Atzinums

Lūdzam informatīvā ziņojuma sadaļā 8.6. “Ekonomikas ministrijas piedāvātais risinājums” (34.lpp.) precizēt trešo rindkopu, kas sākas ar vārdiem “Pašvaldība līdzekļus no valsts nodevas par vēja elektroenerģijas iekārtas darbību varētu izmantot pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktā kārtībā tādiem pasākumiem kā”, lai novērstu situāciju, kad pasākumi neatbilst pašvaldību autonomajām funkcijām, kas noteiktas likumā “Par pašvaldībām” 15. pantā.
 

Pašvaldība līdzekļus no valsts nodevas par vēja elektroenerģijas iekārtas darbību varētu izmantot pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktā kārtībā tādiem, kas atbilst likumā “Par pašvaldībām” 15. pantā noteiktajām pašvaldību autonomajām funkcijām.
 

Lūdzam informatīvā ziņojuma sadaļā 11. “Kopsavilkums un veicamie nākotnes uzdevumi” (39.lpp.) precizēt un pagarināt termiņu, kurā paredzēts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sadarbībā ar Latvijas pašvaldību savienību izstrādāt un publicēt vadlīnijas par vēja parku iekļaušanu pašvaldību teritoriju plānojumos.
Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma Pārejas noteikumu 17.punktu jaunajām pašvaldībām līdz 2025. gada 31. decembrim jāizstrādā jauns teritorijas plānojums visai administratīvajai teritorijai. Taču pašlaik viena novada ietvaros, kamēr spēkā ir iepriekšējo pašvaldību teritorijas plānojumi,  iespējams atšķirīgs regulējums vēja elektrostaciju izvietošanai. Ņemot vērā ka plānotās vadlīnijas kopumā attieksies uz jaunajiem teritorijas plānojumiem, ko varēs izstrādāt un apstiprināt ne ātrāk kā pēc aptuveni trīs gadiem, Kopsavilkumā iekļautais termiņš - 2022. gada 1. jūnijs, kurā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sadarbībā ar Latvijas pašvaldību savienību jāizstrādā un jāpublicē vadlīnijas par vēja parku iekļaušanu pašvaldību teritoriju plānojumos, būtu jāpagarina. Turklāt vadlīnijās būtu jāiekļauj arī ieteikumi, kas attiecināmi uz Ilgtspējīgas attīstības stratēģijām, jo  atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likuma 23.panta pirmajā daļā noteiktajam, vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu izstrādā atbilstoši vietējās pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģijai un ievērojot citus nacionālā, reģionālā un vietējā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentus.
 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sadarbībā ar Latvijas pašvaldību savienību ne vēlāk kā piecu mēnešu laikā pēc Informatīvā ziņojuma apstiprināšanas Ministru kabinetā izstrādāt un publicēt vadlīnijas par vēja parku iekļaušanu pašvaldību teritoriju attīstības plānošanas dokumentos - teritorijas plānojumā un ilgtspējīgas attīstības stratēģijā.

Nepiekrītam informatīvā ziņojuma 5.4. sadaļā paustajam Veselības ministrijas viedoklim, ka būtu aktualizējamas  2009.gadā izstrādātās “Vadlīnijas vēja elektrostaciju ietekmes uz vidi novērtējumam un rekomendācijas prasībām vēja elektrostaciju būvniecībai” un aicinam svītrot "kā arī  jāaktualizē 2009.gadā izstrādātās “Vadlīnijas vēja elektrostaciju ietekmes uz vidi novērtējumam un rekomendācijas prasībām vēja elektrostaciju būvniecībai”.
Ņemot vērā, ka šobrīd aktuāla situācija būtiski atšķiras no situācijas 2009. gadā un dabas aizsardzības jautājumi ir noregulēti, papildu uzmanība būtu jāakcentē uz cilvēka veselības aizsardzību - nosacījumu un praktisku pasākumu kopumu, kas nepieciešams, lai samazinātu vai likvidētu vides faktoru (fizikālo, ķīmisko, bioloģisko) iespējami kaitīgo iedarbību, garantējot drošu un cilvēka veselībai nekaitīgu vidi un pakalpojumu sniegšanu.
 

Tā vietā būtu jāpārskata esošie normatīvi, jāveic tajos papildinājumi, precizējumi.
 

Informatīvā  ziņojuma 5.sadaļā ir norādīta nepilnīga un kļūdaina informācija par vadlīnijām vēja elektrostaciju ietekmes uz vidi novērtējumam un rekomendācijas prasībām vēja elektrostaciju būvniecībai. Vadlīnijas tika izstrādātas 2009.gadā un tās nesatur detalizētu  informāciju par vēja enerģijas infrastruktūras  projektiem un izvērtējumu par vides fizikālo faktoru uz cilvēka veselību.
Vadlīnijās ir vispārīgi aprakstīta situācija 2009.gadā attiecībā uz vēja enerģijas infrastruktūras projektiem un uzskaitīti to darbības vides fizikālie faktori (bez detalizācijas vai novērtējuma attiecībā uz cilvēka veselību).  Piesārņojuma novēršanas tvērums neietver vides fizikālo faktoru regulējumu, kuru novērtēšanā jānodrošina tādi uzraudzības un kontroles pasākumi, kas ir tieši vērsti uz cilvēka veselības aizsardzību

 

SIA “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment“ pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pasūtījuma izstrādātās  "Vadlīnijas vēja elektrostaciju ietekmes uz vidi novērtējumam un rekomendācijas prasībām vēja elektrostaciju būvniecībai"[1]. (turpmāk – Vadlīnijas), kuras ir spēkā kopš 2009.gada un sniedz vispārīgu  informāciju par vēja enerģijas infrastruktūras  projektiem.
Vadlīnijās ir iekļauts vides faktoru uzskaitījums bez detalizācijas un izvērtējuma attiecībā uz konkrētiem pasākumiem cilvēka veselības aizsardzībai.

 

Informatīvā ziņojuma 4.8. nodaļā norādīts Ekonomikas ministrijas viedoklis par aizsargjoslām ap vēja eletrostacijām:
"Attiecībā uz aizsargjoslām ap vēja elektrostacijām plānojam ar grozījumiem Aizsargjoslu likumā ir pamatoti tās pilnībā atcelt. Minēto aizsargjoslu atcelšana pamatojama ar tehnoloģiju attīstību, kas norāda, ka aizsargjoslu ieviešanas laikā identificētie riski, uz kuru pamata tika likumā nostiprināta drošības aizsargjosla, ir novērsti, kā rezultātā nav nepieciešami arī aprobežojumi teritorijās par vēja ģeneratoriem. Tāpat- nebūs nepieciešams ar aizsargjoslu apgrūtināt vēja parkam blakus esošos zemes īpašumus, kas būtiski paātrinās arī vēja parku ieviešanas procesu, kura sastāvā vairs neietilptu aizsargjoslas apgrūtinātās teritorijas saskaņošana ar citiem zemes īpašniekiem.". Attiecīgi kā viens no uzdevumiem: Ekonomikas ministrijai līdz 2022. gada 1. jūlijam izstrādāt un izskatīšanai Ministru kabinetā iesniegt priekšlikumus grozījumiem “Aizsargjoslu likumā”, kas paredz atcelt pastāvošo aizsargjoslu ap vēja elektrostacijām.

Atbilstoši Aizsargjoslu likuma 29. panta pirmajai daļai drošības aizsargjoslu galvenais uzdevums ir nodrošināt vides un cilvēku drošību šo objektu ekspluatācijas laikā un iespējamo avāriju gadījumā, kā arī pašu objektu un to tuvumā esošo objektu drošību. Ministrijas ieskatā Ministru kabineta noteikumos iekļautais normatīvais regulējums[1], kas nosaka kādā attālumā no dzīvojamām un publiskām ēkām var plānot vēja elektrostaciju un vēja parku attīstību, nodrošina tikai vienu no Aizsargjoslu likumā iekļautajiem drošības aspektiem. Ņemot vērā tehnoloģiju attīstību, būtu pārskatāmi un izvērtējami aizsargjoslu ap vēja elektrostacijām platumi, kā arī tajās noteiktie ierobežojumi, tos diferencējot, ņemot vērā vēja elektrostaciju parametrus, nevis atceļot aizsargjoslu. Atbilstoši iebildumam precizējams arī minētais uzdevums Ekonomikas ministrijai, tajā paredzot uzdevumu grozīt (nevis atcelt) aizsargjoslas regulējumu.


[1] Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumi Nr.240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi”
 

-

Informatīvā ziņojuma 4.8. apakšnodaļā ietverta informācija, ka attiecībā uz aizsargjoslām ap vēja elektrostacijām tiek plānoti grozījumi Aizsargjoslu likumā tās pilnībā atcelt. Līdz ar to lūdzam papildināt Informatīvo ziņojumu ar skaidrojumu, kādā veidā pašlaik ap vēja elektrostacijām noteiktās drošības aizsargjoslas kavē to būvniecību, kā arī sniegt detalizētu informāciju par tiem identificētajiem riskiem, kas ir novērsti ņemot vērā vēja elektrostaciju tehnoloģiju attīstību, lai turpmāk nebūtu nepieciešami nekāda veida aprobežojumi teritorijās par vēja ģeneratoriem.
 

-

Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma Pārejas noteikumu 17.punktu jaunajām pašvaldībām līdz 2025. gada 31. decembrim jāizstrādā jauns teritorijas plānojums visai administratīvajai teritorijai. Taču pašlaik viena novada ietvaros, kamēr spēkā ir iepriekšējo pašvaldību teritorijas plānojumi,  iespējams atšķirīgs regulējums vēja elektrostaciju izvietošanai. Ņemot vērā ka plānotās vadlīnijas kopumā attieksies uz jaunajiem teritorijas plānojumiem, ko varēs izstrādāt un apstiprināt ne ātrāk kā pēc aptuveni trīs gadiem, Ministru kabineta sēdes protokollēmuma 5.punktā iekļautais termiņš - 2022. gada 1. jūnijs, kurā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sadarbībā ar Latvijas pašvaldību savienību jāizstrādā un jāpublicē vadlīnijas par vēja parku iekļaušanu pašvaldību teritoriju plānojumos, būtu jāpagarina. Papildus tam, Ministru kabineta sēdes protokollēmuma 5.punkts būtu jāpapildina ar to ka vadlīnijas attiecas arī uz vietējās pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģijām, uz kuru pamata saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma, 23. panta pirmo daļu izstrādā vietējās pašvaldības teritorijas plānojumus.
 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sadarbībā ar Latvijas pašvaldību savienību ne vēlāk kā piecu mēnešu laikā pēc Informatīvā ziņojuma apstiprināšanas Ministru kabinetā izstrādāt un publicēt vadlīnijas par vēja parku iekļaušanu pašvaldību teritoriju attīstības plānošanas dokumentos - teritorijas plānojumā un Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā.
 

Ņemot vērā informatīvā ziņojuma struktūru ar valsts pārvaldes iestāžu (institūciju, juridisko personu) viedokļiem, lūgums pievienot papildu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas viedokli.
Tāpat atzinīgi vērtējam WinWind projekta norādītās rekomendācijas 8.1.4. un 8.1.5.apakšnodaļās, jo īpaši, par kompensējošas programmas izveidi vēja parkos un tiem pieguļošajās teritorijās (gan attiecībā uz ainavu, gan dabas vērtībām).
 

Attiecībā uz VES un tam nepieciešamo infrastruktūras būvju ierīkošanas rezultātā nepieciešamo atmežojamo platību un tā kompensēšanu, VARAM ieskatā primāri būtu jāizvēlas risinājumi ar vismazāko atmežojamo platību, savukārt ja kompensēšana tiek veikta naudā, ņemot vērā visu plānoto VES būvniecības rezultātā salīdzinoši lielo kopējo atmežojamo platību un kompensācijas mērķi, jāparedz mehānisms, kādām konkrētām darbībām kompensācija tiek izlietota.
Tāpat, lai novērstu un mazinātu potenciālo negatīvo ietekmi uz esošām dabas vērtībām, VES iespēju robežās jāplāno esošos izcirtumos, jaunaudzēs, izstrādātos purvos un citās jau iepriekš ietekmētās teritorijās.
 

Informatīvā ziņojuma 5. nodaļā minēts trokšņu, mirguļošanas un vibrāciju regulējums, atsaucoties uz 2009.gadā izstrādātajām vadlīnijām vēja elektrostaciju ietekmes uz vidi novērtējumam un rekomendācijas prasībām vēja elektrostaciju būvniecībai.
Informējam, ka šobrīd tiek īstenots Latvijas vides aizsardzības fonda finansēts projekts "Vadlīniju izstrāde vēja parku teritoriju ietekmes uz sikspārņiem novērtēšanai" https://lvafa.vraa.gov.lv/projects/1-08_171_2020, kuru var pieminēt arī šajā informatīvajā ziņojumā un kuru rezultāti izmantojami VES projektēšanā un ietekmes novērtēšanā.

Tāpat šobrīd tiek īstenots Latvijas vides aizsardzības fonda finansēts projekts "Vadlīniju izstrāde vēja parku teritoriju ietekmes uz sikspārņiem novērtēšanai" (realizācijas laiks - 2022.gada vidus).

Informatīvā ziņojuma 4.4. apakšnodaļā norādīts akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" viedoklis, savukārt 10.2. apakšnodaļā minēta informācija par akciju sabiedrības “Latvenergo” "zaļā ūdeņraža" attīstības plāniem. Abas apakšnodaļas nav minētas satura rādītājā.

-

Informatīvā ziņojuma 4.nodaļas aprakstā par likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" normām (13.lpp.) minēta redakcionāli kļūdaina atsauce uz 3.panta ceturto daļu attiecībā uz Eiropas nozīmes aizsargājamām dabas teritorijām. Attiecīgais regulējums ir 43. pantā.

Papildus minētajam, saskaņā ar likuma „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” (turpmāk – ĪADT likums) 43.panta ceturto daļu un likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 4.¹ pantu, jebkurai paredzētajai darbībai, tajā skaitā vēja parku būvniecībai (gan Eiropas nozīmes aizsargājamā dabas teritorijā (turpmāk - Natura 2000 teritorija), gan ārpus Natura 2000 teritorijas), kas var būtiski ietekmēt Natura 2000 teritoriju, veic ietekmes uz vidi novērtējumu. Saskaņā ar ĪADT likuma 43.panta piekto daļu paredzēto darbību atļauj veikt tikai tad, ja tas negatīvi neietekmē Natura 2000 teritoriju.