublē citos normatīvajos aktos paredzētās normas, kas būs spēkā un piemērojamas tad, kad nolikums būs stājies spēkā, tad aicinām anotācijā ietvertajos skaidrojumos par nolikuma projekta normām tā arī norādīt, konkretizējot konkrētu normatīvo aktu un tā vienību. Alternatīvi lūdzam aizpildīt anotācijas 5. sadaļu.

-