Atzinums

[1] Fintech Latvija asociācija (turpmāk – Asociācija) pārstāv 45 finanšu tehnoloģiju un finanšu tehnoloģijas atbalstošus uzņēmumus un zīmolus, tostarp patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējus, kredītiestādes, advokātu birojus un tehnoloģiju izstrādātājus, kuru darbība nav pakļauta licencēšanas režīmam. Asociācijas darbības mērķis ir veicināt finanšu tehnoloģiju sektora ilgtspējīgu attīstību, inovācijām labvēlīga regulējuma un politikas veidošanu, kā arī konstruktīvu sadarbību starp nozares dalībniekiem un valsts institūcijām nacionālā un starptautiskā līmenī.

[2] Asociācija ir iepazinusies ar Finanšu ministrijas 2025. gada 23. decembrī starpinstitucionālajai saskaņošanai nodoto informatīvo ziņojumu “Par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu” (turpmāk – Informatīvais ziņojums vai Ziņojuma projekts) un norāda, ka nozare kopumā neatbalsta Informatīvajā ziņojumā piedāvātās reformas turpmāku virzību tālāk norādīto apsvērumu dēļ.

I. Par Informatīvajā ziņojumā piedāvātās reformas saturu un pamatotību

[3] Politikas dokumentos definētais reformas apsvēršanas mērķis ir birokrātiskā sloga mazināšana, nodrošinot caurskatāmu vienotu pieeju kreditētāju uzraudzībā un kontrolē, kā arī to, ka uzraudzības ietvara maiņa tiek realizēta tādā veidā un tikai tad, ja secināms, ka tā nerada papildus administratīvo slogu nebanku kreditēšanas nozarei un kreditēšanas aktivitātei kopumā. Kā nozares ieguvumi iezīmēti AML uzraudzības intensitātes mazināšana un ikgadējās uzraudzības maksas samazināšanās. Šajā kontekstā jānorāda, ka, lai arī nozare vienmēr ir gatava atbalstīt dialogu par dažādu birokrātisko procesu pārskatīšanu un standartu vienādošanu, tomēr līdz šim no nozares neesam saņēmuši ierosinājumus par nepieciešamību mazināt AML uzraudzības intensitāti, nedz arī indikācijas, ka tā radītu nozarei nepamatotu administratīvo slogu. Tomēr, ja saskatāms pamats AML uzraudzības intensitātes mazināšanai, esam gatavi šo risināt dialogā ar PTAC un Latvijas banku.

[4] Kā viens uzraudzības sadrumstalotības piemērs norādīti gadījumi, kad kreditētājs, kas darbojas ar patērētāju kreditēšanas licenci, kreditē arī juridiskas personas, un šādos gadījumos varot veidoties situācijas, kad vienam kreditēšanas pakalpojumu sniedzējam ir vairākas uzraudzības iestādes (PTAC un VID), kas praksē var nozīmēt arī paralēlas klātienes un neklātienes pārbaudes. Aicinām Ziņojumā projektā kā alternatīvu norādīt, ka šī uzraudzības dublēšana ir novēršana, normatīvajos aktos nosakot, ka gadījumos, kas uzņēmumam izsniegta patērētāju kreditēšanas licence, AML uzraudzību veic tikai PTAC. Šī būtu vienkāršāk un mazāk resursietilpīgi veicama izmaiņa administratīvā sloga mazināšanas jomā, salīdzinot ar procesu, kas nepieciešamas, lai realizētu visas nozares uzraudzības nodošanu Latvijas bankai. 

[5] Attiecībā uz norādīto ieguvumu – uzraudzības maksas samazināšana – vēršam uzmanību, ka uzraudzības maksas patērētāju kreditēšanas nozarei tika noteiktas politikās izšķiršanās rezultātā ar mērķi nodrošināt papildus budžeta ieņēmumus¹. Vienlaikus redzam, ka šī 2019. gadā pieņemtā politiskā lēmuma pārskatīšana nav tikusi noteikta kā šīs reformas mērķis Ministru kabineta 2025. gada 15. jūlija rīkojumu Nr.422 “Rīcības plāns investīciju piesaistei un finanšu pieejamībai tautsaimniecībā” (prot. Nr. 28 50. §) 14. rīcības virzienā. Tādēļ šajā aspektā saskatām risku, ka norādītais nozares ieguvums var nerealizēties, attiecīgi nesasniedzot Ziņojuma projektā definēto mērķi par administratīvā sloga mazināšanu.

[6] Atbalstām Ziņojuma projektā izdarītos secinājumus par to, ka netiek plānots uz nebanku kreditēšanas nozari attiecināt prudenciālo uzraudzību, jo sektors nepiesaista noguldījumus  un tādējādi nepastāv riski un apsvērumi prudenciālo prasību ieviešanai. Arī citu valstu prakse, neatkarīgi no nozares uzraudzības realizētāja, rāda, ka nozare netiek pakļauta prudenciālās uzraudzības prasībām. Tādēļ nevaram atbalstīt Finanšu nozares asociācijas iesniegtos ierosinājumus, kas vērsti uz nesamērīga administratīvā sloga attiecināšanu uz nozari, kas arī nebūtu saderīgi ar nozares biznesa modeli un nozares nebūtisko ietekmi uz finanšu stabilitāti.

[7] Nozare novērtē Informatīvā ziņojuma projektā viesto skaidrību par to, ka reforma tiktu realizēta tādā veidā, ka netiktu prasīta jaunas licences iegūšana, kā arī norādes par to, ka Latvijas banka plāno veikt izvērtējumu par nepieciešamo datu apjomu, lai maksimāli efektīvi veiktu uzraudzības funkciju ar minimālu ietekmi uz tirgus segmenta noslodzi. Tomēr, konkrētāks ieskats plānotajās ikdienas uzraudzības aktivitātēs un to intensitātē Ziņojuma projektā nav sniegts. Ievērojot minēto, šajā stadijā nav iespējams izdarīt viennozīmīgus secinājumus par uzrauga maiņas reālo ietekmi uz sektoru tieši administratīvā sloga kontekstā un šo sadaļu kvalitatīva lēmuma pieņemšanai būtu nepieciešams izvērst.

[8] Vienlaikus, ja salīdzinām Latvijas bankas publiskoto plānoto pārbaužu sarakstu tās uzraudzībā esošajiem tirgus dalībniekiem² un Lietuvas bankas pārbaužu sarakstu³ tam pašam periodam, tad vismaz pirmšķietami izdarāms secinājums, ka Latvijas bankas pieeja uzraudzības realizēšanā kopumā ir ievērojami intensīvāka. Šīs ir galvenās bažas, ko Asociācija no nozares uzņēmumiem šīs reformas kontekstā dzirdējusi vairākkārt, un šobrīd Ziņojuma projektā tās, diemžēl, nav tikušas novērstas.

[9] Būtu nepieciešams arī detalizētāk iepazīties ar Latvijas bankas apsvērumiem par to, ka datu kanālu migrācijas ietekmei uz uzņēmumiem vajadzētu būt nebūtiskai, jo jau šobrīd 35 no 37 PTAC 2024.gada 2.pusgada pārskatā minētajiem uzņēmumiem sniedzot statistikas atskaites vai informāciju kredītreģistram Latvijas Bankas datu kanālos. Šo pieņēmumu būtu jāpārbauda, ņemot vērā, ka vismaz 3 no Asociācijas pārstāvētajiem nozares uzņēmumiem ir norādījuši, ka līdz šim datus Latvijas bankas kanālos nesniedz.

[10] Visbeidzot, gan no Ziņojuma projekta, gan arī no politiķu publiskās komunikācijas var noprast, ka viens no reformas veikšanas mērķiem varētu būt nozares komercprakses (market conduct) standartu vienādošana un stingrāka uzraudzība. Asociācija kopumā neredz nepieciešamību patērētāju tiesību aizsardzības standartu pārskatīšanai, jo, piemēram, aplūkojot datus par patērētāju sūdzībām par finanšu pakalpojumiem⁴, ir redzamas, ka saņemto sūdzību skaits pret apkalpoto patērētāju skaitu ir absolūti nebūtisks un neliecina par sistēmiskām problēmām nozarē. 

[11] Ievērojot iepriekš minētos apsvērumus, Asociācija uzskata, ka ievērojami lietderīgāks publisko un nozares resursu izlietojums būtu strādāt pie to iniciatīvu realizēšanas, kas iezīmētas Finanšu tehnoloģiju attīstības stratēģijā⁵, kā arī Rīcības plānā investīciju piesaistei un finanšu pieejamībai tautsaimniecībā⁶ citām paredzētajām iniciatīvām finanšu tehnoloģiju un alternatīvās finansēšanas jomas izaugsmes veicināšanai, tādējādi sekmējot finanšu tehnoloģiju sektora un Latvijas ekonomikas izaugsmi kopumā.

[12] Aicinām arī turpināt darbu pie to jautājumu risināšanas, kas saistīti ar datu kvalitāti un apmaiņas ātrumu kreditēšanas tirgus dalībnieku starpā.  Aicinām noteikt visiem kreditēšanas tirgus dalībniekiem pienākumu nodrošināt datu apmaiņu par aktīvajām saistībām 1 reizi dienā, kā to šobrīd jau dara asociācijas biedri.  Tas palīdzētu efektīvāk novērst krāpšanas gadījumus, uz ko uzmanību vērsusi arī Finanšu nozares asociācija savā vēstulē. Šajā kontekstā Finanšu nozares asociācija būtu aicināma veicināt to, lai tās biedri izpilda jau šobrīd normatīvajos aktos noteikto pienākumu veikt datu apmaiņu 3 darba dienu laikā, neprasot šī pienākuma izpildei pārejas periodu. Tāpat uzturam arī savu prasību konceptuāli pārskatīt kredītinformācijas biroju sistēmu, nodrošinot, ka tirgus dalībnieki netiek spiesti iegādāties datus no visiem kredītinformācijas tirgus dalībniekiem, kas šajā tirgū darbojas un vēl varētu uzsākt darbību, tādā veidā nepamatoti sadārdzinot maksātspējas izvērtēšanu⁷. Šīs sistēmas pārskatīšana būtu reāls un ļoti praktisks solis administratīvā sloga mazināšanai kreditēšanas sektorā.

II. Par saskaņošanas procesa neatbilstību normatīvajam regulējumam

[13] Informatīvajam ziņojumam noteikts saskaņošanas un viedokļa sniegšanas termiņš līdz 2026. gada 5. janvārim. Asociācija uzskata, ka šāds termiņš pēc būtības ir nesamērīgi īss un objektīvi neļauj nozarei sagatavot argumentētu, konsolidētu un kvalitatīvu viedokli par Informatīvajā ziņojumā ietvertajiem jautājumiem.

[14] Atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 26. jūlija noteikumu Nr. 494 “Tiesību aktu projektu izstrādes, saskaņošanas un virzības kārtība” 55.1. apakšpunktam atzinuma sniegšanai vispārējā kārtībā paredzēts termiņš ne mazāks par 10 darbdienām. Savukārt šo noteikumu 55.2. apakšpunkts pieļauj atkāpi no šā termiņa tikai izņēmuma gadījumos, ja pastāv konkrētas un pamatotas valstij nelabvēlīgas sekas, vienlaikus skaidri nosakot, ka steidzamību nevar pamatot ar iepriekš zināma uzdevuma izpildes termiņa tuvošanos vai procesa plānošanas rezultātā radītu laika trūkumu.

[15] Informatīvais ziņojums saskaņošanai nodots 2025. gada 23. decembrī, un, ņemot vērā Latvijā noteiktās svētku dienas, pārceltās darba dienas un gada beigu darba organizācijas īpatnības, laikposmā līdz 2026. gada 5. janvārim nav nodrošinātas objektīvi pietiekamas pilnvērtīgas darbdienas, kuru laikā būtu iespējams veikt nozares konsultācijas, apkopot biedru viedokļus un sagatavot jēgpilnu atzinumu. Šāda saskaņošanas kārtība neatbilst ne minēto noteikumu mērķim, ne labas pārvaldības principam.

III. Par sabiedrības līdzdalības nenodrošināšanu

[16] Neatkarīgi no saskaņošanas termiņa nesamērīguma Asociācija vērš uzmanību uz to, ka Informatīvā ziņojuma izstrādes procesā nav nodrošināta sabiedrības līdzdalība Tiesību aktu projektu portālā.

[17] Ministru kabineta 2020. gada 7. jūlija noteikumu Nr. 639 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 4. punkts paredz iestādes pienākumu nodrošināt sabiedrības līdzdalību tiesību aktu projektu izstrādē, īpaši reformu sagatavošanas un īstenošanas procesā. Informatīvajā ziņojumā, kā arī ar to saistītajos pavaddokumentos nav sniegts nekāds pamatojums, kāpēc sabiedrības līdzdalības process šajā gadījumā netiek nodrošināts, lai gan Informatīvais ziņojums pēc būtības veido pamatu būtiskām institucionālām un regulatīvām izmaiņām.


[1] Skat. 2019. gada 13. septembra MK ārkārtas sēdes protokola nr. 41 13. punktu; Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/309413-ministru-kabineta-arkartas-sedes-protokols
[2] chrome-extension://efaidnbmnnnibpcajpcglclefindmkaj/https://datnes.latvijasbanka.lv/uzraudziba/Parbauzu_plans_2025_LV.pdf
[3] Financial Market Participants Screening Plan | Bank of Lithuania
[4] chrome-extension://efaidnbmnnnibpcajpcglclefindmkaj/https://www.ptac.gov.lv/lv/media/5132/download?attachment
[5] https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/72f21353-d25f-4e6e-b78d-77cfcd8e2140
[6] https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/96c5bd5d-9c60-48b5-887e-6ba3bf5bdae3
[7] https://www.delfi.lv/898102/versijas/120093063/edgars-turlajs-kapec-lietuva-var-igaunijas-vares-bet-latvija-nevar-bardaks-ar-kreditsaistibu-datiem

-