Atzinums

No projekta 19.4.apakšpunktā minētā izriet, ka, lai sīkais (mikro), mazais, vidējais un lielais komersants, pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācija (turpmāk – atbalsta pretendents) varētu pretendēt uz atbalstu, tā nedrīkst būt sodīta par tādiem administratīvajiem pārkāpumiem vai noziedzīgiem nodarījumiem, kas ir norādīti attiecīgajā projekta apakšpunktā.
Vēršam uzmanību, ka projektā un projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) (turpmāk – anotācija) nav norādīts, no kāda informācijas avota Centrālā finanšu un līgumu aģentūra saņems minēto informāciju par atbalsta pretendenta iespējamo sodāmību.
Norādām, ka ziņas par personu izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem vai noziedzīgiem nodarījumiem tiek uzkrātas valsts informācijas sistēmā “Sodu reģistrs”, kura izveidošanas mērķis ir vienotās uzskaites izveide par noziedzīgus nodarījumus un administratīvos pārkāpumus izdarījušām personām, lai veicinātu šo nodarījumu un pārkāpumu novēršanu un atklāšanu, kā arī par tiem personai noteiktā soda izpildes un tiesību ierobežojumu kontroli.
Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Sodu reģistra likuma 21.panta pirmās daļas regulējumam valsts informācijas sistēmā “Sodu reģistrs” iekļautās ziņas sniedz izziņas veidā vai tiešsaistes datu pārraides režīmā, ja tiek identificēts ziņu pieprasītājs.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 27.aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Datu regula) 5.panta 1.punkta a) apakšpunktā ir noteikts datu apstrādes likumības un godprātības princips, t.i., jebkurai personas datu apstrādei ir jābūt tiesiskam pamatam. Godprātības princips būtībā ietver arī visus pārējos principus (likumīgumu, pārredzamību, nolūka ierobežojumu, datu minimizēšanu, precizitāti, glabāšanas ierobežojumu, integritāti un konfidencialitāti, pārskata atbildību), jo tie visi ir vērsti uz to, lai pārzinis nodrošinātu godīgu attieksmi pret datu subjektu – personu, kuras dati tiek apstrādāti. Datu regulas 5.panta 1.punkta c) apakšpunktā ir ietverts datu minimizēšanas princips, proti, personas dati ir adekvāti, atbilstīgi un ietver tikai to, kas nepieciešams to apstrādes nolūkos.
Vēršam uzmanību, ka Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs kā valsts informācijas sistēmas “Sodu reģistrs” pārzinis ir atbildīgs par personas datu apstrādes atbilstību Datu regulai. Iekšlietu ministrijas Informācijas centram attiecīgajā gadījumā jābūt precīzi zināmam datu apjomam, kuru būs jāsniedz (vai kuru jādara pieejamu), lai Centrālā finanšu un līgumu aģentūra pārbaudītu, vai atbalsta pretendents atbilst projektā noteiktajām prasībām.
Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka tiesību normai ir jābūt skaidrai un saprotamai, lai tās lietotājs un piemērotājs gūtu nepārprotamu priekšstatu par savām tiesībām, pienākumiem un juridiskām sekām, precizēt projektu vai projekta anotāciju, norādot projekta 19.4.apakšpunktā ietvertās informācijas avotu un tās saņemšanas veidu.

Gadījumā, ja projekta 19.4.apakšpunktā ietverto informāciju paredzēts iegūt no valsts informācijas sistēmas “Sodu reģistrs”, tad:
1) tiesiskās skaidrības nodrošināšanai, kā arī, lai Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs ievērotu datu apstrādes minimizēšanas principu, sniedzot Centrālai finanšu un līgumu aģentūrai ziņas par administratīvajiem pārkāpumiem vai noziedzīgiem nodarījumiem, precizēt projektu vai projekta anotāciju, papildus norādot attiecīgo nozari regulējošo likumu un Krimināllikuma pantus, par kuros paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem un noziedzīgajiem nodarījumiem atbalsta pretendents nedrīkst būt sodīts;
2) vēršam uzmanību, ka Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārziņā esošajā valsts informācijas sistēmā “Sodu reģistrs”  nav pieejama informācija attiecībā uz šādu projekta 19.4.2.apakšpunktā paredzēto izslēgšanas nosacījumu – atbalsta pretendents ar tādu attiecīgā jomā kompetentas institūcijas lēmumu, prokurora priekšrakstu par sodu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir atzīts par vainīgu un sodīts par pārkāpumu, kas izpaužas kā:
a) vienas vai vairāku personu nodarbināšana, ja tām nav nepieciešamās darba atļaujas vai ja tās nav tiesīgas uzturēties Eiropas Savienības dalībvalstī,
b) personas nodarbināšana bez rakstveidā noslēgta darba līguma, normatīvajos aktos noteiktajā termiņā neiesniedzot par šo personu informatīvo deklarāciju par darbiniekiem, kas iesniedzama par personām, kuras uzsāk darbu.

Norādām, ka minētais nosacījums ir identisks nosacījumam, kāds ir ietverts Publisko iepirkumu likuma 42.panta otrās daļas sestajā punktā. Līdz ar to ir pamats uzskatīt, ka arī projekta 19.4.2.apakšpunktā ietvertais nosacījums tiek interpretēts un piemērots tāpat kā attiecīgais regulējums publisko iepirkumu jomā, proti, saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma regulējumu izslēgšanas iemesls piemērojams tikai tajā gadījumā, ja nolēmumā, ar kuru piegādātājs sodīts par personas nodarbināšanu bez rakstveidā noslēgta darba līguma (Darba likuma 158.pants) un nolēmumā, ar kuru piegādātājs sodīts par termiņā neiesniegtu informatīvo deklarāciju (Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 158.panta otrā daļa), ietvertie pārkāpumi ir konstatēti saistībā ar vienu un to pašu nodarbināto personu[1].
Vēršam uzmanību, ka Sodu reģistra likuma 12.pantā ir noteiktas ziņas, kas tiek iekļautas valsts informācijas sistēmā “Sodu reģistrs” par administratīvo pārkāpumu izdarījušo personu. Norādām, ka valsts informācijas sistēmā “Sodu reģistrs” nav pieejama informācija, vai persona sodīta attiecībā uz vieniem un tiem pašiem nodarbinātajiem.
Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs tikai tehniski nodrošina datu atlasi no valsts informācijas sistēmā “Sodu reģistrs” pieejamās informācijas, kas var būt par pamatu, lai tālāk jau Centrālā finanšu un līgumu aģentūra lemtu ir vai nav iestājušies projekta 19.4.2.apakšpunktā noteiktie izslēgšanas kritēriji. Līdz ar to Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs var sniegt tikai tā rīcībā esošu informāciju, proti, informāciju par to, vai atbalsta pretendents ir sodīts par attiecīgajiem pārkāpumiem attiecīgajā periodā. Savukārt Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, saņemot šādu informāciju, veic tālāko izvērtējumu par atbilstību projektam, proti, vai pārkāpumi ir konstatēti saistībā ar vienu un to pašu nodarbināto personu, nepieciešamības gadījumā pieprasot attiecīgo informāciju no iestādēm (šajā gadījumā no Valsts darba inspekcijas un Valsts ieņēmumu dienesta), kas veikušas administratīvā pārkāpuma procesu.

[1] https://tapportals.mk.gov.lv/annotation/fa46f2a5-613b-45c2-be0f-584325240f51

-

Ņemot vērā Krimināllikuma 326.² un 326.³ panta nosaukumā norādīto, aizstāt projekta 19.4.1.2.apakšpunktā vārdus “prettiesiska labuma” ar vārdiem “prettiesiska labumu”.

-

Ņemot vērā Krimināllikuma 198.panta nosaukumā norādīto, aizstāt projekta 19.4.1.2.apakšpunktā vārdus “neatļauta labuma” ar vārdiem “neatļauta labumu”.

-

Ņemot vērā Krimināllikuma 218.panta nosaukumā norādīto, aizstāt projekta 19.4.1.4.apakšpunktā vārdu “samaksas” ar vārdu “nomaksas”.

-

Ņemot vērā Krimināllikuma 79.⁴ panta nosaukumā norādīto, aizstāt projekta 19.4.1.5.apakšpunktā vārdus “un apmācība terora aktu veikšanai” ar vārdiem “apmācīšana un apmācīšanās terorismam”.

-

Pārcelt projekta 19.4.4.apakšpunktu uz projekta 19.1.apakšpunktu un izteikt to šādā redakcijā:
"Preču un vielu, kuru aprite ir aizliegta vai speciāli reglamentēta, pārvietošana pāri Latvijas Republikas valsts robežai.".

-

Pārcelt projekta 19.4.5.apakšpunktu uz projekta 19.1.apakšpunktu un izteikt to šādā redakcijā:
"Neatļauta piedalīšanās mantiskos darījumos.".

-