Projekta ID
25-TA-2086Atzinuma sniedzējs
Nodibinājums "Latvijas Dabas fonds"
Atzinums iesniegts
09.09.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Latvijas Dabas fonds kategoriski iebilst pret Zemkopības ministrijas (ZM) virzītajiem grozījumiem Meža likumā un prasa tos atsaukt. Virzītie grozījumi neatbilst Latvijas mežu politikā un Meža likumā ietvertajam, turklāt ignorē labas pārvaldības un tiesisko kārtību, virzot būtiskas izmaiņas ar negatīvām sekām uz vidi un sabiedrību, bet nekonsultējoties ar sabiedrību un darbojoties pretēji sabiedrības interesēm. Sagatavotie grozījumi būtiski ietekmēs ne tikai mežu ekoloģisko vērtību, bet arī koksnes un rekreācijas resursus, taču ietekme nav izvērtēta un grozījumi ir sagatavoti un tiek virzīti bez argumentētas diskusijas un bez tiesiski pieņemama procesa.
Grozījumi tiek virzīti prettiesiski un bez pietiekama pamatojuma
Anotācijas 1.1. punkts atsaucas uz 02.09.2025. MK sēdes protokola Nr. 34, 31. § par informatīvo ziņojumu "Par valsts kapitālsabiedrību iespējamiem ienākumu palielinājumiem" 4. punktu, kur minēta grozījumu sagatavošana Meža likumā. Taču šī protokola 4.2. punktā minēti vairāki normatīvi – lielākā daļa tādi, kas nav saistīti ar ciršanai pieejamā meža vecumu un ciršanas apjomu noteikšanu, piemēram, Sugu un biotopu aizsardzības likumā, likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" u.c.. Turklāt nav minēts pamatojums grozījumu izdarīšanai atšķirībā no pārējiem šī protokola 4. punkta apakšpunktiem. Vēršam uzmanību, ka anotācijas 3. punktā iekļautā informācija par ietekmi uz budžetu nav ticama, jo ietver arī atsauci uz grozījumiem likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”.
Informatīvais ziņojums "Par valsts kapitālsabiedrību iespējamiem ienākumu palielinājumiem" nav sabiedrībai pieejams un nav iespējams izvērtēt tā saturu un pamatojumu protokola 4.2. apakšpunktā minēto grozījumu izvērtēšanai. Tādējādi Zemkopības ministrija un Ministru kabinets, “uzdodot uzdevumu” pēc ZM pašu iniciatīvas grozīt normatīvus, tostarp vides aizsardzības jomā, nav ievērojuši Vides aizsardzības likuma 12. pantā minēto pienākumu, ka “iestāde nodrošina savlaicīgu un efektīvu sabiedrības informēšanu un līdzdalību šā likuma 8. panta pirmajā daļā minēto lēmumu vai dokumentu sagatavošanā”. Attiecīgi, saskaņā ar Vides aizsardzības likuma 8. pantu, “sabiedrībai ir tiesības piedalīties tādu lēmumu pieņemšanā un plānošanas dokumentu sagatavošanā, arī grozījumu sagatavošanā tajos [..], kuri var ietekmēt vidi. Sabiedrība šīs tiesības var īstenot, pirms ir pieņemts attiecīgais lēmums vai dokuments.”
Satversmes tiesa 2024. gada 8. aprīlī atcēla Zemkopības ministrijas izstrādātos grozījumus “Noteikumos par koku ciršanu mežā”, lēmumā norādot: “[..] pirms tāda normatīvā akta pieņemšanas, kuram var būt būtiska ietekme uz vidi, ir jāvērtē šīs iespējamās ietekmes būtiskums un nepieciešamība veikt stratēģisko novērtējumu. [..] Satversmes tiesa atzīst, ka apstrīdētās normas pieņemšanas procesā nav ievērots ilgtspējības princips un piesardzības princips.” (https://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2024/06/2023-01-03-spriedums.pdf) Arī šo grozījumu gadījumā nav veikts izvērtējums par grozījumu ietekmi uz vidi, nav tikuši kvalitatīvi iesaistīti nozaru eksperti, nav notikusi publiskā apspriešana un grozījumu saskaņošanai tika dotas piecas dienas. Grozījumi ietver arī būtisku Latvijas starptautisko saistību pārkāpuma risku.
Grozījumiem nav veikts atbilstošs ietekmes izvērtējums
Paredzētajiem grozījumiem ir būtiska ietekme uz vidi, tostarp uz Meža likumā definēto ilgtspējīgu apsaimniekošanu, uz bioloģisko daudzveidību un meža ekoloģisko funkciju saglabāšanu. Lai arī kādu iespaidu nemēģinātu viest noteiktu mežsaimniecības sektora pārstāvju komunikācija, Latvijas meži ir fragmentēti, daudzviet degradēti, bioloģiskā daudzveidība kopumā samazinās un tajos nav tikusi nodrošināta Eiropas Savienības nozīmes biotopu aizsardzība.
Grozījumi paredz samazināt galvenās cirtes vecumu par 10 – 40 gadiem atkarībā no koku sugas un mežaudzes ražīguma (bonitātes), taču anotācijā tas pamatots vienīgi ar deklaratīvām un nekonkrētām frāzēm (piemēram, “mežaudzes tiek nocirstas pārlieku vēlu”, “veci koki”, “pāraugušās audzes kļūst par vājo posmu”, “meža novākšana pārlieku vēlā vecumā”). Nav analizēta ne pašreizējā situācija, ne grozījumu sagaidāmā īstermiņa un ilgtermiņa ietekme uz koksnes resursu pieejamību, aizsargājamām sugām un biotopiem, kā arī uz meža ekosistēmas pakalpojumiem kopumā, un šādu galvenās cirtes vecuma samazināšanu neparedz Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes 2015. – 2020.gadam. Jāatzīmē arī, ka nav skaidrs, kā tiek definēts “vēlu”, jo no koku aušanas bioloģijas likumā esošie vecumi noteikti nav uzskatāmi par koka mūžu raksturojošiem.
Piedāvātie grozījumi 36. pantā faktiski tiecas apiet Latvijas starptautiskās saistības, un padarīt tālāku Latvijas mežu noplicināšanu par leģitīmu un uz papīra atbilstošu sugu un biotopu aizsardzībai. Šāda rīcība ir nepieļaujama. Iekļaujot deklaratīvu, citiem normatīviem neatbilstošu teikumu likumā, netiek nodrošināta sugu un biotopu aizsardzība. Lai mežsaimniecība būtu atbilstoša sugu un biotopu aizsardzībai, Latvijas mežos ir jāaizsargā sugas un biotopi pēc būtības, jāceļ to kvalitāte (piemēram, biotopu stāvokļa kvalitāte, meža putnu indekss u.c.) un jāpielieto ilgtspējīgai mežsaimniecībai atbilstošas, mazāk destruktīvas prakses, piemēram, nosakot mežizstrādes aizliegumu putnu ligzdošamas laikā un ierobežojot kailcirtes kā galveno izmantoto cirtes veidu – nevis jāveic grozījumi likumā.
Anotācijā minētais grozījumu pamatojums klimata mērķu sasniegšanā satur dezinformāciju, selektīvi izmantojot faktus un sagrozot informāciju mērķim atbilstošā veidā. Pamatojoties gan starptautiskos pētījumos (Migliavacca, 2025; Korosuo, 2023, Ciais, 2008; u.c.), gan Latvijas datos, kurus sagatavojuši vietējie nozares pārstāvji (National Inventory Report – LVĢMC, 2024), noteicošais iemesls, kāpēc meža sektors, tostarp Latvijā, kļūst par CO₂ emitētāju, nevis to piesaista, ir mežizstrādes intensifikācija, respektīvi, dzīvās biomasas apjoma samazinājums. Tāpat pētījumos tiek uzsvērts, cik būtiska ir laba inventarizācijas datu kvalitāte, kuru gan šie grozījumi, gan ZV virzītie grozījumi noteikumos Nr. 384 "Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi" mazina. Latvijai būtu iespējams pildīt klimata mērķus, samazinot mežizstrādes intensitāti tikai par relatīvi nelielu daļu. Taču šie grozījumi paredz tālāku neveselīgas trajektorijas trupinājumu. Šie grozījumi ietekmēs ne vien dabas daudzveidību un klimatu, bet arī pakļauj sabiedrību dažādiem riskiem, piemēram, mazākai noturībai, kā arī radīs riskus un resursu iztrūkumu mežsaimniecības un kokrūpniecības nozarēs.
Grozījumi tiek virzīti prettiesiski un bez pietiekama pamatojuma
Anotācijas 1.1. punkts atsaucas uz 02.09.2025. MK sēdes protokola Nr. 34, 31. § par informatīvo ziņojumu "Par valsts kapitālsabiedrību iespējamiem ienākumu palielinājumiem" 4. punktu, kur minēta grozījumu sagatavošana Meža likumā. Taču šī protokola 4.2. punktā minēti vairāki normatīvi – lielākā daļa tādi, kas nav saistīti ar ciršanai pieejamā meža vecumu un ciršanas apjomu noteikšanu, piemēram, Sugu un biotopu aizsardzības likumā, likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" u.c.. Turklāt nav minēts pamatojums grozījumu izdarīšanai atšķirībā no pārējiem šī protokola 4. punkta apakšpunktiem. Vēršam uzmanību, ka anotācijas 3. punktā iekļautā informācija par ietekmi uz budžetu nav ticama, jo ietver arī atsauci uz grozījumiem likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”.
Informatīvais ziņojums "Par valsts kapitālsabiedrību iespējamiem ienākumu palielinājumiem" nav sabiedrībai pieejams un nav iespējams izvērtēt tā saturu un pamatojumu protokola 4.2. apakšpunktā minēto grozījumu izvērtēšanai. Tādējādi Zemkopības ministrija un Ministru kabinets, “uzdodot uzdevumu” pēc ZM pašu iniciatīvas grozīt normatīvus, tostarp vides aizsardzības jomā, nav ievērojuši Vides aizsardzības likuma 12. pantā minēto pienākumu, ka “iestāde nodrošina savlaicīgu un efektīvu sabiedrības informēšanu un līdzdalību šā likuma 8. panta pirmajā daļā minēto lēmumu vai dokumentu sagatavošanā”. Attiecīgi, saskaņā ar Vides aizsardzības likuma 8. pantu, “sabiedrībai ir tiesības piedalīties tādu lēmumu pieņemšanā un plānošanas dokumentu sagatavošanā, arī grozījumu sagatavošanā tajos [..], kuri var ietekmēt vidi. Sabiedrība šīs tiesības var īstenot, pirms ir pieņemts attiecīgais lēmums vai dokuments.”
Satversmes tiesa 2024. gada 8. aprīlī atcēla Zemkopības ministrijas izstrādātos grozījumus “Noteikumos par koku ciršanu mežā”, lēmumā norādot: “[..] pirms tāda normatīvā akta pieņemšanas, kuram var būt būtiska ietekme uz vidi, ir jāvērtē šīs iespējamās ietekmes būtiskums un nepieciešamība veikt stratēģisko novērtējumu. [..] Satversmes tiesa atzīst, ka apstrīdētās normas pieņemšanas procesā nav ievērots ilgtspējības princips un piesardzības princips.” (https://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2024/06/2023-01-03-spriedums.pdf) Arī šo grozījumu gadījumā nav veikts izvērtējums par grozījumu ietekmi uz vidi, nav tikuši kvalitatīvi iesaistīti nozaru eksperti, nav notikusi publiskā apspriešana un grozījumu saskaņošanai tika dotas piecas dienas. Grozījumi ietver arī būtisku Latvijas starptautisko saistību pārkāpuma risku.
Grozījumiem nav veikts atbilstošs ietekmes izvērtējums
Paredzētajiem grozījumiem ir būtiska ietekme uz vidi, tostarp uz Meža likumā definēto ilgtspējīgu apsaimniekošanu, uz bioloģisko daudzveidību un meža ekoloģisko funkciju saglabāšanu. Lai arī kādu iespaidu nemēģinātu viest noteiktu mežsaimniecības sektora pārstāvju komunikācija, Latvijas meži ir fragmentēti, daudzviet degradēti, bioloģiskā daudzveidība kopumā samazinās un tajos nav tikusi nodrošināta Eiropas Savienības nozīmes biotopu aizsardzība.
Grozījumi paredz samazināt galvenās cirtes vecumu par 10 – 40 gadiem atkarībā no koku sugas un mežaudzes ražīguma (bonitātes), taču anotācijā tas pamatots vienīgi ar deklaratīvām un nekonkrētām frāzēm (piemēram, “mežaudzes tiek nocirstas pārlieku vēlu”, “veci koki”, “pāraugušās audzes kļūst par vājo posmu”, “meža novākšana pārlieku vēlā vecumā”). Nav analizēta ne pašreizējā situācija, ne grozījumu sagaidāmā īstermiņa un ilgtermiņa ietekme uz koksnes resursu pieejamību, aizsargājamām sugām un biotopiem, kā arī uz meža ekosistēmas pakalpojumiem kopumā, un šādu galvenās cirtes vecuma samazināšanu neparedz Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes 2015. – 2020.gadam. Jāatzīmē arī, ka nav skaidrs, kā tiek definēts “vēlu”, jo no koku aušanas bioloģijas likumā esošie vecumi noteikti nav uzskatāmi par koka mūžu raksturojošiem.
Piedāvātie grozījumi 36. pantā faktiski tiecas apiet Latvijas starptautiskās saistības, un padarīt tālāku Latvijas mežu noplicināšanu par leģitīmu un uz papīra atbilstošu sugu un biotopu aizsardzībai. Šāda rīcība ir nepieļaujama. Iekļaujot deklaratīvu, citiem normatīviem neatbilstošu teikumu likumā, netiek nodrošināta sugu un biotopu aizsardzība. Lai mežsaimniecība būtu atbilstoša sugu un biotopu aizsardzībai, Latvijas mežos ir jāaizsargā sugas un biotopi pēc būtības, jāceļ to kvalitāte (piemēram, biotopu stāvokļa kvalitāte, meža putnu indekss u.c.) un jāpielieto ilgtspējīgai mežsaimniecībai atbilstošas, mazāk destruktīvas prakses, piemēram, nosakot mežizstrādes aizliegumu putnu ligzdošamas laikā un ierobežojot kailcirtes kā galveno izmantoto cirtes veidu – nevis jāveic grozījumi likumā.
Anotācijā minētais grozījumu pamatojums klimata mērķu sasniegšanā satur dezinformāciju, selektīvi izmantojot faktus un sagrozot informāciju mērķim atbilstošā veidā. Pamatojoties gan starptautiskos pētījumos (Migliavacca, 2025; Korosuo, 2023, Ciais, 2008; u.c.), gan Latvijas datos, kurus sagatavojuši vietējie nozares pārstāvji (National Inventory Report – LVĢMC, 2024), noteicošais iemesls, kāpēc meža sektors, tostarp Latvijā, kļūst par CO₂ emitētāju, nevis to piesaista, ir mežizstrādes intensifikācija, respektīvi, dzīvās biomasas apjoma samazinājums. Tāpat pētījumos tiek uzsvērts, cik būtiska ir laba inventarizācijas datu kvalitāte, kuru gan šie grozījumi, gan ZV virzītie grozījumi noteikumos Nr. 384 "Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi" mazina. Latvijai būtu iespējams pildīt klimata mērķus, samazinot mežizstrādes intensitāti tikai par relatīvi nelielu daļu. Taču šie grozījumi paredz tālāku neveselīgas trajektorijas trupinājumu. Šie grozījumi ietekmēs ne vien dabas daudzveidību un klimatu, bet arī pakļauj sabiedrību dažādiem riskiem, piemēram, mazākai noturībai, kā arī radīs riskus un resursu iztrūkumu mežsaimniecības un kokrūpniecības nozarēs.
Piedāvātā redakcija
Atsaukt grozījumus un saglabāt Meža likumu esošajā redakcijā.