Atzinums

Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 49.⁷ panta trešā daļa nosaka, ka pacients kompensāciju par smago vai vidēji smago kaitējumu viņa veselībai vai dzīvībai, kas radies apstiprināto vakcīnas pret Covid-19 infekciju blakusparādību dēļ, pieprasa ne vēlāk kā divu gadu laikā no kaitējuma atklāšanas dienas, taču ne vēlāk kā triju gadu laikā no vakcinācijas dienas. Šajā pantā minēto kompensāciju neizmaksā, ja pacients kompensāciju par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu jau ir saņēmis civilprocesa ietvaros. Tādējādi likums nosaka, ka kompensāciju pieprasa un saņem pacients, t.i., pati persona, kurai ir nodarīts kaitējums veselībai. Likums neparedz, ka kompensācijas pieprasījumu var iesniegt un kompensāciju saņemt aizgādnis vai pilnvarotā persona.
Publisko tiesību jomā darbojas princips, ka personas var darīt tikai to, ko nosaka normatīvie akti. Pilnvarot var tās lietas, ko atļauj likums. Kompensācija par veselībai nodarīto kaitējumu ir tiesība, ko var izmantot tikai pati persona. Tā kā Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums neparedz tiesības pilnvarot citus pieprasīt un saņemt kompensāciju, tad lūdzam no normas svītrot pilnvaroto personu vai papildināt anotāciju ar skaidrojumu, uz kāda pamata pilnvarnieks ir tiesīgs pieprasīt kompensāciju. Savukārt, lai nodrošinātu, ka kompensāciju var pieprasīt arī personas, kurām ir ierobežota rīcībspēja un iecelts aizgādnis, lūdzam precizēt normu, nosakot, ka šajos gadījumos pieprasījumu iesniedz persona kopā ar aizgādni.


 

-

Anotācijā minēts, ka, izskatot kompensācijas prasījumus, konstatēts, ka nereti pacienti nav ievērojuši ārsta norādes, t.i., pacientiem tiek nozīmēta konkrēta ārtsēšanās ar konkrētām zālēm, lai ārstētu konkrētās diagnozes, tomēr pēc e-veselības sistēmas pieejamās informācijas, pacientam ārsta izrakstītās zāles nav izsniegtas, jo konkrēto zāļu receptes palika neatprečotas. 
Vēršam uzmanību, ka recepšu atprečošana nenodrošina izrakstīto zāļu lietošanu, t.i., ārsta norādījumu ievērošanu.
Turklāt Pacientu tiesību likuma 6. panta ceturtā daļa nosaka, ka pacientam ir tiesības atteikties no ārstniecības pirms tās uzsākšanas, no ārstniecībā izmantojamās metodes, neatsakoties no ārstniecības kopumā, vai atteikties no ārstniecības tās laikā. Tomēr atteikšanās no ārstniecības nemaina faktu, ka personai ir nodarīts kaitējums veselībai.
Līdz ar to šādos gadījumos, iespējams, būtu nepieciešams vērtēt iespēju samazināt kompensācijas apmēru, bet ne vispār atteikt kompensācijas izmaksu.
Ņemot vērā minēto, lūdzam svītrot 15.5. apakšpunktu vai papildināt anotāciju ar skaidrojumu, kā iespējams pārliecināties, ka atprečotās recepšu zāles tiek lietotas. 

-

Lūdzam  aizstāt vārdus "bankas kontu" ar vārdiem "kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas konta numuru", ņemot vērā, ka personām norēķina konts var būt atvērts ne tikai kredītiestādē (bankā), bet arī Latvijas pastā, tādējādi netiktu ierobežotas personas tiesības saņemt kompensāciju viņiem ērtā un pieejamā veidā.

-

Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 49.⁷ panta trešā daļa nosaka, ka pacients kompensāciju par smago vai vidēji smago kaitējumu viņa veselībai vai dzīvībai, kas radies apstiprināto vakcīnas pret Covid-19 infekciju blakusparādību dēļ, pieprasa ne vēlāk kā divu gadu laikā no kaitējuma atklāšanas dienas, taču ne vēlāk kā triju gadu laikā no vakcinācijas dienas. Šajā pantā minēto kompensāciju neizmaksā, ja pacients kompensāciju par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu jau ir saņēmis civilprocesa ietvaros. Tādējādi likums nosaka, ka kompensāciju pieprasa un saņem pacients, t.i., pati persona, kurai ir nodarīts kaitējums veselībai. Likums neparedz, ka kompensāciju var izmaksāt aizgādnim vai pilnvarotai personai.
Saskaņā ar Civillikuma normām par aizgādnību personas rīcībspēja var tikt ierobežota tādā apjomā, kādā tā nespēj saprast savas darbības nozīmi vai nespēj savu darbību vadīt. Aizgādņa iecelšana nenozīmē, ka persona nav spējīga rīkoties ar finansēm. Līdz ar to nav saprotams, kāpēc gadījumos, kad personai ir iecelts aizgādnis, kompensācija tiek izmaksāta aizgādnim nevis pašai personai, kurai nodarīts kaitējums veselībai. 
Civillikuma 2289.pants nosaka, ka ar pilnvarojuma līgumu viena puse (pilnvarnieks, uzdevuma ņēmējs) uzņemas izpildīt otrai (pilnvaras devējam, pilnvarotājam, uzdevuma devējam) – zināmu uzdevumu, bet pilnvaras devējs apņemas pilnvarnieka rīcību atzīt sev par saistošu.
Pilnvarā dotajam uzdevumam ir jābūt tādam, kas nav pretrunā ar likumu vai labiem tikumiem.[1] Universālpilnvara atļauj pilnvarniekam bez ierobežojumiem veikt visas darbības, kurās ir pieļaujama pārstāvība.[2] Tādējādi, lai arī ir izsniegta universālpilnvara, pilnvarnieks var veikt tikai tās darbības, kurās ir pieļaujama pārstāvība. Turklāt pilnvarā dotie uzdevumi nedrīkst būt pretrunā ar likumu, t.sk., Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu, kas  nepieļauj pārstāvību kompensācijas pieprasīšanā un saņemšanā.


[1] Aut.kolektīvs. Latvijas Republikas Civillikuma komentāri. Saistību tiesības (1401.-2400.p.). Rīga, 2000, 574.lpp.

[2] turpat 577.lpp.


Ņemot vērā minēto, lūdzam svītrot vārdus "aizgādnim vai pilnvarotajai personai". 

-

Lūdzam noteikuma projekta 1. pielikuma II daļas 3.2. apakšpunktā pēc vārdiem “II invaliditātes grupa” un 5.1. apakšpunktā pēc vārdiem “I invaliditātes grupa “ svītrot vārdus “kuras cēlonis ir veselības traucējumi, kas radušies apstiprinātas vakcīnas pret Covid-19 infekciju izraisīto blakusparādību dēļ”. Invaliditātes specifiskie cēloņi ir noteikti Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumu Nr. 805 "Prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas un invaliditāti apliecinoša dokumenta izsniegšanas noteikumi" 19.punktā. Apstiprinot Veselības ministrijas piedāvāto redakciju minētajiem punktiem, invaliditātes cēloņu saraksts būtu jāpapildina ar jaunu cēlonību, kas nav atbalstāms, ņemot vērā to, ka cēloni starp veselības traucējumiem un Covid 19 vakcīnu  novērtē nevis Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija, bet gan Zāļu valsts aģentūra un klīniskās universitātes slimnīcas attiecīgās jomas ārsts speciālists vai ārstu speciālistu komisija.
Gadījumā, ja Veselības ministrijas ieskatā piebilde “kuras cēlonis ir veselības traucējumi, kas radušies apstiprinātas vakcīnas pret Covid-19 infekciju izraisīto blakusparādību dēļ” abos minētajos apakšpunktos tomēr būtu saglabājama, lūdzam precizēt abu apakšpunktu redakcijas, papildinot ar norādi uz konkrētu dokumentu, ko izdevusi Zāļu valsts aģentūra un klīniskās universitātes slimnīcas attiecīgās jomas ārsts speciālists vai ārstu speciālistu komisija,  konstatējot cēlonību ar vakcīnu pret Covid 19, lai tiesību normas piemērotājam nerastos nepatiess priekšstats, ka cēlonība ir jākonstatē Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas lēmumā. Papildu skaidrojam, ka  Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija ,nosakot invaliditāti, vērtē kopumā personai  radušos veselības traucējumu ietekmi uz personas funkcionālajām spējām, kā rezultātā tiek pieņemts lēmums par invaliditātes statusa noteikšanu.
 

-